11.novembra krastmala nav «īpaši sakrāla vieta», pretējā gadījumā tajā nebūtu pieļaujama ne tikai Jaunā viļņa diskotēka, bet arī virkne citu pasākumu, Rīgas domes priekšsēdētāja viedokli pauž viņa preses sekretāre Anna Kononova.

«Izrādās krastmala ir īpaši sakrāla vieta. Tur atļauts tikai pārvietoties ar automašīnām, veidot sastrēgumus vai parkoties, lai kāds nejustos aizskarts. Interesanti, vai maratons skaitās valstisks pasākums? Vai arī to vajag aizliegt? Un Go Blonde? Es, protams, saprotu, ka [Kultūras] ministre [Žaneta Jaunzeme-Grende] labprāt redzētu Rīgā grupu U2, bet viņi pie mums diemžēl nebrauc,» pauda Ušakovs, tādējādi dodot sarkastisku mājienu par kultūras ministres uzstāšanos Pasaules koru olimpiādē Sinsinati, kuras video ir plaši apspriests sociālajos tīklos - cilvēki ironizē, ka uzrunā visai vājā angļu valodā Jaunzeme-Grende uz Latviju uzaicinājusi ne vien pasākuma dalībniekus, bet arī grupu U2.

«Protams! Jaunais vilnis šogad notiks! Kāpēc lai nenotiktu?» atbild komponista un starptautiskā populārās mūzikas jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis mākslinieciskā vadītāja Igora Krutoja pasākumu aģentūrā ARS Maskavā. Projektu vadītāja Natālija atklāj, ka «zvaigžņotās blices» sastāvs vēl tiekot apzināts, bet uz jautājumu, vai konkursā piedalīties tiks aicināti arī Ukrainas pārstāvji, Jaunā viļņa organizētāja atbildējusi: «Ja Ukraina izvirzīs spējīgus dziedātājus, tad kāpēc ne?»

Tā šodien ziņo laikraksts Diena.

Tas norāda, ka, kamēr pasaules lielvalstis spriež par sankciju piemērošanu pret Krieviju, bet daudzu valstu, to skaitā Latvijas, mākslinieki aicina pārtraukt kultūras sakarus ar Krieviju, līdz tā nebeigs savu agresiju Ukrainā, Jūrmalā šovasar līksmos viss austrumu lielā kaimiņa šovbiznesa zieds un viņu performances no skatītāju rindām, kā parasti, vēros Krievijas amatpersonas. Diena uzsver, ka vairākas Jaunā viļņa zvaigznes, kas Dzintaru koncertzālē ik gadu uzstājas ar priekšnesumiem un sēž žūrijas krēslos, ar savu parakstu publiski apliecinājušas atbalstu Krievijas prezidenta Vladimira Putina pozīcijai attiecībā uz Krimas pussalu un Ukrainu.

Starptautiskais jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis Jūrmalā nenotiks, jo konkursa organizatoru sadarbība ar Jūrmalas domi ir sasniegusi kritisko robežu, kas tagad ļauj par pasākuma norises vietu izraudzīties kādu citu pasaules pilsētu, starp kurām ir arī Rīga, liecina laikrakstā Čas publicētais īsais festivāla veidotāja un komponista Igora Krutoja paziņojums.

Krutojs savā paziņojumā norāda, ka sadarbība starp Jūrmalas domi un festivāla rīkotājiem sasniegusi tādu robežu, ka viņš neredz nekādu iespēju tālākai sadarbībai.

Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma vēsta, ka I. Krutojs ir ieradies Rīgā, lai tiktos ar mēru Nilu Ušakovu, kurš, savukārt, esot izteicies, ka dome darīs visu iespējamo, lai festivāls notiktu Rīgā.

Db.lv jau ziņoja, ka starptautiskais jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis Jūrmalā, iespējams, vairs nenotiks. Konkursam tuvu stāvošais komponists Raimonds Pauls portālam db.lv apstiprināja, ka konkursa organizatori šobrīd gatavo paziņojumu par to, ka Jūrmalā šis pasākums vairs nenotiks. Viņi nevarot atrast kopīgu valodu ar pilsētas vadību un esot arī dažādi saimnieciski jautājumi. Vaicāts, kurā vietā turpmāk Jaunais Vilnis varētu notikt, R. Pauls sacīja, ka viņa rīcībā nav šāda informācija, bet droši vien tiks meklēta vieta pie jūras.

