Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks restrukturizācijas un Jelgavas ražotnes renovēšanas rezultātā radušās 15 jaunas darba vietas, tostarp darbā pieņemti jaunieši, kas atgriezušies no darba Anglijā, renovētās ražotnes atklāšanā pastāstīja uzņēmuma valdes locekle un ražošanas direktore Anita Parole.

Parole sacīja, ka saistībā ar nākotnes plāniem šīm 15 darba vietām nākotnē nākšot klāt jaunas vakances, jo auksti kūpinātās gaļas pārstrādes ēkai plānots renovēt otro stāvu, lai paplašinātu produktu klāstu. Ražošanas direktore pauda prieku, ka starp jaunajiem darbiniekiem ir arī ap 25 gadus veci vietējie jaunieši, kas iepriekš bijuši viesstrādnieki Lielbritānijā.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks ražotnes renovēšanā Jelgavā ieguldīti gandrīz četri miljoni latu, šodien, atklājot renovēto ražotni, savā uzrunā pauda "Rīgas miesnieka" valdes priekšsēdētājs Juhans Mats.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Rīgas miesnieka ražotnē Jelgavā, apskatot mednieku desiņu un cepamdesu ar sieru ražošanas procesu.

1922. gadā Rīgā, Atlasa ielā tika ierīkota savienības Konsums desu darbnīca, un šis gads tiek uzskatīts par Rīgas Miesnieks dibināšanas gadu. Pāris gadus vēlāk uzņēmums pārtop par Centrālo savienību un gaļas fabriku un tiek uzsākts bekona eksports uz Zviedriju. 1944. gadā uz nacionalizētā uzņēmuma bāzes tiek radīts Rīgas gaļas un konservu kombināts.

1993. gadā uzņēmums kļūst par AS Rīgas Miesnieks. Vēlāk tā akciju kontrolpaketi iegādājas Igaunijas lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums Rakvere Lihakombinaat. Savukārt 75% tā akciju 1998. gadā nopērk Somijas koncerns HK Ruokatalo, kas ir viens no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Skandināvijā.

Biznesa portāls db.lv viesojās zīmola Rīgas Miesnieks produktu ražotnē Jelgavā, vērojot doktordesas ražošanas procesu.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad tika dibināta desu darbnīca «Konsums». Nākamais attīstības posms sākās 1932. gadā, kad tika dibināta akciju sabiedrība «Bekona eksports» ar fabrikām Rīgā, Valmierā un Liepājā. Uzņēmums šajā laikā sāka eksportēt dzīvas cūkas un bekonu uz Vāciju, PSRS valstīm, ASV, Šveici, Zviedriju, Angliju un citviet. «Interesanti ir tas, ka ASV bija iecienījuši šķiņķa konservus, kas viņiem šķita kaut kas pasakains,» par tiem laikiem stāsta Heino Lapiņš, zīmola «Rīgas Miesnieks» produkcijas ražotāja «HKScan Latvia» pārdošanas direktors.

Gaļas pārstrādes uzņēmums a/s Rīgas Miesnieks aptuveni gada laikā plāno ražošanu Latvijā pārcelt uz uzņēmuma a/s Jelgavas Gaļas Kombināts telpām, Rīgā atstājot tikai administratīvo un loģistikas centru.

Jāatgādina, ka 2004.gada sākumā Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta ķīla ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 1,3 milj. Ls, kuras devējs bija Rīgas Miesnieks.

Toreizējais Rīgas Miesnieka valdes priekšsēdētājs Valdis Gailītis tad informēja, ka kredīts ņemts ražotnes rekonstrukcijai un modernizācijai un jauna loģistikas centra izveidei. Kredīta apjoms netika publiskots, bet kā kredīta nodrošinājums tika izmantots uzņēmuma nekustamais īpašums.

