Rīgas domes deputāti lems par nakts mēra iecelšanu dzīves kvalitātes uzlabošanai nakts tumšajā laikā, liecina Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā iesniegtā informācija.

Deputātiem tiek piedāvāta prezentācija par to, kā vēsturiski tikusi organizēta nakts dzīve pilsētās. Tiek norādīts, ka, pašplūsmā atstāta, nakts dzīve izpaužas kā cilvēku pastiprināta alkohola lietošana, ballītes un trokšņošana. Savukārt, ja tā tiek apzināti organizēta, tad kļūst daudzveidīga, pilnvērtīga un droša.

Kā piemērs prezentācijā iekļauta Ņujorkas nakts dzīve, kas iedalīta vairākās kategorijās - bāri, ēdināšanas pakalpojumi, māksla un kultūra, sports un atpūta.

Galvenie problēmjautājumi Rīgā esot apgaismojuma neesamība, dažādu aktivitāšu trūkums, drošības izaicinājumi, tostarp konflikti, alkohola un narkotiku lietošana, transporta trūkums, prostitūcija u.c.

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%). Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk (no 52 % līdz 75 %) nekā sievietes. Atšķirības starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu, svārstās no astoņiem procentpunktiem Jēkabpilī līdz 27 procentpunktiem Ventspilī.

Veicot datu telpisku analīzi, CSP pārbaudīja, vai kādā no pilsētas daļām ir būtiski atšķirīgs iedzīvotāju īpatsvars no pilsētas vidējā, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Tādas atšķirības vērojamas Jēkabpilī un Ventspilī.

Rīgas satiksme saskaņā ar Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas lēmumu nodrošinās nakts satiksmi vēl uz trīs mēnešiem – līdz novembra beigām, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

Jūnija sākumā, kad tika ieviests nakts transports, bija plānots to organizēt līdz augusta beigām. Ņemot vērā to, ka pasažieru skaits, kas izmanto nakts transportu, pakāpeniski pieaug, ir nolemts nakts transportu nodrošināt arī turpmāk – līdz pat novembra beigām, kad atkārtoti tiks skatīts jautājums par nakts transporta tālāko darbību.

2011.gada jūnijā nakts transportu izmantojuši 3595 pasažieri, bet jūlijā – 9132, tādējādi abos mēnešos kopā – 12727.

Populārākais maršruts ir N1 Centrs - Mežciems, abos mēnešos tajā pārvadāti 2049 pasažieri, savukārt vismazāk izmantots ir N9 Centrs - Mežaparks, tajā jūnijā un jūlijā pārvadāti tikai 462 pasažieri.

No 4.aprīļa nakts satiksmes maršrutus apkalpos Rīgas mikroautobusu satiksme, informē Rīgas satiksme.

Pasažieriem nakts maršrutu izmantošanā izmaiņu nebūšot - arī turpmāk nakts satiksme tiks nodrošināta ierastajos maršrutos naktīs no piektdienas uz sestdienu un naktīs no sestdienas uz svētdienu, atiešanas laiki, pieturvietas un brauciena cena būs nemainīga, mainīts tikai maršrutā kursējošais transporta veids - minibusi.

Jaunums būs pasažieriem ar īpašām vajadzībām - tā kā tikai daļa minibusu, kas apkalpos nakts satiksmes maršrutus, ir piemēroti minētās pasažieru grupas pārvadāšanai, pasažieriem ar īpašām vajadzībām būs iespēja iepriekš pieteikt sev piemērotu transporta līdzekli attiecīgajā maršrutā un laikā pa tālruni 28655873.

Vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie eiro, ir apmierināti ar eiro naudas dizainu, kvalitāti un drošību, un pozitīvi novērtē eiro lietošanas ieguvumus – ērtības ceļot bez naudas maiņas un ar citām valstīm vieglāk salīdzināmās cenas.

Tomēr vienlaikus iedzīvotāji izjūt pārāk lielu sīknaudas daudzumu savos makos. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar Latvijas Banku šā gada februārī un martā veiktais pētījums.