Tā kā viena no versijām, kāpēc starptautiskais mūzikas festivāls Jaunais Vilnis ir gatavs pamest Jūrmalu, ir nolaistās Dzintaru koncertzāles tualetes, PAA Vannu Fabrika ir gatava dāvināt Dzintaru koncertzālei jaunas, moderna dizaina izlietnes un pisuārus.

Mūzikas festivāls Jaunais Vilnis ir svarīgs pasākums Latvijas ekonomikas stimulēšanai un žēl, ka nemākam strādāt ar ārvalstu organizatoriem, kas gatavi investēt Latvijā, paudis SIA PAA vadītājs Pēteris Treicis. «Ja tiešām viens no iemesliem, kas kavē festivāla Jaunais Vilnis rīkošanu Jūrmalā – ir sliktā stāvoklī esošās tualetes, esam gatavi dāvināt mūsu ražoto produkciju, lai nāktu pretī šī jautājuma atrisināšanai. Esmu pārliecināts, ka atrastos arī kompānijas, kuras būtu gatavas atbalstīt Dzintara koncertzāli ar citu nepieciešamo produkciju un remonta darbiem.»

Starptautiskais jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis Jūrmalā, iespējams, vairs nenotiks.

«Pēc neoficiālām ziņām Jūrmala nupat padirsa Jauno Vilni par labu San Remo. Apsveicu bāleliņus.»

Ar šādu vēstījumu sociālajā vietnē Twitter nācis klajā reklāmists Ēriks Stendzenieks.

Arī konkursam tuvu stāvošais komponists Raimonds Pauls portālam db.lv apstiprināja, ka konkursa organizatori šobrīd gatavo paziņojumu par to, ka Jūrmalā šis pasākums vairs nenotiks. Viņi nevarot atrast kopīgu valodu ar pilsētas vadību un esot arī dažādi saimnieciski jautājumi. Vaicāts, kurā vietā turpmāk Jaunais Vilnis varētu notikt, R. Pauls sacīja, ka viņa rīcībā nav šāda informācija, bet droši vien tiks meklēta vieta pie jūras.

«Varam piedāvāt tikai ekonomiskās klases numuriņu ar skatu uz parku. Jūras pusē viss ir aizņemts. Cena 1310 latu. Jā, tas ir par vienu nakti,» laipni atbildējusi Baltic Beach Hotel administratore, kad vaicāts par iespēju pārnakšņot viesnīcā 26. jūlijā.

Augusta beigās, kad tūrisma sezona vēl nebūs galā, bet konkurss Jaunais vilnis pagājis, šis numurs maksāšot 85 latus. Tātad uzcenojums ir piecpadsmit reizes, vēsta izdevums Ir.

Jāatgādina, ka konkurss Jaunais vilnis Jūrmalā notiks no 24.jūlija līdz 29.jūlijam.

Viesnīcas īpašnieks Maikls Avrutins nav vēlējies sīkāk komentēt savu cenu politiku, bet neslēpis, ka šis ir īstais pļaujas laiks. «Domāju - neviens jums nepateiks, par cik Jaunā viļņa laikā pieaug cenas. Es arī neteikšu. Bet tāda prakse ir visā pasaulē - es nesen viesojos Ņujorkā liela simpozija laikā un samaksāju par viesnīcu piecreiz vairāk nekā ikdienā. Tas ir normāli,» sacījis uzņēmējs, kura viesnīca ir pazīstama kā Krievijas šovbiznesa lielāko spīdekļu mītne Jaunā viļņa laikā.

