Jaunākais izdevums

Paplašinot Rimi veikalu tīklu, durvis ver jauns Rimi Express veikals Rimi Olimpiskajā centrā Grostonas ielā Rīgā, kas būtiski atšķirsies no citiem: tas būs mazākais Rimi, kāds jebkad atvērts Latvijā, informē uzņēmumā.

Jaunais veikals, kurā strādās četri darbinieki, iekārtots 47,6 kvadrātmetros.

Nelielā izmēra dēļ šajā veikalā preču sortiments atlasīts īpaši rūpīgi, lai būtu saistošs sportistiem un peldbaseina apmeklētājiem. Te uzsvars likts uz tādām precēm kā sporta uzturs, peldēšanās piederumi, baseina čības, dvieļi, šampūni, zeķes, medicinīskais leikoplasts u. c.

Veikals ir īpašs ar to, ka sortiments ir pielāgots centra apmeklētājiem un te nevarēs atrast tādus klasiskus produktus kā siers, desa vai baltmaize, tāpat šajā veikalā nebūs iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus, cigaretes un enerģijas dzērienus.

"Jaunais Express formāta veikals būs neparasts visās nozīmēs – gan tā izmērs, gan sortiments ļoti atšķiras no tā, ko mūsu pircēji ir pieraduši redzēt Rimi veikalos. Rimi atbalsta aktīvu dzīvesveidu un sportu visdažādākajos veidos – mēs atbalstām Rīgas maratonu un Latvijas 3x3 basketbola olimpisko čempionu vienību, cieši sadarbojamies ar Latvijas Olimpisko komiteju, kopš vasaras Olimpiskais centrs nes Rimi vārdu, un katru dienu mudinām pircējus izdarīt veselīgas, atbildīgas izvēles. Tāpat esam pateicīgi kolēģiem, ar kuriem kopīgi risinām loģistikas izaicinājumus, lai radītu šim neparastajam veikala formātam pielāgotus risinājumus," saka Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" e-veikala piegādes un "Rimi Drive" pakalpojums no 7.decembra ir pieejami arī Liepājā, informē uzņēmumā.

Rimi e-veikalā iespējams iegādāties gan pārtiku, gan sadzīves preces, saņemot sagatavoto pirkumu grozu Rimi Drive pat pēc 2h vai ar piegādi mājās jau tajā pašā dienā. Iepirkties e-veikalā iespējams arī ar Rimi mobilās lietotnes palīdzību. Liepājā par e-veikala pirkumu komplektēšanu rūpēsies līdz 20 Rimi e-komercijas darbinieku.

“Kaut arī vissvarīgākā preču grupa e-veikalā ir ikdienas pārtikas produkti, vienlaikus redzam arvien pieaugošu pircēju pieprasījumu pēc jauniem, interesantiem produktiem gan pārtikas, gan nepārtikas segmentā. Tāpēc Rimi e-veikala sortiments tiek pastāvīgi paplašināts, uzturot nemainīgi augstu kvalitāti no preču komplektācijas līdz nodošanai pircējam, lai katrs pircējs varētu ērti iegādāties pašu labāko un savam dzīvesstilam nepieciešamo. Ne velti Rimi e-veikalā atgriežas vairāk nekā 80% pircēju, kas to kaut reizi ir izmēģinājuši,” stāsta Rimi Latvia e-komercijas direktors Didzis Kirstuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs Rimi ir atvēris jaunu piegādes maršrutu Jelgavā un tās blakus teritorijās, tādējādi nedaudz vairāk nekā pusotru gadu pēc e-veikala atklāšanas aptverot plašāko zonu Latvijā ar piegādēm, informē uzņēmumā.

Rimi piegādes šobrīd pieejamas Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Ķekavā, Ogrē, Saulkrastos, Zvejniekciemā un teritorijā starp šīm pilsētām.

Piegāžu komplektēšanu nodrošina jau seši pilnībā aprīkoti veikali, piecos no šiem veikaliem ierīkots arī Rimi Drive.

“Kopš atklāšanas 2019. gada rudenī Rimi e-veikalā ik dienas veikto pirkumu apjoms ir desmitkāršojies. Sekojot pircēju pieprasījumam, nedaudz vairāk nekā pusotra gada laikā esam spējuši attīstīt plašāko areālu Latvijā no piegādēm,” uzsver Rimi Latvia e-komercijas direktors Didzis Kirstuks.