Vairākas pētījumu kompānijas TNS šā gada sākumā veiktas aptaujas atklāj vienu kopīgu tendenci – vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie mūsu jaunās valūtas – eiro – un attiecas pret to pozitīvi. Viens no faktoriem, kas ir veicinājis iedzīvotāju pierašanu pie eiro, ir eiro monētu un banknošu dizains, ar kuru vidēji ir apmierināti 4 no 5 Latvijas iedzīvotājiem. Tostarp ar eiro monētu dizainu apmierināti ir 81% iedzīvotāju (56% monētu dizains diezgan apmierina un 25% ļoti apmierina), ar banknošu dizainu – 77% iedzīvotāju (57% banknošu dizains diezgan apmierina un 20% ļoti apmierina).

Kaut arī darbinieki nesūdzas par darba vidi, kolēģiem un priekšnieku, uzticība vienai darba vietai palikusi pagātnē. Salīdzinot ar cilvēkiem 35 – 64 gadu vecumā, tūkstošgades paaudze (21- 34 g.v.) divreiz biežāk maina darbu ik pēc diviem gadiem un uz pusi retāk gatavi vienā darbavietā pavadīt ilgāk nekā desmit gadus, liecina jaunākais Nielsen pētījums.

Naudas lietas satrauc visas pasaules iedzīvotājus, un īpaši tas redzams jautājumos, kas skar pensijas. Piemēram, 35% respondentu 50 - 64 gadu vecumā ir pilnībā vai daļēji apmierināti ar savu sagaidāmo pensiju, 47% - ar ienākumiem kopumā. 35-49 gadu vecuma grupā ar ienākumiem apmierināti ir 45%, ar pensijas prognozēm – 33%, bet jaunāko respondentu vidū (21-34 gadi) ar ienākumiem apmierināti 49%, ar nākotnes pensiju – 38%.

Latvijā situācija tiek vērtēta pozitīvāk, nekā pasaulē kopumā – 53% respondentu norādīja, ka ir apmierināti ar atalgojumu. 46% nesūdzas par sociālajām garantijām, kas saistītas ar veselības aprūpi. Mazāk pozitīvi tiek vērtēti pensiju plāni, kur apmierinātību pauž vien 31% respondentu, un uzkrājumu plāni, kur apmierināto ir vēl mazāk – 24%. Eiropas valstīs kopumā ar atalgojumu apmierināti ir 42%, Lietuvā – 46%, bet Igaunijā – 53%.

Vārtus pagarinājumā gūstot Miķelim Rēdliham, Latvijas komanda Rīgas «Dinamo» Kontinentālās hokeja līgas (KHL) regulārā čempionāta mačā savā laukumā pagarinājumā ar 3:2 (0:1, 1:1, 1:0, 1:0) pārspēja Čerepovecas «Severstaļ» vienību, tiekot pie šosezon pirmās uzvaras savā laukumā.

Iepriekšējās astoņās spēlēs savā laukumā «Dinamo» cieta astoņus zaudējumus. Treneru kolektīvā un sastāvā būtiskas izmaiņas veikusī Rīgas komanda pēdējās 19 spēlēs piedzīvojusi 17 zaudējumus, bet pēdējos piecos mačos gūtas divas uzvaras.

Pamatlaikā laukuma saimnieku labā vārtus guva amerikāņu uzbrucējs Denijs Kristo un Gunārs Skvorcovs, bet pagarinājumā ar precīzu metienu atzīmējās Miķelis Rēdlihs.

Spēli aktīvāk iesāka mājinieki, turklāt pirmajā minūtē sadursmē ar «Dinamo» uzbrucēju Gintu Meiju divi viesu hokejisti guva savainojumus. Tiesa, pirmās puslīdz bīstamās situācijas pie vārtiem izveidoja pretinieki, taču Rīgas komandas vārtsargs Jānis Kalniņš bija uzdevumu augstumos. Tuvojoties perioda vidum, rīdzinieki tika pie iespējas spēlēt skaitliskajā vairākumā, taču tas palika neizmantots.

Šogad Muzeju naktī – 20.maijā - bez maksas apmeklētājiem durvis vērs rekordliels iestāžu skaits - 172 Latvijas muzeji un citas sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas, informē Kultūras ministrija.

Šogad nakts pasākumi Latvijas muzejos notiks jau 13. reizi.

