«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Ekonomikas ministrijas ārpus kārtas pārbaudē tomēr nav noskaidrots, kurš vainojams pie sadārdzinātā koku ciršanas iepirkuma Latvenergo meitas kompānijā Sadales tīkli. Lai arī Sadales tīkli notikušajā vaino uzņēmējus, kuri slepus esot slēguši aizliegtas vienošanās un pārkāpuši godīgas konkurences noteikumus, ministrijas vadība domājot, ka vainīgas var būt arī Latvenergo amatpersonas, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Tas, cik par koku izciršanu elektrolīniju tuvumā maksā Latvenergo, kļuva zināms nejauši - Saeimā strīdoties par izmaiņām Aizsargjoslu likumā. Strīdos kļuva zināms, ka Sadales tīkli par viena koka nociršanu grasījās maksāt 21 latu. Gada plāns - 150 tūkstoši koku. Tātad gadā - 3,2 miljoni latu. Mežu speciālisti norāda, ka tirgū šie paši darbi maksājot 4 līdz 5 reizes lētāk.

«Jāsaka, ka tas ir unikāls gadījums manā praksē. Pirmo reizi saskaros ar tādu situāciju, ka uzņēmums, kas ir rīkojis iepirkumu un saskatījis aizdomas, ka tur iespējams bijis kartelis, vispirms publiski masu informācijas līdzekļos, preses konferencēs informē, ka dosies uz Kokurences padomi ar iesniegumu par iespējamo Konkurences likuma pārkāpumu. Tādi gadījumi nav bijuši un tas ir ļoti dīvaini, ka Sadales tīkli, tik liels tirgus dalībnieks, kas ir ļoti labi informēts kā rīkoties šādos gadījumos, kad ir saskatījis iepirkumos aizdomas, ka starp tirgus dalībniekiem varētu būt notikusi vienošanās – kā tas rīkojas,» stāsta Skaidrīte Ābrama Konkurences padomes priekšsēdētāja.

AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus visām Latvijas mājsaimniecībām, bet īpaši tas ir vērsts pret energoefektīvām mājsaimniecībām, kurām elektroenerģijas pieslēguma un piegādes izmaksas palielināsies līdz pat 7 reizēm.

Bez ievērojamām valsts subsīdijām mājsaimniecībām vairs nebūs izdevīgi kļūt “zaļākām”, ieguldīt un uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai, mainīt apkures veidu un izmantot elektrotransportu. Plānotās izmaiņas būs jauns šķērslis arī valstij svarīgo zaļās enerģijas lielo projektu attīstībai, jo uzkraus kārtējās papildu izmaksas, kas kavēs lētākas elektroenerģijas ražošanu. Tarifu projektā paredzētā maksa elektroenerģijas ražotājiem palielinās par 570%. Tāpēc AS Sadales tīklu jauno tarifu projektu varam uzskatīt par būtisku atkāpšanos no valsts līdz šim veidotās politikas CO2 mazināšanas jomā.

Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums 

Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules...

Jauno tarifu mērķis ir palielināt AS Sadales tīkls ieņēmumus, tajā skaitā uz zaļās enerģijas ražošanas rēķina. Un šis ir brīdis, kad valstiskā līmenī ir jāizvēlas – vai nu visi strādājam, lai kāpinātu atsevišķu valsts uzņēmumu peļņu, vai arī turpinām uzsākto ceļu energoneatkarības un energoefektivitātes virzienā, tiecoties sasniegt ES līmenī noteiktos Zaļā kursa mērķus CO2 mazināšanas jomā. Lietuvā un Igaunijā šādus “drakoniskus” tarifus zaļajiem projektiem neviens neplāno uzlikt, un tas nozīmē, ka Latvija sistēmiski turpinās palielināt savu atpalicību no abām kaimiņvalstīm zaļās enerģētikas jomā.

Šobrīd Lietuvā par elektroenerģijas ražošanu un nodošanu tīklā atsevišķa maksa nav jāmaksā, savukārt Igaunijā šī maksa ir gandrīz uz pusi mazāka. Piemēram, ja pašlaik Latvijā elektroenerģijas ražotāju tarifs – gada maksa par 1MW ir 2480 EUR, tad šobrīd tiek plānots pieaugums par 570% jeb 16600 EUR par katru MW. Vidēja lieluma saules parkam (5MW) plānotā gada maksa ir teju 100 000 EUR, nemaz nerunājot par grandiozām jaudas rezervācijas maksām, pieslēguma izmaksām u.c. jauninājumiem no ST puses. Līdzīgas izmaiņas piedzīvos arī mājsaimniecības.