Līdz ar piegādes areāla paplašināšanu šobrīd vairāk nekā trīs reižu palielinājies arī autoparks, kas papildināts ar specializētu, kvalitatīvi aprīkotu transportu. Arī turpmākie Rimi e-komercijas plāni paredz nepārtrauktu e-veikala attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā, bet "Maxima" tīklā - Lietuvā, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) šogad jūnijā un jūlijā apkopotā informācija.

Kopumā AREI "Rimi" tīklam apkopojumu par cenu atšķirībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veicis par 189 izvēlētiem pārtikas produktiem. Izvēlētie produkti ietver gan pārtikas pamata grupas, gan saldumus, sāļās uzkodas un ekskluzīvākas preces, piemēram, olīvas, riekstus un avokado. Analizēto produktu vidū ir arī ietverta virkne "Rimi" zīmola produkcijas.

No kopumā 189 produktiem Latvijā 80 precēm "Rimi" veikalos ir augstākā cena starp Baltijas valstīm, kamēr 58 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vēl 38 produktiem cena ir vidējā līmenī.

Vienlaikus Lietuvā "Rimi" veikalos no izvēlētajiem produktiem 55 ir augstākā cena Baltijā, kamēr 83 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vidējā līmenī cena Lietuvas "Rimi" veikalos ir 36 produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Rimi apgrozījuma samazinājumu ietekmējuši vairāki faktori

LETA,10.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja "Rimi" apgrozījuma samazinājumu Latvijā ietekmējuši vairāki faktori, sacīja SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais, komentējot "Rimi Baltic" īpašnieka Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" biržā iesniegtos pērnā gada finanšu datus.

"Līdz ar ģeopolitisko situāciju pasaulē, loģistikas pārrāvumiem, pieaugošām energocenām un citiem faktoriem, 2022.gads bija izaicinošs daudzām nozarēm, īpaši mazumtirdzniecībai, kas atspoguļojas arī "Rimi Latvia" apgrozījumā," norādīja Turlais, piebilstot, ka apgrozījuma kritums ir nenozīmīgs - vien par 0,6%.

Turlais skaidroja, ka pērn arī konkurence Latvijas tirgū ir kļuvusi sīvāka, kas, viņaprāt, ir laba ziņa pircējiem, jo tas uzņēmumiem liek atrast jaunus veidus, kā uzrunāt klientus ar saistošu piedāvājumu.

Taujāts par konkrētu konkurentu ietekmi uz "Rimi" finanšu rezultātiem Latvijā, Turlais plašāku komentāru nesniedza.

Jau ziņots, ka kopš 2021.gada nogales Latvijā darbu sākusi mazumtirdzniecības ķēde "Lidl", bet pērn vasarā atvēra pirmos "SPAR" veikalus. Abi šie zīmoli aktīvi paplašina tirdzniecības tīklu visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

East Capital Real Estate fonds IV un ICA Gruppen ietilpstošais Rimi Baltic ir noslēguši līgumu, ar kuru East Capital Real Estate iegādājas Rimi Baltic loģistikas un biroju centru A. Deglava ielā 161, Rīgā.

Šis pirkums ir 2023. gada lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijā un lielākais loģistikas ēkas iegādes darījums Baltijā. Pirkuma cena ir 83 miljoni eiro.

Rimi Baltic loģistikas centrs ir 94 000 kvadrātmetru liela moderna celtne ar tai piegulošo teritoriju aptuveni 17 hektāru platībā. Tā apkārtnē esošā infrastruktūra nodrošina labu sasniedzamību gan ar sabiedrisko, gan privāto un kravas transportu. Loģistikas centram ir plašas autostāvvietas, kā arī lielisks satiksmes savienojums ar Rīgas apvedceļu. Loģistikas centra līdzšinējais īpašnieks bija ICA Gruppen ietilpstošais mazumtirdzniecības uzņēmums RIMI, kas ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Baltijas reģionā. Tas vienlaikus ir gan galvenais RIMI reģionālais birojs, gan arī produkcijas izplatīšanas centrs, no kura tiek koordinētas visas galvenās aktivitātes Baltijas reģionā. RIMI arī turpmāk paliks vienīgais centra nomnieks un jau ir parakstījis nomas līgumu uz 15 gadiem ar East Capital Real Estate.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Rīgas maratons 2024.gadā radījis 10 514 500 eiro lielu ekonomisko aktivitāti, valsts ekonomikai piesaistot ārvalstu naudas līdzekļus 9 953 300 eiro apmērā, kā arī radot 1 533 600 eiro nodokļu ieņēmumus tikai no ārvalstu līdzekļiem vien, informē pasākuma rīkotāji.