Savukārt šobrīd abiem minētajiem uzņēmumiem esot vitāla nepieciešamība pēc reorganizācijas, lai kāpinātu to darbības efektivitāti. Rīgas ražotne esot novecojusi, tai nepieciešami būtiski ieguldījumi, lai ilgtermiņā saglabātu konkurētspējīgu un mūsdienu prasībām atbilstošu ražošanu. Savukārt, Jelgavas ražotne jau šobrīd atbilstot lielākajai daļai gan šodienas, gan nākotnes ražošanas prasību, DB informēja Rīgas Miesnieks valdes priekšsēdētājs Juhans Matts.

Noslēdzoties pirms trim gadiem sāktajai reorganizācijai, a/s Rīgas miesnieks ar Somijas māteskompānijas lēmumu turpmāk tiks pārdēvēts par HKScan Latvia. Izmaiņas neietekmēs ne produkcijas zīmolus, ne arī uzņēmuma darbiniekus, informēja uzņēmuma vadītājs Janeks Kalbins.

J. Kalbins norādīja, ka Rīgas miesnieka mātesuzņēmums - Somijas pārtikas rūpniecības koncerns HKScan - paziņojis par divu tai piederošu Igaunijas uzņēmumu apvienošanu. Gaļas pārstrādātājs Rakvere Lihakombinaat un putnu gaļas produkcijas ražotājs Tallegg maijā tiks apvienoti kompānijā HK Estonia.

Reorganizācijas gaitā tiks pārdēvēti arī pārējie HKScan grupā ietilpstošie gaļas pārstrādes uzņēmumi Latvijā un Lietuvā. Līdz ar to Rīgas miesnieks tiks pārsaukts par HKScan Latvia, bet Lietuvas uzņēmums Klaipedos maisto mesos produktai - par HKScan Lietuva.

Saskaņā ar tirgus pētījumu kompānijas Nielsen datiem a/s Rīgas Miesnieks tirgus daļa palielinājusies līdz aptuveni vienai ceturtdaļai no kopējā gaļas tirgus un turpina augt visās nozīmīgākajās produktu grupās – vārītās desas, cīsiņi, cepamās desas, pelmeņi, kūpinātā gaļa un kūpinātās desas.

Tirgus daļu ir palielinājis arī nesen iegādātais Jelgavas gaļas kombināts, līdz ar to abiem uzņēmumiem kopā sasniedzot aptuveni vienu trešdaļu no kopējā gaļas tirgus.

Rīgas Miesnieks ir dibināts 1922.gadā Rīgā. Kopš 1998.gada Rīgas Miesnieks ietilpst HKScan grupā, kas ir viena no vadošajām pārtikas produktu ražošanas kompānijām Ziemeļvalstīs un ietver gaļas pārstrādes uzņēmumus Somijā, Zviedrijā, Polijā un Baltijas valstīs. HKScan grupā Baltijas valstīs bez a/s Rīgas Miesnieks ietilpst arī Rakveres gaļas pārstrādes uzņēmums, AS Ekseko, a/s Tallegg Igaunijā un Klaipedos Maisto Mesos Produktai Lietuvā.

A/s Ruks Cēsu gaļas kombināts kontrolpaketes mantiniece Līvija Lūse pārdevusi savas daļas uzņēmumā.

Uzņēmuma valdes loceklis Jānis Bāliņš DB sacīja, ka uzņēmuma akciju kontrolpaketes mantiniece Līvija Lūse savas daļas pārdevusi un jaunais īpašnieks ir SIA Zemeka no Lielvārdes. SIA Zemeka iegādājusies gaļas kombināta akciju kontrolpaketi, kļūstot par lielāko īpašnieku. Oficiāli īpašnieku maiņa Komercreģistrā nav reģistrēta - saskaņā ar kompānijas dalībnieku sarakstu joprojām a/s kontrolpaketes īpašnieks ir 2006. gadā mirušais Juris Lūsis. Jāpiebilst gan, ka datu bāzei par a/s akcionāriem ir uzziņas raksturs un nav juridiska spēka.

