Kad koki aiz loga sāk krāsoties dzeltenīgi sārtos toņos, ir skaidrs, ka pienācis rudens. Lai atjaunotu spēkus un atpūstos, arī rudenī nedēļas nogalēs jācenšas izrauties no mājām. Turklāt zelta rudens spēj pārsteigt ar brīnišķiem dabas skatiem un aizraut elpu kā lielam, tā mazam. Šeit varat smelties ierosmi aktīvām un veiksmīgām rudens brīvdienām.

Rudenīgi velobraucieni

Riteņbraukšana, iespējams, ir tā nodarbe, kas spēj sagādāt prieku ikvienam. Ar velosipēdu varat doties braucienā pa rudenīgo Siguldu vai aplūkot Abavas rumbu. Turklāt tagad velosipēdu var ērti pārvadāt vilcienā, tāpēc šādu velobraucienu varat īstenot arī tad, ja nedzīvojat Siguldā vai kādā citā “zelta rudens pilsētā”.

Nekavējieties un aiciniet ģimeni vai draugus doties aktīvā velobraucienā zeltainajā lapkritī. Ja nu gadījumā vecais velosipēds nav darba kārtībā, rudens ir laiks, kad jauniem velosipēdiem tiek piedāvātas izdevīgas cenas. Piemēram, Bikko velosipēdiem pieejami rudens piedāvājumi ainaviskiem velobraucieniem. Ieskaties!

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Lai atbalstītu galvaspilsētas viesmīlības nozari, no 12. līdz 25.oktobrim notiks Rudens Rīgas restorānu nedēļas. Dalību projektā pieteikuši 43 restorāni un to šefpavāri, kas pasniegs rudens veltes visdažādākajās interpretācijās.

"Jūlijā aizvadījām divas Vasaras Rīgas restorānu nedēļas, kas restorāniem kaut uz brīdi ļāva atgriezties ierastajā ritmā. Jāsaka, ka apmeklētāju skaits bija negaidīti, taču patīkami liels – vairāk nekā 16 tūkstoši cilvēku. Tas izdevās, pateicoties gan pašu restorānu, gan tūrisma nozares organizāciju veiktajām aktivitātēm. Tāpēc, turpinot atbalstīt viesmīlības nozari, oktobrī gaidāmās Rudens Rīgas restorānu nedēļas līdzīgi kā vasarā norisināsies ilgāk nekā ierasts - divas nedēļas. Šādu konceptu pozitīvi novērtē gan restorāni, gan apmeklētāji, jo pasākuma norises laika pagarināšana ļauj apkalpot vairāk viesu, kā arī apmeklētājiem doties uz vairākiem restorāniem, tādējādi sniedzot lielāku atbalstu pašmāju uzņēmējiem," skaidro Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

Šonedēļ Rīgā norisinās Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) rīkotā Rudens Rīgas restorānu nedēļa, kurā savu dalību ir pieteikuši 45 restorāni, informē RTAB.

Resotrānu nedēļas laikā apmeklētājiem ir iespēja par 15 vai 20 eiro nobaudīt trīs ēdienu maltīti, ko sagatavojis katra restorāna šefpavārs.

Rudens Rīgas restorānu nedēļas koncepts ir Ar dabu šķīvī, kas radīts par godu Eiropas gastronomijas reģiona titulam, kas šogad piešķirts Rīgas-Gaujas reģionam.

Restorānu nedēļas ietvaros apmeklētāji varēs nobaudīt tādus ēdienus kā Latvijā audzēta strausa aknu pastēti ar tomātu želeju un kaltētām olīvām, cidoniju glazūrā ceptu cūkas pavēderi ar cūku pupu biezeni, grūbām, rožkāpostiem un alus glazūrmērci, trīsdesmit dienas nobriedināta bioloģiski audzēta liellopa gaļu, pagatavotu zemos grādos, ar muskatķirbja biezeni un kaņepju Demi-glas mērci un citas gardas maltītes. Desertā varēs nobaudīt brūkleņu karameles fondantu ar griljāžas saldējumu, karamelizētām auzu pārslām un cidoniju-griķu medus redukcijas marmelādi un citus šefpavāru gatavotus ēdienus.