Festivālu Jaunais vilnis neuzskata par tiešas peļņas avotu; uzņēmēji pesimistiski, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Humora šovi KVN un Jūrmala (Jurmaļina) oficiāli atcēluši pasākumu datumu rezervācijas šī gada jūlijā Dzintaru koncertzālē. Tajā pašā laikā organizatori lūguši rezervēt laiku pasākumu norisei Dzintaru koncertzālē nākamajā gadā. Jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis rīkotāji šobrīd nav snieguši oficiālu paziņojumu par koncertzāles rezervācijas atcelšanu.

«Jauno vilni nekad neesam uzskatījuši kā peļņas avotu pašvaldības uzņēmumam Dzintaru koncertzāle. Pašvaldība nosedz zāles izmaksas vairākiem festivāliem, tai skaitā Jaunajam vilnim, Summertime. Jauno vilni vairāk uztveram kā pasākumu, kurā kūrotpilsētā satiekas rietumi un austrumi. To nevar izmērīt dažos desmitos tūkstošu eiro,» uzsver Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Viņš atzīst, ka festivāla nozīme vairāk ir reklāmā, ko pašvaldība nevar nopirkt, kā arī naudā, ko nopelna pilsētas viesnīcas, restorāni un citi uzņēmumi.

To, lai Jaunais vilnis notiktu Doma laukumā, Rīgā, būtu ļoti grūti saskaņot, tāpēc pasākums, visticamāk, tur nenotiks, taču darbs pie tā, lai Jaunais vilnis notiktu Rīgā notiek.

Tā Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs, piebilstot, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Jaunais vilnis Jūrmalā varētu vairs nenotikt.

Viņš uzsvēra, ka aktīvi strādās pie tā, lai – gadījumā, ja Jaunais vilnis vairs nenotiks Jūrmalā – pasākums notiktu Rīgā, jo tas pilsētai «ir vajadzīgs». Nekādas iespējamās Jaunā viļņa norises vietas Rīgā Ušakovs neminēja, vien sacīja, ka tāda tiks meklēta. Viņš arī norāda, ka pasākuma norises vieta tiks saskaņota ar sabiedrību.

Piektdien satiksmes plūsma uz Vanšu tilta pieaugusi vidēji par 8%, kas ir nedēļas pēdējai darba dienai raksturīga satiksmes intensitāte, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Jau vēstīts, ka šo piektdien, kā arī sestdien līdz plkst. Četriem vakarā sakarā ar mūzikas festivāla Jaunais Vilnis rīkoto diskotēku ir slēgta satiksme 11. Novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Satiksmes departamenta pārstāvji atgādina, ka satiksmes plūsma piektdienu pēcpusdienās pieaug vienmēr, jo cilvēki dodas pavadīt brīvdienas ārpus Rīgas.

Sakarā ar krastmalas posma slēgšanu Jaunā Viļņa diskotēkas dēļ Rīgas dome ieteikusi maršrutus, pa kuriem vieglo un kravas transportlīdzekļu vadītājiem šo posmu apbraukt.

«Jo vairāk saistošu un pēc iespējas dažādāku pasākumu, jo lielāka interese tūristiem apmeklēt Rīgu,» Jaunā viļņa diskotēkas rīkošanas iemeslus 11. novembra krastmalā portālam diena.lv skaidrojis Latvijas galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs.

Viņš norādījis, ka Rīgā vasaras periodā ir nepieciešami vairāki lieli pasākumi dažādām gaumēm, kurus apmeklē gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi.

«Turklāt šo konkrēto diskotēku translēs tiešraidē un rādīs atkārtojumos arī vairāki televīzijas kanāli. To vidū MUZ TV, kura auditorija ir ap 40 miljoniem cilvēku. Kopējā auitorija, kura redzēs šo pasākumu un līdz ar to arī Rīgu, būs lielāka par 60 miljoniem,» skaidrojis N. Ušakovs, norādot, ka tā ir lieliska reklāma Rīgai.