Līdz šim Latvijas politika bija vērsta uz to, lai atbalstītu mājsaimniecību pāriešanu uz energoefektīvākiem un lētākas enerģijas risinājumiem, kā arī aizstātu ierastos apkures veidus ar “zaļākiem” risinājumiem. Atbilstoši visā valstī pēdējos gados pieauga to mājsaimniecību skaits, kas ir aprīkotas ar saules paneļiem, saules kolektoriem un siltumsūkņiem.

Paļaujoties uz šo valsts energoefektivitātes politiku un valsts atbalsta pieejamību, iedzīvotāji un uzņēmumi pēdējos gados veica nozīmīgus ieguldījumus savos mājokļos un uzņēmumos. Iedzīvotāji un uzņēmumi rekordlielos apmēros aizņēmās un investēja, lai pēc iespējas ātrāk efektivizētu savus mājokļus. Savukārt AS Sadales tīkls jauno tarifu projektu varam uzskatīt par mēģinājumu sagraut visu to, kas valstiskā līmenī pēdējo gadu laikā ir paveikts Latvijā energoefektivitātes un energoneatkarības jomā. Jaunie AS Sadales tīkla tarifi primāri sodīs visas tās mājsaimniecības, kas pēdējos gados ieguldīja energoefektivitātē un zaļās enerģijas risinājumos. Plānotā rēķinu samazinājuma vietā tieši viņiem izmaksas nevis samazināsies, bet gluži pretēji pieaugs.

Ar būtiskāko cenas pieaugumu tiks sodītas mājsaimniecības, kas izmantoja valsts atbalstu mikroģeneratoru, saules paneļu vai vēja ģeneratoru uzstādīšanai. Programma paredzēja, ka uzstādīto saules paneļu un vēja ģeneratoru maksimālā atļautā ražošanas jauda nedrīkst pārsniegt 50% no pieslēguma maksimālās atļautās slodzes. Lai mājsaimniecības varētu saražot sev nepieciešamo elektroenerģiju un pēc iespējas vairāk uzkrātu vēlākai izmantošanai (NETO norēķinu sistēma), tām bija nepieciešams palielināt atļauto pieslēguma jaudu. Tagad tieši šīs mājsaimniecības sagaida visaugstākais tarifu pieaugums. Faktiski Sadales tīkls sadārdzina mikroģeneratoru īpašniekiem iespēju izmantot pašu saražoto enerģiju, kas iepriekš tika uzkrāta kopējā tīklā, un piespiedīs pāriet no NETO sistēmas uz līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par saražotās elektroenerģijas iegādi. Arī šajā gadījumā neatrisināts paliek jautājums par ienākuma nodokļu piemērošanu mazajiem elektroenerģijas ražotājiem.

Protams, zaļās enerģijas ražotāji, kuri tikai nodod elektroenerģiju tīklā un kuru pašu patēriņš ir niecīgs, kā arī lietotāji ar saules paneļiem nav izdevīgi AS Sadales tīkls, jo samazina uzņēmuma ieņēmumus. Mājsaimniecības un uzņēmumu spēja pašiem nodrošināt lielāko daļu nepieciešamās elektroenerģijas ir būtiski ietekmējusi AS Sadales tīkls finanšu rādītājus. Tāpēc arī jaunajā tarifu plānā lielākais izmaksu pieaugums ir novērojams tieši fiksētajām jaudas komponentēm, kas veicina valsts uzņēmuma tūlītēju peļņas palielinājumu neatkarīgi no lietotāju patēriņiem.

Mājsaimniecības, kuras uzstāda mikroģeneratorus, plāno izveidot elektroauto uzlādes staciju un domā par apkures maiņas risinājumiem, tipiskā pieslēguma jaudas izvēle ir vismaz trīs fāžu 32A pieslēgums. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka tieši šajā pozīcijā tiek plānots vislielākais tarifu pieaugums uz fiksēto komponenti vien līdz pat 350% apmērā. Piedāvātais tarifu projekts paredz divus variantus – vai nu lielu maksu par jaudas uzturēšanu un mazāku cenu par pārvadi, vai arī pretēji – dārgāku pārvadi un lētāku jaudas uzturēšanu. Pie tam, jaunajā tarifu projektā vairs nav paredzēts lētāks tarifs elektroenerģijas piegādei naktī.