Pēdējās izmaiņas Komercreģistrā liecina, ka no a/s Ruks Cēsu gaļas kombināts valdes atbrīvota valdes priekšsēdētāja Līvija Lūse, savukārt no padomes atbrīvoti Ģirts Krūmiņš un Tatjana Semjonova. Valdē turpmāk darbosies valdes locekļi Jānis Bāliņš, Anda Bundža un Oskars Dzilna, bet valdi vadīs tās priekšsēdētājs Ingus Kasparāns. Savukārt par padomes priekšsēdētāju apstiprināts Oskars Liepiņš, bet par viņa vietnieku Uldis Papāns.

Gaļas pārstrādes uzņēmums Rīgas Miesnieks pērn strādāja ar 22,869 milj. Ls apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar 2008.gadu ir par 14,2% mazāk.

Kopējie pārdošanas apjomi samazinājās par 8%, bet 378 tūkst. Ls zaudējumus kompensē kopējais tirgus daļas pieaugums, kas pērn palielinājusies līdz 20,8%, salīdzinot ar 20,1% 2008. gadā.

«2009. gadu uzskatu par kritiskāko laiku Latvijas valsts ekonomikā, tomēr esam to veiksmīgi pārvarējuši, noslīpējot uzņēmuma konkurētspēju, ko personīgi dēvēju par galveno pozitīvo rezultātu pērn,» stāsta Rīgas Miesnieks valdes priekšsēdētājs Juhans Matts (Juhan Matt).

Rīgas Miesnieks pērn investēja ievērojamus līdzekļus vistas gaļas zīmola Kika attīstībā un virzīšanā tirgū.

Rīgas Miesnieks ir dibināts 1922.gadā Rīgā. Kopš 1998.gada tas ietilpst HKScan grupā. 2010. gada martā Rīgas Miesnieks parakstīja pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru uzņēmums iegūst akciju kontrolpaketi Jelgavas gaļas kombināts. Parakstītais līgums stāsies spēkā, tiklīdz to apstiprinās Konkurences padome.

Par gaļas pārstrādes uzņēmuma Rīgas Miesnieks jauno vadītāju kļuvis Janeks Kalbins (Janek Kalbin), nomainot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Juhanu Matu (Juhan Matt), kurš šos pienākumus pildīja kopš 2009.gada septembra.

J.Kalbinam ir 9 gadu pieredze gaļas pārstrādes nozarē, un kopš 2003.gada viņš ir strādājis HKScan grupas uzņēmumos gan kā pārdošanas direktors, gan lielo klientu attiecību vadītājs.

«Mēs turpināsim attīstīt Rīgas Miesnieks un Jelgava zīmolus Latvijas tirgū, kā arī meklēsim jaunas eksporta iespējas jaunos tirgos,» stāsta J.Kalbins.

«Esam gandarīti par Juhana paveikto, gan veicot uzņēmumu darbības apvienošanu pēc Jelgavas Gaļas kombināta iegādes, gan veiksmīgi pārceļot ražošanu uz Jelgavu. Šogad mūsu mērķi visos HKScan grupas uzņēmumos ir turpināt uzlabot tirgus pozīcijas mūs interesējošās produktu grupās, kā arī izvērst eksportu uz Skandināvijas valstīm un Krieviju. Šo stratēģiju virzīsim visos mūsu grupas uzņēmumos Igaunijā, Latvijā un Lietuvā,» skaidro Tīts Sorms, gaļas pārstrādes uzņēmuma Rakvere vadītājs, kas HKScan grupas ietvaros koordinē arī Rīgas Miesnieks darbību.

Latvijā lielākā gaļas pārstrādes uzņēmuma Rīgas Miesnieka ražotnes pārcelšanu uz Jelgavu Db aptaujātie nozares eksperti sauc par saprotamu un biznesa interesēm atbilstošu.

