Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” tikko veiktajā ikgadējā vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skolēnu aptaujā 70% vecāko klašu skolēnu norādījuši, ka jūtas nomākti vai vientuļi, mācoties attālināti.

Turklāt šogad audzis to skolēnu skaits, kas attālinātās mācīšanās pieejā priekšrocības nesaskata - tā atbildējuši 37% respondentu iepretim 24% aptaujā pirms gada.

"Ja pirms gada, kad attālinātās mācības bija tikko sākušās, skolēni kā galveno izaicinājumu minēja jaunas vielas apguvi, tad šogad skolēni kā grūtāko uzsver ilgās stundas pie datora (38%) un pašdisciplīnas trūkumu (26%). Aptauja rāda, ka mācīties attālināti skolēniem kļuvis ļoti grūti emocionāli, daudzi sūdzas par izglītības kvalitāti. Gada laikā mācību saturs no fiziskās vides tiešā veidā ir pārnests uz internetu, taču ar rezultātu īsti apmierināti nav nedz skolēni, nedz skolotāji, nedz arī daļa vecāku. Interneta formāts pieprasa apjoma un metodikas pielāgošanu," norāda “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Latvija pēc inovāciju un tehnoloģiju potenciāla ir trešā vissliktākā ES dalībvalsts

Man bija tā fantastiskā iespēja 2017. gada septembrī apmeklēt Latvijas Bankas rīkoto tautsaimniecības konferenci, kura bija “veltīta sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē”. Tolaik LB prezidents bija Ilmārs Rimšēvičs, kurš solīja, ka parādīs “iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu, kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē”. Tika deklarēts, ka “Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejasdaļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību”. Tolaik ar ievadreferātu uzstājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura galvenās idejas bija par to, “kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?” Uzstājās vienas pašvaldības pārstāvis (vairs neatceros uzvārdu), kurš bija no Smiltenes. Viņš stāstīja, ka ceļš uz izcilību ir vidusskolu apvienošana. Tikai izdzēšot no paaudžu atmiņām senilo vidusskolu tradīcijas, kaut kādas senilas “himnas”, absolventu vēsturi utt., var sasniegt izcilību, bez tās nekādas izcilības nebūs nekad un nekur. Likvidēsim visu, kas ir mazs, apvienosim visu vienā skolā, un tad būs izcilība, turklāt tāda, ka Latvija kā kosmiskā raķete strauji trauksies augšup inovāciju kosmosā. Kā atceros, Smiltene tolaik bija vidusskolu apvieno šanas priekšgalā. Šī uzņemtā inerce vēl nav rimusies. Smiltenes novada vadība tagad lemj likvidēt mazās skolas kādreizējā Apes novadā, kura ļaudis teritoriālās reformas laikā izvēlējās pievienoties pie bagātā Smiltenes novada, nevis apvienoties ar nabadzīgo Alūksnes novadu, ar kuru Ape savulaik bija kopā teju vai pusgadsimtu. Kādreizējā izglītības ministre Mārīte Seile vēl pērn izkliedza saukli, ka “Latvijas izglītības sistēmā katastrofāli trūkst izcilības, un vispārējais līmenis, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir ļoti viduvējs”.

Latvijas lielākā biznesa simulāciju konkursā "Bizness24h 2020" pirmo vietu un titulu "Biznesa Guru 2020" ieguva komanda "Quarter Life Crisis" no Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas, kura konkursa ietvaros izstrādāja ideju, kā ražot biogāzi no aļģēm, tālāk iegūstot elektroenerģiju un siltumu.

Konkursa noslēdzošās kārtas ietvaros katrai dalībnieku komandām bija jāattīsta savs unikālais biznesa koncepts uzņēmējdarbības uzsākšanai. Kritēriji, pēc kuriem tika vērtēti finālistu radītie produkti, ir produkta inovativitāte, atbilstība globālajiem vai vietējiem trendiem, vai produktu iespējams realizēt un ieviest jau esošajā tirgū, patērētāju vēlmju un vajadzību apmierināšana, kā arī, cik pamatoti ir finālistu sniegtie finanšu aprēķini.

