No decembra vidus Rīgas starptautiskā autoosta slēgs taksometriem pieeju laukumam pie galvenās ieejas autoostā, aģentūrai LETA pastāstīja AS «Rīgas starptautiskā autoosta» valdes loceklis Jānis Briedītis.

Viņš norādīja, ka tāds ir valdes lēmums, kas pieņemts pēc tam, kad oktobra vidū spēkā stājās Administratīvās apgabaltiesas lēmums par pagaidu noregulējumu, ar kuru autoostas vadībai bija uzdots divu mēnešu laikā sākt ievērot vienlīdzības principu attiecībā uz visu taksometru kompāniju iespēju lietot laukumu pie autoostas ieejas. Ņemot vērā, ka tiesas lēmums spēkā stājās 16.oktobrī, liegums iebraukt autoostas laukumā pie ieejas stāsies spēkā 16.decembrī.

Briedītis skaidroja, ka par šādu lēmumu uzņēmuma valde izšķīrusies, izvērtējot pie galvenās ieejas esošā laukuma iespējas. Saprotot, ka laukuma platība ir maza, uzņēmuma vadība izlēma, ka ievērot tiesas noteikto vienlīdzības principu autoostā attiecībā uz visiem taksometriem būtu iespējams vien tad, ja šajā laukumā netiktu ielaists neviens taksometrs, jo pretējā gadījumā pie autoostas ieejas izveidosies haoss.

Izsludinās starptautisku metu konkursu; būvniecību plāno pabeigt piecos septiņos gados; biļešu cenas neiespaidos.

Šī ir pēdējā iespēja, un ja autoostas rekonstrukcija netiks veikta, tad uzņēmumam ir jāmaina darbības veids, sarunā ar Dienas Biznesu saka a/s Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule. Autoosta ir tehniski un tehnoloģiski novecojusi, tai ir kapacitātes problēmas, jārisina arī dažādi drošības (vides, pretterorisma) aspekti, kā arī jāceļ pasažieru apkalpošanas kvalitāte. Kaut arī būtiski samazinājies iekšzemes reisu skaits, starptautisko reisu skaits ir pieaudzis, autobusi kļuvuši lielāki, un platformai, kur piebrauc un atiet autobusi, nepieciešama nostiprināšana. Pirms 2000. gada veikta blakus esošā kanāla padziļināšana, bet krastmala šajā vietā nostiprināta netika. Līdz ar to erozija atstāj lielāku negatīvo ietekmi. Viņa gan mierina, ka regulāri tiekot veikts t.s. uzraudzības monitorings. RSA objektiem veikta atkārtota tehniskā ekspertīze, ir izstrādāti varianti, kā platformu nostiprināt.

Rīgas starptautiskās autoostas attīstības koncepcijas metu konkursā par uzvarētāju neatzīst nevienu piedāvājumu, vienlaikus gan tika piešķirtas piecas veicināšanas balvas 1300 eiro apmērā.

Kā skaidro žūrijas komisijas priekšsēdētāja un Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule, patlaban realizēt tādā veidā, kādā ir iesniegti projekti, nevar nevienu. Visi iesniegtie pieteikumi pārkāpjot nolikuma prasību, kas paredzēja, ka autoostas rekonstrukcijas laikā tā tomēr var turpināt darbu. Tāpat esot jāgaida normatīvās izmaiņas likumdošanā, kas ierobežos autoostu darbību nākotnē. Satiksmes ministrija vēloties saņemt pēc iespējas lētāku pakalpojumu. Vienlaikus autoostas vadītāja atzina, ka katrā darbā bijis kas labs un interesants, tāpēc arī piešķirts tik daudz vecināšanas prēmiju. Tāpat viņa atzina, ka rekonstrukcijai ir būtiski ierobežojumi, jo teritorija ir maza.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs atstājis AS «Rīgas starptautiskā autoosta» padomes locekļa amatu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Rīgas starptautiskā autoosta» sniedz autoostas pakalpojumu Rīgā un Jelgavā. Viens no lielākajiem autoostas akcionāriem ir pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma SIA «Rīgas satiksme» meitas uzņēmums SIA «Rīgas acs», kuram pieder 49,99% uzņēmuma akciju.

Oļegs Burovs AS «Rīgas starptautiskā autoosta» padomē darbojies kopš 2009.gada decembra līdz šī gada 21.janvārim, kad izmaiņas ierakstītas komercreģistrā.

