"Repharm" grupa aicina AS "Olainfarm" akcionāres Annas Emīlijas Maliginas likumisko pārstāvi Signi Balderi-Sildedzi rīkoties atbildīgi un pildīt uzņemtās saistības, pavēstīja "Repharm" pārstāvji.

"Repharm" ieskatā Balderes-Sildedzes izvēlētā nomelnošanas taktika "Olainfarm" akcionāru jautājumu risināšanai kaitē visām iesaistītajām pusēm, tāpēc "Repharm" grupa aicina Balderi-Sildedzi uz konstruktīvām sarunām par visu abpusēju norunu izpildi.

"Repharm" pārstāvji atgādināja, ka starp SIA "Farma Fund" un Annu Emīliju Maliginu 2019.gada septembrī tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru Anna Emīlija Maligina saņēma daļu no pirkuma maksas vairāku miljonu eiro apmērā.

Pirkuma maksas samaksa tika veikta ar kredītiestāžu starpniecību, vairākas Latvijas kredītiestādes veica naudas līdzekļu izcelsmes pārbaudi, un nevienai no tām nav radušās nekādas aizdomas, pretējā gadījumā pirkuma maksa nevarētu tikt pārskaitīta Annai Emīlijai Maliginai, norādīja "Repharm" pārstāvji.

Notikušas izmaiņas akciju sabiedrības «Rīgas Farmaceitiskā fabrika» (RFF) vadībā, un par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļuvusi Diāna Stepiņa-Gauja.

Līdzšinējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Bāliņš darbu šajā uzņēmumā ir pārtraucis un savu karjeru turpinās ārpus RFF. Diāna Stepiņa-Gauja kļuvusi par valdes priekšsēdētāju arī RFF meitas uzņēmumā SIA «Jonnex-farma».

«Esmu gandarīta, ka, apstiprinot RFF valdes priekšsēdētājas amatam, uzņēmuma akcionāri ir novērtējuši manu līdzšinējo veikumu un pieredzi. Uzņēmumam ir izvirzīti jauni mērķi tālākai izaugsmei. Kopā ar kolēģiem to realizācija ir mūsu turpmākā ikdienas darba uzdevums,» saka Diāna Stepiņa-Gauja.

Veiktas izmaiņas arī RFF padomē. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs turpmāk būs Josifs Apts.

AS «Rīgas Farmaceitiskā fabrika» ir Latvijas farmaceitisko preparātu ražošanas uzņēmums un viens no augu valsts ārstniecisko līdzekļu (herbal medicines) ražotājiem Baltijā. «Rīgas Farmaceitiskā fabrika» piedāvā vairāk nekā 90 nosaukumu ārstniecības līdzekļu: tinktūras, ekstraktus, šķidrumus iekšķīgai un ārīgai lietošanai, sīrupus, ziedes, pulverus, uztura bagātinātājus, grūtniecības noteikšanas testus u.c.

AS "Repharm" grupas uzņēmums AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" iegādāsies tiesības 2023.gadā pirkt Annai Emīlijai Maliginai tieši un netieši piederošās zāļu ražotāja "Olainfarm" akcijas, pavēstīja kompānijā.

Kompānijā informēja, ka "Rīgas farmaceitiskā fabrika" iegādāsies SIA "Farma Fund" 100% kapitāldaļu, savukārt "Farma Fund" ir noslēgts līgums par tiesībām 2023.gadā iegādāties Annai Emīlijai Maliginai tieši un netieši piederošās "Olainfarm" akcijas.

"Farma Fund" ir veicis daļu no pirkuma samaksas Annai Emīlijai Maliginai un turpinās veikt maksājumus atbilstoši noslēgtajam grafikam.

Noslēgtais darījums paredz noteiktu pasākumu izpildi no abām darījuma pusēm līdz 2023.gadam un nerada tiesības šobrīd rīkoties ar "Olainfarm" akcijām.

"Rīgas farmaceitiskā fabrika" saskaņos attiecīgo darījumu ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Konkurences padomi līdzko iestāsies likumdošanā noteikti nosacījumi, norādīja kompānijā.

Šajā piektdienā portāls db.lv ielūkojās AS Rīgas farmaceitiskā fabrika ražotnē, kur top medikamenti un zāļu tējas.

Uzņēmums savu darbību sāka 1950. gadā kā zāļu līdzekļu fasēšanas iecirknis. Farmaceitiskās fabrikas statusu uzņēmums ieguva 1957.gadā, bet 1963. gadā Rīgas farmaceitiskā fabrika tika pārcelta uz telpām Duntes ielā, kur tā atrodas arī patlaban.