Panākumi galvaspilsētas tūrisma veicināšanā apliecina Rimi Rīgas maratona piederību Eiropas skriešanas notikumu elitei, kā arī ir viens no priekšnosacījumiem, lai nākamajos gados Rīgā un Latvijā nodrošinātu vēl nebijušu ārvalstu maraton-tūristu pieplūdumu.

Pētījumā, kurā analizēta Rimi Rīgas maratona ekonomiskā ietekme, secināts, ka ārvalstu skrējējiem un apmeklētājiem ģenerējot 38 120 Rīgā un reģionā pavadītas naktis, Rimi Rīgas maratons naktsmītņu un ēdināšanas sektoram 2024.gadā piesaistījis 4 887 900 eiro, palīdzot ieņemt 1 533 600 eiro lielus nodokļu ienākumus tikai no ārvalstu naudas līdzekļiem vien.

Salīdzinot ar 2023.gadu, kad Rimi Rīgas maratons kopā ar Pasaules čempionātu skriešanā nodrošināja 11 803 000 eiro lielu pienesumu ekonomikai, 2024.gada Rimi Rīgas maratona radītā ekonomiskā aktivitāte būtiski augusi, pateicoties būtiskam jeb 60% ārvalstu dalībnieku pieaugumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes rajonā topošais biroju ēku komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis nomas līgumu ar “Rimi Latvia”. Nomas līgums paredz atvērt pilsētas centra koncepta “Rimi Mini” veikalu ēkas pirmajā stāvā.

“Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka “Rimi Mini” veikals būs aktuāls ne vien biroju ēkas kompleksa iemītniekiem, bet arī Skanstes rajona iedzīvotājiem.

Elemental Skanste apkurei un dzesēšanai izmantos energopāļus 

Skanstes rajonā topošajā biroju ēku projektā "Elemental Skanste" apkurei un dzesēšanai tiks...

“Mūsu priekšnosacījums ir nomniekiem piedāvāt ne tikai augstākās klases biroja telpas, bet arī augstākās klases pakalpojumus ēkas teritorijā un tās tuvumā. Pārtikas mazumtirdzniecības veikala atrašanās biroja ēku kompleksos ir kļuvusi par standartu, kas kalpo kā daļa no biznesa centra vizītkartes. Jāpiebilst, ka pašreiz biroju ēku kompleksa tuvējā apkārtnē nav neviena veikala, līdz ar to “Rimi Mini” atvēršana būs ilgi gaidīts notikums arī Skanstes rajona iedzīvotājiem,” stāsta I. Krēsliņš.

FOTO: Elemental Skanste biroju ēkas pamatos iemūrē laika kapsulu  

Rīgā, Skanstes rajonā topošās biroju ēkas "Elemental Skanste” pamatos iemūrēta laika kapsula....

Kopējā “Rimi Mini” platība būs 310 m2, no kuriem 200 m2 būs atvēlēti tirdzniecības zālei. “Rimi Latvia” pārstāvji norāda, ka tas būs jau 11.pilsētas centra koncepta “Rimi Mini” veikals Rīgā.

“Jau vairāku gadu garumā redzam, ka Skanstes rajons strauji attīstās kā viens no modernākajiem biroju un dzīvojamo namu rajoniem Rīgā. Tā kā mums ir svarīgi būt tur, kur ir mūsu pircēji, jaunā “Rimi Mini” veikala atvēršana Skanstē likās pašsaprotama,” piebilst Māris Gailīts, "Rimi Latvia" nekustamo īpašumu un attīstības direktors.

Pilsētas centra koncepta “Rimi Mini” veikala atvēršana plānota vienlaikus ar “Elemental Business Centre” ēkas nodošanu ekspluatācijā šā gada rudenī.

“Elemental Business Centre” ir biroju nomas projekts Skanstes ielā 25, Rīgā, ar 21 000 m2 iznomājamo platību divās ēkās. Projekts pašlaik atrodas būvniecības stadijā, un ēkas tiks nodotas ekspluatācijā šī gada rudenī.