Rīgas mērs jau iepriekš izteicies, ka 11. novembra krastmala nav «īpaši sakrāla vieta», pretējā gadījumā tajā nebūtu pieļaujama ne tikai Jaunā viļņa diskotēka, bet arī virkne citu pasākumu. «Izrādās krastmala ir īpaši sakrāla vieta. Tur atļauts tikai pārvietoties ar automašīnām, veidot sastrēgumus vai parkoties, lai kāds nejustos aizskarts. Interesanti, vai maratons skaitās valstisks pasākums? Vai arī to vajag aizliegt? Un Go Blonde?,» pauda N. Ušakovs.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) liedzis Latvijā ieceļot trīs plaši pazīstamiem Krievijas dziedātājiem - Oļegam Gazmanovam, Josifam Kobzonam un Allai Perfilovai, kura pazīstama ar skatuves vārdu Valērija, informēja Ārlietu ministrijā. Kobzons Latvijas «melnajā sarakstā» nonācis jau otro reizi.

Gazmanovs, kurš ir biežs viesis Latvijā, un kura tuvinieki dzīvo Rīgā un Jūrmalā, jau iepriekš ir nonācis Ārlietu ministrijas redzeslokā. Mūziķis Krievijas konstitūcijas divdesmitgades svinībās dziesmā Ražots Padomju Savienībā aizrautīgi slavinājis padomju impēriju. «Ukraina un Krima, Baltkrievija un Moldova - tā ir mana valsts. Sahalīna, Kamčatka, Urālu kalni - tā ir mana valsts, Krasnodaras novads, Sibīrija un Pievolga, Kazahstāna un Kaukāzs un Baltija arī,» - šādi «savas valsts» ģeogrāfiju Gazmanovs izklāstījis dziesmā, kuras piedziedājumā skan vārdi «Esmu dzimis Padomju Savienībā, ražots es esmu PSRS». Tolaik arī Lietuvas Seima deputāts bijušais Ārlietu ministrs Audroņs Ažubalis aicinājis neļaut Gazmanovam iebraukt valstī.

«Pirmās desmitgades mērķis - labiekārtot tualetes Dzintaru koncertzālē - ir sasniegts. Jūrmalas pašvaldība iegādājusies vēl divas lielas tualetes Jaunā viļņa dalībnieku vajadzībām - tagad tualešu skaits ir divreiz lielāks nekā līdz šim. Nākamās desmitgades mērķis - Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija,» konkursa noslēgumam veltītajā preses konferencē teicis pasākuma galvenais rīkotājs - uzņēmējs un komponists Igors Krutojs, vēsta laikraksts Diena.

«Runājot par Jaunā viļņa likteni, varu teikt, ka nav nemaz tik slikti. Jaunais vilnis paliek kopā ar Latviju, Jūrmalu un Raimondu Paulu,» viņš piebildis.

Arī R. Pauls apstiprinājis, ka «Maskava ir ieinteresēta turpināt projektu šeit, saprotot, ka Itālijā un Francijā šis pasākums nevienam nav vajadzīgs».

«Mūsu pasākums nav politisks, taču to visu laiku mēģina politizēt, un dažādas partijas mēģina no tā kaut ko sev izspiest. Šādu reakciju izraisīja piektdien notikušais nakts koncerts 11. novembra krastmalā Rījā, jo šī vieta esot svēta un tajā nedrīkst dejot. Pols Makartnijs ir uzstājies Maskavas Sarkanajā laukumā - viņš dziedāja Yesterday blakus Ļeņina mauzolejam. Kas tajā ir slikts?» norādījis I. Krutojs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Kremļa oficiālajā mājaslapā apsveicis latviešu dziedātāju Laimu Vaikuli dzimšanas dienā.

Vietne Kremlin.ru informē, ka telegrammā Krievijas prezidents esot paudis: «Talants, milzīgs mākslinieciskais potenciāls, mērķtiecība un ticība savam sapnim palīdzējusi Jums piepildīt pelnīto atzinību un kļūt par patiesu estrādes «zvaigzni»».

Tāpat V. Putins esot paudis, ka L. Vaikule ir «gaidīta viešņa koncertzālēs gan Krievijā, gan Latvijā un citās valstīs».