Muzeju nakts ik gadu iezīmē vasaras sākumu, kad daudzveidīgo piedāvājumu izbauda aptuveni ceturtdaļmiljons iedzīvotāju visā Latvijā. Šogad muzeji, sabiedriskās dzīves veidotāji un dažādas iestādes sagatavojušas īpaši plašu piedāvājumu, lai 20. maijā kopā varētu domāt par laiku un vienlaikus pieminēt „mūžīgi jauno” dzejnieku Eduardu Veidenbaumu, kam šogad paliek apaļi 150, skaidro kultūras ministre Dace Melbārde.

Šogad Muzeju naktī piedalās ne vien muzeji, bet arī vairāk nekā 30 dažādi sabiedriskās dzīves veidotāji. Plaši iesaistīties paredzējušas arī valsts pārvaldes institūcijas, piemēram, Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Republikas Saeima un citas. Reģionos interesantas aktivitātes rīko pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Šā gada Muzeju nakts tēma ir Laiks, kas apskatīta dažādos griezumos, apmeklētājiem liks ne tikai domāt par laiku, bet arī skaitīt un vizualizēt to. Daudzās vietās apmeklētāji no jauna varēs iepazīt arī šī gada īpašo gaviļnieku Eduardu Veidenbaumu.

Vairākums jeb 77% Latvijas pilsoņu ir kopumā apmierināti ar savu dzīvi, secināts Eiropas Komisijas (EK) publicētā kārtējā "Eirobarometra" pētījumā.

No aptaujātajiem 16% iedzīvotāju norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, savukārt 61% - ka ir diezgan apmierināti. Aptaujā norādīts, ka kopš 2018.gada rudens iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar dzīvi kopumā ir nemainīgs. Savukārt šāds apmierinātības līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur tas ir vienlīdz augsts kā pirms gada.

84% ES dalībvalstu pilsoņu kopumā ir ar savu dzīvi apmierināti, proti, 25% aptaujāto norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, bet 59% - ka ir diezgan apmierināti.

Latvijas kaimiņvalstīs arī vērojama stabilitāte apmierinātībā ar dzīvi kopumā, norādīts aptaujā. Piemēram, 73% Lietuvas un 85% Igaunijas pilsoņu 2019.gada nogalē ir bijuši apmierināti ar savu dzīvi kopumā. Salīdzinoši ar dzīvi visapmierinātākie ir Dānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Somijas pilsoņi - uz to katrā minētajā valstī norādījuši vairāk nekā 90% respondentu. Savukārt salīdzinoši zemākā apmierinātība ar dzīvi ir Bulgārijā - 54% un Grieķijā - 52% respondentu.

Lielākā daļa Latvijas pilsoņu ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi. 8% pilsoņu ir ļoti apmierināti, savukārt 52% pilsoņu ir diezgan apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

To atklāj Eirobarometra pētījums, kuru tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica 2011.gada pavasarī.

Tomēr salīdzinoši liela daļa Latvijas pilsoņu atzīst, ka nav apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi kopumā – 30% pilsoņu ir ne visai apmierināti, desmitā daļa (10%) Latvijas pilsoņu ir ļoti neapmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

Kā norāda TNS Latvia sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Dace Zolberga, kopumā visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi ir ievērojami apmierinātāki ar savu pašreizējo dzīvi – absolūtais vairākums (79%) Eiropas Savienības valstu pilsoņi ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi un tikai 21% pilsoņu kopumā nav apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

Daudzu iecienītais Nakts tirgus savā pašreizējā vietā – Spīķeru teritorijā – atradīsies vien līdz nākamā gada februāra beigām. Pēc tam to pārcels uz Centrāltirgu, atvēlot vietu daļā Rūpniecības tirgus un Gaiziņa ielā. Šīs izmaiņas daudzos tirgotājos raisījušas neapmierinātību, jo viņi ir pārliecināti – jaunajā vietā visiem vietas nepietiks, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Ideālākais variants mums, protams, ir šeit,» norādījusi Vecpiebalgas novada zemnieku saimniecības Audriņi pārstāve Iveta Švarca. «Jāatzīst, ka pārcelšanās sakarā noskaņojums Nakts tirgū nav tas priecīgākais. Šeit viss ir atsevišķi, tur – kopā, lai gan kā variants tas nav īpaši slikts. Taču man šķiet, ka visiem tur vietas nepietiks – mums plāno atvēlēt 2000 kvadrātmetru lielu teritoriju, bet šeit ir trīs tūkstoši. Turklāt tā īsti līdz galam mēs neko par gaidāmajām izmaiņām nezinām – nav informācijas,» skaidrojusi I. Švarca.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Lai radītu iedzīvotājiem un videi draudzīgu mobilitāti, Vācijas vadībā sagatavota nodomu deklarācija starptautisko ātrvilcienu nakts vilcienu attīstībai un pievienošanos tai parakstījis arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Tādējādi kopā ar citiem Eiropas Savienības (ES) valstu transporta ministriem un Eiropas Komisiju arī Latvija apņēmusies veicināt nakts ātrvilcienu pakalpojumu attīstību.