Projekts ir ceļā uz BREEAM Outstanding novērtējuma saņemšanu, tādējādi kļūstot par pirmo ēku Latvijā ar augstāko iespējamo novērtējumu. Būvniecībā tiek izmantoti energopāļi, kas nodrošinās līdz pat 72% no ēkas nepieciešamajām apkures un dzesēšanas vajadzībām, būtiski samazinot nomnieku komunālo pakalpojumu izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā lielveikalu tīkls Rimi Igaunijā ieviesa digitālos čekus, piedāvājot pircējiem atteikties no čeku drukāšanas. Līdzīgu attīstības soli Rimi plāno spert arī Latvijā un Lietuvā, kur šobrīd vēl tiek risināta likumdošanai atbilstoša sistēmas ieviešana, informē uzņēmums.

Digitālie čeki ir būtisks solis Rimi ilgtspējības mērķu īstenošanā, kas palīdz stiprināt klimatneitrālu uzņēmuma darbību, ietaupot čeku drukāšanai nepieciešamos resursus un izvairoties no nevajadzīgu atkritumu radīšanas.

Pirms jaunās sistēmas ieviešanas veiktais pilotprojekts atsevišķos Rimi veikalos Igaunijā liecina – līdz pat 80% pircēju ir gatavi atteikties no drukātajiem čekiem. Sagaidāms, ka rudenī šo risinājumu varētu adaptēt arī Latvijā un Lietuvā, kur pagaidām turpinās sistēmas saskaņošana ar atbildīgajiem dienestiem.

"Latvijā pagaidām digitālie čeki vēl netiek piedāvāti, jo sākotnēji kopā ar kases sistēmas apkalpojošo dienestu un atbilstības pārbaudes institūciju ir jāprecizē ar Ministru kabineta noteikumiem saistītie jautājumi attiecībā uz šāda risinājuma ieviešanu. Tomēr Rimi aktīvi strādā pie šī risinājuma ieviešanas jau šī gada rudenī. Tehniski esam gatavi šādu funkciju Latvijā ieviest un ceram, ka iespējami ātrāk tiks pabeigti visi nepieciešamie procesi, jo atteikšanās no katra papīra čeka ir mazs solis pretī zaļākai rītdienai," stāsta Rimi Digitālās attīstības direktore Liene Perija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Rimi Latvia" sadarbībā ar loģistikas uzņēmumu SIA "Vikotrans" veicis elektrofurgonu testus preču piegādei veikaliem, informē kompānijā.

Testēšanai izmantots elektroauto - furgons "Scania".

Kā norāda "Rimi" pārstāvji, auto veica maršrutu no "Rimi" noliktavas Augusta Deglava ielā, izvadājot preces vairākiem "Rimi" veikaliem. Kopējais maršruta garums veidoja apmēram 50 kilometrus, pārbaudot auto piemērotību pārtikas transportēšanai, preču iekraušanai un izkraušanai, piebraukšanai pie veikaliem un citiem loģistikas uzdevumiem.

"Rimi Latvia" piegādes tīkla procesu direktors Vjačeslavs Gavriļuks norāda, ka elektrofurgona testi ir pirmais solis, lai izsvērtu un izvērtētu elektroauto iekļaušanu "Rimi" autoparkā nākotnē.

"Uzņēmuma māteskompānijas kolēģu veiksmīgā pieredze Zviedrijā liecina, ka elektriskie kravas auto ir viens no risinājumiem, lai 2030.gadā arī "Rimi" sasniegtu nulles emisiju līmeni," teic V. Gavriļuks, piebilstot, ka patlaban Zviedrijā "ICA" tīklā ikdienā preču piegādei veikaliem izmanto četrus elektrofurgonus, kas apliecinājuši savu ekonomisko pienesumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājam SIA "Rimi Latvia" paziņojums par tirdzniecības centra "Alfa" īpašnieku maiņu nāca kā jaunums, intervijā atzina "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Jau ziņots, ka tirdzniecības centru "Alfa" iegādājās Lietuvas holdinga "Vilniaus prekyba" kompānija "Akropolis Group". "Vilniaus prekyba" grupā ietilpst arī mazumtirdzniecības kompāniju tīkls "Maxima grupe".

Pārdots tirdzniecības centrs Alfa  

Nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kam pieder iepirkšanās un izklaides centri "Akropolis"...

"Mēs laikam nebijām vienīgie, kuriem šī īpašnieku maiņa bija liels jaunums. Taču mums ir spēkā esoši līgumi, kuri nodrošina attiecības ar ēkas īpašniekiem vairāku gadu garumā," sacīja Turlais.

Pēc viņa teiktā, spēkā esošais līgums nosaka "Rimi" tiesības uz nomu līdz pat 2034.gadam.