Jau ziņots, ka pret Krieviju Ukrainas krīzes kontekstā plešas plašumā arī «starptautiskais kultūras boikots». Plānotās uzstāšanās un pasākumus šajā valstī atcēluši dažādu mākslas nozaru pārstāvji. Plānotās viesizrādes atcēla arī Rīgas Jaunais teātris un aktrise Guna Zariņa. Protestējot pret Krimas militāro okupāciju, plānoto vizīti Krievijā atcēlis slavenais Polijas teātra režisors Kristians Lupa u.c. Rietumvalstu mākslinieki. Savukārt Latvijas Nacionālais teātris viesizrādēs uz Krieviju tomēr dosies.

Latvijas zivju konservu ražošanas uzņēmums Brīvais vilnis ieguldījis pusmiljonu eiro jauna, caurspīdīga plastikāta konservu iepakojuma izveidē. Uzņēmuma vadītājs Andris Babris norāda, ka nākotnē šis iepakojums «varētu izmainīt visu zivju konservu biznesu».

Tuvākos divus gadus šis iepakojums būs pieejams tikai Brīvajam vilnim, savukārt pēc tam to varēs sākt izmantot arī citi zivju konservu ražošanas uzņēmumi.

«Uzņēmums pirms diviem gadiem sāka darbu pie jaunu zivju konservu iepakojuma veidu meklēšanas, kas patērētājiem dotu iespēju redzēt produkciju, kas atrodas konservos. Šāds lēmums tika pieņemts, jo dažu negodprātīgo uzņēmēju dēļ patērētājiem sāka zust ticība zivju konservu kvalitātei slēgtajās kārbās» stāstīja Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Jaunais iepakojums izveidots, sadarbojoties ar Vācijas ražotāju Weidenhammer Packaging Group GmbH. Jaunu iekārtu iegādei un esošo modernizācijai tika piesaistīts Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējums.

Nekustamo īpašumu attīstītājs GALIO Group kopā ar būvkompāniju Merks, SEB Global Services un arhitektu biroju SIA Vilnis Mičulis iemūrēja simbolisku laika kapsulu jaunā un ilgtspējīgā biznesa centra Gustavs tapšanas būvlaukumā.

Plānots, ka 1100 SEB Global Services darbinieki pārcelsies uz biznesa centru Gustavs jau 2023. gada sākumā.

Biznesa centrs Gustavs ir pirmais „GALIO Group” projekts Rīgā, un pirmā ēka būs SEB grupas biznesa pakalpojumu centram Rīgā īpaši pielāgots birojs. Biznesa centra Gustavs kompleksu veidos trīs ilgtspējīgas ēkas ar galvenajām zonām, piemēram, atpūtas un pasākumu telpām, lai nodrošinātu komfortu gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem.

Merks par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru Gustavs Rīgā 

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā,...

Projekts atrodas uzņēmējdarbības kvartālā – VEF teritorijā – Gustava Zemgala gatvē 73 –, kas ir pieejama gan ar sabiedrisko, gan privāto transportu, savienojot pilsētas centrālo daļu un citus nozīmīgus Rīgas rajonus.

"VEF apkārtne ir viena no tām teritorijām Rīgā, kas attīstās visprogresīvāk, un mēs esam priecīgi būt par daļu no tās, attīstot pavisam jaunas biznesa telpas Latvijā strādājošiem uzņēmumiem. Ēkām ir jākalpo cilvēkiem, jāsargā vide un jārada harmoniska pilsēta – tas ir GALIO Group darbības pamats un vēstījums, ko nododam nākamajām paaudzēm. Vienlaikus mums šis ir īpašs brīdis, jo biznesa centrs GUSTAVS ir GALIO Group debijas projekts Latvijā. Pielietojot zināšanas no īstenotiem biroju kompleksu projektiem Lietuvā, mūsu mērķis ir nodrošināt izcilas un ilgtspējīgas biznesa telpas lieliskām komandām Rīgā," saka Kaspars Beitiņš, GALIO Development valdes loceklis Latvijā.

