Sarunā ar Latvijas Radio viņa norādīja, ka nākamajos gados Latvijai tiek piedāvāts būtisks fondu naudas samazinājums. Sarunās par ES budžetu Latvijai ir divas prioritātes – cīnīties par to, ka kohēzijas politikas finansējums paliek tagadējā – 2007. – 2013. perioda finansējuma apmērā, kā arī cīnīties par vismaz 80% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa.
Iepriekšējā plānošanas periodā Latvija saņēmusi 3,2 miljardus latu ES kohēzijas fonda naudas. S. Rieksta skaidroja, ka Latvijai sokas ļoti labi ar iepriekšējā perioda finansējuma apguvi un projektiem ir piesaistīti 92% no 3,2 miljardiem latu. Projektos izmaksāta vairāk nekā puse (52%) no kopējā finansējuma, bet no šīs summas atpakaļ Latvijas budžetā ir saņemta gandrīz puse.
Raksti par tēmu
«Latvija ar šiem rādītājiem izskatās ļoti labi uz jauno ES dalībvalstu fona. Ja salīdzina no ES budžeta nacionālajā budžetā atpakaļ saņemto naudu – mēs esam ceturtajā vietā. Tas ir papildus arguments, ko mūsu politiķi izmanto sarunās par ES budžetu,» sacīja S. Rieksta.
Db.lv jau vēstīja, ka nav izslēgts, ka Latvija varētu izmantot savas veto tiesības saistībā ar ES daudzgadu budžeta pieņemšanu, ko Latvija apņēmusies neatbalstīt, jo priekšlikums par finansējumu valstij nav pieņemams, iepriekš pavēstīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Premjers gan arī atzina, ka ar šādu instrumentu lietošanu aizrauties nevajadzētu, jo tas var apgrūtināt citu lēmumu pieņemšanu, taču tajā pat laikā V. Dombrovskis arī sacīja, ka Latvija sen ir norādījusi uz esošo problēmu un likusi noprast savu nostāju šajā jautājumā.