Turlais atzina, ka "Rimi Latvia" pārrunas ar jaunajiem "Alfas" īpašniekiem, nav bijušas. "Pašlaik darījuma izvērtējumu veic Konkurences padome, un tikmēr pārrunas neesam ieplānojuši," sacīja Turlais.

Jau vēstīts, ka "Akropolis Group" augusta sākumā ziņoja, ka parakstījusi līgumu ar Norvēģijas uzņēmumu "AMD Holding" par 100% kapitāldaļu iegādi tā Latvijas meitasuzņēmumā "Delta Property". Uzņēmumam "Delta Property" pieder 9,7 hektāru zemes gabals un ēka Brīvības ielā 372, kurā atrodas tirdzniecības centrs "Alfa".

Puses ir vienojušās neatklāt iecerētā darījuma vērtību, kas tiks pabeigts pēc tam, kad būs saņemta KP atļauja.

Tirdzniecības centra "Alfa" kopējā platība ir aptuveni 154 000 kvadrātmetru, tostarp iznomājamā iepirkšanās telpu platība ir 71 000 kvadrātmetru, bet autostāvvietās vienlaikus var novietot 1750 automašīnu. Tirdzniecības centrā darbojas 210 veikalu. "Alfā" atrodas tādu zīmolu veikali kā "Zara", "Reserved", "H&M", "Euronics", "Sportland", "Kidzone", "Cenuklubs.lv", "Cinamon", "Lido", "McDonalds", kā arī citi veikali un pakalpojumu sniegšanas vietas. Tirdzniecības centrā atrodas arī "Rimi" lielveikals.

"Akropolis Group" Latvijā pieder arī tirdzniecības centrs "Akropole". Grupai piederošajos tirdzniecības centros ierasti atrodas "Maxima" lielveikali.

"Rimi Latvia" veikala rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Alfa" ieguldīja 1,9 miljonus eiro.

"Rimi Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 946,508 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,3% un bija 30,409 miljoni eiro.

Kompānija "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājam SIA "Rimi Latvia" nav bijušas pārrunas ar tirdzniecības centra "Alfa" jaunajiem īpašniekiem par "Rimi" turpmāko darbību šajā iepirkšanās centrā, atzina "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību speciālists Juris Šleiers.

Viņš norādīja, ka pašreiz arī nav zināms, kad tās varētu būt plānotas.

Jau vēstīts, ka nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kas pārvalda tirdzniecības centrus "Akropolis" Viļņā, Klaipēdā un Šauļos, kā arī "Akropole" Rīgā, pabeigusi tirdzniecības centra "Alfa" iegādi, kļūstot par vienīgo tā īpašnieku.

Akropolis Group iegādāto Alfu vadīs Zane Kaktiņa 

Akropolis Group, kas pārvalda iepirkšanās un izklaides centrus Akropolis Viļņā, Klaipēdā un...

"Akropolis Group" ietilpst Lietuvas holdingā "Vilniaus prekyba", kurā ir arī mazumtirdzniecības kompāniju tīkls "Maxima grupe". Grupai piederošajos tirdzniecības centros ierasti atrodas "Maxima" lielveikali.

"Rimi" gan ir spēkā esošs līgums par nomas tiesībām "Alfā" līdz pat 2034.gadam. "Rimi Latvia" veikala rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Alfa" ieguldīja 1,9 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka pēc darījuma noslēgšanas Rīga ir kļuvusi par pirmo pilsētu, kurā "Akropolis Group" pārvaldīs divus iepirkšanās un izklaides centrus. Tirdzniecības centrs "Alfa" kļuvis par pirmo "Akropolis Group" piederošu objektu, kuru uzņēmums pats nav attīstījis no pirmsākumiem.

Par "Alfas" vadītāju iecelta Zane Kaktiņa, kura divus iepriekšējos gadus ir bijusi tirdzniecības centra "Akropole" vadītāja.

"Rimi Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 946,508 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,3% un bija 30,409 miljoni eiro.

"Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc rekonstrukcijas apmeklētājiem durvis vēris Rimi Alfa - ieguldot 1,9 miljonus eiro, tirdzniecības zālē uzstādītas videi draudzīgas iekārtas, ieviests jaunais dizaina koncepts, uzlabota pārskatāmība un iekārtota īpaša iepirkšanās zona steidzīgajiem.

Izveidotas arī telpas e-komercijas klientu pasūtījumu komplektācijai.