1966. gadā atvēra Stirnu ielā Acu pilienu ražošanas cehu. Acu pilienus izgatavoja rūpnieciski, ar to apgādāja visu Latviju.

1979. gadā Pērnavas ielā tika izveidota acu pilienu ražotne, kuru apvienoja un nosauca par Drogu un acu pilienu iecirkni.

Valsts Rīgas farmaceitiskā fabrika tika nodota privatizācijai 1997. gadā.

Pēc privatizācijas uz Duntes ielu pārnāca arī Drogu iecirknis, kur atrodas arī pašlaik.

Kā informē uzņēmuma pārstāvji, Ārstniecības līdzekļi, kuru receptūrā ietilpst ārstniecības augu drogas vai to pārstrādes rezultatā iegūtas vielas, veido ap 80% no fabrikas kopējā produkcijas apmēra. Kopumā AS Rīgas farmaceitiskā fabrika piedāvā vairāk nekā 90 nosaukumu drošu ārstniecības līdzekļu.

Rīgas Farmaceitiskās fabrikas (RFF) zīmola "Dr.Pakalns SELECT" produktu līnijas iepakojums guvis godalgas vairākās kategorijās Latvijas Iepakojuma asociācijas organizētajā nacionālajā konkursā "Labākais iepakojums Latvijā 2019".

Vērtējot tirdzniecības iepakojumu nepārtikas produktiem "Dr.Pakalns SELECT" iepakojums ierindots otrajā vietā.

Konkurss "Labākais iepakojums Latvijā" tradicionāli norisinās vairākos posmos, kuros darbus vērtē gan patērētāji, gan profesionāļi. Rudenī starptautisko izstāžu "Riga Food" un "Design Isle" apmeklētāji novērtēja iesniegtos darbus, bet oktobrī - nozares eksperti, konkursa atbalstītāji un interneta lietotāji. Žūrijas vērtējumu veidoja noteikti kritēriji - iepakojuma konstrukcija, forma, dizains, funkcionalitāte, kopiespaids, realizācija u.c. kritēriji.

"Ar zīmolu "Dr.Pakalns SELECT" Rīgas Farmaceitiskā fabrika šobrīd ražo vēsturiski ilgā laika posmā izstrādātus produktus, kas ir īpaši nozīmīgi turpmākai mūsu uzņēmuma attīstībai un izaugsmei. Apvienojot produktus īpašā līnijā ar jaunu vienotu filozofiju un dizainu, vēlējāmies piešķirt tiem jaunu elpu. Vienlaikus jaunais iepakojuma dizains radīts, domājot par RFF līdzdalību starptautiskajos tirgos," stāsta akciju sabiedrības "Rīgas Farmaceitiskā fabrika" valdes priekšsēdētāja Diāna Stepiņa-Gauja.

AS AB City šobrīd pārstāv 51% Olainfarm akciju un ir pieņemts lēmums pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Kādas ir AS Olainfarm attīstības ieceres AB City holdingkompānijā, kuras īpašumā ir AS Repharm, AS Veselības centru apvienība, Mēness aptieku tīkls un citi pelnoši uzņēmumi, Dienas Bizness jautāja AB City valdes loceklim Robertam Tavjevam.

Fragments no intervijas

Biržā norādīts, ka AS AB City ir kļuvis par Olainfarm kontrolpaketes turētāju – kā nonācāt līdz Olainfarm kontrolpaketei? Kad konkrēti sākāt interesēties par akciju iegādi un Olainfarm?

Par akciju iegādi sākām domāt pirms aptuveni diviem gadiem, t.i., 2019. gada beigās. Teikšu godīgi, mūs kā vērotājus no malas tajā mirklī satrauca ap uzņēmumu notiekošie procesi. Tomēr kā tobrīd tā arī šodien ir skaidrs, ka mēs gribam sevi pierādīt zāļu ražošanā. Mūsu holdingā jau ietilpst Rīgas Farmaceitiskā fabrika, bet tās ir vienkāršas ārstniecības formas, tie ir dažādi ārstnieciski šķīdumi, ziedes, tinktūras. Tā no farmaceitiskās ražošanas mērauklas ir vienkāršā ražošana, mēs gribējām sevi pierādīt sarežģītākā līmenī. Domājot par attīstības virzieniem, bijām nonākuši pie diviem virzieniem. Pirmais attīstības virziens ir medicīna, kas mūsu holdingā ir pārstāvēta kā Veselības centru apvienība jeb VCA. Otrais attīstības virziens – medikamentu ražošana. Olaines situācija pavēra iespēju domāt par sarežģītāku zāļu ražošanu. Līdz tam šādas iespējas nebija, mēs sapratām, ka gribam to darīt, bet iespējas nav. Konkrētais gadījums deva iespēju. Olainfarm gadījumā, par cik praktiski viss saražotais tiek eksportēts, tas faktiski ir kā iegādāties uzņēmumu ārvalstīs, kurš tikai fiziski atrodas Latvijā.

