Šobrīd galvenie tautsaimniecības virzītāji joprojām ir eksports un straujā investīciju atkopšanās. Arī privātais patēriņš palielinās, ko atbalsta nodarbinātības kāpums un mērena algu pieauguma atsākšanās.
Krīzes gados uzlabotā konkurētspēja Latvijas ražotājiem ļāvusi daļēji kompensēt lēnāku ārējā pieprasījuma kāpumu ar pieaugošu tirgus daļu, proti, noturēt un kāpināt ražošanas apjomus, izkonkurējot citu valstu ražotājus. Konkurētspējas atgūšana ļāvusi uzlabot arī eksportētāju pelnītspējas rādītājus pat virs augstajiem 2008. gada līmeņiem, uzsver I. Rimšēvičs, piebilstot, ka šoreiz tas nav noticis uz ārvalstu valūtu kredītu ieplūdes rēķina, kas bija strauja un īslaicīga un treknajos gados mudināja rūpniekus pārorientēties no eksporta tirgiem uz nekustamo īpašumu burbuļa radītā vietējā pieprasījuma apmierināšanu.
Raksti par tēmu
Ražotāju ienākumi ir pieauguši konkurences cīņā ārējos tirgos, un tas ļauj proporcionāli augt arī vietējai ekonomikai. Latvija ierindojas starp tām dažām Eiropas valstīm, kas ir spējušas atgūt pirmskrīzes rūpniecības apjomu. Vairumam Eiropas valstu tas joprojām nav izdevies, paliekot stipri zem pirmskrīzes līmeņa.
Arī atskatoties ilgākā laika posmā, Latvijas eksporta izaugsme bijusi starp straujākajām Eiropā, kas ļāvis četrkāršot eksporta ienākumus pēdējo 10 gadu laikā. Tas rada pārliecību, ka Latvijai ir labas ekonomikas izaugsmes izredzes nākotnē, ja vien neatkārtos pagātnes kļūdas un neatgriezīsies pie populistiskās ekonomikas stimulēšanas politikas ar valsts budžeta svirām.
Lēnāk kā investīcijas un eksports, bet tomēr visai strauji (par 5,4%), pieauga arī privātais patēriņš, kas tā lielā īpatsvara dēļ devis būtisku devumu IKP kāpumā, norāda centrālās bankas vadītājs. Patēriņu atbalstīja mērenas algu izaugsmes atsākšanās, kas kompensēja inflācijas negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju.
LB pārstāvji IKP izaugsmes prognozi gadam paaugstina no 1,3% uz 3,5-4%.