Iemesli Rīgas Miesnieka (RM) pārcelšanai no galvaspilsētas un Jelgavu saistīti ar uzņēmuma ilgtermiņa attīstības plāniem. Kompānijas ražotne Rīgā sākotnēji tikusi veidota, lai ražotu produkciju visai Padomju Savienībai, taču šobrīd ražotne ir pārāk liela, veca, energo neefektīva un neparocīga RM ražošanas vajadzībām, skaidro kompānijas valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt). Lai turpinātu efektīvu darbību, bija nepieciešamas pārmaiņas. Viena alternatīva bijusi pārveidot visu esošo RM rūpnīcas teritoriju, tomēr šādā gadījumā būtu nepieciešamas ļoti lielas investīcijas, tāpēc nolemts iegādāties atjaunoto Jelgavas Gaļas kombinātu (JGK) un investēt līdzekļus tajā. Šis lēmums devis iespēju apvienot gan ražošanas procesus, gan zinošākos gaļas pārstrādes speciālistu resursus. Kopējās uzņēmuma iegādes un ražošanas pārcelšanas izmaksas uz Jelgavu, līdz ar investīcijām attīstībā 2010. – 2012.gadā veidos aptuveni 4 miljonus latu. Tagad ražošana pilnībā pārcelta uz Jelgavu un pārcelšanās rezultātā darbinieku skaits sarucis par apmēram 100 cilvēkiem. Ražošanas apjomus RM neplāno samazināt un cerīgi raugās uz iespējām eksportēt.

Aizvadītajā gadā AS Rīgas miesnieks konsolidētais apgrozījums sasniedza 24,3 miljonus latu, kas ir par 7,89% mazāk nekā pirms gada, liecina Lursoft dati.

Tomēr, neskatoties uz apgrozījuma kritumu, pretstatā 2011.gadam, kad koncerns strādājis ar 517,15 tūkstošu latu zaudējumiem, pagājušo gadu izdevies noslēgt ar 126,85 tūkstošu latu peļņu.

AS Rīgas miesnieks pērn strādājis ar 25,125 miljonu latu apgrozījumu un 248,77 tūkstošu latu zaudējumiem, savukārt nu jau reorganizētais AS Jelgavas Gaļas kombināts apgrozījis 8,99 miljonus latu, gadu noslēdzot ar 434,17 tūkstošu latu peļņu.

Rīgas miesnieks aizņem apmēram ceturto daļu no kopējā gatavo gaļas produktu tirgus Latvijā. Pērn koncerns nostiprinājis savas pozīcijas kūpināto desu un kūpinātas gaļas grupās. Pagājušajā gadā galvenā uzmanība jaunumu ieviešanā un portfeļa attīstīšanā tika likta uz Jelgava zīmola nostiprināšanu.

Konkurences padome (KP) ir atļāvusi apvienoties AS Rīgas Miesnieks un AS Jelgavas gaļas kombināts, DB informēja KP pārstāve Inita Kabanova.

Saskaņā ar KP lēmumā noteikto apvienošanās dalībniekiem jānodrošina, ka jebkurai vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības komercsabiedrībai, ja tā ir izteikusi šādu vēlmi, būtu iespējams iegādāties tai vēlamajā apjomā un sortimentā apvienošanās dalībnieku ražotos un realizētos produktus.

Izvērtējot apvienošanos, tika ņemta vērā arī apvienošanās dalībnieku atkarība no lielākajām mazumtirdzniecības ķēdēm, kā arī finanšu līdzekļu un noieta tirgu nepietiekamība veiksmīgai Jelgavas gaļas kombināta patstāvīgai darbībai.

100% Rīgas Miesnieka akciju kapitāla pieder Igaunijā reģistrētajai komercsabiedrībai AS Rakvere Lihakombinaat, kurā tiešu izšķirošu ietekmi īsteno Somijā reģistrēta akciju sabiedrība HKScan Oyj.

