Pašlaik skaidra ir summa, par kādu budžeta izdevumi jāsamazina, taču nav skaidrs, uz kā rēķina.
To intervijā Latvijas Radio teica finanšu ministrs Einārs Repše. Viņš uzsvēra, ka zemākais Latvijas ekonomikas punkts būs nākamgad, bet toties ekonomikas atveseļošanās varētu būt straujāka nekā līdz šim domāts.
E. Repše sacīja, ka papildu 90 milj. Ls cerēts iegūt no jaunajiem nodokļiem — kapitāla pieauguma un mājokļa nodokļiem. Pēdējam ir vairāki varianti, no kuriem E. Repše personīgi atbalsta pirmo variantu— 1.5% likmi dzīvokļiem un mājām, nosakot minimālo neapliekamo platību, jo tad lielāks slogs gultos uz luksusa un neapdzīvotiem īpašumiem. «Ja Saeima lems, ka šis nodoklis nav jāievieš, mēs to neieviesīsim, bet tad par lielāku summu būs jāmazina budžeta izdevumi. Šobrīd varam pilnīgi noteikti pateikt — ja nodokļu ieņēmumi tiks palielināti par plānotajiem 90 miljoniem latu, budžeta samazinājums būs nepieciešams tikai aptuveni 409 miljonu latu apmērā. Veselības aprūpei garantēsim 3.4% no IKP. Neko vairāk es šobrīd negribētu cieti solīt, jo samazinājumam būs jāpakļauj visas valdības realizētās funkcijas, jo pretējā gadījumā nepieciešamo summu nesavāksim,» tā E. Repše.
Viņš pauda, ka valdība ir noskaņota pensijas nākamajā gadā nesamazināt, tomēr sociālā budžeta izdevumi būs jāmazina. Jāvērtē būšot uzmanīgi, taču rezultāts esot jāsasniedz.
Lai arī kopš PVN paaugstināšanas pagājis vairāk kā pusgads, E.Repše nevarēja atbildēt uz jautājumu, ko tas ir devis. Ieņēmumi esot mazāki, taču neesot skaidrs, vai iekasēts mazāk tāpēc, ka paaugstināta likme, vai tāpēc, ka samazinājusies ekonomiskā aktivitāte un cilvēki iepērkas mazāk. «Ja man būtu šodien jāizvēlas, es nebūtu cēlis PVN, bet izvērtēt, vai tas efekts ir bijis viennozīmīgi negatīvs, kā to daži apgalvo, arī nav pamata,» sacīja E. Repše.