"Ar kapsulas iemūrēšanu ir sācies biznesa centra “GUSTAVS” pirmās ēkas būvniecības sākums. Esam gandarīti papildināt Rīgas pilsētvidi ar mūsdienīgu un atbilstošu darba vidi jaunajiem profesionāļiem. Šis ir īpaši nozīmīgs projekts arī mums kā kompānijai, jo pirmo reizi būvēsim objektu atbilstoši augstākajām BREEAM Excellent sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā. Kapsulā ievietojām tradicionāli austu grāmatzīmi ar spēka, veiksmes un zinību simboliku, lai jaunā biznesa centra nākotne būtu panākumiem tīta," teic Andris Bišmeistars, SIA "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

"Jaunais birojs būs jaunas nodaļas sākums mūsu organizācijai Rīgā, pulcējot visus kolēģus zem viena jumta un pārejot uz jaunu sadarbības un koprades vidi. Mēs ticam, ka arī pēc pandēmijas birojam būs svarīga loma kā vietai, kur satikties un mācīties vienam no otra, kā arī dalīties mūsu uzņēmuma kultūrā. „GUSTAVS” vērtējam kā ilgtermiņa ieguldījumu, kas kļūs par spēcīgu pamatu „SEB Global Services” darbībai Rīgā turpmākajos gados. Mūsu mērķis ir ar mūsu darbinieku un partneru palīdzību izveidot vienu no modernākajiem un iedvesmojošākajiem birojiem Rīgā," papildina Aļesja Kirčenko, SEB Global Services vadītājas vietniece Rīgā.

"Projektētais biroju ēku kvartāls būs būtisks pienesums Rīgai un Rīgas pilsētvidei kopumā. Projektā ir iekļauti vairāki, pēc būtības – pirmreizēji – risinājumi, kuri demonstrē īpaši augstu izpratni un atbildību pret pilsētvidi – ar to apzīmējot ne tikai pilsētas telpisko struktūru, bet t.sk. arī socioloģiskus parametrus. Mērogs, kādā projektēti tādi risinājumi kā bezauto virszeme, izmantotais "shared street" princips, arhitektoniskie risinājumi ar koplietošanas zonām gan ārtelpā, gan iekštelpā, plašās un dažādās labiekārtojuma zonas visām sociālajām grupām, ir unikāls, tādēļ īpaša pateicība kvartāla attīstītājiem par šādu risinājumu akceptēšanu," komentē Fricis Vilnis, SIA “Vilnis Mičulis” arhitekts.

Biznesa centrs Gustavs projektēts kā sešstāvu biroju ēkas ar divlīmeņu pazemes autostāvvietu, ātriju ar koka jumta logu konstrukciju, jumta terasēm, konferenču zālēm, restorānu zonu, elektromobiļu uzlādes iespējām, velosipēdu novietni un ģērbtuvēm. Šobrīd projekts tiek izstrādāts atbilstoši BREEAM Excellent starptautiskajam ilgtspējīgu ēku standartam.

Nosaukums izvēlēts par godu otrajam Latvijas Valsts prezidentam (1927–1930) Gustavam Zemgalam. Šovasar Latvijā tika atzīmēta Latvijas otrā Valsts prezidenta 150. gadadiena.

Biznesa centra Gustavs arhitekti un projektu autori ir SIA Vilnis Mičulis. Būvuzraudzību nodrošina SIA Būvuzraugi LV.

Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Naglis, šefpavārs un restorāna 36. līnija līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs, Jūrmalas uzņēmēju konsultatīvās padomes vadītāja un Akvaparks izpilddirektore Velta Lasmane, režisore Žaklīna Cinovksa u.c. atklātā vēstulē Raimondam Paulam lūdz darīt visu iespējamo, lai konkurss Jaunais vilnis arī turpmāk notiktu Jūrmalā.

«Cienījamais Maestro! Latvijā nav daudz tādu cilvēku, kuru autoritāte ir tika augsta, kā Jūsējā,» teikts atklātās vēstules, kas publicētā laikrakstā Telegraf, ievadā.

«Šodien, kad atsevišķi cilvēki, savu merkantilo interešu vadīti, liek šķēršļus konkursa Jaunais vilnis rīkošanai Jūrmalā, tikai Jūs varat palīdzēt saglabāt cilvēkiem tik vērienīgus svētkus. Skatītāju un uzņēmēju vārdā vēršamies pie Jums ar lūgumu: izdariet visu iespējamo, lai festivāls neaizietu no Jūrmalas,» teikts vēstulē.

