Trešdienas, 31. oktobra, vakarā pasaulē tiek svinēti Helovīna svētki jeb nakts pirms Visu svēto dienas. Rīdzinieki nav bijuši izņēmums un, pārģērbušies par mošķiem un negantiem radījumiem, pulcējās Vecrīgā.
Visu svēto dienas svinēšana bija izplatīta vēl pirms Kristus dzimšanas, un to piekopa jau senie balti un ķelti. Tradīcijas ar svecīti izgaismot ķirbi aizsākumi meklējami Īrijā, kur, saskaņā ar leģendu, kāds miris vīrs vārdā Džeks nav varējis rast mieru nedz debesīs, nedz ellē un pastaigājies pa zemes virsu, izgaismojot savu ceļu ar oglīti, kas ielikta rācenī. Daudzi īri 19. gadsimta beigās bada dēļ pārceļoties uz Ameriku, pāri okeānam aizveda arī leģendu par Džeku un rāceni – amerikāņiem leģenda iepatikusies, un, to nedaudz pārveidojot, radās tradīcija Visu svēto dienas priekšvakarā ar sveci izgaismot ķirbi.
Tradicionāli Latvijā gada tumšākais laiks rudenī tiek dēvēts par veļu laiku.
Mūsdienās ar Helovīna svinēšanu cīnās katoļu baznīca. Tā, piemēram, pirms pāris dienām Polijas arhibīskaps Andžejs Dzegņa pauda norādīja, ka Helovīna svinēšana nodara morālu kaitējumu jaunatnei, izplata pagānismu un nāves kultu. «Aizbildinoties ar jautrību, nevajadzētu jauniešus ievest tumsas, ļaunuma, vampīru un dēmonu pasaulē,» pauda garīdznieks.
Savukārt ASV Dienvidkarolīnas Universitātē (University of Southern Carolina) Helovīns izvērtās traģisks, jo studentiem uzbrucis kāds šāvējs, ievainojot trīs cilvēkus. Pašreiz ir zināms vismaz viens aizdomās turamais.