Nupat aizritējušajā rudens Rīgas restorānu nedēļā bija vērojams liels vietējo un ārvalstu apmeklētāju pieplūdums un tas kliedē mītu par Rīgas restorāniem kā dārgu un nepieejamu vietu vairumam cilvēku, secinājušas tūrisma un viesmīlības ekspertes.

Restorāna Aqua Luna līdzīpašniece Jeļena Kašina informēja, ka Aqua Luna pagājušajā nedēļā pabija 436 viesu, kas bija par 54% vairāk nekā rudens restorānu nedēļā pirms gada.

«Prāvāks viesu skaits skaidrojams ar to, ka Latvijā arvien pieaug interese par restorānu kultūru, kā arī Rīgas restorānu nedēļas īpašo konceptu, kura demokrātiskais piedāvājums pamudināja cilvēkus apmeklēt restorānus,» atzīmēja Aqua Luna līdzīpašniece.

Kašina piebilda, ka par tradīciju kļuvušās restorānu nedēļas veicina to, ka apmeklētāju skaits Rīgas restorānos pieaug arī ikdienā.

Restorānu nedēļas iniciatora un rīkotāja Rīgas Tūrisma un attīstības biroja (RTAB) vadītāja Vita Jermoloviča atzina, ka šo īpašo restorānu nedēļu nolūks ir lauzt joprojām zināmā sabiedrības daļā valdošo priekšstatu par restorāniem kā par nepieejamām un dārgām vietām.

Rīgas Modes nedēļas laikā zīmols Paviljons prezentēja savu rudens/ziemas 2015/16 kolekciju Y generation, kuras autore otro gadu pēc kāŗtas ir dizainere Līga Garda.

Jaunajā kolekcijā Paviljons turpina iesākto stāstu par Latvijas dizaina tradīciju meklējumiem ar mērķi nostiprināt jēdzienu «ziemeļu dizains».

Jaunās rudens/ziemas kolekcijs iedvesmas tēls ir brīvdabas pilsētnieks, kurš rod enerģiju dabas procesu un tehnoloģiju mijiedarbībā. Tā gars izteiksmīgi atspoguļojas deviņdesmito gadu popkultūrā un tiek pārnests sportiska stila adījumos.

Īpašu uzmanību zīmola dizainere pievērsusi Latvijas laikapstākļiem atbilstošiem materiāliem. Materiālos dominē mohēra, merino vilna, kašmirs, kas mijas ar ūdens necaurlaidīgiem un vēju aizturošiem sintētiskiem materiāliem. Viens no kolekcijas virsapģērbos dominējošajiem materiāliem ir mikro poliesters ar teflona impregnējumu, kas ir mitruma un netīrumu atgrūdošs, bet tai pat laikā satur elpojošu iekšējo kārtu.

Saeimas rudens sesijas būtiskākie darbi būs Īres likuma, Sabiedrisko mediju likuma un nākamā gada valsts budžeta likuma pieņemšana galīgajā lasījumā, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Viņa skaidroja, ka Īres likuma mērķis ir palīdzēt sakārtot un normalizēt īres tirgu, savukārt Sabiedrisko mediju likums regulēs to, kā darbojas Latvijas sabiedriskie mediji. "Tas tapa ilgi ar lielāku piepūli, ar pašu mediju iesaisti," otro pieminēto likumprojektu komentēja Saeimas priekšsēdētāja.

Politiķe informēja, ka gan Īres likuma, gan Sabiedrisko mediju likuma projekts jau tuvākajā laikā tiks iekļauts Saeimas darba kārtībā izskatīšanai trešajā jeb galīgajā lasījumā. Par katru no šiem likumprojektiem esot saņemts aptuveni 100 priekšlikumu. Parlamenta spīkere prognozēja, ka par likumprojektiem sagaidāmas pamatīgas debates.

Kā trešo būtiskāko Saeimas rudens sesijas darbu Mūrniece minēja nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu, paredzot, ka saistībā ar to "debates būs ļoti karstas" un šī likumprojekta skatīšana prasīs ļoti daudz darba stundu, taču vienlaikus deputāte pauda cerību, ka parlamentam nebūs jāstrādā pa naktīm.

Atzīmējot Rudens Rīgas restorānu nedēļas tuvošanos un turpinot aizvadītajā gadā aizsākto tradīciju , nedēļas nogalē dažādās Rīgas vietās darbosies mobilais restorāns, kurā Rīgas labākie šefpavāri, kas vienlaicīgi ir Restorānu nedēļas dalībnieki, apmeklētājiem pasniegs komplimentus jeb nelielas uzkodas, informē Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) pārstāve Anna Blaua.

Īpašais Restorānu nedēļas busiņš darbosies no 2. līdz 4.oktobrim. Attiecīgi 2.oktobrī tas no plkst. 12 līdz 16 darbosies Dzirnavu un Alberta ielas krustojumā pie viesnīcas Albert hotel, un tajā savu sniegumu demonstrēs restorāni KID, MUUSU, Internatonal/Melnā Bite un Bestseller.

3.oktobrī no plkst. 11 līdz 16 tas piestās Kalnciema ielā, kur restorānu Olive Oil, Valtera restorāns, Elements, Le Dome un Benjamiņš šefpavāri iepriecinās Kalnciema tirdziņa apmeklētājus.

Savukārt 4.oktobrī no 12 līdz 15 tas durvis vērs t/c SPICE apmeklētājiem, Sajā dienā savus sarūpētos komplimentus pasniegs šefpavari no restorāniem Steiku Haoss, Ribs&Rock un Kaļķu vārti. Katrs restorāns attiecīgajā vietā darbosies vienu stundu.

Siguldas centrālās daļas attīstībā vietējie uzņēmēji cer reiz sagaidīt vēl mīlīgākus vaibstus – vairāk kafejnīcu, nelielu veikaliņu, suvenīru un amatnieku bodīšu

Pirms diviem gadiem Siguldā, Ausekļa ielā, divas māsas atvērušas kafejnīcu Mr. Biskvīts. Vieta esot iesildīta, un drīz pēc tam šeit biznesu esot uzsākuši vēl citi ēdināšanas uzņēmumi. «Siguldā veiksmīgam biznesam piemērotas vietas atrašana ir svarīgākais nosacījums. Pilsēta ir plaša. Šīs divas ielas – Ausekļa un Pils iela – ir pats, pats centrs. Tā attīstībā sava loma ir arī pirms diviem gadiem atjaunotajai dzelzceļa stacijai. Vide ir sakārtota un tūristiem patīkama,» teic kafejnīcas–konditorejas Mr. Biskvīts līdzīpašniece Kristīne Gorodecka. Par konkurenci uzņēmēja neuztraucoties, sakot, lai baidoties citi. Uzņēmums divos gados esot uzņēmis apgriezienus un atvēris vēl divas kafejnīcas – vienu Turaidā, kur lielākā daļa apmeklētāju esot ārvalstu tūristi, kā arī pie Tarzāna šķēršļu parka. «Visas trīs kafejnīcas atrodas vietās, kur ir visvairāk tūristu. Ir ko rauties. Pašas darām visu – esam īpašnieces, sagādnieces un strādājam arī aiz letes. Lielākā problēma ir personāls. Labus darbiniekus Siguldā atrast ir grūti, tie ir zelta vērti,» atzīst K. Gorodecka.

No 7. līdz 13.oktobrim Rīgā norisināsies gadskārtējā Restorānu nedēļa. Tā ir jau sešpadsmitā Live Rīga organizētā Restorānu nedēļa, kurā šoreiz pieteikušies 40 galvaspilsētas restorāni.

Kā ierasts, pasākumā piedalās vairāki desmiti labāko pilsētas restorānu ar īpaši izstrādātu ēdienkarti, kuras pamatā vismaz pusei jābūt Latvijā audzētiem vai ražotiem produktiem. Tāpat ir padomāts par apmeklētājiem ar ēdienu ierobežojumiem.

Šefpavāri priecēs ar tādiem ēdieniem kā kūpināts baklažāns ar pelēko zirņu humusu, cidonijām un sēņu buljona mērci, uz oglēm cepts asaris ar kaņepju sviestu, pasniedz ar marinētu rudens sakņu salātiem, kūpināta sama fileja, cidoniju biezenis, marinētas cidonijas, diļļu emulsija, ogu marmelādes ar lazdu riekstu biskvītu un skuju saldējumu u.c.

Rudens Rīgas restorānu nedēļā piedalās šādi restorāni un kafejnīcas: AC Lounge, Amber, Annas dārzs, Astor, Atelpa, Avalon, B-Bārs restorāns, Bon vivant, C.U.T., Čarlstons, Čemodāns, Duvel’s Pub, Elements, Equus, Fifty Six°N Twenty Four°E Restorāns, Hercogs Ķīpsala, Hercogs Mežaparks, Laivu centrs, Mielotava, Mio, Moltto Grill&Wine, Muzeja restorāns, Osta, OZO restorāns, Piramīda, Sokrāts, Steiku Haoss un Tinto. Tāpat arī 3 Pavāru restorāns «Tam labam būs augt!», Bibliotēka No.1 Restorāns, Dome, Entresol, Garage, Gutenbergs terase, Kaļķu vārti, Kolonāde. Mūsu stāsti.., MUUSU, Restorāns 3 un Stage 22.

Otrdien, 4.septembrī, Saeima sāks 2012.gada rudens sesiju, un pašlaik izskatīšanā parlamentā atrodas 150 likumprojekti.

Tostarp deputātiem būs jālemj arī par vairākiem jauniem likumu projektiem, piemēram, jauno Būvniecības likumu, DB informēja Saeimas Preses dienestā. Plānots, ka jaunais Būvniecības likums uzlabos sabiedriskās apspriešanas un būvnieku sertificēšanas procesu, savukārt Priekšvēlēšanu aģitācijas likums ieviesīs vienotu regulējumu priekšvēlēšanu aģitācijai un tās uzraudzībai, ko patlaban nosaka vairāki atsevišķi likumi. Parlamentā top arī jauns regulējums parādu atgūšanai ārpustiesas procesā, kas ieviesīs parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanu un aizsargās fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas.

Cilvēku plūsmu restorānos ietekmē katrs paziņojums par Covid-19 vīrusa uzliesmojumu vai kādu jaunu perēkli, jo cilvēki ir atbildīgi un izvērtē nepieciešamību apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas, sacīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs un Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā arī ēdinātāji ir atbildīgi. Jau martā sadarbībā ar Pārtikas veterināro dienestu izstrādātas vadlīnijas viesu apkalpošanai un higiēnas pasākumiem. Jenizs uzsvēra, ka katra ēdinātāja mērķis ir strādāt ilgtermiņā un saglabāt klientu plūsmu.

"Nākot no viesmīlības biznesa, kas saistīts ar cieņu pret cilvēkiem un cilvēku mīlestību, mans personīgais viedoklis ir, ka, ja kaut vienam cilvēkam restorānā, veikalā, aptiekā ir bail no vīrusa un viņš uzskata, ka maskas viņu pasargās, es ar vislielāko prieku uzvilkšu masku. Es domāju, mēs par daudz sociālajos tīklos diskutējam par to, vai vilkt vai nevilkt maskas, tā vietā, lai diskutētu par ekonomikas, katras nozares glābšanu valsts budžeta, aizņemto līdzekļu, kā arī Eiropas Savienības (ES) piešķirto līdzekļu izlietojumu ekonomikas un katras nozares glābšanai," sacīja Jenzis.

Atsākoties caurlaižu režīmam iebraukšanai Jūrmalā nākamā gada 1.aprīlī, plānots ieviest dienas un nedēļas caurlaides, turklāt bez iebraukšanas reižu ierobežojuma, aģentūra LETA uzzināja Jūrmalas domē.

Dome 23.novembra sēdē grozījusi noteikumus par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā, skaidrojot, ka tas darīts, ņemot vērā pašvaldībā saņemtos ieteikumus.

Dienas caurlaide, kas maksā divus eiro, būs derīga visu dienu vienā datumā no plkst.00.00 līdz plkst.23.59 iebraukšanai neierobežotu reižu skaitu. Tas nozīmē, ka, iebraucot īpaša režīma zonā, vairs nebūs jāiegādājas caurlaide par katru iebraukšanas reizi, kā tas bija līdz šim. Dienas caurlaidi varēs iegādāties arī iepriekš internetā Jūrmalas tīmekļa vietnē.

Tiks ieviesta arī nedēļas caurlaide, kas maksās desmit eiro un būs derīga septiņām dienām vieglajiem transportlīdzekļiem. Transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām caurlaide nedēļai maksās 12 eiro.

Pie Priedaines caurlaižu punkta izvietotas pirmās automātiskās iebraukšanas nodevas samaksas kontroles izmēģinājuma sistēmas, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Kūrortpilsēta tuvāko gadu laikā plāno ieviest pilnībā automatizētu iebraukšanas nodevas kontroli. Šobrīd iebraukšanas maksas kontroli nodrošina pašvaldības policija iebraukšanas posteņos un pilsētā.

Pilotprojekta ietvaros Priedainē uzstāda iekārtas un tehniskos risinājumus, kas automātiski kontrolēs iebraukšanas nodevas samaksu. Četri uzņēmumi – SIA BISS, SIA Komerccentrs DATI grupa, SIA ITC Traffic un SIA KleinTech Services – iebraukšanas punktā Priedainē izvieto videonovērošanas un numuru atpazīšanas kameras. Pilotprojekta nākamajā posmā plānots pārbaudīt iespējas automātiski kontrolēt iebraukšanas nodevas samaksu.

Šī gada rudens un ziemas sākums ziemājiem kopumā ir bijis labvēlīgs un uz šo brīdi nerada bažas par pārziemošanas iznākumu, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija. Kā norāda centra vadītāja Ingūna Gulbe, šobrīd atkārtojas 2007./2008. gada ziema, kas ļāva iegūt rekordražas.

Laikus iesētie graudi ir paspējuši labi sagatavoties ziemai, bet tieši tiem ļoti bīstams var būt uz nesasalušas zemes uzkritušais sniegs, kad ziemāji var izsust. Vēlāk iesētā labība ieilgušajā rudens periodā ir paaugusies pietiekami liela un, ja ir uzkrājusi pietiekoši daudz barības vielas, tad pārziemošana varētu būt veiksmīga.

Ziemas rapsis pašreizējā brīdī ziemo labi. Sakarā ar to, ka varam uzskatīt, ka rapsis tagad «guļ», tad liekais mitrums, ko dažviet redzam tīrumos, tiem nav bīstams. Jābaidās ir tikai no mitruma pavasarī, kad rapsis mostas, jo tad tas var viegli noslīkt, jo ir ļoti jūtīgs pret lieko mitrumu pavasarī, norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra pārstāvji.

Darījumu skaits augustā nekustamā īpašuma jomā samazinājies par 8%. Kritums skaidrojams ar to, ka augusts ir atvaļinājumu mēnesis, kurā tirgus aktivitāte pieklust. Darījumu skaitu ietekmē arī Latvijas finanšu iestāžu noslogotība eiro ieviešanas procesā, kas samazinājusi izsniegto kredītu skaitu, norāda nekustamo īpašumu uzņēmums Balsts.

Citi gan tam nepiekrīt. «Augustā mājokļu pirkuma darījumu skaits tiešām nedaudz samazinājās, tomēr septembrī tas atkal ir audzis. Neesam novērojuši tiešu eiro ieviešanas procesa ietekmi uz izsniegto hipotekāro kredītu skaitu,» biznesa portālam db.lv sacīja Vija Gailīte, Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja. «Mājokļu iegādes un remonta kreditēšanas apjomus patlaban galvenokārt nosaka cilvēku iespējas aizņemties – daļai pircēju nav iekrāti pirmajai iemaksai nepieciešamie līdzekļi, citu ienākumi neatbilst banku noteiktajiem stingrajiem kritērijiem. Daudzi, sevišķi gados jauni cilvēki, nemaz nevēlas uzņemties saistības un izmantot kredītu. To daļēji apliecina arī šobrīd vērojamais mājokļu īres pieprasījuma un darījumu apjoma pieaugums,» pauda speciāliste.

Eiropas Komisija nolēmusi kā atbalstu izmaksāt 3,46 miljonus eiro rudens plūdos cietušajām zemnieku saimniecībām, un vienlaikus ārvalstu darbaspēka piesaiste laukos ir gandrīz neizbēgama, tā varētu īstenoties jau nākamgad.

Lasi:

Sniegs 3,46 miljonu eiro atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem

Prognozē ārvalstu darbaspēka piesaisti lauksaimniecībā jau nākamgad

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.

Mākslinieks Dainis Rudens, piesaistot mākslinieku Ēriku Cauni, uz 45 metrus augstā Olaines ūdenstorņa radījis mākslas darbu «Heirēka!».

Kopumā darba tapšanā ir izmantoti vairāk nekā 350 krāsu baloniņi un kopējais noklātais laukums ir 600 kvadrātmetri. Ūdenstorni tagad rotā grafisks zīmējums ar uzrakstu «Olaine» un vairāku cilvēku attēlojumu, kas simbolizē cilvēka nepagurstošo vēlmi pēc izaugsmes, atklājumiem un došanās augšup, kur neiztikt arī bez klupšanas akmeņiem un neparedzamām situācijām dzīvē.

Kā informēja Olaines novada pašvaldība, tad ūdenstornis nepilda tā funkcijas un šobrīd netiek izmantots.

««Heirēka!» ir sengrieķu matemātiķa Arhimēda atklāsmes prieka sauciens, ar kuru arī mūsdienās apzīmē kādu atklāsmes brīdi dzīvē. Tās ir atklāsmes, kuras cilvēks piedzīvo savas dzīves izaugsmes un attīstības ceļā, kurš nekad nav vienkāršs un gluds – bieži vien šīs atklāsmes atnāk tieši grūtākajos brīžos, kad cilvēki ir ceļā uz iecerēto virsotņu un rezultātu sasniegšanu, tādējādi piešķirot papildu motivāciju mērķu īstenošanai. Šī vides objekta veidošana bija arī unikāla pieredze manā mākslinieka karjerā, kas ļāva man izkāpt no komforta zonas un apzināties, piedzīvot šo «heirekas» brīdi, ka noteikti ir iespējams sasniegt vēl un vēl augstākas virsotnes manā daiļradē,» par darba ideju un tapšanu pastāstīja D. Rudens.

Šovasar Jūrmalā viesmīlības sezonu aizvadīja jauns spēlētājs – viesu namiņi "Blackbirds Apartments”; tos izvēlas Latvijā dzīvojošie, kuri vasaru vēlas pavadīt Jūrmalā.

"Liels prieks, ka vasara tiešām bija pieprasīta. Tagad zinām, ka jūnijs un jūlijs ir top mēneši, augusta otrajā pusē jau jūtams, ka cilvēki gatavojas rudens sezonai un skolas gaitām. Lēnām parādās arī interese par rudens sezonu un laiku no rudens līdz pavasarim," teic Agnese Strazda, "Blackbirds Aparments" līdzīpašniece.

Pirmie viesi, kas uzsāka dzīvi vienā no mājiņām tieši Covid-19 izplatības laikā, bija draugu ģimene, jo vēlējās strādāt no mājām un nodrošināt iespēju bērniem baudīt svaigo gaisu un piepildījumu, ko dod plaša, bet slēgta teritorija. "Dzīvē pārliecinājāmies, ka viens labs cilvēks pulcē sev apkārt citus labus cilvēkus un rezultātā visās četrās mājiņās šovasar dzīvoja cilvēki, ar kuriem ir par ko runāt un par ko smiet. Ja ne gluži baltā galdauta svētki, bet kopīgas svinības aizvadītajā vasarā pie mums Jūrmalā netrūka," viņa stāsta.

Saskaņā ar jaunākā interneta patēriņa paradumu TNS Latvia Digital pētījuma rezultātiem internetu 2014. gada rudenī pēdējo 6 mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 75% jeb 1 273 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gada rudens periodā.

Regulāri – katru dienu - 2014. gada rudenī internetu izmanto vidēji 63% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā pērn rudenī.

TNS mediju pētījumu vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena norāda, ka regulāro interneta lietotāju skaita pieaugums vērojams visās iedzīvotāju vecuma grupās, tomēr visstraujākais tas ir 60 līdz 74 gadus vecu iedzīvotāju vidū. Internetu katru dienu 2014. gada rudenī izmantojuši 23% iepriekš minētās vecuma grupas pārstāvju, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Analizējot interneta lietošanas izplatību citos sociāli – demogrāfiskos parametros, redzams, ka salīdzinoši straujāks regulāro interneta lietotāju īpatsvara pieaugums vērojams lauku iedzīvotāju, latviešu tautības un strādājošo iedzīvotāju vidū.

Ikreiz, kad finanšu tirgos notiek būtiska lejupslīde, aktualizējas jautājums par krituma ietekmi uz pensiju uzkrājumiem, un šis rudens nav izņēmums.

Šogad īstermiņa vērtības sarukumu redzam gan ASV, Eiropas un Āzijas akciju indeksu grafikos, gan visu Latvijas pensiju plānu rezultātos. Šo kritumu, gluži tāpat kā iepriekšējās lejupslīdes, jāvērtē racionāli un ilgtermiņā – kopš darbojas atjaunotās Latvijas pensiju sistēma, pensiju plāni pensiju 2. un 3. līmenī ilgtermiņā uzrāda pozitīvus atdeves rādītājus. Ko tad īsti nozīmē šis kritums?

Lai gan septembris akciju tirgos vēsturiski visai bieži ir negatīvs, šī rudens kritumu, protams, nevaram saukt par ierastu septembra paklupienu. 2022. gads līdz šim bijis izaicinājumiem pārpilns – sektoru rotācija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija un centrālo banku politika (likmju celšana). Šie notikumi, kas skar visu pasauli, negatīvi ietekmējuši arī finanšu tirgus. No tā izrietoši kritums finanšu tirgos ir samazinājis visu pensiju 2. līmeņa un pensiju 3. līmeņa klientu uzkrājumus īstermiņā – daļai tikai nedaudz, bet citiem būtiski.

Ne tikai no ziemas barguma vai labvēlības būs atkarīga ziemas rapša pārziemošanas veiksme. Lai ziemas rapsis veiksmīgi pārziemotu, tam rudenī jāuzkrāj barības vielas, jāizveido spēcīga lapu rozete un augšanas centrs pēc iespējas jāpietuvina augsnes virskārtai, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta informācija.

Lielākajā daļā lauku līdz novembra vidum rapsis bija izveidojis spēcīgu lapu rozeti un augšanas centrs bija pietuvināts augsnes virskārtai. Atsevišķos laukos rapsim izveidojušās tikai piecas lapas, dažviet sākusies stublāja pagarināšanās. Augsnes mitruma režīms galvenokārt apmierinošs.

Krustziežu sausās puves (sin. fomoze, stublāju vēzis, stublāju sausā puve) pazīmes uz rapša lapām rudens periodā novērotas nelielā daļā lauku (7 no 50 novērotajiem) ar izplatību 2-32%. Šajos sējumos pastāv lielāks stublāju apakšējās daļas inficēšanās risks, salīdzinājumā ar laukiem, kuros infekcija sāks parādīties tikai pavasarī. Slimības izplatību rudenī veicina ilgs, silts un mitrs laiks oktobra beigās, novembra sākumā. Inficētie stublāji veģetācijas periodā lūzt, veicina sējuma veldrēšanos un var radīt nozīmīgus ražas zudumus.

Ekonomiskās stagnācijas laikā vairums Latvijas uzņēmumu ir ieslēguši "izdzīvošanas režīmu", lai veiksmīgāk pārdzīvotu inflācijas un augsto procentu likmju radītos izaicinājumus.

Situācija lauksaimniecības nozarē, kas aizsākās vasaras sākumā ar ziņām par neparedzētu sausumu, nu jau kādu laiku draud pārvērsties par kārtējo krīzi. Tuvojas rudens, un visai paredzams, ka tas būs sarežģīts laiks ne tikai uzņēmējiem, bet arī sabiedrībai kopumā.

Situācija lauksaimniecības nozarē

Nenoliedzami katrai uzņēmējdarbības nozarei ir savas unikālās tendences un izaicinājumi, tomēr tieši lauksaimniecība pēdējos gados ir piedzīvojusi izteiktu viļņveidīgu šūpošanos. Nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi radījuši zaudējumus, kas nozarē kopumā mērāmi daudzos miljonos eiro un ir tukšojuši kontus katram zemniekam. Ja mēs “iekāptu lauksaimnieku kurpēs” un lūkotos uz situāciju no viņu skatu punkta, tad ieraudzītu, ka rūpju un raižu viņu pusē šogad netrūkst. Izejvielu un ražošanas izmaksu pieaugums, līgumi ar iepriekš saskaņotiem piegādes apjomiem, jau esošie kredītmaksājumi, nemaz nerunājot par iespējām pieteikties aizdevumam, plānojot nākamā gada attīstības iespējas. Paredzu, ka maksājumu kavējumi un finansiālais spiediens daudziem uzņēmējiem liks pārplānot vai atlikt investīcijas uzņēmuma izaugsmē un paplašināšanā, tādējādi bremzējot arī Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstību kopumā.