A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” ražotā produkta “Relaxols Stress Support” ražošanas apjoms šogad ir divkāršojies

Pēc A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” valdes priekšsēdētājas Diānas Stepiņas–Gaujas domām, pēdējā pusotra gada laikā vērojamais pieprasījuma pieaugums saistāms ar mūsdienu saspringto dzīves ritmu.

Uzņēmums šo produktu ražo jau kopš 2013. gada, bet šogad “Dr. Pakalns” zīmols piedzīvojis būtiskas izmaiņas. “Iepriekš tas izskatījās kā tradicionālais “Rīgas Farmaceitiskās fabrikas” produkts, par ko vairāk zināja vecāka gadagājuma auditorija. Līdz ar vizuālajām pārmaiņām esam ieinteresējuši plašāku sabiedrību. Pārdošanas rezultāti rāda, ka jaunā zīmola stratēģija ir veiksmīga, turklāt līdz ar to esam pamanīti arī eksporta tirgos. Uz Kipru jau ir aizsūtītas pirmās partijas un šobrīd notiek pārrunas ar Poliju un Austriju,” norāda D. Stepiņa–Gauja.

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

A/s "Olainfarm" akcionāri, kas pārstāv 17% no pamatkapitāla - Nika Saveljeva, Igaunijas uzņēmums Olfim, kā arī a/s "Rīgas Farmaceitiskā fabrika"– otrdien notikušajā "Olainfarm" akcionāru sapulcē apstrīdēja un iebilda pret vairākiem uzņēmuma gada pārskata posteņiem un un par šo faktu ir vērsušies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), informē "Olfim" pārstāvis Sandis Petrovičs.

Par iebildumiem akcionāru pārstāvji paziņoja otrdien notiekošajā Olainfarm akcionāru kārtējā sapulcē.

Tādējādi atbilstoši Komerclikumam "Olainfarm" valdei bija pienākums atlikt gada pārskata apstiprināšanu, taču "Olainfarm" valde, pārkāpjot likumu un akcionāru tiesības, pretēji akcionāru iebildumiem virzīja gada pārskatu uz apstiprināšanu un tas arī tika apstiprināts ar nepieciešamo balsu vairākumu, pauž S. Petrovičs.

"Par šo faktu akcionāri ir vērsušies FKTK, kā arī iesnieguši rakstisku iesniegumu "Olainfarm" padomei un valdei, par atsevišķu gada pārskata posteņu pareizības apstrīdēšanu un gada pārskata apstiprināšanas atlikšanu. Esam sarūgtināti, ka FKTK, kuras pienākumos ietilpst regulēta tirgus biržas uzņēmumu uzraudzība, līdz šim nav pienācīgā veidā iesaistījušies "Olainfarm" notiekošajā, lai gan esam informējuši komisiju par atkārtotiem pārkāpumiem no "Olainfarm" valdes puses un akcionāru tiesību neievērošanu," norāda S. Petrovičs.

Nasdaq Riga valde 2. martā nolēma nekavējoties piemērot uzraudzības statusu AS Rīgas farmaceitiskā fabrika un SIA VIA SMS group, liecina paziņojums biržā.

Birža uzraudzības statusu piemēro atbilstoši noteikumiem Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos, jo AS Rīgas farmaceitiskā fabrika līdz 2. martam nav iesniegusi Nasdaq Riga tās 2014. gada 12 mēnešu nerevidētu finanšu pārskatu latviešu un angļu valodā, savukārt SIA VIA SMS group nav iesniegusi tās 2014. gada 12 mēnešu nerevidētu finanšu pārskatu angļu valodā.

Uzraudzības statusa piemērošana nepieciešama, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību.