Pelmeņu ražošanā tiek ievērota proporcija: 55% mīklas un 45% gaļas. A/s Rīgas miesnieks piekrita Db.lv parādīt, kā tiek ražoti pelmeņi, kādas ir to sastāvdaļas un no kurienes nāk gaļa, kas tajos pildīta. Vairāk uzziniet šīs nedēļas rubrikā Kā top?!

Kā top Rīgas miensieka «Pilsētas pelmeņi», skatieties augstāk galerijā!

No kopējiem Jelgavas ražotnē saražotiem pelmeņiem aptuveni 40% tiek eksportēti un aptuveni 60% nonāk Latvijas tirgū. Latvieši ir lielākie pelmeņu ēdāji Baltijas valstīs, zināja stāstīt Rīgas miesnieka ražošanas vadītājs Prīts Dreimans (Priit Dreimann).

Viņš atzina - latviešu un igauņu gaumes ir diezgan līdzīgas, lai arī igauņi pelmeņus ēd mazliet mazāk, savukārt lietvieši izvēlas nedaudz citādākas garšas. Pēdējā laikā aug arī Igaunijā pārdoto pelmeņu apjomi, saka P. Dreimans.

Pagājušajā gadā a/s Jelgavas gaļas kombināts kāpinājis apgrozījumu par 39,43%, liecina Lursoft informācija.

Uzņēmuma apgrozījums pērn veidoja 7,890 milj.Ls. Līdz ar īpašnieku maiņu 2010.gada otrajā pusē tika uzsākta plānveidīga ražošanas rekonstrukcija, kas turpinājās līdz 2011.gada jūnijam.

A/s Rīgas Miesnieks turpināja īstenot savu stratēģisko lēmumu pārcelt visu produktu ražošanu uz a/s Jelgavas gaļas kombināts ražotni. Pērn uzņēmumā veiktas investīcijas 1,498 milj.Ls apmērā, no kurām lielākās investīcijas ieguldītas ražošanas ēku atjaunošanā, rekonstrukcijā un modernizācijā. Pabeigta arī jaunā pelmeņu ceha izveide. Arī pagājušajā gadā uzņēmums turpinājis strādāt ar zaudējumiem. Tiesa gan, zaudējumu apjoms samazinājies par 143,542 tūkst.Ls, un finanšu gads noslēgts ar 572,401 tūkst.Ls zaudējumiem. Kā skaidrots vadības ziņojumā, pārdotās produkcijas pašizmaksas palielināšanās bija galvenais faktors sliktajiem peļņas rādītājiem 2011.gadā.

Rīgas apgabaltiesa piektdien piesprieda mūža ieslodzījumus trim apsūdzētajiem par uzņēmēju Aigara Lūša, Gata Aišpura un Genadija Peredeļska pasūtījuma slepkavībām un toreizējā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumu. Spriedumu gan vēl ir iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Prokurors visiem trim apsūdzētajiem lūdza piespriest mūža ieslodzījumu, mantas konfiskāciju, policijas kontroli un cietušo pieteiktās kompensācijas.

Lieta ir apjomīga - tajā ir 30 sējumu, kopumā bija jāuzklausa teju simts liecinieku.

Šajā lietā apsūdzēts Latvijas uzņēmējs un, pēc prokuratūras uzskata, slepkavību organizētājs Mārtiņš Putniņš, bet par izpildīšanu tiesā divus Lietuvas iedzīvotājus - Sergeju Markeviču (Sergejus Markevičus) un Edgaru Krogertu (Edgaras Krogertas).

Visi trīs apsūdzēti par uzņēmēju Lūša, Aišpura un Peredeļska pasūtījuma slepkavībām un toreizējā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vaškeviča slepkavības mēģinājumu.

Nosaukumu Gada prece 2012 iegūs 31 pircēju iecienītākais produkts, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) dati.