Dzelzceļa transporta nozīmība Eiropas Savienībā tiek attīstīta, lai virzītos uz Zaļā kursa mērķiem. Ar šo deklarāciju tiek sniegts politiskais atbalsts jaunajai iniciatīvai Transeiropas Ekspresis, kas ir simbols Eiropas tālākai integrācijai un savienojamībai starp dažādām Eiropas pilsētām un kultūras vietām. Jaunā iniciatīva ir platforma, uz ko arī balstīt un attīstīt “Rail Baltica” satiksmi, lai nākotnē nodrošinātu efektīvu “Rail Baltica” pasažieru vilcienu iekļaušanos Eiropas kopējā dzelzceļa pārvadājumu tīklā.

Naktī no sestdienas uz svētdienu aizvadīts festivāls Baltā nakts.

Šogad festivālu apmeklējuši aptuveni 40 tūkstoši cilvēku.

Šogad festivāls Rīgā tiek organizēts jau 10 gadu pēc kārtas, iesaistot galvaspilsētas aktīvākos kultūras un mākslas dzīves pārstāvjus, kā arī starptautiskus mūsdienu mākslas projektus.

Baltās nakts programmā tika ietverti ap 40 dažādu žanru kultūras un mākslas projektu, to vidū - kino, performances, izstādes, mūzika, dzeja, kā arī starpdisciplināri projekti.

Visi Baltās nakts pasākumi ir bez maksas un notiek dažādās pilsētas vietās. Šogad aktīvākie Rīgas punkti bija Spīķeru kvartāls Maskavas forštatē, Vecrīga, Miera ielas rajons, aktīvais Rīgas centrs, kā arī Pardaugava - Torņkalns, Mūkusalas ielas un Kalnciema ielas apkārtne.

Neskatoties uz sabiedriskā transporta cenu pieaugumu Rīgā, pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu Pasažieru vilciens biļešu cenas neplāno celt, pirmdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Pasažieru vilciena biļešu cenas nepieaugs,» teica ministrs.

Matīss norādīja, ka no valsts puses šobrīd nav gaidāma kāda rīcība saistībā ar sabiedriskā transporta cenu pieaugumu Rīgā, jo pretējā gadījumā valdībai būtu jāatbalsta arī citas pilsētas. «Ar ko Daugavpils vai Liepāja ir sliktāka par Rīgu. Tad jau arī pārējās pilsētas būtu jādotē, bet nekādā gadījumā mums šogad budžetā nav plānotas papildu naudas Rīgas domes kompensācijām, izņemot tās, kas jau ir paredzētas,» teica ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka ir samērā dīvaini biļešu cenu paaugstināšanā Rīgas sabiedriskajā transportā vainot valdību. «Diezgan dīvaini vainot valdību, jo šādas subsīdijas biļešu atlaidēm pilsētas transportā nav bijušas. Nav arī bijusi dota cerība domei, ka kādreiz valsts piemaksās biļešu cenu starpību. Mums pirmā prioritāte ir nodrošināt visā valsts teritorijā pieejamu sabiedrisko transportu un nevis tikai Rīgas teritorijā,» sacīja Matīss.

Arī 2012. gadā tiks nodrošināta nakts satiksme naktīs no pirmdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu, informē Rīgas satiksme. No nākamā gada 6. janvāra Rīgas satiksme apkalpos deviņus autobusu maršrutus, kas veidoti tā, lai apkalpotu lielāko daļu Rīgas pilsētas mikrorajonu ar augstāko iedzīvotāju skaitu.