Dalībnieku izstrādātās biznesa idejas aptvēra visdažādākās nozares - mobilās aplikācijas, kuras palīdzētu izvairīties no sastrēgumiem, piedāvātu darba sludinājumus vai atvieglotu procesus lidsabiedrību darbībā, apģērbs, kurš veic citas papildfunkcijas to nēsātājiem vai aizsargā no laikapstākļiem.

Būtiski pieaudzis jauniešiem piedāvāto darba vietu skaits vasaras brīvlaikā – skolēni varēs ne tikai nopelnīt, bet arī veidot izpratni par darba attiecībām

2019. gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdzfinansēs 6388 darba vietu izveidi skolēnu vasaras darbam, kas ir par 1308 vairāk nekā pērn. 2018. gadā no valsts budžeta šim mērķim atvēlēti 1,24 miljoni eiro, bet šogad uzņēmēji saņems 1,64 miljonus eiro. Šogad pieteikumus nodarbināt skolēnus bija iesnieguši 726 darba devēji, kopumā piedāvājot 8573 darba vietas. Tās ir dažādas – pieprasīti ir palīgstrādnieki, pārdevēji un bibliotekāri, lidostas pasažieru apkalpošanas aģenti, datorsistēmu tehniķi un dažāda veida asistenti.

Ne tikai iespēja nopelnīt

Šogad NVA organizētajā pasākumā viena skolēna dalības ilgums būs mēnesis. Darba devēji saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apjomā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt, nodarbinot skolēnu ar invaliditāti, dotēta tiek minimālā mēneša darba alga pilnā apjomā. Darba devēji saņems arī dotāciju skolēna darba vadītāja darba algai – vienu desmito daļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Par skolēna ar invaliditāti darba vadīšanu darba vadītājs saņems 60% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Visi skolēni būs apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietās.

Par to, ka vairumam bērnu vairs neinteresē fizika, ķīmija, bioloģija, kas vēlāk traucē studēt eksaktās augstskolās, vairs nav šaubu. Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? izvirza pieņēmumu, ka ķezas pamatcēlonis nav dabaszinību mācīšanas metodikā vai saturā, bet gan pamatskolas matemātikas mācīšanā un apguvē.

Nevar salīdzināt zināšanu pārbaudes

Mēs varētu analizēt matemātikas pārbaudes darbus desmitgažu garumā, tomēr izglītības programmas ir mainījušās un, kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību daļā, dati nav salīdzināmi. Pēc sarunām ar vairākiem pamatskolas pedagogiem jāatzīst, ka tiešām nav iespējams salīdzināt rezultātus, jo trīs desmitgažu garumā pārbaudes darbu prasības ir padarītas aizvien vienkāršākas.

Proti, jau sen nav mutvārdu eksāmena ģeometrijā, no matemātikas pārbaudes darbiem trīs desmitgažu laikā ir izzudusi virkne teksta uzdevumu un salīdzināt atrisināto uzdevumu daudzumu patiešām būtu galēji aplami. Mūsu paraugam ņēmām tikai pēdējos datus par 2021./2022. mācību gada matemātikas pārbaudes darbiem 6. un 9. klasē. Dati par vidējiem skolēnu rezultātiem, kā arī paši uzdevumi atrodami IZM interneta vietnē, kurus katrs var analizēt arī patstāvīgi.

Latvijas komanda 50. Starptautisko fizikas olimpiādi ir noslēgusi ar līdz šim augstāko rezultātu. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni ir izcīnījuši sudraba un trīs bronzas medaļas, kā arī saņēmuši atzinības rakstu.

Ar izciliem panākumiem Latvijai 14. jūlijā noslēdzās 50. Starptautiskā fizikas olimpiāde Telavivā, Izraēlā – mūsu komanda izcīnīja vienu sudraba, trīs bronzas medaļas un saņēma atzinības rakstu. Olimpiādē kopumā piedalījās pieci Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni. Sudraba medaļu saņēma Jānis Hūns, bronzas – Rolands Lopatko, Ingvars Vitenburgs un Vilhelms Cinis, savukārt atzinība – Ričardam Knipšem. I. Vitenburgs starptautiskajā olimpiādē piedalās trešo reizi, V. Cinis – otro, un visos gadījumos viņu zināšanas ir augsti novērtētas.