Vēstuli ar aicinājumu darīt visu iespējamo, lai Jaunais vilnis arī turpmāk notiktu Jūrmalā, parakstījuši:

Konkursa Jaunais vilnis organizētāji pārtraukuši biļešu tirdzniecību, līdz brīdim, kamēr tiks noslēgts līgums ar Jūrmalas domi, liecina paziņojums Biļešu Servisa mājaslapā.

Organizatori cer, ka līgums tiks noslēgts jau tuvākajā laikā un biļešu tirdzniecība atsāksies pēc 10.marta. Pagaidām vēl valda neskaidrība, vai konkurss šogad norisināsies Jūrmalā, un ja nē, kur tas varētu notikt.

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis vērsies pie konkursa organizatoriem un apsolījis pašvaldības atbalstu pasākuma organizēšanā. Vēstulē viņš apliecinājis, ka Jaunais vilnis ir vēlams un vērtīgs pasākums gan Jūrmalai kā pilsētai, gan arī visiem tās iedzīvotājiem un viesiem. Viņš norāda, ka ir izstrādāts Dzintaru koncertzāles rekonstrukcijas projekts, ir panākta vienošanās par finansējuma piesaisti no valsts budžeta un Eiropas fondiem, lai šā gada rudenī sāktu koncertzāles rekonstrukciju.

Absolūtais vairākums (70%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka koncerta Jaunais vilnis norises pārcelšana negatīvi ietekmēs Jūrmalas pilsētas attīstību.

Savukārt 17% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka koncerta norises vietas pārcelšana neietekmēs Jūrmalas pilsētas attīstību. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvija sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februārī veiktais pētījums.

Neliela daļa (4%) aptaujāto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka koncerta Jaunais vilnis norises vietas pārcelšana pozitīvi ietekmēs Jūrmalas pilsētas attīstību, bet 9% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Koncerta sarīkošanu Rīgā atbalstītu 50% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, no kuriem 19% Jaunā viļņa rīkošanu galvaspilsētā noteikti atbalstītu, bet 31% - drīzāk atbalstītu. Jaunā viļņa rīkošanu Rīgā neatbalstītu 39% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, bet 11% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jūrmalas pilsētas dome šodien nolēmusi parakstīt trīspusējo līgumu par jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis rīkošanu.

Sadarbības līguma termiņš būs viens gads.

Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis informēja, ka Jaunā viļņa rīkotāji no savas puses līgumu parakstījuši jau februāra sākumā.

Līguma projektā iestrādāts, ka līgums tiek slēgts tikai uz gadu, kā arī ir pievienoti divi punkti, kas skar VIP zonu, tai skaitā jautājumus par ēdināšanu, reklāmas izvietošanu un VIP biļešu tirdzniecību.

Jau ziņots, ka konkursa organizators un komponists Igors Krutojs februāra sākumā izplatīja paziņojumu, ka jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis Jūrmalā vairs nenotiks, jo konkursa organizatoru sadarbība ar Jūrmalas domi ir sasniegusi kritisko robežu, kas tagad ļauj par pasākuma norises vietu izraudzīties kādu citu pasaules pilsētu, starp kurām ir arī Rīga.

Daudzu peltais, taču vietējiem uzņēmējiem ievērojamu peļņu nesošais muzikālais konkurss Jaunais vilnis ir aizvadīts, un Jūrmalas pašvaldība ar tā organizētājiem jau aizsākusi sarunas par iespējām konkursu pilsētā organizēt arī nākamgad. Tomēr kūrorta pilsētas uzņēmējiem plānot nākamā gada aktivitātes ir par agru, jo Kultūras ministrijas gaiteņos briest plāns, lai panāktu, ka nākamajā gadā Jaunais vilnis Latvijā nenotiek, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Konkrēts rīcības plāns politizētā pasākuma iznīdēšanai vēl neesot izkristalizējies, taču apņēmība panākt, lai skaļi kritizētais un pulgotais pasākums kopā ar viesiem un Krievijas naudu pamestu Latviju, esot nostiprinājusies. Par to liecinot notikušais apvienotajā Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas un partijas valdes sēdē, kurā piedalījušies arī kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes biroja pārstāvji.

