2009. gada krīzes laikā daudzi, kas šobrīd ir «patriotiski noskaņoti» pirmie skrēja mainīt savus uzkrājumus uz eiro, runājot par sabiedrības attieksmi un mītiem attiecībā uz eiro ieviešanu, saka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
«Domāju, ka vajadzētu mainīties, pirmkārt, izpratnei, otrkārt, man gribētos, lai tiktu kliedēti ļoti daudz un dažādi mīti. Mēs arī vakardien Eiro ieviešanas padomē par to runājām... Ziniet, ir tik ļoti daudz dažādu baumu, kā mainīs eiro, kā, teiksim, varētu veidoties cenu politika...» LNT raidījumā 900 sekundes sacījā Rinkēvičs.
Atbildot uz jautājumu, kas šādas baumas varētu izplatīt, ministrs norāda, ka nedomā, ka ir tādu slikto spēku, kas to vien dara kā sēž un izdomā kaut kādas jaunas, riebīgas lietas. «Es domāju, tas lielā mērā rodas no cilvēku neinformētības par praktiskām lietām, tas diemžēl rodās arī vēl no vecās, ne pārāk labās Padomju laiku pieredzes, kad bija vairākas naudas reformas, kad cilvēkus vienkārši dažu dienu laikā, piedodiet par žargonu, bet vienkārši aptīrīja. Bija dažas dienas – vai arī tu samaini, vai arī visa tava nauda kļūst bezvērtīga,» tā viņš, piebilstot, ka cer, ka precīza, izsmeļoša informācija kliedēs vairumu mītu.
«Tajā paša laikā, protams, paliek absolūti emocionālie apsvērumi, piemēram, lats kā mūsu nacionālā valūta vai tāds aplams pieņēmums, ka mēs varam daudz ko izdarīt, ja mums ir pašiem sava valūta. Ziniet, es arī strādāju vienā citā darbā – Valsts prezidenta kancelejā. Kad bija 2009. gada krīze, es ļoti labi atceros, kā tajā brīdī cilvēki mainīja latus uz eiro, kādas bija problēmas devītā gada jūnijā, un tajā brīdī daudzi, kas šobrīd ir «patriotiski noskaņoti» pirmie skrēja mainīt valūtu un pirmie mainīja savus uzkrājumus, un pēc tam kaut kā ļoti kaunīgi paklusēja,» norāda Rinkēvičs.