Ar mērķi apzināt Latvijas patērētāju vidū populārākās ikdienas preces, LTA kopš 2003.gada piešķir preču zīmi Gada prece. To nosaka dažādās preču kategorijās, aptaujājot nozīmīgākos Latvijas tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem. Šogad pasākums norit jau desmito reizi un, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, patērētāju iepirkšanās paradumi mainījušies aptuveni par 30–40%. Pēc pērnā gada datiem izvirzījušies gan jauni līderi, gan savu vietu saglabājuši jau gadiem iecienīti produkti.

Ilggadējo tirgus līderu vidū nosaukumu Gada prece saglabājuši:

Par salīdzinoši lētākas dāņu cūkgaļas tirdzniecību Konkurences padome izpēti nesāks.

Lai arī konkurējošiem uzņēmumiem nepatīkama, lētāka produkcija būtībā stiprina konkurenci un ir izdevīga patērētājiem – gan īstermiņā, dodot iespēju iepirkties lētāk, gan ilgtermiņā, mudinot konkurējošos uzņēmumus aktīvāk domāt, kā savu piedāvājumu padarīt vilinošāku, skaidro Konkurences padomes (KP) pārstāve Inita Kabanova. Tādējādi KP nevar vērsties pret lētu citas izcelsmes valsts produkciju, kā arī nevar valstiski regulēt uzcenojumus. Iejaukšanās privāta uzņēmuma iespējā brīvi noteikt cenu, kas nav pamatota ar būtiskām sabiedrības interesēm, esot pretrunā ar līgumu par ES darbību, jo katra valsts, parakstot līgumu, ir apņēmusies neradīt šķēršļus brīvai preču kustībai un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Kurš gan Latvijā nezina par Igauniju? Mēs noteikti, vismaz salīdzinājumā ar citām tautām, sevi varam uzskatīt par ekspertiem par igauņiem un Igauniju, viss taču šķiet ir tik tuvu, ierasts un labi zināms. Kurš gan nezina, ka mums ir praktiski kopēja vēsture, kopējs liktenis, vairums kopēju svētku, līdzīgas melodijas, līdzīgas dziesmas, ka tikai valodas tādas diezgan atšķirīgas – viņi somu-ugri, bet mēs balti! Taču to noteikti izlīdzina atklājumi, ka ģenētiski mēs esam ļoti tuvi, pat vistuvākie, neatkarīgi no tā ko viens vai otrs politiķis šad un tad apgalvo...

Tādēļ ir pat pārsteidzoši, ka tik maz Latvijas uzņēmēju meklē veiksmi Igaunijā! Daudz vairāk, - vairāku desmitu reižu, igauņu rosās Latvijā. Daudzi mūsu iecienīti uzņēmumi un bieži apmeklētie veikali ir no Igaunijas. Igauņu uzņēmējiem pat ir uzskats, ka pirms meklēt laimi citur, tā jāpamēģina Latvijā!

Man ir patiess prieks, ka šī atšķirība, lai arī lēni, bet tomēr iet mazumā un arvien vairāk un vairāk mūsu darījumu cilvēku pievēršas par mazāk eksotisko uzskatītajai Igaunijai. Uzskatu, ka tas ir ļoti saprātīgi un arī pareizi, jo, lai startētu tālāk, piemēram, kaut vai Somijā vai Zviedrijā, tad Igaunija ir īstā vieta, kur sevi pārbaudīt, jo vismaz ģeogrāfiski tā ir tuvāka Ziemeļvalstīm, bet šeit valdošā mentalitāte ir mums tik ierasta un līdzīga. Nav mazsvarīga arī iespēja par darījumu valodu pragmātiski «vienoties», proti, šeit neskatoties uz vienu otru iesakņojušos priekšstatu līdz ar angļu valodu, var tikt un tiek diezgan plaši izmantota arī krievu valoda. Izšķiroties par labu Igaunijai, der atcerēties, ka arī riski būs mazāki, nemaz nerunājot par ieguvumiem loģistikā, vispārējo atpazīstamību un ērtumu.