2017. gadā Latvijas zāļu ražotāju kopējais saražotās produkcijas (zāles un citas preces) realizācijas apgrozījums bija 174 milj. eiro (bez PVN), kas ir pieaudzis par 11%, salīdzinot ar 2016. gadu, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Latvijā realizēto zāļu apjoms pērn ir samazinājies par 0,4% un veido 16,84 milj. eiro. Savukārt ārpus Latvijas pārdoto zāļu apjoms pieaudzis par 14% un sasniedzis 140,35 milj. eiro.

Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks Jānis Zvejnieks: «Apkopojot Latvijas zāļu ražotāju zāļu realizācijas datus, redzam pozitīvu tendenci. Latvijas ražotāji arī 2017. gadā turpināja kāpināt realizēto zāļu apgrozījumu. Atbalstot Latvijas ražotājus starptautiskā tirgū, pērn ZVA arī izsniedza ražotājiem 218 farmaceitiskā produkta sertifikātus un 22 brīvās tirdzniecības sertifikātus.»

2017. gadā pirmo vietu starp zāļu ražotājiem pēc kopējā preču realizācijas apjoma ir saglabājusi AS «Olainfarm». Otrajā vietā ir AS «Grindeks», kas salīdzinājumā ar 2016. gadu pērn kopējo preču realizācijas apjomu ir palielinājusi par 29%. Trešo vietu ieņem AS «KALCEKS», kas arī salīdzinājumā ar 2016. gadu ir palielinājusi realizācijas apjomu par 21%.

Luminor banka piešķīrusi ilgtermiņa finansējumu 40 miljonu eiro apmērā veselības aprūpes uzņēmumu grupai AS Repharm biznesa paplašināšanai Baltijā.

Papildu finanšu līdzekļi tiks ieguldīti uzņēmējdarbības attīstībai ārpus Latvijas robežām, piedāvājot medicīnas pakalpojumus Lietuvā.

Pateicoties Luminor bankas piešķirtajam finansējumam, AS “Repharm” ieguvusi kontrolpaketi vienā no lielākajām medicīnisko pakalpojumu operatoru grupām Lietuvā. Grupā ietilpst 33 medicīnas iestādes, trīs no tām ir specializētās klīnikas, bet pārējās 30 ir ambulatorās klīnikas, kas darbojas 16 Lietuvas pilsētās.

“Ārstniecības pakalpojumu pieejamība un kvalitāte ir viens no veselības aprūpes sistēmas un Eiropas valstu valdību izaicinājumiem. OECD apkopotie dati liecina, ka iedzīvotāju paredzētais mūža ilgums gan Latvijā, gan Lietuvā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Lai uzlabotu iedzīvotāju veselības stāvokli un veicinātu profesionālu un pilnvērtīgu medicīnisko pakalpojumu pieejamību Baltijas valstīs, esam gandarīti atbalstīt AS “Repharm”, attīstoties Baltijas mērogā,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

AS Rīgas farmaceitiskā fabrika (RFF) iegulda ražošanas līniju modernizēšanā, jaunu produktu izstrādē un zīmola pārveidošanā

Dažādas tinktūras, piemēram, sirds un kuņģa pilieni, kā arī korvalols ir paši populārākie un joprojām visvairāk realizētie RFF produkti. Uzņēmums ražo zāles un uztura bagātinātājus, kas ir iegūti no ārstniecības augu drogām, tējas un produktus, kuru sastāvā ir kādas aktīvās vielas. Korvalols ir vienīgas RFF ražotais recepšu medikaments. Tā sastāvā ir fenobarbitāls, tādēļ kopš 2008. gada, lai to iegādātos aptiekās, ir nepieciešama ārsta izrakstīta recepte. Korvalols veido krietnu daļu no uzņēmuma apgrozījuma. Pērn RFF saražoja 36,2 tūkst. kilogramu dažādu augu ekstraktu un tinktūru, no kā tika izgatavoti 757,4 tūkst. dažādu produktu. Ieguldot Dr. Pakalns zīmola pārveidošanā, ar kuru tiek realizēta liela daļa RFF produkcijas, uzņēmums cenšas piesaistīt gados jaunāku mērķa auditoriju.

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Apzinot pirmās nepieciešamības higiēnas preču krājumus lielo tirgotāju un izplatītāju noliktavās, tirgotāji apliecinājuši, ka šo preču krājumi gan veikalos, gan noliktavās ir būtiski lielāki kā parasti, informē Ekonomikas ministrija.

