Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Gaujas koks" ziedojis miljonu eiro Ukrainas atbalstam, informē uzņēmumā.

Uzņēmums publiskojis maksājuma uzdevumu, apliecinot, ka "Gaujas koks" pirmdien pārskaitījis miljonu eiro labdarības fondam "Ziedot.lv" Ukrainas atbalstam.

Papildināta - Jau 654 uzņēmumi ir piedāvājuši praktisku atbalstu Ukrainai 

Līdz 28. februārim kopumā 654 uzņēmumi pauduši gatavību sniegt palīdzību Ukrainai un...

"Gaujas koks" īpašnieks Vitālijs Čmihovs uzsver, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem patlaban ir jāaizmirst par personīgo komfortu un "jāceļas kājās", lai aizstāvētu tādas cilvēciskās vērtības kā taisnīgums, sirdsapziņa, labestība un humānisms.

Vienlaikus Čmihovs norāda, ka uzņēmums īrēs dzīvokļus un viesu mājas Ukrainas bēgļu izmitināšanai un uzturēšanai.

"Protams, tas var ietekmēt uzņēmumu attīstību, bet šodien daudz svarīgāk ir uzveikt ļauno ar labo - darbiem, attieksmi un rīcību," pauž uzņēmuma vadītājs.

Kompānija "Gaujas koks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 558 044 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Čmihovs.

Ziedojumus Ukrainai veikuši arī citi uzņēmumi.

AS "SAF Tehnika" informē, ka uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumu veikt ziedojumu 100 000 eiro apmērā Ukrainas armijas atbalstam.

Pensiju pārvaldītājs INDEXO atbalsta Ukrainas cilvēkus, ziedojot 10 000 eiro Ziedot.lv platformā izveidotajā iniciatīvā, kā arī turpinās neieguldīt ar Krieviju saistītos finanšu instrumentos. Tāpat INDEXO sekos līdzi Latvijas valsts institūciju, sabiedrības un starptautisko palīdzības dienestu aicinājumiem pēc palīdzības, lai skatītos, kādu vēl praktisku palīdzību INDEXO varētu sniegt.

Solidarizējoties ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem, Baltijas valstīs lielākais būvniecības, remonta un sadzīves preču veikalu tīkls “Kesko Senukai” ziedojis 100 tūkstošus eiro atbalstam Ukrainas Sarkanajam Krustam.

Uzņēmums pārtrauc reklāmas pārraidīšanu Krievijas mediju kanālos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī apturējis Krievijas izcelsmes preču iepirkumus. “Mēs solidarizējamies ar Ukrainas tautu un ukraiņiem, izrādot cieņu un atbalstu šajā situācijā," sacīja “Kesko Senukai” pārstāvis.

EY (agrāk Ernst & Young) Baltijas organizācijas Ukrainas atbalstam ziedos 100 000 eiro Sarkanajam Krustam, kas tiks izmantoti humānajai palīdzībai, pirmajai psihosociālajai aprūpei un pirmajai palīdzībai. EY Baltijas valstīs arī nodrošinās pajumti un darba vietas Ukrainas kolēģiem un viņu ģimenēm.

AS DelfinGroup ziedos 100 000 eiro Ukrainas atbalstam un aicina arī citus uzņēmumus aktīvi atbalstīt karā cietušos. Uzņēmums naudu ziedos divām Ukrainas atbalsta iniciatīvām: 70 000 eiro tiks ziedoti tehnoloģiju uzņēmumu uzsāktās kustības Uzņēmēji mieram ietvaros, bet 30 000 eiro Ziedot.lv iniciatīvai Ukrainas cilvēkiem.