Par 2007. gadā notikušo uzņēmēju Genādija Peredeļska, Gata Aišpura, Aigara Lūša slepkavību organizēšanu, kā arī par bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča uzspridzināšanas organizēšanu tiesas priekšā stāsies Latvijas uzņēmējs Mārtiņš Putniņš. Izpildītāju loma, pēc prokuratūras domām, bija uzticēta diviem Lietuvas iedzīvotājiem, kas pārstāvot Kauņas noziedzīgo grupējumu – Sergejam Markevičum un Edgaram Krogertam.

Par to raksta Latvijas Avīze. 1971. gadā dzimušais M. Putniņš visradikālākā formā esot atriebies tiem, kas nav pildījuši viņa rīkojumus ieskaitīt naudu noziedzīgu finanšu shēmu īstenošanai reģistrēto firmu kontos vai likvidējot tos, kuri «pārāk daudz zina».

DB jau rakstīja, ka 2008. gadā Finanšu policija atklāja, ka M. Putniņš jau no 2005. gada vairākām Latvijas firmām palīdzējis no valsts izkrāpt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu un to noformējis kā juridiskus pakalpojumus. Šādus pakalpojumus sniedza virkne uzņēmumu, kuros M. Putniņam pat nebija paraksta tiesību, tomēr to darbību esot kontrolējis tieši viņš. Viens no M. Putniņa izveidoto shēmu finansētājiem bija firmas Karsholma grupa īpašnieks G. Peredeļskis, kura rīcībā bija visai plaša informācija par M. Putniņa darbību. Iespējams, starp abiem izcēlies kāds konflikts, pēc kura M. Putniņš varētu secināt, ka G. Peredeļskis Finanšu policijā varētu arī neklusēt, norāda laikraksts. Ar S. Markeviču un E. Krogertu M. Putniņš esot bijis labi pazīstams jau vairākus gadus. S. Markevičus esot bijis iesaistīts nelegālā ieroču apritē, līdz ar to ieroču sagādāšana viņam nevarētu radīt lielas problēmas.

Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt), norādīja, ka Jelgavas gaļas kombināta strādnieki pēc šā uzņēmuma nopirkšanas pagājušajā gadā varēja turpināt darbu kombinātā. «Pirmām kārtām tie strādnieki, kas strādāja Jelgavas gaļas kombinātā pirms mēs nopirkām šo rūpnīcu, varēja turpināt strādāt arī tālāk,» sacīja Mats un informēja, ka tās brīvās darbavietas, kas Jelgavas ražotnē radušās, iesākumā piedāvātas uzņēmuma Rīgas ražotnes strādniekiem.

«Tie, kas vēlējās turpināt darbu, varēja to darīt Jelgavā,» teica Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs, bet atzina, ka ne visi darbinieki vēlējās katru dienu veikt 50 kilometru ceļu uz Jelgavu. «Bet bija arī tādi, kas šādu iespēju izmantoja un tagad jau tur strādā,» piebilda Mats.

Līdz ar šo biznesa restrukturizāciju darbu zaudēja aptuveni 100 cilvēku, apliecināja Rīgas miesnieka vadītājs un piebilda, ka pašlaik Jelgavas ražotnē brīvu darbavietu nav. «Ir jāsaprot, ka mēs praktiski savienojām divas ražotnes. Līdz ar to tika apvienoti arī dienesti, kas nodarbojās ar pārdošanu un loģistiku, kā arī tika apvienotas citas funkcijas,» klāstīja Mats un paskaidroja, ka šo apvienoto funkciju veikšanai vairs nebija nepieciešams tik daudz darbinieku, līdz ar to daļa zaudēja darbu.

Gaļas pārstrādes uzņēmums Rīgas miesnieks plāno pārdot uzņēmuma ražotni un zemesgabalu Rīgā, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt). Viņš atzina, ka pirms Jelgavas gaļas kombināta iegādes uzņēmumam bijusi arī izvēles iespēja investēt Rīgas ražotnē.

