Ostas darbības diversifikācija, piesaistot jaunas kravas un meklējot jaunus sadarbības partnerus, ir devusi savu rezultātu, ko pierāda šā gada ostas kravu apgrozījuma rezultāti, kas par spīti pesimistiskajām prognozēm ir stabili un pat uzrāda kāpumu.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Viņš norāda, ka arī perspektīvā uzmanības centrā būs infrastruktūras attīstība, padarot Rīgas ostu par modernu 21. gadsimta ostu, kā arī kravu un to izcelsmes vietu diversifikācija un jaunu sadarbības partneru piesaiste.
Kā vērtējat pirmo darba gadu (aprit 1. augustā– red.) Rīgas Brīvostas pārvaldnieka amatā?
Ir lietas, kuras izdevies mainīt, ir jomas, kurās vēl daudz darāmā, ir arī problēmas, kuras nav iespējams atrisināt īsā laikā. Savus jaunos pienākumus pērn sāku pildīt sarežģītā situācijā, gan tādēļ, ka iezīmējās pārkrauto kravu apjoma kritums, gan tādēļ, ka nobeiguma fāzē bija Rīgas ostas pēdējā ceturtdaļgadsimta lielākais investīciju projekts Krievu salā. Turklāt sabiedrībā bija izveidojies negatīvs stereotips par to, kas un kā notiek ostā, kā rezultātā radās neuzticība arī Brīvostas pārvaldes darbam. Šo mēnešu laikā ir notikušas pārmaiņas gan pārvaldē, gan komunikācijā ar sabiedrību. Pabeigts Rīgas Brīvostas pārvaldes, tostarp Rīgas Brīvostas flotes, reorganizācijas process, optimizēti Rīgas Brīvostas pārvaldes štati. Savukārt komunikācijā ar apkaimju iedzīvotājiem esmu definējis, ka vēlamies būt labs kaimiņš. Arī attiecībā uz iedzīvotāju sūdzībām cenšamies būt konstruktīvi un ātri reaģēt. Šogad arī panākta situācija, kad aizvien lielākus kruīza kuģus varēs apkalpot Rīgas centrā pie pasažieru termināļa piestātnēm un tie vairs nav jātauvo pie piestātnes Krievu salā, kur nav speciāli pasažieru uzņemšanai piemērotas infrastruktūras. Arī tūristi neapšaubāmi ir apmierinātāki, ja var nokāpt no kuģa pašā pilsētas centrā. Tas panākts, paveicot pieejas kanāla un kuģu apgriešanās baseina tīrīšanas darbus pie Rīgas pasažieru termināļa piestātnēm. Šobrīd ik gadu Rīga var rēķināties ar aptuveni 100 kruīza kuģu viesošanos. Turklāt šogad septiņos mēnešos Rīgas ostā kopējais apkalpoto pasažieru skaits pārsniedzis pusmiljonu, kas ir par 6,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā laikā.
Cik veiksmīgs bijis šis gads Rīgas ostai no kravu apgrozījuma viedokļa?
Neraugoties uz ģeopolitiskajiem riskiem, kā arī ar tiem saistītām bažām par kravu apjoma kritumu, šā gada pirmajos septiņos mēnešos kopumā Rīgas ostā tika pārkrauti pie 30 milj.t kravu, kas salīdzinājumā ar analogu periodu pērn ir par 4,4% vairāk. Tas ir labs sasniegums, kurā savu artavu devis ir ikviens no iesaistītajiem. Vienlaikus jāsaprot, ka lejamkravas, it īpaši naftas produktu pārkraušanas apjomi, šogad ir par aptuveni trešdaļu mazāki, nekā tie bija attiecīgā laikā pērn. Aizvien vairāk izjutām to, ka Krievija aizvirza naftas produktus uz savām ostām. Tajā pašā laikā šogad salīdzinājumā ar pērno gadu par piektdaļu pieaudzis ģenerālkravu apjoms. Tāpat priecē pieaugums beramkravu segmentā, kas galvenokārt saistāms ar lielāku ogļu un labības produktu apjomu. Pieaugumu sekmēja segmenta labvēlīgā kravu konjunktūra, kā arī aktīvs ostas stividoruzņēmumu darbs, kas, investējot labības kravu uzglabāšanas un kraušanas infrastruktūrā, veicināja jaunu klientu piesaisti. Viss minētais liecina, ka kravu segmentā turpinās pārmaiņas un pesimistiskais scenārijs, kad sarūk kopējais pārkrauto kravu apjoms, nav piepildījies. Jā, lejamkravu apjoms sarūkt, taču to izdevies kompensēt ar citu papildus piesaistīto ģenerālkravu un beramkravu apjomu. Vienlaikus nevarētu teikt, ka Baltijas jūras austrumos ostu un jo īpaši stividorkompāniju vidū būtu sarukusi konkurence.
Visu interviju Rīgas osta pielāgojas globālajām tendencēm lasiet otrdienas, 4.septembra laikrakstā Dienas Bizness!