Latvijas skolēni starptautiskajā fizikas olimpiādē piedalās jau kopš 1996. gada, un šai laikā tajā ir piedalījušies 117 mūsu valsts jaunieši. Skolēni Starptautiskajā fizikas olimpiādē kopumā ir izcīnījuši 1 zelta, 4 sudraba, 29 bronzas medaļas un 32 atzinības rakstus.

Nākamnedēļ atsāksies mācības sākumskolās, taču vismaz līdz 7.februārim mācību process notiks attālināti, otrdien ierakstā "Twitter" paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Jau pašlaik attālināti mācās skolēni no 5.klases, profesionālo skolu audzēkņi un studenti augstskolās. Sākotnēji bija iecerēts, ka jaunāko klašu skolēni mācībās varētu atgriezties klātienē, tāpēc viņiem par trim nedēļām tika pagarināts ziemas brīvlaiks, tomēr pirms mācību atsākšanas lēmums ticis mainīts.

Šuplinska tagad skaidro, ka mācību process tomēr notiks attālināti, gaidot Covid-19 epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valstī.

No 4.janvāra attālināti mācīties atsāka 7.- 12.klašu skolēni un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, bet speciālo izglītības iestāžu skolēni mācības organizē klātienē.

Nodarbības profesionālajā un augstākajā izglītībā, interešu izglītība, visa veida kursi un profesionālā pilnveide, amatieru mēģinājumi jau notiek attālināti.

Aizvadītas izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras” organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2022, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt valsti Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā šovasar izcīnījis SMU “ThreeCube”. Skolēni radījuši ar 3D printeri drukājamas dažādu rotaļu tēlu figūras. Tās kopā ar aplikāciju “C-app” ļaus sākumskolas vecuma bērniem saistošā veidā apgūt dažādus mācību priekšmetus, piemēram, matemātiku, angļu valodu vai latviešu valodu.

Uzņēmumu izveidojuši četri skolēni no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas un konkursā uzņēmums saņēma arī titulu “Latvijas labākais tehnoloģiju SMU”. Šo titulu piešķir labākajam “Junior Achievement Latvia” un “Printful” SMU tehnoloģiju un inovāciju programmas dalībniekam, kas programmas ietvaros radījis dzīvotspējīgāko tehnoloģijās balstīto produktu.

Modernās tehnoloģijas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa un arī muzejos tās ir kļuvušas par veidu, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. Taču Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) ir pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, saglabājot muzeju kā vietu, kur no tehnoloģijām var «aizbēgt».

Muzeja galvenais mērķis ir «saglabāt un nodot informāciju tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs esam ļoti atvērti gan skolēniem, gan arī studējošiem», stāsta muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Brīvdabas muzejs ir ģimenēm draudzīga vieta. To apmeklē gan lielas tūristu grupas, gan pašmāju iedzīvotāji, kas vēlas izzināt vēsturi un senču senās paražas. Muzejs īpaši esot iecienīts jaunu ģimeņu ar bērniem vidū, no kurām tieši krievvalodīgie izrāda lielāko interesi. «Viņi nāk iepazīt Latvijas kultūru un ieraudzīt Latvijas laukus, savukārt latvieši šādas mājas jau ir redzējuši savos laukos. Latviešu ģimenes Brīvdabas muzeju uztver ierastāk un vairāk te ciemojas skolas laikā,» stāsta K.Kūla. Speciāli bērniem muzejā ir īpaši noteikumi, kā, piemēram, bērni drīkst iebraukt teritorijā ar riteņiem.

Vīrusa radīto ārkārtas situāciju var izmantot būtiskam izglītības kvalitātes lēcienam, tāpēc ir svarīgi apmainīties ar idejām un pieredzi, būt elastīgiem un pieņemt drosmīgus lēmumus.