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” uzņēmēju sāktās iniciatīvas “Uzņēmēji mieram” ietvaros Ukrainai ziedojusi 100 000 eiro šobrīd tik nepieciešamo lietu – kara aptieciņu, specializētas sausās pārtikas un degvielas – iegādei, kas tiek veikta sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Rīgā. Tāpat uzņēmumu grupa plāno īstenot virkni citu atbalsta aktivitāšu Ukrainas iedzīvotāju atbalstam un turpināt finansiālu atbalstu.

Papildus vienreizējam ziedojumam Ukrainas atbalstam “Eco Baltia” grupa izstrādā aktivitāšu plānu ilgtermiņa atbalsta sniegšanai ukraiņu tautai. Šobrīd pieņemts lēmums, ka grupas uzņēmumi vismaz nākamos trīs mēnešus ziedos 50 000 eiro ik mēnesi, lai piedalītos kopīgos centienos palīdzēt ukraiņu tautai šajā grūtajā brīdī.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Apakšveļas ražotāja, kompānijas Spanx dibinātāja Sāra Blekleja (Sara Blakely) kļuvusi par pirmo sievieti miljardieri, kas pievienojusies Microsoft līdzdibinātāja Bila Geitsa un ASV investora Vorena Bafeta kustībai, kuras ietvaros turīgi cilvēki labdarībai novēl pusi savas bagātības.

V. Bafeta un B. Geitsa aizsāktajai kustībai pievienojušies vēl deviņi bagātnieki, kas vienojušies labdarībai ziedot vismaz pusi sava īpašuma. Starp tiem ir arī S. Blekleja, kura 41 gada vecumā kļuva par miljardieri, tādējādi kļūstot par jaunāko sievieti pasaulē, kas ieguvusi šādu statusu.

Spanx dibinātāja pavēstījusi, ka ar labdarību vēlas atbalstīt sievietes. «Kopš tā laika, kad es biju maza meitenei, es vienmēr zināju, ka palīdzēšu sievietēm. Es nekad neaizmirsīšu, ka pasaulē ir miljoniem sieviešu, kurām liktenis neizdalīja tik labas kārtis, kā man,» sacījusi miljardiere. S. Blekleja jau iepriekš ziedojusi ievērojamas naudas summas sieviešu atbalstam.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Facebook vadītājs Marks Cukerburgs labdarībai ziedojis sociālā portāla akcijas 500 miljonu ASV dolāru vērtībā. Ziedojumu saņems organizācija Silicon Valley Community Foundation, kas nodarbojas ar dažādu grantu izsniegšanu.

M. Cukerbergs un viņa sieva Priscilla jau pirms diviem gadiem pavēstīja, ka lielāko daļu savu ienākumu ziedos labdarībai, vēsta Bloomberg. Pāris jau ziedojis 100 miljonus dolāru izglītības reformai Ņuarkā, Ņūdžersijas štatā. Par šo naudu reģionā tika atvērtas četras vidusskolas un vienpadsmit sagatavošanas skolas.

Savā Facebook lapā M. Zukerbergs arī norāda, ka viņš pievienojies multimiljonāru Bila Geitsa un Vorena Bafeta kustībai, kuras ietvaros bagātnieki tiek aicināti ziedot pusi savā rīcībā esošo bagātību labdarībai.

Facebook vadītāja ziedojumu atzinīgi uzņēmuši filantropijas eksperti, kas norādījuši, ka M. Cukerberga rīcība, iespējams, kalpos kā piemērs citiem gados jaunajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmējiem, kuri salīdzinoši maz nodarbojas ar labdarību.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas komitejā šodien atbalstīti Rīgas pašvaldības 2011. gada budžeta grozījumi, ar kuriem plānots piešķirt papildu finansējumu Labklājības departamentam, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu rīdziniekiem, un pašvaldības SIA Rīgas satiksme zaudējumu segšanai.

Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse norādīja, ka pašvaldības ieņēmumi palielinājušies līdz 17,3 miljoniem latu, bet izdevumi palielināti par 16,1 miljonu latu, līdz ar to pašvaldības budžeta deficīts samazināsies par 1,2 miljoniem latu.

Pašvaldības 2011. gada budžeta deficīts ir sasniedzis gandrīz 57 miljonus latu, savukārt plānots, ka uzkrājumi gada beigās būs 38 miljoni latu. I. Tiknuse gan norādīja, ka realitāte varētu būt optimistiskāka un, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, Rīgas dome budžeta gadu varētu noslēgt ar 50 miljonu latu uzkrājumu.

Gala lēmumu par budžeta grozījumiem otrdien, 1.novembrī, pieņems Rīgas domes sēdē.

Latvijas bagātākie cilvēki un lielāko dividenžu saņēmēji ne tikai savās kabatās ieskaita miljonos mērāmas summas, bet arī samaksā valstij nodokļu veidā vairākus simtus tūkstošus un pat miljonus eiro. Atklāti runāt par saviem samaksātajiem nodokļiem gatavs ir tikai retais miljonārs, tomēr ir dati, pēc kuriem var aprēķināt summas, ko Latvijas turīgākie samaksājuši valsts budžetam.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju 2017.gada desmit mēnešos desmit lielākie nodokļu maksātāji privātpersonas kopā nodokļos samaksājušas 6,58 miljonus eiro. Netiek gan atklāts, kas ir šīs personas, tomēr ir dati, pēc kuriem var nojaust, kas ir šie maksātāji.

Ir skaidrs, ka 10% kapitāla pieauguma nodoklis jāmaksā tiem, kas saņem dividendes. Lielākās dividendes šogad no sev piederoša uzņēmuma Transact Pro 10,99 miljonu eiro apmērā saņēma Marks Moskvins, tātad nodokļos samaksāja vismaz 1,09 miljonus eiro. Nodokļus vismaz pusmiljona eiro apmērā pērn samaksājusi SIA Belam Rīga līdzīpašniece Ludmila Kaca.

Visiem desmit Latvijas bagātākajiem cilvēkiem tika jautāts, cik viņi šogad un cik pērn samaksājuši nodokļos. Atklāti stāstīt par samaksātajiem nodokļiem ir gatavi tikai abi Latvijas bagātākie cilvēki un AB.LV bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kā arī Mārcis Martinsons, kura nozīmīgākais uzņēmums ir simtprocentīgi piederošais SIA MM investīcijas, kā arī kuram pieder pa 50% SIA BE Projekts un SIA Profs Real Estate.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Londonā noritējis Salavecīšu maratons, kurās Ziemassvētku vecīša kostīmā ģērbusies entuziasti labdarības nolūkos mēroja sešu kilometru distanci, informē ziņu aģentūra Reuters.

Salavecīšu labdarības skriešanas sacensības Santa Run Londonā piedalījās aptuveni divi tūkstoši cilvēku. Katrs cilvēks, kurš piedalījās pasākumā, ziedoja labdarībai 25 Lielbritānijas mārciņas bērniem un pieaugušajiem ar īpašām vajadzībām. Kopumā pasākuma laikā labdarībai tika gūti vairāk nekā 50 tūkst. Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 43 tūkst. Ls).

Skrējiens notika decembra sākumā Londonas Batersijas parkā (Battersea Park).

Ziemassvētku vecīšu skrējieni, kuru mērķis ir vākt līdzekļus labdarībai, ir izplatīti arī citur pasaulē, piemēram, ASV Jūtas štatā, Austrālijā u.c.

Miljardieri, uzņēmēji un pašvaldības otrdien apsolījušas jau teju 700 miljonus eiro Dievmātes katedrāles atjaunošanai, un arī dažādi fondi sākuši kampaņas ziedojumu vākšanai.

Francijas prezidents Emanuels Makrons apsolījis, ka Parīzes Dievmātes katedrāle tiks atjaunota pēc postošā ugunsgrēka pirmdienas vakarā.

Jau vēstīts, ka ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Uzņēmums Kering, kam pieder tādi modes zīmoli kā Yves Saint Laurent un Gucci, jau pirmdienas vakarā paziņoja, ka ziedos 100 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai. «Kering» konkurenti LVMH un šī uzņēmuma dibinātāja Bernāra Arno ģimene sekoja piemēram, solot 200 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai.

Urugvajas prezidents Hosē Muhika (José Mujica) ieguvis iesauku «nabadzīgākais prezidents» pēc tam, kad kļuvis zināms, ka viņš labdarībai ziedo 90% savas algas.

Sarunā ar Spānijas laikrakstu El Mundo 77. gadus vecais Dienvidamerikas valsts galva atzina, ka ziedo gandrīz visu savu algu, tādējādi esot visnabadzīgākais vai arī visaugstsirdīgākais prezidents pasaulē, raksta The Lookout.

Prezidents saņemot algu 12,5 tūkstošu ASV dolāru apmērā, no šī summas viņš patur tikai 1,2 tūkstošus dolāru. «Es lieliski iztieku ar šo summu. Man tā ir jādzīvo, jo Urugvajā ir daudz cilvēku, kuriem nav naudas,» sacījis prezidents.

Urugvajas prezidents ar savu sievu, kas ir senatore un pusi algas ziedo labdarībai, dzīvo lauku saimniecībā pie valsts galvaspilsētas Montevideo. Viņa dārgākais īpašums ir automašīna Volkswagen Beetle, kuras vērtība aplēsta aptuveni divu tūkstošu ASV dolāru apmērā. Urugvajas prezidentam nav parādsaistību, tāpat viņš nekad bankā nav atvēris norēķinu kontu.

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju tiesā tiks iesniegtas prasības pret konkrētām fiziskām personām, proti, juridisko personu īpašniekiem, tostarp pret Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC), šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Advokāts papildināja, ka šādai civilprasībai nebūs nekāda sakara ar politiku. «Tā kā mēs uzskatām, ka šeit ir notikusi kolektīva bezatbildība un solidāra atbildība ir jāuzņemas visām iesaistītajām pusēm, šāda prasība pret fizisko personu Nilu Ušakovu arī tiks iesniegta,» norādīja Gobzems, paskaidrojot, ka Ušakovs personīgi saskaņā ar likumu ir bijis atbildīgs par Rīgas būvvaldes darbu.

Gobzems sacīja, ka gadījumā, ja tiks rasts finansējums, tiks iesniegtas prasības pret citiem atbildētājiem arī Lielbritānijā un ASV. Prasība ASV varētu tikt iesniegta, kad būs zināms, vai spriedumu varēs izpildīt Latvijā.

Pirmo civilprasību saistībā ar pērnā gada novembrī notikušo traģēdiju Zolitūdē, kad, sabrūkot lielveikalam Maxima, bojā gāja 54 cilvēki, Rīgas rajona tiesa izskatīs vien 2015.gada 17.martā.

Lietu šajā tiesā vērtēs tiesnese Irina Augustāne.

Savukārt Talsu rajona tiesā sēdes datums vēl nav nozīmēts, jo arvien rit termiņš paskaidrojumu sniegšanai.

Zolitūdes traģēdijas lietas ir ierosinātas arī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, un tagad šo lietu paredzējusi izskatīt tiesnese Maira Griķe. Pirms tam pieteikumu tiesnesis Raimonds Buls bija atstājis bez izskatīšanas, tomēr prasītāju pārstāvis Aldis Gobzems lēma trūkumus nenovērst, bet gan iesniegt pieteikumu no jauna, lai tas tiktu citam tiesnesim.

Tāpat prasības pieteikumi par vairāku miljonu eiro kompensācijas piedziņu ir iesniegti vēl Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Katra no prasībām ir iesniegta par 70 miljonu eiro kompensācijas piedziņu.

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 31.kongresā atkārtoti par LPS vadītāju uz četriem gadiem ievēlēja līdzšinējo vadītāju Gintu Kaminski.

Kaminskis bija vienīgas kandidāts uz šo amatu.

Par Kaminska kandidatūru bija nodotas 86 balsis, bet pret - četras balsis.

Pēc ievēlēšanas Kaminskis pauda, ka tikai kopā var paveikt būtiskas lietas. "Ja būs atbalsts no visiem, tad LPS viedokli varēs aizstāvēt sarunās ar Ministru prezidentu un ministrijām," teica Kaminskis.

Kaminskis uzsvēra, ka pašvaldības un to vadītāji ir tie, kas darīs visu lai pašvaldības būtu stabilas.

LPS valdē turpmāk darbosies Kaminskis, viņa vietnieki Jelgavas mērs Andris Rāviņš (LZS) un Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), kā arī Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam), Bauskas mērs Aivars Okmanis (NA), Balvu mērs Sergejs Maksimovs (Latgales partija), Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Ņemot vērā, ka gan Rīgas, gan Viļņas mērus piemeklējušas nopietnas veselības problēmas, portāls db.lv sazinājās ar Tallinas mēra Edgara Savisāra (Edgar Savisaar) pārstāvi, lai uzzinātu, vai trešās Baltijas valsts galvaspilsētas mērs jūtas labi.

Viņa pārstāve Līna Oja (Liina Oja) stāstīja: «Tallinas mērs, protams, skumst par šiem jaunumiem [par Rīgas un Viļņas mēru veselības stāvokli] un cer, ka viņa kolēģi drīzumā atlabs.»

Savisārs arī norādījis, ka mēra amats ir « diezgan stresains un intensīvs, kas nozīmē, ka vairāk jārūpējas par savu veselību». Tallinas mērs, kurš pats par savu veselības stāvokli nesūdzas, no otrdienas līdz ceturtdienai uzturējās vizītē Maskavā.

Kā vēstīts, Rīgas mērs Nils Ušakovs slimnīcā, intensīvās terapijas nodaļā, Rīgā nonāca svētdien, kad pusmaratona laikā viņam bija kļuvis slikti. Tā kā skābekļa bada rezultātā ir cietusi visa iekšējo orgānu sistēma, un speciālisti no Vācijas klīnikas, kam ir ļoti liela pieredze šādu gadījumu ārstēšanā, piedāvāja savu palīdzību, pieņemts lēmums transportēt N. Ušakovu uz Berlīni.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Uz Augusta Deglava tilta un Vanšu tilta tiks ierīkotas velojoslas, otrdien žurnālistiem norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Ušakovs un Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība šodien apsekoja Augusta Deglava tilta pārbūves darbus. Pārbūvi par 4,27 miljoniem eiro veic AS «Kauno tiltai». Šoruden uzņēmums apņēmies sakārtot to tilta daļu, kas saistīta ar ietvju un velojoslu izbūvi, bet pavasarī - turpināt braucamās daļas pārbūvi. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, transporta joslas sāks pārbūvēt jau šogad.

Patlaban no veicamo darbu apjoma ir izpildīti aptuveni 25%. Kopumā objektam paredzēts veikt pārvada laidumu un balstu konstrukciju remontu, jaunu deformācijas šuvju izbūvi, jaunu drošības barjeru un ietvju margu konstrukciju izbūvi uz pārvada, vājstrāvas tīklu un apgaismojuma pārbūvi, kā arī braucamās daļas atjaunošanu.

Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par pašvaldības kapitālsabiedrību Rīgas serviss vairākos gadījumos faktiskā situācija ir atspoguļota nekorekti, tādējādi izdarot nepamatotus secinājumus, skaidrojumā Rīgas domes vadībai norāda uzņēmuma vadība.