AS Sadales tīkls tarifiem ir būtiska nozīme gan esošo, gan jaunu enerģijas ražošanas projektu īstenošanā, lai panāktu gan Latvijas energoneatkarību, gan videi draudzīgāku un lētāku elektroenerģiju. Mākslīgi sadārdzinot zaļās enerģijas ražošanas izmaksas, kārtējo reizi tiek likti šķēršļi Latvijas energoneatkarībai un tādu elektroenerģijas projektu attīstībai, kas iedzīvotājiem ilgtermiņā varētu nodrošināt lētāku elektrību.

AS "Latvenergo" šajā gadā uzņēmuma attīstībā plāno investēt vairāk nekā 200 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Vienlaikus "Latvenergo" koncernā ietilpstošā elektrotīkla uzturētāja un attīstītāja Latvijā AS "Sadales tīkls" investīcijas šajā gadā plānotas aptuveni 150 miljonu eiro apmērā.

Čakste norādīja, ka lielākās investīcijas būs saistītas ar elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas un TEC-1 projektu, kā arī ar saules un vēja parkiem, kurus plānots būvēt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Tāpat, izmantojot Eiropas Savienības fondus, plānots veicināt elektromobilitāti un "Sadales tīkli" izbūvēs pieslēguma punktus, kuriem varēs pieteikties visi attīstītāji elektrouzlādes staciju veidošanai.

Čakste piebilda, ka "Sadales tīkls" turpina darbu pie gaisvadu elektrolīniju pārnešanas uz pazemes tīkliem, jo klimata izmaiņas līdzi nes arī arvien biežākus pārrāvumus.

AS Latvijas elektriskie tīkli (LET) akcionāru sapulces laikā veikti grozījumi uzņēmuma statūtos un valdes sastāvā, liecina AS Latvenergo paziņojums Nasdaq Riga.

Arī turpmāk LET vadībā darbosies līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Guntis Stafeckis, kurš, pārdalot līdzšinējās LET funkcijas un daļēji nododot tās AS Augstsprieguma tīkls (AST) pārziņā, no 1.februāra būs arī vienīgais valdes loceklis. LET vadības komandā darbu turpinās bijušie valdes locekļi Jānis Kirkovalds un Vita Andersone.

Atbilstoši tiesību aktiem no 2015. gada 1. janvāra AS Augstsprieguma tīkls pārņem lielāko daļu līdz šim AS Latvijas elektriskie tīkli” realizēto funkciju. Tādējādi no jaunā gada 430 zinoši jomas speciālisti līdzšinējo darbu turpinās, strādājot AS Augstsprieguma tīkls, un to pienākums būs līdz šim AS Latvijas elektriskie tīkli apkalpošanā esošā pārvades tīkla (330 kV un 110 kV elektrolīnijas un apakšstacijas/sadales punkti) darbības nodrošināšana un ikdienas uzturēšana, kā arī jaunu tīklu izbūve un esošo tīklu pārbūve vai atjaunošana. Savukārt AS Latvijas elektriskie tīkli veiks pārvades sistēmas aktīvu pārvaldības funkciju un nodrošinās finansējuma piesaisti tīklu attīstībai.

Būvuzņēmums SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) ticis pie vairāk nekā 3,33 milj. Ls par 11/10 kV apakšstacijas Mežaparks izbūvi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursu par apakšstacijas Mežaparks izbūvi izsludināja Latvenergo meitassabiedrība a/s Latvijas elektriskie tīkli, un paredzēts, ka līgums par tās būvi tiks slēgts divās daļās – ar a/s Latvijas elektriskie tīkli vairāk nekā 2,7 milj. Ls (bez pievienotās vērtības nodokļa, PVN) apmērā un ar a/s Sadales tīkls par 585 tūkst. Ls bez PVN.

Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, bet SIA LEC piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Šogad Latvijas elektriskie tīkli noslēguši vairākus apjomīgus iepirkumu konkursus, piemēram, šā gada augusta sākumā tika noslēgts 1,16 milj. eiro vērts iepirkumu konkurss par 110 kV elektroiekārtu piegādi apakšstacijām Gulbene un Olaine, kurā par piegādātāju tika atzīta Alstorm Grid SAS filiāle Latvijā. Tāpat jūlija vidū tika noslēgts 4,48 milj. Ls vērts iepirkumu konkurss par apakšstacijas Grobiņa 330 kV sadalnes paplašināšanas darbiem un 330 kV sadalnes izbūvi apakšstacijā Ventspils – arī par šo darbu uzvarētāju tika atzīts uzņēmums LEC.

Retorika, kas sākas ar vārdiem - attīstībai ir vajadzīgi līdzekļi, tāpēc jāceļ tarifi -, Latvijā ir labi pazīstama jau gadiem ilgi. Šāds arguments ir bijis ne vienam vien uzņēmumam, turklāt pārsvarā gadījumu ar tiem ir spēlējušās kompānijas, kuras var dēvēt par monopoliem.

Un, protams, neiztrūkstoši ir tas, ka principā vienmēr runa ir par energoresursu piegādes uzņēmumiem. Šoreiz acīm redzami tiek sagatavota augsne tam, ka būtu labi kārtējo reizi palielināt elektroenerģijas tarifus, jo pretējā gadījumā uzņēmumam Sadales tīkli trūkstot naudas infrastruktūras attīstībai, un patērētājiem nākas rēķināties ar biežiem strāvas padeves pārrāvumiem.

Nenoliedzams ir fakts, ka šādi pārrāvumi ir, turklāt situācija šajā jomā Latvijā ir otra sliktākā Eiropas Savienībā. Zīmīgs gan ir fakts, ka elektroenerģijas tarifi Latvijā ir augstāki nekā kaimiņvalstī Igaunijā, bet tās pārrāvumi - biežāki. Vienkārši sakot, sanāk, ka mēs par sliktāku kvalitāti maksājam lielāku cenu. Tātad ieguldījumi ir nepieciešami, turklāt attiecīgie darbi ir jāveic iespējami ātri, ņemot vērā senseno patiesību - ja kaut kas ir sācis lūzt un netiek labots, tas lūzīs tālāk, un remonts rīt izmaksās dārgāk nekā šodien. Tātad, ja šodien ir aprēķināts, ka pārrāvumu likvidēšanai pašreizējā brīdī ir nepieciešami aptuveni 200 miljoni latu, ir skaidrs, ka, vēl dažus gadus neko nedarot, ieguldāmo investīciju apjoms būs pieaudzis. Tajā pašā laikā viss nupat minētais nebūt nenozīmē, ka būtu jāceļ jebkādi ar elektroenerģiju saistīti tarifi.

Stabilizējoties meteoroloģiskajai situācijai, normalizēta a/s Sadales tīkls elektroapgāde, informē uzņēmuma pārstāvji, norādot, ka laikā no 29. novembra līdz 18. decembrim Latvijas ziemeļaustrumu reģionā apledojošu koku lūšana uz elektrolīniju vadiem izraisīja stihiskus un neprognozējumus elektroapgādes traucējumus.

Snieglauze izraisīto elektroapgādes traucējumu dēļ bez elektrības bija palikušas Madonas, Balvu un Gulbenes apkārtnes mājsaimniecības.

«Snieglauzes galvenā specifika bija nepārtraukti sniega un apledojuma izraisīti jauni atslēgumi vietās, kur iepriekš

tos bijām novērsuši. Situācija nepārtraukti mainījās – mēs dienā paveicām lielu darba apjomu, atjaunojot elektroapgādi klientiem, bet naktī šī pati līnija atkal atslēdzās,» laikapstākļu specifiku skaidro a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis, izsakot pateicību par sapratni elektroapgādes traucējumu skarto reģionu iedzīvotājiem.

Tekstilražošanas uzņēmums Lauma Fabrics mēneša laikā cietis vairākus desmitus tūkstošus latu lielus zaudējumus pēkšņu elektropiegādes pārtraukumu dēļ. Tādēļ tas Latvenergo meitasuzņēmumam Sadales tīkls gatavo atkārtotu pretenziju.

1.oktobra rītā elektrības padeve pārtraukta uz pusotru stundu, un zaudējumi tiek lēsti ap 15 tūkstošiem latu, DB informēja SIA Lauma Fabrics ģenerāldirektors Edijs Egliņš. Turklāt ap pusdienlaiku vairākas iekārtas joprojām nav izdevies iedarbināt, līdz ar to zaudējumu apjoms var izrādīties lielāks.

Savukārt augustā elektrības pārrāvums bijis nepilnu stundu, un zaudējumi sasnieguši 12,6 tūkstošus latu.

Uzņēmums plāno tikties ar Latvenergo un Sadales tīkla vadību, lai pieprasītu risināt problēmu, skaidroja E. Egliņš. Viņš uzsvēra, ka zaudējumi nerodas tikai dīkstāves dēļ, bet galvenokārt tāpēc, ka tiek pārrauts tehnoloģiskais process, kas, piemēram, krāsošanas ciklā nozīmē saražot brāķi.

Latvijas energokompānija «Latvenergo», kas pašlaik nodarbina 4000 darbinieku, plāno strādājošo skaitu samazināt par vienu ceturto daļu jeb 1000 darbiniekiem, trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Darbinieku skaitu plānots samazināt, efektivizējot kompānijas darbību. Lielākais samazinājums - 800 strādājošo - skars «Latvenergo» koncerna uzņēmumu «Sadales tīkls», kura pārziņā ir elektroenerģijas sadale.

