Gada sākumā publicētā Latvijas Bankas tautsaimniecības izaugsmes prognoze ir 3,6%, bet, kā rāda dati par iekšzemes kopprodukta pārmaiņām šī gada pirmajā ceturksnī, ekonomiskā aktivitāte aug, iespējams, nedaudz lēnāk.
Jāpiebilst, ka martā LB samazinājusi inflācijas prognozi šim gadam no sākotnējiem 2% uz 1%.
Ekonomikas bremzēšanos lielā mērā ir veicinājusi eksporta un rūpniecības ekonomiskās aktivitātes mazināšanās. Tikai pašlaik noturīgais iekšzemes pieprasījums ir pasargājis no vēl straujāka izaugsmes krituma tempa, saka centrālās bankas vadītājs.
Lai arī pieprasījums pēc Latvijas eksporta produkcijas atsevišķos tirgos un preču segmentos pieaug, tomēr nozīmīga kāpuma nav. Arī pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam ir kļuvušas pesimistiskākas.
Raksti par tēmu
Iespējas palielināt Latvijas eksporta apjomu apstākļos, kad ārējais pieprasījums kopumā nepieaug vai pieaug ļoti nedaudz, ir ar ārējo tirgus daļas paplašināšanu, palielinot daļu esošajos tirgos vai apgūstot pilnīgi jaunus eksporta tirgus. Tirdzniecības datu analīze rāda, ka tieši tā arī notiek, un tas ļauj Latvijas eksportētājiem uzturēt joprojām atzīstamu pieauguma tempu pat nelabvēlīgos ārējos apstākļos, saka LB pārstāvis, piebilstot, ka, lai cik šāda stratēģija būtu veiksmīga, ilgtermiņā tā nevar pilnībā aizstāt tādu svarīgu faktoru kā ekonomiskā izaugsme eksporta tirgos.
Ja reiz ārējie tirgi ilgāku laika stagnē, agrāk vai vēlāk tas sāks bremzēt arī kopējo Latvijas eksporta izaugsmi. Turklāt saskaņā ar jaunākajiem uzņēmēju apsekojuma datiem martā ir pasliktinājies arī Latvijas uzņēmēju vērtējums par tuvākajām perspektīvām produkcijas noietam, kā arī eksporta pasūtījumu apjomu novērtējumam. Šīs norises liek domāt, ka šogad preču eksporta pieauguma temps būs zemāks nekā 2012. gadā.
Martā pirmoreiz kopš 2009. gada decembra arī reģistrēts nozīmīgs rūpniecības saražotās produkcijas apjomu gada kritums. Negatīvās tendences metālu nozarē jau bija sagaidāmas, ņemot vērā, ka problemātiskā situācija ar Latvijas lielāko apstrādes rūpniecības uzņēmumu sākas jau gada sākumā. Tomēr nelabvēlīgas attīstības tendences vismaz īstermiņā ir vērojamās arī citās rūpniecības nozarēs, piemēram, farmācijā, ķīmiskajā rūpniecībā un kokmateriālu nozarē. Tas liecina, ka izaugsmes bremzēšanās nav saistīta tikai ar viena uzņēmuma darbību. Taču aprēķini liecina, ka sliktākajā gadījumā Liepājas metalurga darbības apturēšana var samazināt IKP pieaugumu šogad par 0,6-0,7 procentpunktiem.
Šīs tendences neapšaubāmi ietekmēs arī valsts budžeta situāciju šogad, uzsver I. Rimšēvičs,uzsverot, ka pašreizējos apstākļos būtu neapdomīgi gada otrajā pusē plānot papildu budžeta tēriņus, ko it kā pieļautu salīdzinoši labie pašreiz novērojamie budžeta ienākumi šī gada pirmajos mēnešos.