Rīgas serviss apgalvo, ka pašvaldība ir veikusi apmaksu tikai par saņemtajiem pakalpojumiem, nekādi nepamatoti maksājumi nav veikti, savukārt Valsts kontrole Revīzijas ziņojumam nav pievienojusi aprēķinus, kas pamatotu tās secinājumus.

Uz to, ka informācija revīzijas ziņojumā atspoguļota nekorekti, pašvaldība esot norādījusi arī savā paskaidrojumā par revīzijas ziņojuma projektu. «Attiecībā uz pašvaldības paskaidrojumos uzdoto jautājumu par to, vai Revīzijas ziņojumā ietvertā norāde uz krāpšanās risku SIA Rīgas serviss nozīmē, ka Valsts kontrole ir konstatējusi Krimināllikumā minētā nodarījuma - krāpšanas - pazīmes, Valsts kontrole atbildēja noliedzoši, paskaidrojot, ka šāds jēdziens tiek lietots Starptautisko revīzijas standartu izpratnē un ka, ievērojot konstatētās neprecizitātes, Valsts kontrole ir konstatējusi iespējamību jeb risku, ka, piemēram, SIA Rīgas serviss var tikt apzināti pieļautas kļūdas rēķinu izrakstīšanā,» teikts Rīgas servisa paskaidrojumā.

Nils Ušakovs personīgi apmeklēs Namu pārvaldes iecirkņus un izvērtēs to vadītāju darbu, pavēstījis Rīgas mērs.

«Es pats janvārī personīgi braukšu pa Namu pārvaldes iecirkņiem, un uzreiz varu pateikt, ka daļa no vadītājiem tiks atlaisti,» sarunā ar Latvijas Radio 4 sacīja N. Ušakovs. Rīgas mērs arī norādīja, ka saņēmis daudz iedzīvotāju sūdzību par pārvaldes darbu.

N. Ušakovs uzsvēra, ka bijis vesels gads, kura laikā vajadzēja iziet cauri sarežģītai un smagai procedūrai, kad apvienojās piecpadsmit uzņēmumi. Taču tagad «medusmēnesis» beigsies un «viņiem vajadzēs atbildēt par to, ko šajā laikā izdarīja un ko neizdarīja,» norādīja Rīgas mērs.

Intervijā N. Ušakovs atzina, ka 2012. gada budžets pašvaldībai bijis viens no sarežģītākajiem. Vairāk nekā trīs reizes audzis maznodrošināto skaits un palielinājušies tēriņi kredītiem, kuri tika ņemti iepriekšējo sasaukumu laikā, kā, piemēram, par Dienvidu tiltu.

#Uzņēmums jau ir pasūtījis skiču projektu ēkas iespējamajai paplašināšanai.

DB paviesojās AS Draugiem Group par 3,1 milj. eiro nopirktajā biroja ēkā Pārdaugavā.

«Līdz šim mums ir bijušas trīs mājas. Pirmais bija pavisam neliels birojs Rīgā, Bruņinieku ielā, kur strādāja 20 cilvēki. Pēc tam mūsu birojs ar 50 darbinieku lielu komandu bija Sapņu fabrikā, bet pēdējais un lielākais bija Mārupē, kur sākotnēji bijām 80 cilvēki. Pagājušajā gadā, līdz ar grupas uzņēmuma Prinful straujo attīstību, mūsu saimes skaits pieauga par 100 cilvēkiem un bija laiks meklēt jaunu mājvietu. Šobrīd Latvijā strādā 230 cilvēki un uz vietas birojā ir līdz 200 darbiniekiem,» stāsta Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Arī jaunajās telpās kapacitāte audzēt darbinieku skaitu ir jau izsmelta, bet labā ziņa ir tā, ka ēkai, kas būvēta kā aplis ar vidū esošu pagalmu, ne visur ir trīs stāvi, kas ir pieļaujami. Uzņēmums jau ir pasūtījis skiču projektu ēkas iespējamajai paplašināšanai.