ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) darbības ap ekonomikas stimulēšanu ar naudas drukājamo mašīnu varētu Krievijas tautsaimniecībai radīt ievērojami lielāku izaugsmes impulsu nekā pašām ASV. Proti, izejvielu cenu kāpums varētu iepūst jaunu dzīvības elpu šobrīd izaugsmes tempu ziņā nedaudz pagurušajā Krievijas ekonomikā.
Proti, aizsargājoties no naudas vērtības samazināšanās, investori iegulda tā dēvētajā «cietajā precē», respektīvi, vairāk investē akcijās un preču tirgos, lai gan arī to patieso vērtību jau sen vairs īsti objektīvi novērtēt nevar, kas saistīts ar lielo spekulatīvo piedevu finanšu aktīvu cenām kopumā. Tomēr pēc šī mēneša notikumiem saistībā ar potenciālo finanšu tirgos, ko Eiropas Centrālā banka varētu veikt saistībā ar eirozonas perifērijas valstu obligāciju uzpirkšanu otrreizējā tirgū, kā arī FRS saistībā ar jau minēto hipotekāro kredītu vērtspapīru izpirkšanu, Krievijas akciju tirgus var izrādīties dubults ieguvējs. Šīs valsts fondu tirgū ir liels izejvielu eksportētāju īpatsvars un, kāpjot izejvielu cenām, palielināsies šīs nozares uzņēmumu peļņa, līdz ar to arī augs interese par to vērtspapīriem.
Patlaban atkal vērojama Rietumu un Irānas retorikas saasināšanās, tostarp Teherānas neslēptie mājieni, ka Tuvajiem Austrumiem bez Izraēlas būtu labāk. Abas valstis viena attiecībā uz otru to jau norādījušas neskaitāmas reizes, tomēr nav izslēgts, ka šī diezgan «apnicīgā un samērā nekvalitatīvā oralēšana» atkal vainagosies ar riska prēmiju pieaugumu naftai un enerģētisko resursu cenu kāpumu. Tas, protams, varētu veicināt arī Krievijas naftas kompāniju rādītāju uzlabošanos un akciju cenu pieaugumu biržā.
Raksti par tēmu
Potenciālais resursu cenu kāpums nav vienīgais investoru intereses iemesls par Krieviju. Lai arī iepriekšējā privatizācijas pieredze nav uzskatāma par veiksmīgu, jau tuvākajā laikā investoriem tiek piedāvāts ne mazums interesantu kompāniju un tuvākajos gados, iespējams, Krieviju varēsim nodēvēt par jauno emitentu eldorado.
Pēc Rietumu bankas analītiķa Igora Zujeva teiktā, jau tuvākajos gados paredzēta tādu uzņēmumu kā Sberbank, VTB bankas, Rosseļhozbank, Rosagrolizing, Sovkomflot, Šeremetjevo, Aeroflot, Rusgidro, Rosņeftj u.c. uzņēmumu valstij piederošo kapitāla daļu pārdošana un privatizācija varētu norisēt līdz 2016. gadam.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