Sarunās ar citiem pedagogiem no visas Latvijas, esmu nonākusi pie atziņas, ka šis brīdis ir izglītības nozares sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot.

Ja seko vīrusa otrais vilnis

Sarunās ar biedrības pārstāvjiem, pedagogiem, skolu direktoriem ir izkristalizējušās bažas, ka politikas veidotāji pietiekami neizmanto situāciju, lai veidotu dialogu ar sabiedrību un ģenerētu jaunas idejas, bet gaida, kad vīruss beigsies, lai ietu vecajās sliedēs. To nedrīkstētu darīt.

Mēs varam prognozēt, kas mūs sagaida rudenī un ziemā, iespēja, ka vīrusa dēļ būs jāpaliek mājās, ir liela, bet nezinām, kad tas notiks. Tāpēc mācību gada robežu nojaukšana ļautu elastīgi plānot mācību gadu, piemēram, uzsākot mācības 1. augustā, bet attālināto mācību laiku rudenī kombinēt ar brīvlaikiem un atvaļinājumiem.

Jūlija beigās noslēgsies pērn uzsāktie Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā mācību korpusa būvniecības darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas pilsētas vidusskola iegūs plašākas telpas līdzšinējās Siguldas Valsts ģimnāzijas ēkā Krišjāņa Barona ielā 10, savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni mācības uzsāks Ata Kronvalda ielā 7.

Šobrīd jaunajā mācību korpusā turpinās apdares darbi – sienu špaktelēšana un krāsošana, griestu paneļu montāža, grīdu un sienu flīzēšana, elektroinstalācijas darbi, kā arī teritorijas labiekārtošana un ēkas fasādes apdares darbi, lai jau šī gada rudenī uzsāktu rekonstrukcijas otro kārtu – skolas ēkas Ata Kronvalda ielā 7 rekonstrukciju.

«Šoruden Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunajā korpusā mācības uzsāks aptuveni 450 skolēni, kuriem būs pieejamas 12 mūsdienīgi aprīkotas mācību telpas. Tiesa, visu mācību gadu, kamēr otrā skolas ēkā turpināsies remontdarbi, skolēniem un pedagogiem būs zināmas neērtības, jo nebūs pieejamas telpas abās skolas ēkās, tomēr mācību procesu tas neietekmēs,» paskaidroja Siguldas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa norādot, ka ģimnāzijas 7. klases mācības 2019./2020. mācību gadā vēl turpinās Krišjāņa Barona ielā 10.

Igaunijā joprojām pieaugot saslimstībai ar Covid-19, valdība ceturtdien vienojusies par stingrākiem ierobežojumiem, kas balstīti uz konsultatīvās zinātniskās padomes ieteikumiem.

Pēc skolēnu brīvlaika, kas beigsies 1.martā, vispārizglītojošajās skolās, sākot no 5.klases, mācības vienu nedēļu notiks attālināti. Klātienē turpinās mācīties 1.-4.klašu skolēni, kā arī skolēni ar īpašām izglītības vajadzībām, būs atļautas arī praktiskās nodarbības un konsultācijas nelielās grupās

Jau no nākamās pirmdienas, 22.februāra, uz vismaz divām nedēļām būs slēgti akvaparki, kas arī atzīti par potenciāli bīstamām vietām, un nenotiks grupu nodarbības bērnu, pusaudžu un pieaugušo interešu izglītības pulciņos, kā arī semināri un sporta nodarbības.

Premjerministre Kaja Kallasa preses konferencē norādījusi, ka valdībai nācies noteikt ierobežojumus jomās, kur vīrusa izplatības risks ir visaugstākais, un pašlaik to var teikt tieši par bērnu un jauniešu vidi.

Šobrīd programmēšanas nodarbībās "Learn IT" mācās skolēni no 1. līdz 9. klasei piecās dažādās programmās, sākot no loģikas un algoritmiem līdz mājaslapām, elektronikai un 3D modelēšanai.