Žīgurs skaidroja, ka darbinieku skaitu plānots samazināt, automatizējot procesus, uzraugot elektrotīklu kā vienotu veselumu un optimizējot tehniskas resursu ģeogrāfiskās atrašanās vietas. No pašreizējām 50 «Sadales tīkla» bāzes stacijām tiks uzturētas vien 27.

«Elektroinženieri dodas uz šīm bāzēm, saņem darba uzdevumu, iekāpj automašīnā un dodas uz objektu. Šo bāzes staciju tīkla optimizācijas rezultātā būtiski pieaugs mobilitāte. Tāpat mēs ceram, ka uzlabosies ceļu stāvoklis, un bojājuma vietā būs iespējams nokļūt ātri. Katrā ziņā mūsu mērķis ir bojājuma vietā nokļūt ne ilgāk kā stundas laikā,» sacīja A. Žīgurs.

AS «Sadales tīkls» akcionāra sapulce ievēlēja jaunus uzņēmuma valdes locekļus, kuri darbu sāks 3. aprīlī, pilnvaru termiņš ir 5 gadi, informē AS Latvenergo.

Par AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāju iecelts Sandis Jansons, par valdes locekli ievēlēts Jānis Kirkovalds, valdē darbu turpinās līdzšinējie tās locekļi Baiba Priedīte, Inga Āboliņa un Raimonds Skrebs.

Sandis Jansons darbam AS «Sadales tīkls» valdē ir izvēlēts publiski izsludinātā kandidātu atlases konkursa rezultātā, valdes priekšsēdētāja amatā viņu iecēla akcionāra sapulcē. Sandis Jansons ieguvis izglītību Latvijas Universitātē biznesa vadībā un Rīgas Ekonomikas augstskolā EMBA. Pēdējo desmit gadu darba pieredze – AS «Rīgas Dzirnavnieks» (Lantmannen) ģenerāldirektors, valdes loceklis; SIA «SBE Latvija» (Lantmannen) valdes loceklis; SIA «Magnum Medical» rīkotājdirektors, SIA «LM Center» īpašnieks.

Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

“Plašā teritorijā ap Centrālo staciju - līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. Būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Šodien tiks sākti 28 miljonus eiro vērtie "Rail Baltica" integrēšanas projekti Rīgas centra infrastruktūrā, sākot pārbūves darbus Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Līdz ar to iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar nopietniem satiksmes ierobežojumiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, 11.novembra krastmalā un 13.janvāra ielā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) stāstīja, ka pirmos četrus "Rail Baltica" integrēšanas projektus Rīgas centra infrastruktūrā jāpabeidz jau šogad, piebilstot, ka kopumā paredzēti 40 projekti.

Darbi notiks paralēli "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem, kā arī "Rīgas satiksmes" tramvaja sliežu pārbūves darbiem.

Jūrmalā otrdien atklāti paplašinātie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli Kauguros un Slokā, kas izbūvēti realizējot projektu Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekts, II kārta, informē SIA Jūrmalas ūdens.

Projekta īstenošanā tika piesaistīti ES Kohēzijas fonda līdzekļi. Kopējā būvdarbu līguma summa (bez PVN) 5 323 681, 50 eiro.

Jūrmalas ūdens pārstāvis Aivars Kamarūts informēja, ka iedzīvotāji jau ir novērtējuši šo darbu un aktīvi pieslēdzas pilsētas tīkliem. «Izsmeļamās kanalizācijas bedres nav pilsētai drošākais risinājums, jo sevišķi rajonos, kas atrodas tik tuvu pie upes, pie tik augstiem grunstūdeņiem, kādi ir šajā vietā. Un jo vairāk tāpēc, ka Jūrmalā kā kūrortpilsētā tik augstā vērtē un cieņā ir Zilā karoga statuss pludmalēm,» teica A. Kamarūts.

Projekta ietvaros izbūvētie apjomi: ūdens maģistrālie tīkli 7 km; ūdens sadales tīkli 8,3 km; pieslēgumi ūdensvadam 581 gab.; kanalizācijas pašteces vadi 13,2 km; kanalizācijas spiedvadi 1,4 km; pieslēguma atzari kanalizācijas tīklam 531 gab.; kanalizācijas sūkņu staciju izbūve 2 gab.

