Ja izrādīsies, ka izdevumi sociālajā budžetā jāapgriež vairāk, nav izslēgts, ka tiks pārskatītas pensiju piemaksas, daļai pensiju tās nemaksājot.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) gan iesniegusi Labklājības ministrijā (LM) un Saeimā savu prasību – pensiju piemaksas diferencēt un pensijām līdz 300 latiem tās palielināt līdz vienam latam esošo 70 santīmu vietā par vienu darba stāža gadu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Politiskajā laukā aktualizējies ne tikai indeksācijas un priekšlaikus pensionēšanās jautājums, bet arī pensiju piemaksas. Pensiju piemaksa nav pensijas sastāvdaļa, tāpēc, piemēram, indeksējot pensijas, to noņem, indeksu attiecinot tikai uz pamatpensijas apmēru. To neaizsargā arī Satversmes tiesas spriedums. Pensiju piemaksu ieviesa 2006. gadā pensijām, kuras nepārsniedz 105 latus, un tās apmērs sākotnēji bija 6,63 lati. Tagad tas ir vidēji 23,80 latu un to saņem visi pensionāri. Nopietni neizvērtējot pensiju piemaksu nogriešanu, valdība var uzkāpt uz asa grābekļa un izraisīt pensionāru protestus. Lai iegūtu fiskālu efektu, piemaksas būtu jāapcērp arī pensijām zem divsimt latiem, jo tieši tās veido lielāko pensiju saņēmēju īpatsvaru, taču tas nozīmētu jau tā nelielo pensiju samazināšanos.

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Valsts Kontrole (VK) savā ziņojumā ir konstatējusi, ka vairākās Veselības ministrijas (VM) pakļautības iestādēs par spīti valdības lēmumam, tomēr materiāli ir stimulējušas darbiniekus ar dažādām piemaksām.

Revīzijā, piemēram, secināts, ka Valsts asinsdonoru centra (VADC) izdevumi par darbinieku materiālo stimulēšanu klasificēti kā piemaksas par vadības līgumiem un pārējās piemaksas.

VK konstatējusi, ka VADC apzināti sagrozījis grāmatvedības informāciju, lai, neievērojot MK noteikto aizliegumu, darbiniekiem izmaksātu materiālo stimulēšanu 209.1 tūkstošu latu apmērā.

Tāpat secināts, ka VADC atlīdzības izdevumi 2008.gadā pārsniedz plānoto budžetu par 252.8 tūkstošiem latu, līdz ar to centra vadība nav nodrošinājusi budžeta izpildes kontroli un budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

Turklāt VK vērš uzmanību, ka tā kā normatīvais akts neparedz pabalstu vairākbērnu ģimenēm, vienreizēju pabalstu darbinieku jubilejās un naudas pabalstu piešķiršanu, tad VADC nav nodrošinājusi tiesisku un ekonomisku finanšu līdzekļu izlietojumu 1.7 tūkstošu latu apmērā.

Lai atbalstītu ārstniecības personas, epidemiologus, sabiedrības veselības speciālistus un citus, kuri ir tieši iesaistīti COVID-19 izplatības mazināšanā, valdība 26.martā, lēma piešķirt kopumā astoņus miljonus eiro, lai šīm personām trīs mēnešu garumā nodrošinātu piemaksas pie atalgojuma, informē Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Martā piemaksas saņems tās personas, kuras bijušas tieši iesaistītas COVID-19 izplatības mazināšanā.

Tas nozīmē, ka piemaksas saņems Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nodarbinātie, mediķi un citi speciālisti, kas strādā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Latvijas infektoloģijas centrs", Laboratorijas dienestā, kā arī analīžu nodošanas punktos.

Tāpat piemaksas noteiks Slimību profilakses un kontroles centra un Nacionālā veselības dienesta speciālistiem, kā arī Veselības ministrijas darbiniekiem, kuri katru dienu nodrošina operatīvo vadību, pieņem lēmumus, rada rekomendācijas, lemj par papildus pasākumu uzsākšanu un operatīvi reaģē uz situācijas izmaiņām. Par martu šiem cilvēkiem piemaksa būs līdz 50% no mēnešalgas.