Mazā pasažieru pieprasījuma dēļ tiks slēgts maršruts N9 (Centrs – Čiekurkalns – Mežaparks). Tajos maršruta posmos, kur pasažieru skaits bija vislielākais, tiks nodrošināta alternatīva iespēja nokļūt līdz attiecīgajam galapunktam. No esošajiem maršrutiem izmaiņas tiks veiktas piecos nakts satiksmes maršrutos: N1 (Centrs – Teika – Jugla); N2 (Centrs – Sarkandaugava – Vecmīlgrāvis); N4 (Centrs – Imanta); N5 (Centrs – Purvciems – Mežciems); N6 (Centrs – Pļavnieki – Dreiliņi).

Tāpat kā līdz šim galapunkts pilsētas centrā nakts satiksmes autobusu maršrutiem ir pieturvieta Stacijas laukums/Centrālā stacija. Maršrutus apkalpos dzeltenie midibusi. Rīgas satiksme informē, ka turpmāk maršruti N4, N5, N6 mikrorajonos atpakaļceļā nebrauks pa to pašu maršrutu un pasažieriem ir tiesības, iekāpjot jebkurā maršruta punktā braukt līdz centram ar vienu iegādāto biļeti.

Vairums rīdzinieku apmierināti ar namu apsaimniekotāju darbu, bet galvenokārt sūdzas par sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Gandrīz divas trešdaļas jeb 59,2 % rīdzinieku ir apmierināti ar apsaimniekotāja darbu («pilnīgi apmierināti» ir 11,3 % respondentu un «drīzāk apmierināti» – 47,9 % aptaujāto), liecina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS maijā veiktā aptauja par to, kā tiek apsaimniekoti rīdzinieku mājokļi. Grūti novērtēt apsaimniekotāja darbu bija 6,1 % Rīgas iedzīvotāju.

Uz jautājumu, kādā veidā tiek apsaimniekota māja, kurā viņi dzīvo, lielākā daļa aptaujāto jeb 77,5 % norādījuši, ka viņu «māja tiek apsaimniekota, piesaistot namu pārvaldi, apsaimniekotāju firmas u.tml.», bet 13,6 % respondentu atbildējuši, ka «māja tiek apsaimniekota pašu iedzīvotāju spēkiem». Jāatzīmē, ka 8,9 % rīdzinieku bija grūti pateikt, kādā veidā tiek apsaimniekota viņu māja.

«Pierīgas pašvaldību nauda Rīgai var tikt dota ar nosacījumu, ka šīs pašvaldības reāli piedalās šobrīd zaudējumu nesoša uzņēmuma pārvaldīšanā, tām ir pieejama pilna informācija par uzņēmuma stāvokli, proti, citām pašvaldībām jākļūst par Rīgas satiksmes kapitāla daļu īpašniekiem, jo Rīgas sabiedriskais transports ir arī Pierīgas pašvaldību sabiedriskais transports. Vismaz tā saka Rīgas mērs,» paziņojis Raimonds Čudars, Salaspils novada domes priekšsēdētājs.

Citas pašvaldības nejūtas atbildīgas un vainīgas par slikto Rīgas satiksmes pārvaldīšanu un finansiālo stāvokli, norāda Salaspils novada vadītājs, komentējot Nila Ušakova pausto, ka zaudējumus, kas radušies Rīgas satiksmei, ir jāsedz nerīdziniekiem, bet līdz šim rīdzinieki ir dotējuši braucienus Rīgā nereģistrētiem iedzīvotājiem.

«Monopolstāvoklī esošs, Rīgas pašvaldības kontrolēts uzņēmums ar valstī vislielāko koncentrēto klientu (pasažieru) loku, kurā liela daļa ir Rīgā iebraukušo, jau kuro gadu nespēj «savilkt galus». Tādēļ no Rīgas vadītājiem nepārtraukti skan iestudētas frāzes - «rīdzinieki maksā», «par rīdzinieku naudu» utt. Rīdzinieki maksā tādēļ, ka Rīgas pilsētai piederošs uzņēmums strādā ar zaudējumiem,» paziņojumā pauž R. Čudars.