Šodien, 7.augustā, AS Latvijas elektriskie tīkli Rīgas TEC-1 teritorijas augstsprieguma apakšstacijā reģistrēts tehnoloģiskais traucējums, tādēļ Rīgā Teikas, Čiekurkalna, Mežaparka rajonu apkaimēs bija traucēta elektroenerģijas piegāde.

Kā biznesa portālam db.lv sacīja AS Latvenergo Komunikācijas direktors Andris Siksnis, pateicoties operatīvai dienestu rīcībai, avārijas atslēgumu izdevās novērst un 40 minūšu laikā atjaunot elektroapgādi Čiekurkalna un Teikas apkaimē. AS Sadales tīkls veicot pārslēgumus elektroiekārtās, nepilnas stundas laikā pilnībā visiem klientiem atjaunoja elektroenerģijas piegādi.

AS Latvenergo atbildīgie dienesti izmeklējot un analizējot tehnoloģiskā traucējuma iemeslus.

Komentējot baumas par sprādzienu, A. Siksnis uzsvēra: «Rīgas TEC-1 teritorijas apakšstacijā tehnoloģiskā traucējuma laikā vienlaicīgi slēdzās vairāki 110 kV jaudas slēdži, radot paaugstinātu trokšņu līmeni apkārtnē, kas nav indentificējams kā sprādziens.»

Infrastruktūras uzņēmumos 2018. gads nesīs būtiskas izmaiņas, iecerēta vērienīgu projektu realizācijas uzsākšana, pārmaiņas varēs sajust gan tieši, gan arī netieši

To rāda DB rīkotās konferences Biznesa prognozes 2018 diskusija par to, kādas pārmaiņas nesīs jaunais gads infrastruktūrā un ar ko jārēķinās infrastruktūras lietotājiem.

«Neesam plānojuši ne uzbūvēt jaunus, ne arī nojaukt kādus no esošajiem cauruļvadiem, bet gāzes tirgu skar nopietnas pārmaiņas,» stāsta AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš norāda, ka pārmaiņas skar ne tikai Latvijas Gāzi kā uzņēmumu, bet arī visu Baltiju. «Tiek sapņots par gāzes tirgu, plānots, ka 2021. gadā tiks pabeigts Somijas – Igaunijas starpsavienojums, 2022. gadā iecerēts Lietuvas – Polijas starpsavienojums, tādējādi Latvija tiks integrēta vēl lielākā gāzes tirgū,» nākotni iezīmē A. Kalvītis. Runājot par Latviju, te visa uzmanība ir koncentrēta uz kvalitāti, drošību un to, lai gāze būtu, jo citādi arī infrastruktūrai lielas nozīmes nav. Pārmaiņas Latvijas Gāzē jau ir sākušās, un vairāku gadu garajā uzņēmuma reorganizācijā izveidota kompānija Conexus Baltic Grid (kuras pārziņā atrodas pārvades tīkli un Inčukalna pazemes gāzes krātuve) un arī GASO (gāzes apgādes sistēmas operators – sadales tīkli, kas no lielajiem cauruļvadiem gāzi nogādās pie katra patērētāja). «Viena uzņēmuma vietā būs trīs kompānijas, bet Latvijas Gāze būs kā gāzes tirdzniecības kompānija,» pārmaiņas iezīmē A. Kalvītis. Viņš atzīst, ka uzņēmuma, kurš tiek kotēts biržā, sadalīšana nebūt nav bijis viegls process, un arī ir apzinātas tās problēmas, kas sagaida pēc reorganizācijas pabeigšanas.

Šī gada maijā pabeigti un ekspluatācijā nodoti ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves darbi Jūrmalas pilsētā posmā Buļļuciems – Bulduri, kā arī Dzintaros un Majoros.

Posmā Buļļuciems – Bulduri ir izbūvēts ūdensapgādes tīkls 6,8 kilometru garumā ar pievienojumiem 202 patērētājiem, kā arī kanalizācijas tīkls 10 kilometru kopgarumā ar pievadiem 271 patērētājam. Vides infrastruktūras būvdarbus saskaņā ar SIA "Jūrmalas ūdens" pasūtījumu veica pilnsabiedrības "RERE Vide 1" speciālisti.

Modernizācijas darbos šajā posmā uzbūvētas arī divas sūkņu stacijas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas vadības sistēmas integrācija ar esošo Jūrmalas ūdens vadības sistēmu, kā arī pārbūvēti ārējie gāzes sadales tīkli un elektroapgādes un sakaru tīkli. Tāpat veikta arī brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, izbūvēti divi ātrumvaļņi Viestura ielā. Projekta ietvaros veikti arī zālāja atjaunošanas un betona bruģakmens ieklāšanas darbi.