Pārējie AS «Rīgas starptautiskā autoosta» padomes locekļi turpina darboties bez izmaiņām. Uzņēmuma padomes priekšsēdētāja ir Vita Jermoloviča, padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivans Ivanovs, bet padomes locekļi - Igors Kuzmuks un Sergejs Serdjukovs.

Pagājušajā gadā AS Rīgas starptautiskā autoosta neto apgrozījums pērn samazinājās līdz 2,481 miljonam eiro, liecina Lursoft dati.

Tāpat pērn saruka arī Rīgas starptautiskās autoostas peļņa, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedza vien 163,054 tūkstošus eiro. Uzņēmuma veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā pērn sasniedza teju vienu miljonu eiro.

AS Rīgas starptautiskā autoosta dienā apkalpoja vidēji 420 reisus, no kuriem 350 bija iekšzemes un atlikušie 70 - starptautiskie reisi, savukārt Jelgavas autoosta pērn nodrošināja 165 reisus dienā. 2014. gadā kopējais pārvadāto pasažieru skaits sasniedza 2,24 miljonus. Salīdzinot ar 2013. gadu, pērn uzņēmuma apkalpoto pasažieru skaits saruka par 5,07%.

Uzņēmums sniedz pakalpojumus divās Latvijas autoostās - Rīgas starptautiskajā autoostā un Jelgavas autoostā.

Lai modernizētu reisu pārvaldību, Rīgas starptautiskajā autoostā (RSA) uzstādīta inovatīva reisu vadības sistēma, kas turpmāk ļaus lielāko daļu ar pasažieru pārvadājumiem saistītās informācijas apstrādāt digitālajā vidē.

Jaunajā reisu pārvaldības sistēmā investēti 300 000 eiro, no kuriem lielāko daļu veido "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") aizdevums.

Sistēmu izstrādājis tehnoloģiju uzņēmums LMT. Plānots, ka jau tuvākajā nākotnē sistēmu transporta plūsmas plānošanai un pārvaldībai varētu izmantot arī citu Latvijas pilsētu autoostas, piemēram, Jelgavas autoosta.

Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) ir viens no centrālajiem pasažierpārvadājumu mezgliem Latvijā. Aizvadītā gada sākumā no tās diennaktī izbrauca 750 pasažieru autobusu, bet viena platforma apkalpoja pat 55 autobusus dienā. Līdz šim RSA reisu vadību nodrošināja dispečeru dienests, izmantojot 2003. gadā ieviesto sistēmu “Baltic Lines”, kurā liela daļa aktivitāšu jāveic manuāli, palielinot izpildes laiku un cilvēcisko kļūdu risku informācijas apmaiņas procesos.

Autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express” no 12. jūnija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Rīgas centrs–RIX Rīgas lidosta, informē uzņēmumā.

Biļešu tirdzniecība tiks sākta no 4.jūnija.

Katru dienu maršrutā virzienā no Rīgas centra uz RIX Rīgas lidostu tiks nodrošināti 18 reisi, ar pieturvietām: Rīgas starptautiskā autoosta, Stacijas laukums, Esplanāde, Nacionālais teātris, Ķīpsala, Valsts arhīvs, Ventas iela, Rīgas lidosta. Savukārt virzienā RIX Rīgas lidosta–Rīgas centrs tiks veikts 21 reiss ar pieturvietām Rīgas lidosta, Kauguru iela, Valsts arhīvs, Ķīpsala, Z. A. Meierovica bulvāris, Esplanāde, Centrālā stacija, Rīgas starptautiskā autoosta. Atiešanas laiki plānoti tā, lai nodrošinātu pasažieru pieprasījumu visas dienas garumā, īpaši maksimumstundās.

Biļetes šajā maršrutā maksās 8 eiro, savukārt bērniem un jauniešiem līdz 16 gadu vecumam (ieskaitot) – 6 eiro.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvdarbos Rīgas Starptautiskās autoostas teritorijā šonedēļ tiks sākta autoostas nojumes nojaukšana, bet februārī tiks sākta dzelzceļa uzbēruma norakšana, otrdien būvlaukuma atklāšanā sacīja būvnieka "BeReRix" iesaistīto pušu attiecību vadītājs Andis Linde.

Posmā no Prāgas ielas līdz Daugavai dzelzceļa uzbērums pilnībā tiks norakts līdz 2026.gadam, kad dzelzceļa sliedes atradīsies uz estakādes, bet zem tās atradīsies paplašinātā autoostas teritorija un publiskā telpa.