2019./2020. mācību gadā "Learn IT" nodarbības norisinās 18 dažādās vietās (skolās, interešu izglītības centros un kopstrādes telpā u. tml.), aptverot septiņas pašvaldības. Nodarbības notiek Brocēnos, Ikšķilē, Jelgavā, Krimuldā, Ķekavā, Rīgā un Valmierā.

"Kopumā mūsu nodarbības šobrīd apmeklē gandrīz 350 skolēni, no kuriem aptuveni 25% tās apmeklē par velti, pateicoties piesaistītajam Eiropas Savienības vai pašvaldību līdzfinansējumam. Ar dažādu programmu palīdzību vēlamies nākotnē šo skaitu palielināt vēl vairāk," teic Elīna Ingelande, "Learn IT" līdzdibinātāja. Pagājušajā gadā komanda sāka biežāk ciemoties dažādās skolās visā Latvijā, īstenojot karjeras izglītības darbnīcas. Šobrīd vismaz reizi mēnesī "Learn IT" dodas izbraucienos ārpus Rīgas.

Šodien, 4.aprīlī, visā Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena. Šogad ar dažādām profesijām skolēnus iepazīstina 2180 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 12 753 vakances. Jauniešu vidū jau vairākus gadus populārākā nozare ir medicīna, šogad salīdzinoši daudz skolēnu vēlas ēnot zobārstus.

“Ir gandarījums, ka Ēnu diena ar katru gadu kļūst aizvien populārāka visā Latvijā. Redzam, ka aktivitātes pieaug Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Mārupē, kā ierasts, rosīgi ir Jelgavas skolu audzēkņi. Aicinu ikvienu skolu un skolotāju padomāt, kā mudināt jauniešus vairāk iesaistīties šajā karjeras izglītības pasākumā. Ēnu diena ir lieliska iespēja savlaicīgi “pielaikot” iecerēto profesiju, pārbaudīt, vai priekšstati par to atbilst realitātei. Skolēni par uzņēmumos un iestādēs pieredzēto labprāt arī dalās ar saviem vienaudžiem. Izmantosim šo!” aicina Ēnu dienas rīkotājs, “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū ir programmētājs (299 pieteikumi), policijas inspektors (276 pieteikumi), gaisa kuģa stjuarts (232), zobārsts (226), jurists (217), fizioterapeits (213), arhitekts (187) un ķirurgs (185). Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas ir policijas inspektors (399 vakances), projektu vadītājs (254), ugunsdzēsējs/glābējs (223), programmētājs (201), bibliotekārs (176), sabiedrisko attiecību speciālists (171), jurists (142) un farmaceits (135).

Televīzijas kanālā "Tava klase" programmēšanas nodarbībās "Learn IT" sasniedz arī tos skolēnus, kuri nekad nav programmējuši.

Programmēšanas nodarbību "Learn IT" līdzdibinātāja Linda Sinka divas reizes nedēļā vada programmēšanas stundas jaunajā televīzijā kanālā "Tava klase" trešās līdz sestās klases skolēniem.

"Prieks redzēt, ka bērni seko līdzi mācību saturam un šādi varam sasniegt skolēnus visā Latvijā. Programmēšanas platformā "Scratch" redzam, ka bērni veido savus projektus pēc Lindas paraugiem, dalās ar tiem un apgūst pamatus. Par to mums liels prieks. Daudzi no viņiem savu profilu šajā platformā izveidojuši tieši tagad, kad sākās projekts "Tava klase", līdz ar to mums ir izdevies sasniegt tos skolēnus, kuri nekad nav mēģinājuši programmēt," saka Elīna Ingelande, "Learn IT" līdzdibinātāja.

Šogad, 4. aprīlī, notiks izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena.

No šodienas ēnu devēji ir aicināti publicēt savas vakances portālā enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas. Otro gadu pēc kārtas Ēnu dienas partneris ir mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija”, kā arī atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv līdz 1.martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

“Ēnu dienā skolēni ne vien praktiski redz, kā strādā viņa interesējošās profesijas pārstāvis, bet iepazīst darba vidi kopumā – kā notiek darbs, kāda ir kultūra uzņēmumā, kādas prasmes jāapgūst papildus profesionālajām iemaņām. Darba devējiem šī ir lieliska iespēja iepazīstināt ar sevi potenciālos jaunos talantus, kas darba tirgū startēs jau pēc dažiem gadiem. Priecē, ka par mūsu partneri jau atkārtoti kļuvis lielākais privātais darba devējs “Maxima Latvija”, sniedzot jauniešiem padziļināti iepazīt mazumtirdzniecības nozari,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Programmēšanas nodarbību uzņēmuma "Learn IT" dibinātājas Linda Sinka un Elīna Ingelande veido tiešsaistes rīku skolotājiem, kas palīdzētu ieviest programmēšanu pasniedzēja darbā.

"Līdz šim mūsu uzņēmējdarbības pamatdarbība ir bijusi programmēšanas nodarbību kā pakalpojuma sniegšana, bet šobrīd esam sākuši attīstīt savu produktu. Kopš 2019. gada rudens veidojam tiešsaistes rīku skolotājiem, kas palīdzētu ieviest programmēšanu pasniedzēja darbā. Ticam, ka šim produktam ir potenciāls ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās, tāpēc ar interesi skatāmies, ko mums nesīs 2020. gads finansējuma piesaistē, jaunā produkta izstrādē, pirmajās atsauksmēs un jaunajos klientos," stāsta Elīna Ingelande, "Learn IT" līdzdibinātāja.

Runājot par citiem šī gada plāniem, uzņēmuma otra līdzdibinātāja Linda Sinka stāsta, ka aprīlī notiks Eiropas programmēšanas nedēļas jeb "CodeWeek" hakatons vidusskolēniem un "Learn IT" būs viens no tā galvenajiem sadarbības partneriem. "Latvija būs viena no sešām Eiropas valstīm, kas organizēs šādu pasākumu. Finālā skolēni satiksies Briselē, kur prezentēs savu risinājumu žūrijai," viņa norāda.

Aizvadītas Jauno uzņēmēju dienas 2021, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt valsti Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā šovasar izcīnījis SMU “Re-Grain”, kuru produkts ir ēdami vienreizlietojamie trauki. Uzņēmumu izveidojušas trīs skolnieces Agnese Aizpuriete, Anete Bukovska un Paula Stradiņa no Madonas Valsts ģimnāzijas.

Savukārt titulu “Gada uzņēmējdarbības skolotājs” šogad ieguva Nauris Kupcovs no Daugavpils 3. vidusskolas.

Pasākumu organizē Latvijas lielākā izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Swedbank.

Konkursā godpilno 2. vietu ieguva mācību uzņēmums “Spoonable” no Valmieras tehnikuma, kas izgudrojuši daudzfukcionālu ēšanas instrumentu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet pirmo trijnieku starp vidusskolu vecuma jauniešiem noslēdz skolēni no Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas ar produktu – mobilās ierīces levitējošu bezvadu lādētāju.

Privāta vidusskola Patnis, kas Latvijā darbojas jau 30. gadu, investējot nepilnu pusmiljonu eiro pirmajā būvniecības kārtā, paplašina savu darbību, uzsākot jaunas ēkas būvniecību.

13. jūnijā ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula. Jaunā ēka tiks veidota, integrējot ilgtspējīgus risinājumus gan komunikācijās, gan iekštelpu interjerā. Projektu realizē arhitektu birojs “ar.4”, ko vada arhitekts Andris Vītols, projekta arhitekte - Ieva Spriņģe.

Būvniecība plānota divās kārtās – pirmā kārta tiks uzsākta šajā vasarā un plānots, ka nākamā mācību gada pēdējo zvanu skolēni varēs sagaidīt jau jaunajā ēkā. Katrā no kārtām plānots izbūvēt aptuveni 300 kvadrātmetru platību. Izmantojot koka konstrukcijas, ventilāciju ar rekuperāciju, kā arī apkures sistēmu ar siltumsūkni, tiks nodrošināta gan samazināta CO2 pēda, gan iespēja skolēniem uzturēties labi ventilētās telpās visa mācību gada garumā, kas pozitīvi ietekmes koncentrēšanās spējas un samazinās vīrusu izplatības riskus.