Jau šobrīd šo preču krājumi atbilstot vairāku mēnešu vidējam Latvijas patēriņam, līdz ar to neesot pamata bažām, ka esošie satiksmes traucējumi Eiropā būtiski ietekmēs šo preču pieejamību Latvijas veikalos.

Ekonomikas ministrija pastāvīgā dialogā ar tirgotājiem saņēmusi informāciju, ka tirgotāji pat pirms šī uzdevuma saņemšanas ir izveidojuši pirmās nepieciešamības preču krājumus ar rezervi.

Pastiprināti Ekonomikas ministrija uzrauga situāciju tirgū attiecībā uz higiēnas preču - ziepju, mitro salvešu, autiņbiksīšu, zobu pastu, zobu birstu, papīra dvieļu, tualetes papīra un higiēnas preču sievietēm - pietiekamību. Vienlaikus komersanti ir informēti, ka tiklīdz kāda no precēm (jebkurām) sasniedz zemu līmeni, nekavējoši tiek iesniegta informācija Ekonomikas ministrijai, lai sniegtu maksimālo atbalstu un veicinātu preču pietiekamību valstī.

Ieguldot aptuveni miljonu eiro un pilnveidojot aptieku funkcionalitāti visā Latvijā, šogad pabeigta 17 “Mēness aptieku” rekonstrukcija, vēl trīs aptiekās notiek celtniecība un procesu plānots turpināt arī nākamajā gadā.

“Mēness aptiekas” pa vienai rekonstruētas Daugavpilī, Salaspilī, Talsos, Jelgavā, Aizkrauklē, Ikšķilē, Dobelē, Balvos, Madonā, kā arī vairākas Rīgā.

"Pilnveidojot funkcionalitāti labas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai, Mēness aptiekās, galvenokārt ir veikti telpu paplašināšanas un atjaunošanas darbi, paplašinātas pašapkalpošanās iespējas un farmaceitiskās aprūpes zonas, papildināta tehnika, iegādātas jaunas mēbeles,” stāsta Mēness aptiekas Pārdošanas, mārketinga un klientu attiecību departamenta vadītāja un valdes locekle Evita Jurjāne-Nelsone.

Viens no mērķiem ir aptiekās iespējami palielināt energoefektivitāti, videi draudzīgāk piegādāt un uzglabāt medikamentus un medicīnas preces.

Ņemot vērā, ka valsts kompensējamo medikamentu tirdzniecība jau patlaban nav rentabla, Veselības ministrijas (VM) ieceres attiecībā uz zāļu cenu mazināšanu aptiekām būs jāiznes uz saviem pleciem, sacīja "AB City" uzņēmumu grupas stratēģiskās un veselības politikas direktore Kristīne Jučkoviča, komentējot VM informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

"Lai gan veselības ministrs iepriekš plašsaziņas līdzekļos pauda, ka aptiekas neaiztiks, šajā gadījumā viss ir uz aptieku pleciem," uzsvēra Jučkoviča. Viņa atklāja, ka patlaban Latvijā ir vairāk nekā 120 dažāda izmēra aptiekas, kas ir nerentablas, un VM rosinājumi šo situāciju varētu tikai pasliktināt. Visvairāk apdraudēto aptieku ir tieši reģionos.

Jučkoviča pauda, ka farmācija Latvijā jau kādu laiku cieš no tāda kā vienota skatījuma trūkuma, turklāt nozare jau ilgstoši aicinājusi politiķus izstrādāt kopējo redzējumu. Cita starpā nozarei trūkstot vienota skata par aptieku lielumu un sniedzamo pakalpojumu klāstu, kas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir atrunāts.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā atklāta 8. starptautiskā medicīnas izstāde Medbaltica 2015, kur plašu zobārstniecības, ķirurģijas, ortopēdijas, rehabilitācijas un citu medicīnas tehnoloģiju, iekārtu, materiālu un pakalpojumu klāstu prezentēs ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 10 valstīm.

Izstādē no 17. līdz 19.septembrim, piedalīsies 125 ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Beļģijas, Itālijas, Polijas, Somijas, Slovākijas un Šveices.

Izstādes dalībnieku piedāvājumā ir inovatīvi un tirgū vēl neredzēti produkti, tostarp arī Latvijas ražotāju un zinātnieku izgudrojumi, ko prezentēs Rīgas Stradiņa universitāte, AS Rīgas farmaceitiskā fabrika, Tonus Elast, Latvijas zāļu ražotne LMP.