Sniegputeņa laikā Rīgā autovadītāji, uzrādot transportlīdzekļa tehnisko pasi, varēs izmantot sabiedrisko transportu bez maksas, savā Twitter kontā paziņojis Rīgas pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs.

Papildināta ar 2., 3., 4. rindkopu.

Šāds Rīgas mēra paziņojums nācis klajā pēc tam, kad izskanējušas sinoptiķu prognozes - aktī uz ceturtdienu Rīgā gaidāma ilgstoša snigšana, kas turpināsies līdz pēcpusdienai. Saskaņā ar prognozēm, sniega segas biezums var pieaugt par sešiem līdz desmit centimetriem.

«Rītdien līdz 14.00 snigs. Aicinu autovadītājus atstāt mašīnu mājās, paņemt līdz tehnisko pasi un bez maksas braukt ar sabiedrisko transportu,» sociālajā medijā pauda N. Ušakovs, uzsverot, ka bezmaksas sabiedriskais transports autovadītājiem būs pieejams visu dienu. «Šie braukšanas atvieglojumi tiek ieviesti, lai mazinātu satiksmes intensitāti un sastrēgumus stipras snigšanas laikā un atvieglojotu ielu uzturēšanas tehnikas darbu,» skaidroja pilsētas vadītājs.

Pēdējo divu gadu laikā novērots, ka rīdzinieki arvien vairāk sākuši apmeklēt tirdzniecības centrus un tajos esošās kafejnīcas, stāsta kafejnīcu tīkla Double Coffee pārvaldītājas SIA DC restorāni valdes loceklis Sergejs Plotņikovs.

Viņš norāda, ka tāpēc nolūkā noturēt esošos un piesaistīt jaunus klientus Double Coffee no 2014.gada sāka vairāk uzmanības veltīt rīdzinieku pieprasījuma un vēlmju apmierināšanai.

«Būtībā mūsu fokuss kopš tā laika ir tieši rīdzinieki. Tā kā rīdzinieki ir ļoti prasīga publika, tad cenšamies ar viņiem strādāt ļoti uzmanīgi. Tas nozīmē, ka jāveic ieguldījumi telpu uzlabojumos, rekonstrukcijās, kā arī jaunu vietu atvēršanai tieši tirdzniecības centros,» atzīst DC restorānu valdes loceklis.

Par to, ka rīdzinieki apmeklē vairāk tirdzniecības centru kafejnīcas, nevis kafejnīcas ārpus tiem, liecina arī darbības rādītāji. Proti, pēdējo divu gadu laikā apgrozījums visvairāk pieaug tieši tirdzniecības centros, atzīmē Plotņikovs.

Latvijas komanda Rīgas Dinamo leģendārā Sanda Ozoliņa vadībā šodien Omskā uzsāk savu desmito Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu.

Rīdzinieki plkst.16 pēc Latvijas laika viesos spēkosies ar Omskas Avangard komandu. Maču tiešraidē varēs skatīties kanālā Viasat Sport Baltic.

Turpinājumā tiks aizvadīti vēl trīs izbraukuma mači - ceturtdien rīdzinieki spēkosies ar Novosibirskas Sibirj, sestdien duelēsies ar Astanas Baris, bet pirmdien krustos nūjas ar Hantimansijskas Jugra. Pēc tam būs piecu mājas spēļu sērija, kas sāksies 31.augustā ar maču pret Maskavas Spartak.

FOTO: Latvija, uzvara! Atskats uz basketbola nedēļas nogali

Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir neapmierināti ar pašreizējā aizsardzības ministra, ministru prezidenta biedra Arta Pabrika, ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska un zemkopības ministra Jāņa Dūklava darbu, liecina aģentūras TNS un telekompānijas LNT raidījuma 900 sekundes augustā veiktā pētījuma rezultāti.

Pašreizējā aizsardzības ministra A. Pabrika darbu Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji novērtējuši vidēji ar 4,1 punktu 10 punktu skalā. Gandrīz trešdaļa (28%) aptaujāto norādījuši, ka ir ļoti neapmierināti ar A. Pabrika darbu (1 līdz 2 punkti 10 punktu skalā), savukārt 17% norādījuši, ka ir neapmierināti ar pašreizējā aizsardzības ministra darbu, novērtējot to ar 3 līdz 4 punktiem 10 baļļu skalā. Kā vidēju (5 līdz 6 punkti) to vērtē ceturtā daļa (24%) aptaujāto, 12% iedzīvotāju ir apmierināti un 3% - ļoti apmierināti ar A. Pabrika darbu.

Savukārt vidējais vērtējums pašreizējā ārlietu ministra Ģ. V. Kristovska darbam ir 3,2 punkti 10 punktu skalā. Ļoti neapmierināti ar ārlietu minsitra darbu ir 41% iedzīvotāju, savukārt 1% - ļoti apmierināti ar viņa darbu. 1% aptaujāto ir norādījuši, ka nezina šādu ministru.

Pagājušās nedēļas nogalē desmito reizi visā Latvijā ar daudzveidīgām aktivitātēm notika akcija Muzeju nakts, kuras devīze bija: «Sarkanā krāsa – dzintars».

Šā gada Muzeju nakts noslēdza tematisko trīs gadu ciklu Trejkrāsainā saule, ko iedvesmojušas Raiņa dzejas rindas par sauli, kas «atspīd drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana». Ciklu veidojušas trīs krāsas un trīs Latvijas dārgumi – zilā jūra, zaļais mežs un sarkanais dzintars, iezīmējot dzintara tapšanas ceļu, vienojot jūru ar mežu un brīnumaino saules akmeni – dzintaru.

Eiropas muzeju akcijā Muzeju nakts šogad piedalījās aptuveni 120 Latvijas muzeji, kā arī citas kultūrvēsturiskas institūcijas.

Pasākums tradicionāli norisinājās no sestdienas vakara pulksten 19 līdz svētdienas pirmajai rīta stundai vai ilgāk.

Pēc piecus gadus ilgas tiesvedības nacionālie bruņotie spēki slēgs mierizlīgumu ar uzņēmumu, kas Latvijas karavīriem Afganistānā piegādāja nekvalitatīvas nakts redzamības ierīces. Armija savu naudu vairs neatgūs.

Nacionālie bruņotie spēki 2007. gadā no šūšanas firmas Neja & Co par pusotru miljonu iepirka nakts redzamības iekārtas Latvijas karavīriem Afganistānā. Tomēr izrādījās, ka iekārtas ir vismaz divus gadus vecas, smagākas, nekā pieļaujams un pilnas ar beigtām mušiņām. Iekārtas nebija derīgas lietošanai, vēsta raidījums Nekā Personīga. Karavīri iekārtas tā arī nesaņēma un tās piecus gadus nostāvēja armijas noliktavā.

Līdz šim bruņotie spēki tiesājās ar kompāniju, kas pārdeva nakts redzamības iekārtas. Aizvadītajā nedēļā Valda Dombrovska valdība aiz slēgtām durvīm nolēma par mierizlīgumu un nakts redzmaības iekārtas tiks pārdotas izsolē. Pārdošanu uzticēs valsts īpašumā esošajai Pareks bankas mantiniecei Reverta, kas šai

Laikā, kad dzīves ritējums notiek lēnāk nekā ierasts, filmu režisors un vairāku grāmatu autors Māris Martinsons, sāk publicēt savu pirmo elektronisko grāmatu "Klusa nakts", atklājot sarežģītas cilvēku attiecības ierobežojošā laika posmā - Ziemassvētkos.

Grāmata pieejama elektroniskā formātā no 3. aprīļa interneta vietnē www.klusanakts.com, kur ik nedēļu autors publicēs nākamo grāmatas nodaļu.

"Ikvienu šī brīža situācija, kas pārņēmusi pasauli, ietekmē atšķirīgi. Man tas ir pārdomu laiks. Laiks, kad ir iespēja apskatīties uz noieto ceļu. Apstāšanās man nozīmē pārskatīt uzrakstītos scenārijus. Gan tos, kas noteikti ieraudzīs dienas gaismu kinoteātros, gan tos, kas jau sen ir nolikti tālākajos pagātnes vai arī nākotnes plauktos. Uz galda ir iesākti romāni, nepabeigti vai arī vienkārši latviešu valodā vēl nepublicēti stāsti. Kā, piemēram, "Klusa nakts"," stāsta M. Martinsons.