Mazo lauku skolu masveida slēgšana būs līdzvērtīga Latvijas lauku un tautas iznīcināšanai.

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde bezkaislīgi apkopo datus un tos publisko, kamēr šie dati nav pakļauti slepenībai. Savukārt Latvijas Saeimas likumdošanas tendences virzās uz to, lai jebkuru informāciju, “kura saistīta ar iestādes funkciju izpildi”, valsts iestāde var padarīt par slepenu.

Pagaidām, kamēr CSP publiskotā informācija neapdraud Izglītības un zinātnes ministrijas “funkciju izpildi”, ikviens var brīvi lejuplādēt skolu skaitu un skolēnu skaitu skolās kopš neatkarības atjaunošanas. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvijā bija 668 skolas, kurās mācījās 217 tūkstoši skolēnu. Atliek veikt elementāru matemātisku darbību - sadalīt skolēnu skaitu ar skolu skaitu. Tad sanāk, ka 2021. gadā vidēji vienā Latvijas skolā mācījās 325,3 skolēni.

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Atsaucoties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aicinājumam atbalstīt skolēnus attālināto mācību procesā, uzņēmums "eazyBI’’ skolēniem no Latvijas skolām dāvina 60 viedierīces (planšetes), kurām mobilo pakalpojumu operators "Latvijas Mobilais telefons" nodrošinās arī bezmaksas pieslēgumu.

Planšetes nosūtītas skolēniem uz tām Latvijas skolām, kurām to vēl pietrūka, dažādās aptaujās norādot šādu vajadzību.

"Ir liels prieks, ka šajos pārmaiņu laikos ir uzņēmumi un organizācijas, kuras ir gatavas nevis lūgt palīdzīgu roku, bet pašas to sniegt, lai palīdzētu citiem. Paldies par iespēju un izvēli palīdzēt tieši skolēniem attālināto mācību procesā, jo ne vienmēr vajadzīgo atbalstu viņiem var nodrošināt ģimene vai skola," pauž IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Savukārt "eazyBI" pārstāve Līva Pavasare atzīst, ka stimuls sniegt atbalstu tieši skolēniem attālināto mācību procesā balstīts paša uzņēmuma darbības specifikā.

"Lai arī uzņēmumā strādā 21 darbinieks, mums nekad nav bijis sava biroja – vienmēr esam strādājuši no mājām, un šādu formātu esam mudinājuši pamēģināt arī citus. Šobrīd, kad attālinātais darbs nav bijusi izvēle, bet obligāts pienākums, nolēmām palīdzēt skolēniem, lai mācības varētu notikt pēc iespējas efektīvāk. Izglītība ir svarīgs pamatakmens sabiedrības izaugsmei kopumā."

Noslēgumam tuvojas vērienīga sporta centra būvniecības darbi Imantā - laukums, kura izveidē ieguldīti 5,6 miljoni eiro, solās būt tikpat iespaidīgs kā Krišjāņa Barona ielā esošais komplekss.

Gandrīz 5 hektārus lielā teritorijā pie Rīgas Imantas vidusskolas būs izveidots mini futbola laukums ar tribīni un mākslīgo zālienu, dažādas rotaļu iekārtas, labiekārtota pastaigu teritorija un «zaļā klase», kā arī vingrošanas laukums, skeitparks, divi multifunkcionālie sporta laukumi, skrejceļš, divi basketbola 3x3 laukumi, tāllēkšanas sektors, parka zona, kā arī desmit moduļa tipa palīgēkas – sarga ēka, medmāsas kabinets, tualetes, ģērbtuves, inventāra uzglabāšanas telpas.

Lai novērtētu paveikto, otrdien uz laukumu bija devušies Rīgas domes un būvkompānijas LNK Industries pārstāvji.