“Rimi Alfa ir vēsturiski pirmais Rimi hipermārkets Latvijā, kas tika atvērts 2000. gada maijā. Veikals ir pelnīti piedzīvojis lielas izmaiņas. Pastāvīgi paplašinoties Rimi e-komercijai, daļu tirdzniecības zāles platības esam atvēlējuši ar šo iepirkšanās veidu saistītajām darbībām,” papildina Gatis Pakalnieks, Rimi Latvia hipermārketu tīkla direktors.

Jaunā dizaina – walk-through tipa – infocentrā iekārtota ātrā pašapkalpošanās kase. Infocentrā izvietots arī gatavo ēdienu un dzērienu piedāvājums līdzņemšanai.

Veikala mājsaimniecības preču nodaļā ieviestas jaunā koncepta mēbeles un vizuālā komunikācija, kas palīdz skaidrot attiecīgās preces pielietojumu sadzīvē. Savukārt mazgāšanas līdzekļu un kosmētikas nodaļā ieviests zero waste jeb beziepakojuma stends.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar biroja piebūvi Rimi pabeidzis 82 miljonus eiro vērto paplašināšanās projektu Rīgā

Db.lv,27.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot 2017. gadā uzsākto 82 miljonus eiro vērto paplašināšanās projektu, Rimi Latvia 27. aprīlī atklāj biroja jauno piebūvi Rīgā, A. Deglava ielā.

Kopumā piecu gadu laikā projekta gaitā pabeigti septiņi atsevišķi posmi jeb būvprojekti, pēc paplašināšanas kopējai centrālās noliktavas un biroja telpu platībai sasniedzot vairāk nekā 90 000 kvadrātmetru. Telpu apjoma pieaugums ir ļāvis kāpināt loģistikas pakalpojumu apjomu un modernizēt darba vidi, padarot Latviju par Rimi Baltijas loģistikas ķēdes centru.

“Šis ir viens no vērienīgākajiem projektiem mazumtirdzniecības nozarē pēdējo gadu laikā Latvijā un arī Baltijā. To īstenojot, Rimi mērķis bija ne vien efektivizēt loģistikas procesus, bet arī nodrošināt vēl plašākas telpas un veidot mūsdienīgāku un ērtāku vidi Rimi darbiniekiem. Būtiska loma bija CO2 nospieduma samazināšanai, lai 2030. gadā sasniegtu mērķi par SEG emisiju nulles līmeni. To plānojam panākt ar dažādiem kompleksiem risinājumiem: precīzu pasūtījumu plānošanu, pārdomātāku un kompaktāku transporta pielietojumu, ilgtspējīgu un energoefektīvu būvniecību un iekārtām, piemēram, Baltijā unikālu automatizēto komplektēšanas sistēmu,” stāsta Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja "Rimi Latvia" veikalos pieprasījums pēc piena alternatīvām trīs gadu laikā audzis par 47%, informē "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

No piena alternatīvām populārākais ir mandeļu dzēriens, kuru pircēji iegādājas 26% gadījumu no visiem iegādātajiem augu "piena" dzērieniem. Tāpat populārs ir auzu dzēriens un sojas dzēriens.

Vienlaikus, salīdzinot ar 2019.gadu, "Rimi" sortimentā augu izcelsmes dzērienu skaits palielinājies 2,1 reizi. Piedāvājums veidots, ņemot vērā pircēju vēlmes un atsauksmes, un starp tiem ir mandeļu, auzu, rīsu, sojas, kokosriekstu, Indijas riekstu, zirņu, kvinojas, Brazīlijas riekstu un rudzu dzērieni.

Interese par vegāniskiem un veģetāriem produktiem pastāvīgi pieaug gan liela, gan mazāka formāta veikalos.

J.Šleiers norāda, ka "Rimi" plāno turpināt darbu pie augu izcelsmes produktu sortimenta paplašināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs "Rimi Latvia" līdz šā gada 31.decembrim fiksēs cenas 100 pieprasītākajiem produktiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Programma ieviesta, lai sniegtu atbalstu Latvijas iedzīvotājiem rudens un ziemas sezonā, kad, ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu, būtiski pieaugs ierastie mājsaimniecību izdevumi.

Līdz gada beigām "Rimi" veikalos tiks samazinātas un fiksētas cenas tādās pārtikas produktu kategorijās kā piens, maize, augļi, dārzeņi, gaļa, zivis, kā arī pirmās nepieciešamības higiēnas precēm, piemēram, zobu pastai, autiņbiksītēm bērniem un citām. Pirmajā cenu pazemināšanas un fiksēšanas posmā ietvertajā preču klāstā 90% veidos pieprasītākie pārtikas produkti, pārējos 10% - pirmās nepieciešamības higiēnas preces.

"Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais norāda, ka līdz ar inflācijas kāpumu "Rimi" ik dienu saņem desmitiem pieteikumu no sadarbības partneriem par ražošanas izmaksu un produktu cenu pieaugumu, kas jāatspoguļo arī veikala piedāvājumā, un ekspertu prognozes liecina, ka izmaksu kāpums tirgū turpināsies. Savukārt klientu paradumu tendences rāda, ka cilvēki arvien aktīvāk pārskata ne tikai savu ikdienas produktu izvēli, bet arī patērētās pārtikas daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs Rimi parakstījis līgumu par depozīta iepakojuma pieņemšanu un taromātu izmantošanu ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO).

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro depozīta sistēmas ieviešanai, ar 1. februāri mazumtirgotājs nodrošinās iespēju klientiem nodot stikla un PET pudeles, kā arī metāla skārdenes* vairāk nekā 100 Rimi veikalos visā Latvijā.

“Depozīta sistēma ir ilgi gaidīts risinājums, kas ļaus samazināt piesārņojumu Latvijas dabā un veicinās iepakojuma pārstrādi. Kā lielākais mazumtirgotājs Latvijā mēs apzināmies savu atbildību un iespējas izglītot sabiedrību un veicināt veselīgu un ilgtspējīgu ieradumu attīstību, lai visi kopā mazinātu ietekmi uz vidi. Plānojot taromātu atrašanās vietas, galvenokārt vadījāmies pēc tā, lai klientiem izmantoto pudeļu nodošana būtu ērta un kļūtu par viņu ikdienas ieradumu,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecībā konkurence Latvijā vienmēr ir bijusi diezgan asa un skarba, pie kā mazumtirgotājs SIA "Rimi Latvia" ir pieradusi, tomēr, no otras puses, arī "Lidl", protams, ir spēcīgs konkurents, intervijā atzina "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

"Vienlaikus jāsaka, ka ir pircēji, kuru izvēli nosaka tikai cena, un ir pircēji, kuriem, izvēloties, kurā veikalā iepirkties, svarīgas būs daudzas citas lietas. Visdrīzāk labākajā pozīcijā būs tie, kuri visprecīzāk spēs atbildēt uz šīm pircēju vajadzībām - vai tās ir e-komercijas iespējas, vietējo ražotāju produkti, interesantas akcijas," sacīja Turlais.

Viņš pauda, ka ikviens tirgus dalībnieks rūpīgi strādās pie sava piedāvājuma pircējiem, un tiem, kas to izdarīs labāk, arī klāsies labi. "Tādēļ mēs ne tik daudz domājam par to, ko darīs "Lidl", cik par to, lai mūsu pircēji ir apmierināti," sacīja Turlais.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ar darbiniekiem esot līdzīgi kā ar pircējiem. "Mums vienmēr ir dažādas darbinieku labsajūtas un motivēšanas programmas, un tas nav saistīts ar "Lidl". Par to liecina tas, ka no mūsu vairāk nekā 6500 darbinieku lielā kolektīvā uz "Lidl" ir aizgājuši vien daži, jo alga jau nav vienīgais, kas interesē cilvēkus. Tas ir arī darba saturs, elastīgs darba grafiks, kolektīvs, izaugsmes iespējas, bonusi," teica "Rimi Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu tīkls Rimi Latvijā ieviesis divus jaunus digitālos risinājumus, kas vienkāršos iepirkšanās procesu un samazinās tā ietekmi uz vidi – iespēju iepirkties, preces skenējot ar savu mobilo tālruni, un atteikties no čeku drukāšanas pašapkalpošanās kasēs.

Tādējādi arī Latvijā ir sākusies pāreja uz elektroniskajiem čekiem. Elektronisko čeku sistēma šovasar tika sekmīgi ieviesta Rimi veikalos Igaunijā. Latvijā elektroniskie čeki sākotnēji būs pieejami tikai pašapkalpošanās kasēs, ka arī izmantojot pašapkalpošanās skeneri, jo pašlaik vēl turpinās sistēmas saskaņošana ar atbildīgajiem dienestiem, lai šo risinājumu varētu izmantot arī parastajās kasēs.