Ministrijās, valsts iestādēs un kapitālsabiedrībās kopš krīzes sākuma tika liegtas vai ierobežotas iespējas materiāli stimulēt darbiniekus papildus darba algai. Šobrīd tas nav aizliegts, tomēr Valsts kanceleja atgādina valsts institūciju vadītājiem, ka prēmēt pilnīgi visus darbiniekus tikai tāpēc, ka ir gada beigas vai kāds zīmīgs datums, nav pareizi - materiālajam stimulam jābūt saistītam ar konkrētiem sasniegumiem, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Krīzes laikā valsts iestādēs prēmijas un piemaksas faktiski tika aizliegtas, taču, kā Dienai norāda Valsts kancelejas direktores vietniece Eva Upīte, aizliegumi pakāpeniski zaudējuši spēku: «Atļautas ir gan prēmijas, gan piemaksas, naudas balvas un ikgadējais darba novērtējuma pabalsts. Vadītājiem ir dotas iespējas izmantot visus motivācijas elementus.» Vienlaikus E. Upīte gan vairākkārt uzsver, ka darbinieku prēmēšanai jābūt par konkrētu rezultātu sasniegšanu, nevis tāpēc, ka gada beigās atalgojuma fondā pāri palikusi nauda: «Iestādes vadītājs ir tieši atbildīgs, lai prēmētu tos, kuri sasnieguši konkrētus mērķus - un tie ir sabiedriski nozīmīgi. Mēs esam kategoriski pret to, ka prēmijas izmaksā visiem, pat ja izvirzītie mērķi nav sasniegti. Nevar būt, ka 120 cilvēku ir vienādi ieguldījuši darbu mērķu sasniegšanā, un nevar arī būt, ka darbiniekam izvirzīti četri mērķi, neviens nav sasniegts, bet gada beigās tomēr ir naudas balva. Tā ir pilnīgi nepareiza motivācija,» uzsver Valsts kancelejas pārstāve.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Valdība šodien atbalstīja aptuveni 700 000 eiro piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (IeM), lai iekšlietu nozares amatpersonām varētu izmaksāt ar Covid-19 krīzi saistītās piemaksas.

Plānots, ka Finanšu ministrija no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirs IeM finansējumu, kas nepārsniedz 704 513 eiro, lai nodrošinātu piemaksas no 1.oktobra līdz 30. novembrim IeM padotības iestāžu amatpersonām.

Piemaksas paredzētas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un tā seku novēršanu.

Piemaksas paredzētas tām amatpersonām, kuras ir tiešā saskarsmē ar Covid-19 inficētām vai iespējami inficētām personām.

Tāpat piemaksas paredzētas amatpersonām, kuras ir tiešā saskarsmē ar Covid-19 riska grupas pacientiem, kuriem nav apstiprināta slimība, bet ir jāievēro karantīna vai pašizolācija.

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.

2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča komentē: «Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība.»

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļa, kas nepārsniedz 683 eiro, aģentūra LETA uzzināja Labklājības ministrijā (LM).

Līdz ar to pensijas un atlīdzības, kas nav lielākas par 683 eiro, tiks indeksētas pilnā apmērā.

Faktiskais pensijas vai atlīdzības palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa.

Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Indeksētas tiks vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2024.gada 30.septembrim.

Atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" arī šogad 1.oktobrī notiks pensiju indeksācija, piemērojot koeficientu, kas atkarīgs no darba apdrošināšanas stāža, aģentūru LETA informēja LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.

Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Labklājības ministriju nekavējoties virzīt sagatavotos grozījumus Darba likumā par virsstundu piemaksas apmēru.

Augusta izskaņā LDDK nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai (LM), atkārtoti vēršot uzmanību uz iepriekš rosinātajiem un apspriestajiem darba devēju priekšlikumiem par grozījumiem Darba likumā. LDDK norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspēju veicinošus piecus prioritāros jautājumus: virsstundu apmaksa; dīkstāves regulējums; nepilnais summētais darba laiks; darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram; koplīguma spēks laikā.

“Nepieciešams tāds darba apmaksas noteikumu regulējums, kas atbilst realitātei, kurā dzīvojam, un iedarbojas uz izaicinājumiem, ar ko saskaramies. Darba likumam ir jābūt ekonomiski pamatotam un tādam, ko Latvijas uzņēmēji spētu izpildīt, negraujot savu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, un kas neveicinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru,” pamato LDDK prezidents Andris Bite.

Pirmsvēlēšanu gaisotnes aizsegā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatot grozījumus Darba likumā par piemaksas apmēru par virsstundu darba veikšanu, nolēma arī otrajam lasījumam Saeimā virzīt likumprojektu, kas, domājams, būtiski ietekmēs Latvijas konkurētspēju un ekonomiku kopumā.

Šis variants, ko ilgstoši un mērķtiecīgi lobējusi būvniecības nozare, visas pārējās nozares nostāda nevienlīdzīgā situācijā, paredzot virsstundu piemaksu samazināšanu no pašreizējiem 100% uz 50% tikai tām nozarēm, kas noslēgušas ģenerālvienošanos, tajā paredzot būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu.

