Proti, vismaz īslaicīgi eirozonas perifērijai investoru acīs izdevās palielināt savu finansiālās ilgtspējas tēlu un vairāku problemātiskāko Eiropas dienvidu valstu obligāciju ienesīgums ir ievērojami krities, kas nozīmē šo vērtspapīru cenas pieaugumu, un vairumā gadījumu šī kāpuma finansiālā atdeve ir tāda, ko apskaustu jebkurš, kas iegulda Latvijas banku depozītos.
«Eirozonas problemātisko valstu valdību parādzīmes bija viens no ienesīgākajiem aktīviem pagājušajā gadā. Piemēram, ja paveicās ar laika izvēli un Portugāles desmit gadu parādzīmi ieguldītājs nopirka pagājušā gada janvāra beigās tad peļņa uz šo brīdi būtu virs 100%. Turpretī pērkot Spānijas parādzīmes pirms gada ienesīgums būtu tuvu nullei,» tirgus zigzagus ieskicē Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.
Raksti par tēmu
Viņš pieļauj, ka ienesīguma krituma tendence eirozonas perifērijas valstīm vēl kādu laiku saglabāsies, kaut arī šis potenciālais ienesīguma kritums ir ievērojami mazāks nekā.
«Ir pāris argumenti par labu šim scenārijam. Joprojām eksistē Eiropas Centrālās bankas (ECB) solītais atbalsts otrreizējā parādzīmju tirgū, ja valsts ir saņēmusi palīdzības programmu un atguvusi pilnu pieeju parādzīmju tirgum. Spānijai ir pieeja tirgum, bet nav lūgusi palīdzību. Savukārt Īrija un Portugāle ir saņēmušas atbalstu, bet nav atguvušas pilnu pieeju pirmreizējam tirgum. Tuvāk šim mērķim ir Īrija, bet vai šajā gadījumā tiks aktivizēta ECB programma parādzīmju iepirkšanai otrreizējā tirgū visticamāk noteiks tirgus cenu attīstība, t.i. negatīva dinamika var pasteidzināt šo procesu,» skaidro A. Krūmiņš.
Tāpat viņš vērš uzmanību uz faktu, ka var novērot, ka ir ievērojami uzlabojusies investoru riska apetīte, investori meklē pievilcīgu ienesīgumu, ko fiksēta ienākuma vērtspapīru tirgos atrast ir arvien grūtāk.