"Rail Baltica" projekta īstenotāja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" Projektu ieviešanas departamenta direktors Einārs Jaunzems sacīja, ka, īstenojot "Rail Baltica" projektu, Rīgā tiks savienotas divas pilsētas daļas - Vecrīga un Maskavas forštate. Turklāt Rīgas Starptautiskās autoostas teritorija tiks modernizēta un pilsētā uzlabosies pieejamība sabiedriskajam transportam.

Tāpat uzlabosies gājēju un velosipēdistu satiksmes savienojamība posmā no jaunā tilta pār Daugavu līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai, teica Jaunzems.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības ietvaros pabeigti dzelzceļa estakādes izbūves darbi ielas līmenī projekta dienvidu pusē – Prāgas ielas un Rīgas starptautiskās autoostas zonā. Teritorija, kas iepriekš bija atvēlēta Rail Baltica būvdarbiem, nodota autoostas lietošanā un atsākta autobusu apkalpošana, nodrošinot pasažieru izkāpšanu.

Šis ir būtisks brīdis Rail Baltica izbūvē, jo sabiedrība var izmantot kaut nelielo, bet pirmo no daudzajiem jaunuzbūvētās infrastruktūras pilsētvides uzlabojumiem un mazinās neērtības, kas izbūves laikā bija autoostas lietotājiem.

“Līdz ar Rail Baltica izbūvi Latvijā estakādes ieņems būtisku vietu mūsu pilsētvidē, veidojot kvalitatīvas, estētiski pievilcīgas zemestakādes teritorijas, kuras tiek izmantotas dažādu transporta veidu pasažieru, pilsētas viesu un rīdzinieku ērtībām,” uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Tā būs gan autoostas teritorijā, kur norokot uzbērumu, tiks savienotas divas Rīgas daļas, gan Centrālās stacijas zonā zemestakādē plānots Pierīgas autobusu galapunkts un citi pakalpojumi. Savukārt lidostas teritorijā Rail Baltica stacija būs uz estakādēm, ielas līmenī nodrošinot piekļūstamību un papildu mobilitāti.

Rīgas starptautiskā autoosta iecerējusi blakus savai ēkai būvēt viesnīcu, pastāstīja autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule.

Viņa teica, ka noticis metu konkurss par Rīgas starptautiskās autoostas tālāko attīstību, jo tai ir 56 gadi, un visi loģistikas principi, kuri autoostā tika iestrādāti tajā laikā, šodien ir jau mainījušies. Pašreiz ir noslēgts līgums ar arhitektu uzņēmumu "Outofbox" par autoostas tālāko attīstību.

Gromule uzsvēra, ka tajā būtiska ir arī biznesa komponente. "Ņemot vērā, ka līdz ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi un jauno starppilsētu autobusu satiksmes konkursu vēl ir ļoti daudz neskaidrību, piemēram, par to, kā tiks organizēta satiksme pilsētā, mums ir svarīgi attīstīt arī papildu biznesa veidus. Tādēļ blakus autoostas ēkai esam iecerējuši izbūvēt viesnīcu," teica Gromule, skaidrojot, ka viesnīca potenciāli atrastos blakus autoostas ēkai Prāgas ielas pusē, kur pašreiz atrodas piebraukšanas vieta vieglajām automašīnām. Daļēji viesnīca varētu atrasties arī tagadējā autoostas ēkā.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Bauskas novada pašvaldība nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Tajā vēstīts par problēmām pasažieru pārvadājumos maršrutā Rīga – Bauska, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Matuļenko informējusi, ka vēstule ministru prezidentei nosūtīta novada iedzīvotāju interešu aizstāvības nolūkā. Vēstules par sabiedriskā transporta pakalpojumu problēmām nosūtītas arī Satiksmes ministrijai, Valsts policijai, Sabiedriskā transporta padomei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, arī valsts SIA «Autotransporta direkcijai» (ATD).

Pašvaldība lūdz palīdzību rast risinājumu ilgstošai problēmai pasažieru pārvadājumos, kurus veic SIA «Sabiedriskais autobuss» (SA). Tajā pausta neizpratne par ATD bezdarbību jautājuma risināšanā ar SA. Vēstulei pievienotas laikraksta «Bauskas Dzīve» publikācijas ar pasažieru sūdzībām un aprakstiem par pakalpojuma zemo kvalitāti. Pievienoti arī AS «Rīgas starptautiskā autoosta» un SIA «Bauskas autoosta» dokumenti par reisu regularitāti, kavējumiem. Nosūtītas arī iedzīvotāju sūdzības.

"Rīgas Centrālā stacija ir kā transporta plūsmas artērija, ko nepieciešams attīstīt ar vislielāko rūpību, sekojot iedzīvotāju gaidām un ilgtspējīgai satiksmes attīstībai".

Tā tiešsaistes diskusijā par Rail Baltica būvniecību Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, veidojot multimodālu mobilitātes centru, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Stacija tiks pārveidota par galvaspilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru. Rail Baltica būvniecība stacijā dod iespējas veidot jaunus maršrutus starptautiskiem, reģionāliem un piepilsētas vilcieniem, kā arī tiešo savienojumu ar lidostu “Rīga”. Stacija ietvers multimodālās satiksmes punkta priekšrocības ar ērtām mikromobilitātes iespējām, piemēram, atstāt savu velosipēdu, izīrēt skrejriteni un tamlīdzīgi, tāpat stacijas pirmajā stāvā tiks izveidota stacija autobusiem un mikroautobusiem,” sacīja satiksmes ministrs.

Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme konsolidētie zaudējumi 2012. gadā veidoja 5,2 miljonus latu iepretim 3,01 miljonam latu, ar ko uzņēmums noslēdza 2011. gadu. Šā gada janvārī uzņēmuma vadītājs Leons Bemhens pauda, ka 2012. gads tiks noslēgts ar aptuveni 3,5 miljoniem latu zaudējumiem.

Uzņēmuma apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, pieauga par 5,4% un veidoja 97,8 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Aizvadītajā gadā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumus izmantoja 141,4 milj. pasažieru, no kuriem 31,5% sabiedriskajā transportā brauca par pilnu samaksu, bet 36,6% pasažieru tika pārvadāti bez maksas. Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn koncerna pārvadāto pasažieru skaits palielinājies par 0,9 milj. jeb 0,6%. Pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis saistībā ar 5. - 12. klašu skolēnu un pensionāru skaita palielināšanos sabiedriskajā transportā.

Pērn Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršruta tīklu veidoja 53 dienas un deviņi nakts autobusu maršruti ar kopējo līnijas garumu 898,08 km, deviņi tramvaju maršruti ar kopējo līniju garumu 91,22 km un 19 trolejbusu maršruti ar kopējo līniju garumu 161,53 km. Šā gada sākumā Rīgas satiksmes pārziņā bija 441 autobuss, 258 tramvaja vagoni un 302 trolejbusi.

Būvniekus stacijām Rīgas centrā un lidostā un to savienojumam izvēlēsies šogad un nākamgad, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To sarunā ar DB norāda valsts SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL) Projektu ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris. Patlaban gan vēl notiek darba uzdevumu precizēšana, kuru Rail Baltica (RB) posmu būvprojektu pasūtītājs būs Baltijas valstu kopuzņēmums AS RB Rail un kuru EDzL, kā atbildībā ir tā saucamo punktveida objektu, piemēram, staciju, izbūve Latvijā. Patlaban EDzL un Igaunijas un Lietuvas nacionālo ieviesējuzņēmumu darbinieki ir iesaistīti vienotu līgumu sagatavju izstrādes procesā. Proti, RB Rail tiek informēts, kādi līgumi un kad būs nepieciešami, un RB Rail attiecīgo līgumu paraugus patlaban izstrādā. Ar RB jeb Eiropas platuma sliežu (1435 mm) projektu saistītie iepirkumi Latvijā patlaban ir dažādās stadijās.

Šī gada novembrī jaunajā A klases biznesa centrā “Origo One”, ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, tika atvērts Rail Baltica Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail AS galvenais birojs.

Jaunajā birojā paredzētas darba vietas 191 kopuzņēmuma darbiniekam. RB Rail AS ir Rail Baltica projekta centrālais koordinators.

“Esam gandarīti, ka mūsu jaunais sadarbības partneris RB Rail AS ir augstu novērtējis gan “Origo One” stratēģiski ļoti izdevīgo atrašanās vietu, gan arī ēkas augstvērtīgās funkcionālās īpašības, veidojot videi un darbiniekiem draudzīgus un energoefektīvus risinājumus. Īpaša uzmanība projektā veltīta vides pieejamībai, tostarp cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes traucējumiem, velosipēdistiem, kā arī cilvēkiem, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu, auto vai elektroauto. Esam pārliecināti, ka šī sadarbība dos lielisku iespēju mums kopīgi turpināt veidot Rīgas Dzelzceļa stacijas apkārtni par vienu no modernākajām un dinamiskākajām apkaimēm Rīgā,” komentē “Linstow Baltic” un t/c “Origo” komercdirektore Evija Majevska.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstījusi finansējuma piešķiršanu 290 000 eiro apmērā būvprojekta izstrādei multimodālā transporta mezgla izveidei Torņakalna apkaimē, kas ietver reģionālo autoostu, stāvvparku, piebraucamo ceļu izveidi un savienojumu ar Torņakalna dzelzceļa staciju.

Multimodāla transporta mezgla izbūve paredzēta Torņakalna apkaimē, teritorijā starp Vilkaines ielu, Vienības gatvi un Jelgavas ielu.

Ideja paredz izveidot jaunu ielu 680 metru garumā, savienojot Jelgavas un T.Hermanovska ielas un radot priekšnoteikumus arī Latvijas Universitātes attīstības plānu nodrošināšanai. Projekts paredz arī reģionālās autoostas laukuma un ēkas būvniecību. Plānots izveidot stāvparku ar aptuveni 300 vietām vieglo automašīnu novietošanai. Tāpat tiks izskatītas iespējas izbūvēt T.Hermanovska ielas tuneli zem dzelzceļa līnijas Rīga – Jelgava.

Projekts tiek attīstīts sadarbībā ar Satiksmes ministriju, AS Latvijas dzelzceļš, AS Rīgas starptautiskā autoosta, SIA Eiropas dzelzceļa Līnijas u.c. partneriem.

Globālā ātrās ēdināšanas ķēde Burger King Rīgas centrā, Merķeļa ielā atvērs savu jauno restorānu.

Jaunākajā, 295 m2 lielajā restorānā ir 70 vietas. Komentējot jaunā restorāna atvēršanu Rīgā, Laura Maaranda, Burger King komercdirektore Baltijas valstīs, sacīja:

"Esam patiesi priecīgi sniegt vēl vienu iespēju nobaudīt mūsu burgerus Rīgas iedzīvotājiem un viesiem, tagad Merķeļa ielā, kas ir lieliska atrašanās vieta, jo atrodas tuvu daudzām galvenajām galvaspilsētas vietām, piemēram, centrālā dzelzceļa stacija, starptautiskā autoosta un daudzas viesnīcas, tostarp, Tallink Hotel Riga, rosīgajā Rīgas centrā. Šis ir mūsu septītais atvērtais Burger King restorāns Latvijā un 20. restorāns Baltijas valstīs."

Tallink Grupp 2019.gada nogalē iegādājās Burger Kingi Baltics franšīzi, un pirmie restorāni reģionā tika atvērti 2020.gada pavasarī. Šobrīd reģionā kopumā ir atvērti 20 Burger King restorāni Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Rīgas starptautiskā autoosta, visticamāk, varēs saglabāt savu pašreizējo ēku projekta Rail Baltica realizācijas ietvaros

To DB apstiprina gan SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) Projekta ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris, gan arī Rīgas starptautiskās autoostas (RSA) valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule.

Tomēr joprojām ir virkne neatbildētu jautājumu, piemēram, kā tiks organizēta autobusu satiksme Rail Baltica (RB) izveides laikā un cik liela ietekme būvdarbiem būs uz autoostu. Tas vēl tiks pētīts, norāda K. Vingris. DB jau rakstīja – iepriekš pieļauts, ka, īstenojot RB projektu, RSA zaudēs šauru zemes joslu, kuras apjoms konkrēti nav zināms, un, ļoti ticams, arī ēku. Autoostu bija iecerēts daļēji pārcelt uz ieplānoto multimodālo sabiedriskā transporta mezglu (MMTM) Torņakalnā.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Pagājušajā gadā par 33% augusi Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājas Daces Gailes alga, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2017.gadu.

Ja 2016.gadā IUB vadītāja algā saņēma 45 822 eiro, tad pērn tā sasniedza 61 055 eiro.

Pērn Gaile guvusi arī 9760 eiro ieņēmumus kā honorāru no Valsts administrācijas skolas. Kā vieslektore SIA Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA Gaile honorārā saņēmusi 568 eiro.

Nedaudz sarukušas IUB vadītājas parādsaistības - no 127 725 eiro 2016.gadā līdz 124 246 eiro pagājušajā gadā.

Gailes īpašumā ir dzīvoklis Rīgā un kopīpašumā zeme Rīgā. Bezskaidrā nauda IUB vadītāja uzkrājusi 9500 eiro.

Tāpat viņai pieder 1707 akcijas uzņēmumā AS Rīgas starptautiskā autoosta, kura pērn Gailei dividendēs izmaksājusi 102 eiro.