Savukārt, iepriekšējā Saeima «uz atvadām» šos grozījumus atbalstījusi arī 2. lasījumā 11. oktobra Saeimas sēdē. Tagad šie grozījumi raitiem soļiem turpina savu ceļu uz 3. lasījumu. Proti, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas nākamajā sēdē 17. oktobrī paredzēts lemt par to virzīšanu 3. lasījumam. Minētais liek domāt, ka iepriekšējās Saeimas deputāti vēl steidz padarīt apsolītos darbus. Tomēr rodas jautājums, vai tiešām šāda steiga ir nepieciešama un kam tā ir izdevīga?

Kapitāla daļu turētājs valsts uzņēmumā, izņemot valsts sekretāru, tomēr varēs saņemt piemaksas, bet par padomju likvidēšanu vēl nevienojas.

Tāds bija rezultāts gandrīz divu stundu garajai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas diskusijai par grozījumiem likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Kā Db jau rakstīja, valdība lēmusi, ka šogad ministriju valsts sekretāri vairs nevarēs pildīt tā saucamo kapitāla daļa turētāja amatu desmitiem valsts uzņēmumu tādējādi ievērojami palielinot savus ikmēneša ienākumus. Taču valsts sekretāri var deleģēt šo pienākumu citiem ministrijas darbiniekiem, piemēram, departamenta vadītājiem, kas tad tomēr varētu saņemt par šī amata pildīšanu papildus piemaksas, tomēr nepārsniedzot maksimālo valsts ierēdņa algu robežu —2 852 latu apmērā.

Tā vien izskatās, ka ģenerālvienošanās noslēgšana būvniecības nozarē ir iestrēgusi uz nezināmu laiku. To «iestrēdzinājis» grozījums Darba likumā, kas ietver punktu, ka ģenerālvienošanos noslēgušie uzņēmumi varēs iekšienē vienoties par virsstundu apmaksu, bet ne mazāk kā 50% apmērā no darba algas.

Faktiski tas nozīmē to, ka daļa uzņēmumu – tie, kas noslēguši ģenerālvienošanos – varēs maksāt uz pusi mazākas piemaksas par virsstundām nekā citi uzņēmumi. Pret to protestē gana dažādi interešu grupējumi, tikai katrs savu motīvu dēļ. Piemēram, tiesībsarga iebildumi pamatojas visai populistiskos argumentos, ka tas pasliktinās šo uzņēmumu darbinieku stāvokli salīdzinājumā ar citiem strādājošajiem. Tas nekas, ka ģenerālvienošanās dēļ darbinieku minimālā alga nozarē ievērojami pārsniegs minimālo algu valstī.

Tiesībsargs savā retorikā lieto pat tik prastus argumentus kā to, ka nevar izsvērt, kāda minimālā alga nozarē ir ievērojami vairāk nekā valstī noteiktā minimālā alga. Par to tiešām var diskutēt bezgalīgi, ja ir vēlme, bet var arī ieslēgt veselo saprātu. Skaidrs, ka ģenerālvienošanos, nosakot minimālo algu nozarē, slēdz tur, kur ir liela ēnu ekonomika, aplokšņu algas, kas apgrūtina godīgu konkurenci publiskajos iepirkumos. Un, vēloties pietuvināt oficiālo minimālo algu nozarē tai, kas tiek maksāta reāli, tostarp aploksnē, skaidrs, ka nav runa par desmit vai divdesmit eiro pielikumu. Tas ir labs nozares pašregulācijas mehānisms godīgas un legālas algas virzienā, un sākt spekulēt, vai ģenerālvienošanās ietvertā minimālā alga nozarē ir pietiekami liela salīdzinājumā ar valstī noteikto, nezin vai ir prāta darbs.

Valdība šodien nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Veselības ministrijai (VM) piešķirt 69 341 604 eiro, lai nodrošinātu piemaksas Covid-19 ārstniecībā un ierobežošanā iesaistītajiem mediķiem un citiem darbiniekiem no šā gada 1.janvāra līdz 31.martam.

Ministrija skaidro, ka līdz ar Covid-19 straujo izplatību arvien turpina pieaugt Covid-19 pacientu skaits slimnīcās. Papildu slodzi uz ārstniecības iestādēm rada arī lielais saslimušo vai pašizolācijā esošo mediķu skaits. Tādējādi vairāk kā iepriekš aktualizējas cilvēkresursu trūkums veselības aprūpes nozarē, kā arī ārstniecības personu "izdegšana".