«Mums bija izvēle – vai nu investēt lielus līdzekļus jau esošajās ēkās, vai celt jaunu rūpnīcu, vai vispār aiziet no šā tirgus, vai arī nopirkt kādu savu konkurentu, kuram ir labas un modernas ražošanas telpas. Mums veicās – mēs atradām Jelgavas gaļas kombinātu,» intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Mats.

«Mēs jau varējām arī investēt Rīgas ražotnē, bet ir jāatzīst, ka šīs telpas mums ir par lielu,» teica Rīgas miesnieka pārstāvis un piebilda, ka pašreizējā Rīgas miesnieka ražotne Rīgā tika celta pirms 30–40 gadiem un bija piemērota liela apmēra ražošanai, jo tad uzņēmums strādāja PSRS tirgum. «Tolaik šeit strādāja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Tagad šīs telpas, kā jau teicu, mūsu apmēram ir par lielu, un tās prasa arī pārāk lielus izdevumus, piemēram, par siltumu, elektrību un tā tālāk,» paskaidroja Mats un piemetināja, ka līdz ar to investēt Rīgas ražotnē bija bezjēdzīgi.

Šogad gaļas pārstrādes uzņēmumam Rīgas miesnieks, visticamāk, būs jāpalielina produkcijas cenas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service pastāstīja Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt).

Viņš klāstīja, ka ir pieaugušas izejmateriālu cenas, tostarp gan graudu, kas tiek izmantoti lopbarībā, gan energoresursu cenas. «Ir pieaugusi arī nestabilitāte daudzās pasaules valstī, un turpina pieaugt arī iedzīvotāju skaits. Tas viss rada arī pārtikas produktu cenu pieaugumu pasaulē,» paskaidroja Rīgas miesnieka vadītājs un uzsvēra, ka šie faktori, protams, ietekmē arī Latvijas tirgu, lai arī jārēķinās, ka iedzīvotāju maksātspēja Latvijā praktiski nepieaug un tirgus šeit ir salīdzinoši mazs.

«Taču, ja palūkojamies uz pašreizējo pasaules gaļas tirgu, liellopu gaļas cenas vidēji ir pieaugušas par 9%, vistas – par 17%, cūkgaļa – par 11%,» informēja J. Mats un atzina, ka līdz ar to arī Rīgas miesnieks nevarēs saglabāt pašreizējās produkcijas cenas. «Ja šāda tendence turpinās, mēs nevaram saglabāt cenas pašreizējā līmenī, jo tad tas nozīmē, ka mēs bankrotēsim,» sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un piebilda, ka citas izejas, kā celt cenas, vienkārši nav. «Salīdzinājumam Igaunijā jau tagad mazumtirdzniecības cenas gaļas izstrādājumiem ir par 16% augstākas nekā Latvijā,» minēja J. Mats.

Gaļas ražotāji pērn audzējuši apgrozījumu, šogad bažas par konkurences saasināšanos

«2014.gads izskatās izaicinošs, ko nosaka galvenokārt situācija ārējos tirgos. No vienas puses, graudu cenas ir samazinājušās, no otras – situācija ar cūkgaļas un cūkgaļas produktu eksporta aizliegumu no ES uz Krieviju var izraisīt konkurences saasināšanos, tādā veidā mazinot tirgus spēlētāju peļņu,» situāciju tirgū komentē a/s Rīgas miesnieks vadītājs Janeks Kalbins.

Viņa viedoklim gan oponē a/s Rēzeknes gaļas kombināts līdz īpašnieks Guntis Piteronoks, sakot, ka termiski apstrādātu gaļas produkciju drīkst vest uz Krieviju un aizliegums nekādā veidā neietekmē Rēzeknes gaļas kombinātu.

Apgrozījums aug