Šī gada septembrī ekspluatācijā nodots ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves posms Jūrmalas pilsētā Bražciems – Bulduri teritorijā.

Posmā Bražciems – Bulduri ir izbūvēts ūdensapgādes tīkls gandrīz 14 kilometru garumā ar pievienojumiem 288 patērētājiem, kā arī kanalizācijas tīkls 15 kilometru kopgarumā ar pievadiem 323 patērētājam. Vides infrastruktūras būvdarbus saskaņā ar SIA "Jūrmalas ūdens" pasūtījumu veica pilnsabiedrības "RERE Vide 1" speciālisti.

Modernizācijas darbos šajā posmā uzbūvētas arī divas sūkņu stacijas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas vadības sistēmas integrācija ar esošo Jūrmalas ūdens vadības sistēmu, kā arī pārbūvēti ārējie gāzes sadales tīkli, izbūvēta lietus kanalizācija un elektroapgādes un sakaru tīkli. Tāpat veikta brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, izbūvēti divi ātrumvaļņi Amulas ielā. Projekta darbos iekļauta arī zālāja atjaunošana un betona bruģakmens ieklāšana.

AS Latvenergo izsludinājusi iepirkumu 150 miljonu eiro (105 miljonu latu) aizdevuma piesaistei, informēja uzņēmuma preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Finansējums paredzēts 2014.-2016.gada investīciju programmas finansēšanai un refinansēšanas vajadzībām. Galvenie investīciju projekti, kas pašlaik tiek īstenoti, ir pārvades sistēmas izbūves projekts Kurzemes loks un vērienīgas sadales tīklu sistēmas programmas, kā arī Daugavas hidroelektrostacijas hidroagregātu atjaunošanas programma.

Kā informē uzņēmums, iepirkuma priekšmets ir sadalīts divās pasūtījuma daļās. Pirmā pasūtījuma daļa ir par aizdevuma līguma slēgšanu 100 miljoniem eiro ar aizdevuma atmaksas termiņu pieci gadi un iespēju aizdevuma atmaksas termiņu pagarināt par diviem gadiem. Otrā pasūtījuma daļa ir par aizdevuma līguma slēgšanu līdz 50 miljoniem eiro ar aizdevuma atmaksas termiņu - septiņi gadi.

Ar bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” simbolisku caurlaides nojaukšanu 23. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde svinīgi uzsāka Liepājas Industriālā parka izbūvi, lai pārveidotu to par modernu, uz aprites ekonomikas pamatprincipiem balstītu zaļu industriālo parku.

Uzsākti pārmās kārtas būvdarbi, kas paredz ielu un inženierkomunikāciju izbūvi 3 posmos, kā arī jaunu sadales elektrotīklu izveidi. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Lai izbūvētu pirmās ielas Liepājas Industriālā parka teritorijā, ir nepieciešams demontēt vairāku veco ēku demontāžu. Viena no tām martena ceha caurlaides ēka. “Nograujot veco caurlaides ēku, kas savulaik regulēja ieeju Liepājas Metalurga teritorijā, mēs simboliski pāršķiram jaunu lappusi Liepājas rūpniecībā. Ceru, ka pēc gadiem šī teritorija būs viens no jaudīgākajiem zaļajiem industriālajiem parkiem Latvijā, kas vienuviet apvienos spēcīgus uzņēmumus, radīs jaunas darba vietas un cels pilsētas, reģiona un visas valsts ekonomiku,” komentē Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Nākotnē Rīgas centralizētās siltumapgādes uzņēmumam AS "Rīgas siltums" (RS) nebūtu jākoncentrējas uz siltuma ražošanu pašam, bet gan jānodrošina, lai siltumtīklos nonāk tas siltums, kurš pašlaik rodas dažādos enerģijas un ražošanas procesos kā blakusprodukts, intervijā uzsvēra RS valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.

Viņš atgādināja, ka jau pašlaik 70% no siltumenerģijas apjoma RS iepērk no citiem ražotājiem - lauvas tiesu no "Latvenergo" termoelektrostacijām (TEC) -, un 30% saražo paši. Pašlaik tiek izstrādāta RS vidējā termiņa stratēģija nākamajiem desmit gadiem, kurā tiek izvērtēti nākotnes darbības modeļi.

"RS mērķis ir kļūt par enerģijas apmaiņas platformu, kur ikviens var nodot sava darba procesā radušos lieko siltumenerģiju. Labāk to ir nodot mums bez maksas, nevis maksāt par izmešu kvotām un šo siltumenerģiju "laist gaisā". Mēs savukārt pārdodam savu pakalpojumu, nodrošinot šo siltumenerģijas piegādi klientiem, kuriem to vajag. Šis ir aspekts, kā redzam tālāko RS attīstību," uzsvēra Pētersons.