“Elektroniskie čeki ir būtisks solis pretī efektīvākam un zaļākam iepirkšanās procesam. Visās kasēs elektroniskos čekus plānojam ieviest nākamā gada sākumā. Čeks ir salīdzinoši sīka ierastā iepirkšanās procesa sastāvdaļa, tomēr tas nozīmē būtisku planētas resursu patēriņu. Jau šobrīd esam aplēsuši, ka, visiem Rimi pircējiem Latvijā atsakoties no drukātajiem čekiem, gada laikā tiktu ietaupīta 31 tonna jeb viens kravas auto papīra un no nociršanas izglābts vairāk nekā pustūkstotis koku,” stāsta Rimi digitālās attīstības direktore Liene Perija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs SIA "Rimi Latvia" investējis teju 1,6 miljonus eiro saules paneļu parka izveidē uz uzņēmuma loģistikas centra ēkas jumta, informē uzņēmumā.

Plānotais saules paneļu parka saražotās elektroenerģijas apjoms gadā ir 1750 megavatstundas (MWh), kas ir aptuveni 2% no visas kopējās "Rimi Latvia" tīklā patērētās elektroenerģijas gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

"Pēdējos 16 gados "Rimi Latvia" tīkla kopējā telpu platība ir palielinājusies par 38% un ir pieaudzis automatizācijas līmenis, ar vairākām iniciatīvām uzņēmums ir panācis, ka elektrības patēriņš ir mazākais kopš 2008.gada, un tas ir samazinājies par 6%," skaidro "Rimi Latvia" nekustamo īpašumu un attīstības direktors Māris Gailīts.

Saules enerģijas parka izveide ir daļa no kompānijas vairāku miljonu investīciju un modernizācijas projekta, informē kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs Rimi Latvija kopumā ieguldīs 8,4 miljonus eiro Rīgas biroja pārbūves projektā Deglava ielā, informē uzņēmumā.

Rimi Rīgas birojā strādā gandrīz 500 darbinieku, kuriem jau tagad ir pieejamas mūsdienīgas, energoefektīvas un ilgtspējīgas darba telpas pārbūvētajā biroja ēkā, savukārt nākamgad būs iespēja izmantot modernas konferenču un sapulču telpas jaunajā biroja piebūvē.

Jaunais Rimi birojs Rīgā ir tā dēvētais aktivitātēs balstītais birojs, kas nozīmē atvērtu plānojumu un iespēju katram darbiniekam mainīt savu darba stāvu, zonu un vietu atkarībā no veicamā darba uzdevuma.

Darbiniekiem pieejamas gan atvērtas sadarbības zonas aktīvai ideju apmaiņai, gan klusuma telpas darbiem, kam nepieciešama augsta koncentrēšanās, un tā sauktās telefonbūdiņas zvaniem. Jaunajā Rimi birojā iekārtoti atpūtas stūrīši neformālām sarunām un modernas virtuves, kur darbiniekiem ik dienas bez maksas pieejami svaigi augļi un karstie dzērieni. Birojā īstenoti mūsdienīgi, ilgstpējīgi un energoefektīvi risinājumi, piemēram, apgaismojums uz kustību sensoriem, automātiska ventilācijas regulācija atkarībā no CO2 intensitātes, gaisa temperatūras automātiska regulācija atkarībā no diennakts laika u. c. Teju kā noslēgusies arī jogas nodarbību telpas un sporta zāles aprīkošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Latvia atklājis jauno, 2788 kvadrātmetru plašo centralizēto kulinārijas un gaļas produktu ražošanas virtuvi Rīgā, A. Deglava ielā, kas apgādās visus Rimi veikalus Latvijā ar gatavajiem ēdieniem, informē uzņēmums.

Šis stratēģiski nozīmīgais solis ļaus automatizēt ražošanu un būtiski palielināt efektivitāti, dienā saražojot līdz pat 18 tonnām salātu, kulinārijas un gaļas izstrādājumu. Vienlaikus tas nozīmē arī vienotu kvalitātes kontroli un ilgtspējīgu ražošanu ar samazinātiem pārtikas atlikumiem.

Centralizētajā virtuvē nodarbināti vairāk nekā 150 darbinieku, kuri vienuviet nodrošina pilnu ražošanas ciklu – no izejvielu uzglabāšanas līdz gatavo produktu iepakošanai un marķēšanai. Uzņēmums norāda, ka šāda pieeja sniedz iespēju veikt striktu ražošanas procesu kontroli un monitoringu, attiecīgi izpildot nozarē augstākās pārtikas drošības un kvalitātes prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru