Galvenie uzdevumi ir izvairīties no ostu vadības politizēšanas un partijiskošanas, preses konferencē Liepājā uzsvēra satiksmes ministrs Aivis Ronis. «Neredzu vajadzības pēc radikālām reformām,» viņš piebilda.
Caurspīdīgumju vienmēr varot uzlabot, piemēram, kontrolējot resursu ieguldījumu plānošanu un izlietojuma efektivitāti, taču pašreizējais modelis, kad ostu valdē ir gan uzņēmēju, gan pašvaldību, gan ministriju pārstāvji, esot labs. To pierāda fakts, ka krīzē ostu kravu apgrozījumi kāpa.
Ministrija arī atbalsta un virza tālāk izskatīšanai valdībā un parlamentā likumu par speciālo ekonomisko zonu termiņa pagarināšanu. Runājot par Eiropas Savienības finansējuma sadali nākamajā periodā, ministrs izteica cerību, ka «satiksmes infrastruktūra paliks prioritāte», jo tas esot investīciju piesaistes un uzņēmumu konkurences jautājums.
Ministrs Liepājā ar pašvaldības un ostas vadību, kā arī ar ostas uzņēmējiem apsprieda Liepājas ostai būtiskos attīstības projektus, kuriem būs nepieciešams valsts atbalsts. Uzņēmēji akcentēja Liepājas dzelzceļa stacijas ierobežoto jaudu, kas nākotnē var radīt problēmas kravu apstrādē. Otra problēma ir viļņlauži, kas nokalpojuši savu laiku. Liepājas SEZ pārvalde ir sagatvojusi projektu viļņlaužu rekonstrukcijai un gaida, kad būs iespēja to iesniegt ministrijā, lai pretendētu uz ES atbalstu. «Esam ieguldījuši pērn trīs termināļu rekonstrukcijā desmit miljonus eiro, taču molu dēļ decembra vētrās mūsu kravas bija zem ūdens,» norādīja Liepājas ostas lielākās stividorkompānijas Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks. Ministrija atzīst Liepājas ostas problēmas, tostarp arī nepieciešamību rekonstrēt dzelzceļa posmu Jelgava – Liepāja, taču šādu problēmu Latvijā ir dadz un visas cer uz risinājumu, pēc preses konferences sacīja SM valsts sekretārs Anrijs Matīss.