Lai gan lielāko sabiedrības uzmanību šoruden varētu saistīt tiesāšanās sabrukušā lielveikala Maxima lietā, tiesu darba kārtībā ir arī daudz citu nozīmīgu procesu

Pēc būtības Rīgas apgabaltiesā sākta skatīt viena no Zolitūdes traģēdijas civillietām – prasība vērsta pret SIA Maxima Latvija, SIA Re&Re, Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, SIA HND Grupa un arhitektu biroju Kubs. Tiesā vērsušies trīs cietušie – Edgars Čerņe- noks, Valērija Valentīna Mizula un Oksana Vilsone –, kuri vēlas panākt atbildētāju rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Iepriekš jau ziņots, ka cietušie kompensācijā vēlas piedzīt ap 140 milj. eiro. Cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kuram šī cīņa maksājusi biroju, masu medijiem jau paudis, ka mērķis ir atklāt nevis lielveikala sabrukšanas iemeslus, bet gan to, kā traģēdijas laikā tur varēja atrasties cilvēki. Prasības Maxima lietā iesniegtas arī citās tiesās un, piemēram, Talsu rajona tiesa 30. oktobrī plānojusi skatīt lietu, kurā pret jau minētajiem atbildētājiem vēršas Māris Apsītis. Arī viņš vēlas panākt atbildētāju prettiesiskas bezdarbības atzīšanu, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Šobrīd jaunās valdības veidošanas process ir īstais brīdis, lai izvērtētu Klimata un enerģētikas ministrijas lietderību – vai nu tai īsā laikā ir jāspēj sevi attaisnot vai arī būtu jāatstāj tā, kā bija līdz tās izveidei.

Būsim paškritiski. Šobrīd mēs kā nozare nevaram pateikt, ko Latvijā īsti nozīmē “energo neatkarība”, jo katru dienu valsts to redz citādāk, balstoties uz kādiem apstākļiem. Kad veidoja jauno ministriju, apsolīja, ka šī būs tā vieta, kur izstrādās vienotu īstermiņa un ilgtermiņa redzējumu enerģētikas attīstībai nākotnē un to stiprinās dažādos politikas plānošanas dokumentos. Apsolīja sabiedrībai, ka enerģētikas jautājumi pāries no Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pie jaunās ministrijas – respektīvi, vairs nebūs dalītās atbildības pār nozari. Bet šobrīd mēs redzam citu ainu – ar šiem jautājumiem nu jau strādā trīs ministrijas, stratēģijas nav, diskusijas ar nozarēm par to redzējumu nav. Tikai atbildība par atsevišķu Eiropas fondu līdzekļu administrēšanu. Līdz ar to mēs nesaprotam, kurā virzienā mums kā uzņēmējiem būtu jāiet – pirms gada zaļā gaisma tika dota saules paneļiem un parkiem, bet šobrīd tas tiek bremzēts ar sadales sistēmas pakalpojuma tarifu kāpumu un ierobežojumiem, bet lielo saules parku attīstībai stop krāns norauts jaunu jaudu rezervācijām. Mēs kā nozare plānojam attīstību vismaz piecu desmit gadu perspektīvā, atbilstoši pakārtojot darbības jomas, sagatavojot speciālistus un arī veicot investīcijas. Ja valstij nav redzējuma, tas būtiski kavē uzņēmējdarbību.

Paļauties tikai uz vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ir tehniski riskanti, tāpēc mums steidzami jādomā par otra reģionālā termināļa būvniecību, atzīmē Joahims Hokerts, AS Gaso valdes loceklis.

(LNG) termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas ir pietiekamas, lai pilnībā apgādātu visas trīs Baltijas valstis, taču nedrīkst aizmirst, ka mums pieejama tikai daļa no tām, tāpēc vēl viens terminālis reģionam ir vitāli nepieciešams, uzsver J. Hokerts. Viņš norāda, ka ilgtermiņā liela loma Baltijas valstu enerģētiskās drošības stiprināšanā būs arī atjaunojamajiem energoresursiem, taču tie, visticamāk, mums nepalīdzēs izdzīvot nākamo apkures sezonu. Jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc šajā ziemā būs jāmeklē citi risinājumi, spriež J. Hokerts.

Visa pasaule šobrīd saskaras ar būtisku energoresursu cenu kāpumu. Kādas ir jūsu prognozes – vai arī ilgtermiņā cenu līmenis saglabāsies tik augsts?