Lai motivētu ārstniecības personas šajos apstākļos un piesaistītu papildu medicīnas personālu, paredzēta piemaksa 100% apmērā no mēnešalgas stacionārajās ārstniecības iestādēs strādājošajiem mediķiem un nodarbinātajiem, kuri iesaistīti Covid-19 pacientu ārstniecībā un aprūpē, uzņemšanas nodaļu darbiniekiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, ģimenes ārstiem un ārsta praksēs nodarbinātajiem ārstu palīgiem un māsām, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra ierēdņiem un darbiniekiem.

Piešķirot piemaksas par personisko darba ieguldījumu un kvalitatīvu uzdevumu izpildi, Pārresoru koordinācijas centra darbiniekiem, sākot ar pirmo centra darbības dienu, tās tiek izmantotas kā garantēta atlīdzības daļa, nevis kā motivējošs elements kvalitatīva darba novērtējuma rezultātā.

To revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontrole iesaka centram izstrādāt iekšējos normatīvos aktus, kuros būtu noteikti atalgojuma mainīgās daļas piešķiršanas kritēriji un nosacījumi, tajā skaitā piemaksas par personisko darba ieguldījumu un kvalitatīvu uzdevumu izpildi būtu saistītas ar darbinieku darba izpildes rezultātiem.

Saskaņā ar centra štata sarakstu no 01.12.2011. iestādē ir noteiktas deviņas štata vienības ar kopējo algu fondu vienam mēnesim Ls 7778 apmērā.

Kā secinājusi Valsts kontrole, centra iekšējos normatīvajos aktos nav noteikta vispārējo piemaksu un citu materiālo labumu piešķiršanas kārtība. Pērn decembrī visām centra amatpersonām ir piešķirtas piemaksas. Piemaksu īpatsvars mēnesī visiem darbiniekiem ir bijis 20% no mēnešalgas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Piespiedu kārtā iztiekot bez prēmijām, Rīgas domē strādājošajiem būtiski pieaugušas piemaksas par papildu darbu, liecina Db pētījums.

Piemaksa par virsstundu darbu, piemaksa par papildu darbu, piemaksa par darbu paaugstinātas intensitātes apstākļos, kam iepriekšējos gados tērēti samērā nelieli līdzekļi, šogad Rīgas domes departamentu ieņēmumu un izdevumu tāmēs ieņem nopietnu vietu.

«Iepriekšējos gados mums vispār nebija tādas piemaksas. Bija prēmijas, un ar to bija gana, lai cilvēkus motivētu darboties nevis tieši astoņas stundas, bet atsevišķos gadījumos arī vairāk. Šobrīd, kad prēmēšana ir atcelta, mēs esam situācijās, kad kādam kādu ir jāaizvieto, ir arī departamentam specifiskās jomas - plānošana, būvniecības ieceru apspriešana -, kas ir pēc darba laika ar mērķi, lai iedzīvotāji arī varētu pēc sava darba laika nākt un apspriest lietas, kas visiem kopā ir būtiskas. Šādas situācijas ir un kaut kādā veidā jāvar iestādes iekšienē nodrošināt, lai šīs lietas tiktu atbilstoši kompensētas,» Db neslēpa Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Gvido Princis. «Tāda prakse no šī gada ir, un es domāju, tas ir pilnīgi nepieciešams,» viņš uzsvēra.

Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu - ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju Baltic Media Line, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

Šogad un nākamajiem gadiem piešķirtais finansējums vispārējai izglītībai nav pietiekams, tomēr tas ir ievērojamākais mērķdotācijas pieaugums kopš 2009.gada, norāda izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka nākamgad papildu finansējums tiks novirzīts tieši pedagogu algu zemāko likmju palielinājumam, kas ir bijusi arī galvenā arodbiedrības prasība. Algu paaugstinājums, protams, nav pietiekams, un šo kompromisu es nevaru nosaukt par izcilu, tomēr tas jau ir progress, norāda ministrs.

Vēl augustā Finanšu ministrija pedagogu algām piedāvāja piešķirt papildu finansējumu 200 tūkstošu latu apmērā un šī iemesla dēļ 28.augusta Ministru kabineta sēdē V. Dombrovskis atturējās balsojumā par to, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdības piedāvājums paaugstināt pedagogu zemāko mēnešalgas likmi no 280 latiem uz 295 latiem nav izcils, bet tas labs rezultāts, virzoties uz pakāpenisku pedagogu algu paaugstināšanu, teica ministrs.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada augustā bijusi 77% pret 23%, liecina jaunākais, 2024.gada rudens, Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība salīdzinājumā ar 2024.gada februāra mērījumu ir saglabājusies nemainīga, un tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

"Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2024.gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.