Celtniecības tehnikas nomas firma SIA Valiants saskaras ar SEB bankas rīcību, kas apdraud kompānijas biznesa pastāvēšanu, šodien raksta avīze Dienas bizness.

Kredītbrīvdienas lūgtas, jo biznesa prognoze liecināja par iespējamo ekonomiskās darbības kritumu, kas varēja nopietni ietekmēt iespējas termiņā veikt līzinga maksājumus. A. Mankovska pastāstīja, ka uzņēmums 2008. gadā vairākkārt vērsies bankā ar rakstiskiem lūgumiem, pamatojumiem un finanšu situācijas analīzi, tomēr no bankas oficiāla atbilde tikusi novilcināta, tāda nav saņemta joprojām, notiek vien mutiskas pārrunas, kuras brīžiem līdzinoties draudiem un tiek uzstādīti noteikumi, kuri esot neizprotami.

Savukārt SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sanda Purviņa norāda: "Visbiežāk gadījumos, kad uzņēmēji vaino banku par nevēlēšanos sadarboties, uzņēmuma vadība no savas puses nav darījusi visu, lai konstruktīvi veiktu sarunas un lemtu par iespējamiem risinājumiem." Viņa arī norāda, ka runājot par konkrēto gadījumu, šobrīd turpinās sarunas starp banku un uzņēmēju, lai tiktu atrasts risinājums esošai situācijai.

Noslēgts līgums starp SIA UniCredit Leasing un SIA Arsava par jaudīgā mobilā celtņa – LIEBHERR LG1750, finansēšanu, informē UniCredit Leasing pārstāvji.

Celtņa tirgus vērtība ir 6,7 miljoni eiro un tas spēj pacelt 400 tonnas smagu kravu un veikt darbus 147 metru augstumā. Perspektīvā celtni iespējams nokomplektēt līdz 750 tonnām un veikt darbus līdz pat 192 metriem augstumā.

Jaunais celtnis ir jaunums Baltijā (strēles augstums ir 153 metri), un tas var pacelt 400 tonnu smagas kravas. Līdz šim Latvijā šāda veida celtņi bija domāti tikai 116 tonnu smagām kravām. Celtnis būs neatsverams palīgs būvniecībā, dabas katastrofu radīto seku likvidēšanā, kā arī citos gadījumos nestandarta, lielizmēra un ļoti smagu priekšmetu pacelšanai. Šāds celtnis būs nepieciešams tādos industriālajos objektos kā lidostā, ostās, vēja ģeneratoru parku izveidē, dzelzceļa struktūrās.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Izvēloties savam biznesam atbilstošās tehnikas risinājumu, būtiska ir ne tikai iegādājamās tehnikas cena, bet vēl svarīgāk – cik uzņēmējs tērēs, strādājot ar šo tehniku.

Alwark SIA piegādātās tehnikas klāsts ir ļoti plašs un pieprasīts dažādās nozarēs. Uzņēmuma klienti ir ražošanas, loģistikas, ostu, lidostu, komunālās un citu nozaru uzņēmumi. Alwark pārstāv tādus savu kvalitāti visā pasaulē apliecinājušus zīmolus kā Linde Material Handling, Terberg, Konecranes Lift trucks, Mantsinen, Terex-Fuchs, Johnston Sweepers, Kaiser, Rasco u.c.

Šogad Alwark ir sācis jaunu darbības virzienu un turpmāk piedāvās arī kvalitatīvā Zviedrijas ražotāja EcoLog mežistrādes tehnikas tirdzniecību un servisu.

Viena no Rīgas ostas stividorkompānijām kokmateriālu kravu segmentā - SIA “Jaunmīlgrāvja ostas kompānija” ir noslēgusi divu gadu laikā īstenoto projektu „Zaļās inovācijas ar digitalizētu kraušanas procesu”. Lai uzlabotu kravu apstrādes ātrumu un energoefektivitāti, projekta ietvaros uzņēmumā uzstādīts ar elektrodzinēju darbināms celtnis, kā arī ieviesta īpaša sistēma, digitalizējot un automatizējot kravu apstrādes procesu attiecībā uz svēršanu, pārkraušanu un uzglabāšanu.

Ar elektrodzinēju darbināmais mobilais celtnis, kas īpaši pielāgots uzņēmuma SIA „Jaunmīlgrāvja ostas kompānija” vajadzībām, ļauj apkalpot lielāka izmēra kuģus un pārkraut smagākas kravas, vienlaikus nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu līdz pat 80% salīdzinājumā ar iepriekš kravu apstrādē izmantotajām tehnoloģijām.

Uzņēmuma klienti turpmāk varēs saņemt kvalitatīvāku pakalpojumu un ietaupīt izmaksas. Ieviešot digitalizētu kraušanas sistēmu, paaugstinājusies arī klientu transporta efektivitāte, samazinot kaitīgo izmešu daudzumu un izvairoties no kravas transportlīdzekļu svara pārsniegumiem.

„Mēs esam gandarīti, ka ir veiksmīgi noslēgusies projekta īstenošana un jau šobrīd varam piedāvāt saviem klientiem pakalpojumus, kuri ir ne tikai ir videi draudzīgāki, bet arī efektīvāki, samazinot iepriekš nepieciešamo laiku un izmaksu apjomus kravu apstrādē. Mums ir būtiska gan sava, gan savu klientu konkurētspēja un produktivitāte, tāpēc investīcijas uzņēmuma attīstībā, digitālos un energoefektīvos risinājumos ir svarīgs priekšnosacījums ilgtermiņa sadarbībai”, norāda SIA „Jaunmīlgrāvja osta kompānija” valdes locekle Jeļena Rjabaja.

SIA Rīgas Centrālais termināls (RCT) ir iegādājies jaunu mobilo celtni LIEBHERR LHM 400, kas uz šo brīdi ir modernākais un jaudīgākais celtnis Latvijā.

Kopējās SIA Rīgas Centrālais termināls investīcijas celtņa iegādei veido 2.72 miljonus eiro. «Pateicoties celtņa celtspējai un mobilitātes funkcijām, mums būs iespēja apkalpot lielāka izmēra kuģus, palielināt kravu pārkraušanas ātrumu un apjomus, kā arī piesaistīt jaunus klientus», stāsta SIA Rīgas Centrālais termināls valdes loceklis Valdis Andersons.

Celtnis LHM 400 ir izstrādāts universālai un efektīvai kravu transporta apstrādei līdz Panamax (lielākā izmēra kuģis, kas spēj ienākt Rīgas ostā) klases kuģiem. Tā maksimālā celtspēja ir 104 tonnas ar darbības rādiusu 48 metri, kas nodrošina konteineru, beramkravu, ģenerālo kravu, smagsvaru un negabarīta kravu pārkraušanas operācijas.

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

Beramkravu termināļa 1.kārtas pārkraušanas jaudas sasniedz 1 milj. t gadā; šobrīd tas demonstrē savu varēšanu klientiem

Jaunajā SIA Riga Bulk Terminal (RBT) terminālī tiek apkalpots jau otrais kuģis, patlaban testējot un pārkraujot nepārtikas preču (mālzeme) izkraušanas līnijas un aprīkojumu. Augusta sākumā tika izmēģinātas pārtikas preču līnijas, izkraujot no kuģa dzelzceļa vagonos sojas izspaidas. Savukārt septembra beigās uzņēmums plāno pārbaudīt kuģu uzkraušanas tehniku. Klientu pārliecināšana par termināļa iespējām ir pašu rokās, taču riski, kas saistīti ar ģeopolitisko krīzi Ukrainā un var atstāt ietekmi uz kravu plūsmu ne tikai šajā terminālī, bet visās Baltijas valstu ostās, šobrīd grūti prognozējami pat uzņēmuma sadarbības partneriem Krievijā, sarunā ar Dienas Biznesu norāda RBT izpilddirektors Arnis Ronis. DB jau vēstījis, ka RBT viens no sadarbības partneriem ir Krievijas lielākais dzelzceļa infrastruktūras operators graudu pārvadājumu sfērā – Rusagrotrans, kura rīcībā ir vairāk nekā 33 tūkst. specializēto vagonu beramkravu pārvadājumiem.

Rīgas ostas uzņēmumā "Baltic Container Terminal" atklāts jauns konteinerceltnis.

Turpat 100 metrus augstais (98,5 m) un 870 tonnas smagais konteinerceltnis ar celtspēju līdz 45 tonnām un celšanas ātrumu - 1 metrs sekundē, nodrošina iespēju operatīvi un droši apkalpot konteinerkuģus ar līdz pat 15 konteineru rindām visa kuģa platumā. Tas nozīmē, ka šis celtnis atšķirībā no mazākiem spēj nokraut un uzkraut konteinerus kuģī visā nepieciešamajā platumā, izslēdzot nepieciešamību kuģi pie piestātnes kraušanas laikā pārvietot, tādējādi nodrošinot daudz ātrāku kravu apstrādes iespēju.

Savukārt celtspēja garantē apstrādi jebkuram konteineru veidam. Tas aprīkots ar "Quay Crane Automation System" – viedu risinājumu, kas ļauj paaugstināt kuģu uzkraušanas efektivitāti, kā arī nodrošināt darba drošību piestātnes zonā.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Indijā jau otro dienu turpinās elektrotīklu krīze, kas vairāk nekā pusi valsts atstājusi bez elektrības, ziņo BBC.

Saskaņā ar amatpersonu teikto sabrukuši tīkli ziemeļos un austrumos. Visi Deli metro pakalpojumi ir apturēti, un notiek evakuācijas darbi.

Pirmdien elektrokrīze izraisīja nopietnus traucējumus un pārvietošanās haosu Indijas ziemeļos.

Nav skaidrs tīklu sabrukšanas iemesls, bet amatpersonas uzskata, ka tam pamatā varētu būt pārmērīga elektrības lietošana.

Pēc pirmdienas nedienām inženieriem vakarā izdevās atjaunot elektropadevi ziemeļu tīklā, bet otrdien tas atkal sabrucis. Austrumu tīkls sabrucis aptuveni tajā pašā laikā.

Abi tīkli kopā apkalpo vairāk nekā pusi no Indijas 1,2 miljardiem cilvēku.

Lai gan elektropadeves problēmas Indijā nav nekas neparasts, tās parasti nav šāda mēroga. Viss ziemeļu tīkls pēdējoreiz sabruka 2001. gadā.

621 kilometrs jeb 37.7% no visiem valsts nozīmes autoceļiem ir avārijas stāvoklī, liecina VAS Latvijas valsts ceļi apkopotā informācija.

Uzņēmuma mājas lapā ievietotā informācija par ceļu stāvokli liecina, ka Centra reģionā par sabrukušiem atzīti 156 kilometri autoceļu, Vidzemes reģionā - 223 kilometri, Latgales reģionā - 150 kilometri, bet Kurzemes reģionā - 92 kilometri valsts autoceļu. Šogad arī 1889 kilometri reģionālo jeb valsts 1.šķiras autoceļu atzīti par sabrukušiem, tostarp sabrucis asfalts konstatēts 1400 kilometros jeb 34.9% reģionālo autoceļu, bet sabrucis grants segums konstatēts 488 kilometros jeb 37.2% no grants seguma reģionālo autoceļu kopgaruma. No vietējiem ceļiem jeb valsts 2.šķiras autoceļu tīkla par sabrukušiem atzīti 4327 kilometri.

«Diemžēl Latvijas valsts ceļu tīkls visu šo gadu laikā nepietiekamas finansēšanas apstākļos ir diezgan sliktā stāvoklī. Principā katrs ceturtais asfalta kilometrs ir sabrucis un arī aptuveni trešdaļa no grants ceļu segumiem jau sen bija jārekonstruē, un tas nav izdarīts finansējuma trūkuma dēļ,» šorīt intervijā LTV raidījumam Labrīt, Latvija sacīja AS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vigo Legzdiņš.

«Līdz ar to tas stāvoklis nav ideāls. Ir, protams, posmi, kas ir izremontēti, kas ir normālā stāvoklī, bet, kā jau es teicu, katrs ceturtais kilometrs ir sabrucis, un arī ziemā, protams, uzturēt sabrukušu segumu ir grūtāk,» sacīja Legzdiņš.

Līdz šim galvenokārt tas, no kā nācies atteikties, bijuši attīstības projekti, uzturēšanas nauda vēl esot saglabāta minimuma līmenī. «Bet, ja vēl ir jāsamazina uzturēšanas nauda, protams, cietīs gan situācija ziemā, gan arī, kas it sevišķi nav labi, vasarā tad absolūti nav naudas periodisko remontdarbu veikšanai, var apdarīt tikai pašas, pašas neatliekamākās lietas,» skaidroja AS Latvijas autoceļu uzturētājs vadītājs.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2008. gada 1.janvāra līdz 21.aprīlim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 14 darbinieki un smagas traumas guvuši 70 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 18 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 80 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 11 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros gājuši bojā un smagi cietuši šādi darbinieki:

1. 2008.01.24. Rīgā SIA Gauja AB zvērkopējai, ejot pa uzņēmuma teritoriju, paslīdēja kāja un viņa pakrita, gūstot smagas traumas.

2. 2008.04.01. Valkas rajona Strenčos SIA Dolle strādnieks guva smagas traumas, veicot darba pienākumus.

3. 2008.04.02. Rīgā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras kondicionieru mehāniķis guva smagas traumas, nokrītot no saliekamajām kāpnēm.

4. 2008.04.04. Rīgā SIA LBT autovadītājs guva smagas traumas, nokrītot no automašīnas kravas piekabes.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 28. janvārim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 4 darbinieki un smagas traumas guvuši 9 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 4 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 25 cilvēki, Db.lv informēja Valsts darba inspekcijas Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Sarmīte Bunka-Brilijonka.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 9 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2007.12.21. Rīgā SIA Palink pārdevēja-kasiere guva smagas traumas, pakrītot darba vietā.

2. 2008.01.14. Saldus rajonā SIA Prospector palīgstrādnieks guva smagas traumas dēļu šķirošanas laikā.

3. 2008.01.15. Rīgā SIA 3A plus T palīgstrādnieks guva smagas traumas pēc tam, kad tika piespiests pie ķieģeļu paletes.

4. 2008.01.15. Rīgā SIA Baltic Sea Port veidņu gatavotājs, paslīdot noliktavā, guva smagas galvas traumas.

5. 2008.01.15. Rīgā SIA Valiants atslēdznieks guva smagas traumas, veicot darba pienākumus.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2008. gada 1.janvāra līdz 10.martam Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 14 darbinieki un smagas traumas guvuši 35 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 10 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 58 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 9 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2008.02.14. Rīgā SIA Mājas dizains montieris guva smagas traumas, nokrītot no kāpnēm.

2. 2008.02.15. Rīgā SIA Gemmi saimniecības pārzinim darba vietā pēkšņi pasliktinājās veselība un viņš vēlāk slimnīcā nomira.

3. 2008.02.25. Rīgā SIA Būvmetāli virpotājs guva smagas traumas pēc tam, kad viņam uzkrita caurule.

4. 2008.02.25. Rīgā SIA Valiants noliktavu strādnieks guva smagas traumas, nokrītot no augstuma.

5. 2008.02.27. Saldus rajonā AS Saldus mežrūpniecība kokapstrādes operators smagi traumēja roku.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Lai arī kopējais eksports sarucis, pārtikas ražotāji cīnās un kāpina eksportu. Vietējā tirgū realizācija nav augusi, bet vairums pārtikas ražotāju strādā pie eksporta apjomu palielināšanas un jaunu noieta tirgu rašanas.

Vienam no lielākajiem augļu un dārzeņu pārstrādātājiem Pure Food šogad izdevies palielināt eksporta īpatsvaru, stāsta valdes priekšsēdētājs Aigars Balodis. Latvija ir viens no retajiem tirgiem, kur realizācija nav palielinājusies un ir jūtams vietējās pirktspējas samazinājums. Turklāt Latvijas tirgū pieaug pieprasījums pēc lētākiem produktiem.

Pure Food pirmajos četros mēnešos ir izdevies kompensēt kritumu, pievienojot jaunus produktus un produktu grupas, kuru pieprasījums turpina pieaugt. Pagājušajā gadā pirmajos četros mēnešos Pure Food eksportēja 58% no realizācijas, bet šogad eksporta īpatsvars tajā pašā laikā ir jau sasniedzis 64%. Uzņēmuma vadība jau šobrīd prognozē, ka kompānija par vismaz 10% pārsniegs 2008.g. sasniegto gada kopējo realizāciju, sasniedzot 11.5 milj. Ls apgrozījumu. Prognozes liecina, ka pieaugums tiks sasniegts Krievijas, Polijas un Somijas tirgos.