Kāds sanāksmes aculiecinieks Neatkarīgajai atklājis, ka līdz ar citiem sapulcē iztirzātajiem jautājumiem ministres biroja pārstāvis aizskāris arī Jaunā viļņa tematiku, neslēpjot, ka ministrijas un Nacionālās apvienības mērķis ir panākt, lai Jaunais vilnis nākamgad Jūrmalā nenotiktu.

Šogad starptautiskajā populārās mūzikas jauno izpildītāju konkursā Jaunais vilnis 2013 paredzēts gandrīz pilnībā atteikties no fonogrammas izmantošanas.

Taujāts, kāpēc tieši šogad notiks šādas izmaiņas, konkursa žūrijas priekšsēdētājs komponists Igors Krutojs preses konferencē sacīja, ka visam ir savs laiks un, šim jautājumam aktualizējoties, tika pieņemts šāds lēmums. Viņš arī stāstīja, ka daudzi Krievijas dziedātāji sākuši vairāk dziedāt dzīvajā, kad sapratuši, ka tas ir neizbēgami, un kad šo tēmu sāka apspriest Krievijas Valsts domē.

Krutojs teica, ka šogad konkursa organizatoriem izveidojās labas attiecības ar Jūrmalas pašvaldības pārstāvjiem. Vaicāts par konkursa nākotni Jūrmalā, Krutojs atbildēja, ka nav kādas ilgtermiņa vienošanās uz 25 gadiem, tomēr pilsēta ir ieinteresēta konkursā un arī organizatori ir ieinteresēti to rīkot šajā vietā. «Mēs saņēmām citus piedāvājumus, taču es neplānoju neko mainīt,» akcentēja Krutojs.

Jūrmalas viesnīcas ir gandarītas, ka pretēji iepriekš izskanējušajai informācijai jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis arī šogad tomēr notiks Jūrmalā, saka viesnīcu pārstāvji.

Viesnīcas Amber Sea Hotel pārstāve Jeļena Soboļenko norādīja, ka ziņa par to, ka konkurss Jaunais vilnis tomēr notiks Jūrmalā, iepriecina, tomēr neatkarīgi no pasākuma norises vasaras sezonā viesnīcā esot pietiekams klientu skaits.

«Vasaras sezonas garumā strādājam ar vienādām cenām, tādēļ klientu nekad nav trūcis,» paskaidroja Soboļenko.

Viesnīcas Baltic Beach Hotel pārstāve Zane Šteinberga norādīja: «Tā kā oficiāli konkurss nebija atcelts - turpinājās biļešu tirdzniecība, viesnīcu rezervācijas, šo situāciju dēvējam kā loģisku un saprātīgu situācijas atrisinājumu.»

Šteinberga paskaidroja, ka viesnīcas cenas 2012.gadam tika apstiprinātas jau 2011.gada vidū, līdz ar to cenu maiņa konkursa norises laikā netiek paredzēta.

Latvijas ekonomika pašlaik rāpjas ārā no bedres, bet Covid-19 riski saglabājas, tādēļ svarīga ir sabiedrības vakcinēšanās, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Ja skatāmies uz pašreizējo brīdi, ir redzams, ka Latvijas ekonomika rāpjas no bedres ārā. Noskaņojums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pusē kopš aprīļa ir būtiski uzlabojies. Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros,” sacīja centrālās bankas vadītājs.

Savukārt nākotne ir ļoti atkarīga no Covid-19 izplatības. Cik liels un sāpīgs būs nākošais pandēmijas vilnis prognozēt gan ir ļoti grūti, tomēr, ja vīrusa izplatība būs plaša un tādēļ būs nepieciešami papildus ierobežojumi, tas ekonomiku pavilks uz leju. Turklāt ar Covid-19 saistīti riski saglabājas gan Latvijas ekonomikā, gan globāli.