Tā prognozē Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs, norādot, ka gada inflācija oktobrī sasniedza zemāko līmeni kopš 2010. gada rudens, proti – 1,6%, tādējādi nodrošinot, ka Latvijā šobrīd ir trešā zemākā inflācija ES valstu vidū.
Inflācijai Latvijā ilgstoši saglabājoties zemā līmenī,oktobrī 12 mēnešu vidējais inflācijas rādītājs, kas tiek izmantots novērtējot valstu atbilstību dalībai eiro zonā, Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas bija zemāks kā atbilstošais kritērijs.
Šobrīd samazinātas vairāku industriāli attīstīto valstu ekonomiskās izaugsmes prognozes – tātad nav gaidāma globālā pieprasījuma puses spiediena pastiprināšanās uz pasaules cenām. Un tas ir būtiski tādām mazām un atvērtām ekonomikām kā Latvija. Savukārt naftas tirgū nenoteiktība būs augsta arī nākotnē, taču arī šajā jomā lēnāka globālā izaugsme nozīmē, ka pieprasījuma puses spiediens uz cenām globālajā tirgū nepastiprināsies, tas drīzāk varētu nedaudz mazināties. Līdzīgi arī pārtikas tirgū – pieprasījuma spiediens uz cenām nav gaidāms. Tāpēc inflācijas kāpumu Latvijā, kas saistīts ar ārējās vides faktoriem, tuvākajā laikā negaidām, uzsver centrālās bankas vadītājs.
Viņš prognozē, ka iekšzemes faktoru ietekme uz inflāciju tuvākajos mēnešos varētu arī būtiski nemainīties, uz to norāda arī noskaņojuma rādītāji: saskaņā ar sezonāli izlīdzinātiem datiem augustā un septembrī iedzīvotāju vērtējums saglabājās līdzīgs attiecībā uz ekonomisko situāciju valstī, kļuva piesardzīgāks attiecībā uz lielo pirkumu iespējamību, bet nedaudz lielāka ir uzkrājumu veidošanas iespēja – tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi nedaudz uzmanīgāk sadalīt savus finanšu līdzekļus un tērēt drusku piesardzīgāk, norāda LB prezidents.