Izstāde Medbaltica 2015 notiek katru otro gadu, un tās mērķis ir uzsvērt nepieciešamību veicināt profesionālas veselības aprūpes attīstību Latvijā un iepazīstināt izstādes apmeklētājus ar vietējo un ārvalstu nozares speciālistu pieredzi un jaunumiem.

"Repharm" meitas uzņēmumu "Veselības centru apvienības" un "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētājai Stellai Lapiņai piešķirta LR Ministru kabineta balva par ieguldījumu veselības aprūpes nozares attīstībā, kas apliecina šo uzņēmumu īpašo veikumu pandēmijas laikā, nodrošinot valstī veselības krīzes risinājumus un sekmējot medicīnas pakalpojumu pieejamību.

"Mūsu uzņēmumu profesionālo komandu darbs ir pamatā visam, ko šajā sarežģītajā laikā esam spējuši paveikt. Pateicoties ikvienam mūsu darbiniekam, būdami vien neliela daļa no Latvijas veselības aprūpes kopuma, esam varējuši nodrošināt apjomīgu pakalpojumu daudzumu krīzes vajadzībām. Covid-19 pandēmija nebijušas realitātes situācijā nostādīja gan mūsu uzņēmumu attīstību, gan visu veselības aprūpes nozari. Kā salīdzinoši nelieli uzņēmumi valsts kontekstā, ar lepnumu apzināmies, ka katra ceturtā vakcīnas pote un ik dienu vairāk nekā 35% veikto Covid-19 testu ir mūsu darbinieku veikums. Ar lielu pateicību un lepnumu pieņemu šo balvu, jo tā ir novērtējums maniem darbiniekiem, mūsu uzņēmumu komandām, kas nepagurušas turpina darbu krīzes apstākļos. Šis laiks mums ir grūta, taču nozīmīga un vērtīga mācību stunda, kurā iegūtās zināšanas izmantosim tālākajā attīstībā gan Latvijā, gan arī paplašinoties Baltijas jūras reģionā," komentē S.Lapiņa.

Mēness aptiekas klienti interesējas par e-receptes lietošanu un aptieku iespējām tās pieņemt, informē AS Repharm Komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Visaktīvāk e-recepšu izrakstīšanu uzsākušas lielās slimnīcas Rīgā, kā arī dažas ģimenes ārstu prakses Latvijas reģionos, liecina Mēness aptieka saņemto e-recepšu apjoms. Šobrīd 188 Mēness aptieka klienti izmantojuši e-receptes, iegādājoties medikamentus 7,5 tūkstošu eiro apmērā. Daļa no aptieku klientiem e-receptes izmantojuši vairākkārt.

«Lai arī pagaidām e-receptes izmanto salīdzinoši neliela daļa no Mēness aptieka klientiem, redzam, ka ir ārstu prakses un medicīnas iestādes, kas jau šobrīd aktīvi izmanto e-recepšu izrakstīšanas iespējas. Mēness aptieka klienti interesējas par e-receptes lietošanu un aptieku iespējām tās pieņemt,» stāsta holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits.

Ar "Mēness aptieka" zīmolu strādājošais aptieku uzņēmums "Sentor farm aptiekas", kopš valstī izsludinātās ārkārtas situācijas 12. martā, trīskāršo katra medikamenta un medicīnas produktu pasūtījuma apjomu, šobrīd nodrošinot pilnībā pietiekamus zāļu apjomus hronisko slimību ārstēšanai.

Zāles ir pieejamas 240 "Mēness aptiekās" visā Latvijas teritorijā. Vienlaikus notiek aktīvs darbs, lai medikamenti būtu pieejami aptiekās arī turpmāk.

Sekojot elpceļu vīrusa Covid-19 izplatībai Latvijā un ar tā ierobežošanu paredzētajiem pasākumiem, veselības uzņēmumu grupā "Repharm" ietilpstošais zāļu, medicīnas un veselības preču izplatītājs AS "Recipe plus" un AS "Sentor farm aptiekas", kas strādā ar zīmolu "Mēness aptieka", jau veikuši priekšdarbus, lai nodrošinātu piedāvājumu pieprasījumam pēc zālēm akūto, hronisko slimību ārstēšanai.

Pasūtīto zāļu vidū ir arī ierastie medikamenti, kas cilvēkiem var palīdzēt ar elpceļu saslimšanu saistīto simptomu mazināšanai, norāda "Recipe plus" un "Sentor farm aptiekas" valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs.