Par to, vai pensiju palielināšanas gadījumā patiesie ieguvēji tiešām būtu pensionāri, var šaubīties. No vienas puses, viņi «uz rokas» saņems vairāk naudas, kas būtu patīkami, taču, no otras puses, tā ir nauda, kas uzreiz nonāktu tirgū, kas savukārt un šo faktu momentāni reaģētu.
Tā savā viedoklī biznesa žurnālam LD par pensiju indeksāciju norāda bijušais finanšu ministrs Einārs Repše, skaidrojot, ka «pieaugot naudas masai tirgū, palielinātos arī dažādu patēriņa preču un patēriņa cenas. Tādējādi veidotos situācija, ka naudas pensionāriem gan ir vairāk, savukārt par nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem jāmaksā vēl pamatīgāk, turklāt arī visiem tiem cilvēkiem, uz kuriem šī pensiju indeksācija nemaz neattiektos.»
Repše norāda, ka ir jāņem vērā arī tas, kādu iespaidu pensiju indeksācija, kas šajā gadījumā nozīmētu šī pabalsta palielināšanu, var atstāt uz valsts finansiālo situāciju kopumā. Turklāt šeit runa ir uzreiz par diviem aspektiem. «Šāda neapdomīga naudas tērēšana var negatīvi ietekmēt sociālā budžeta ilgtspēju, un tas nav mazsvarīgs faktors,» tā viņš.
«Nereti pensiju un sociālā budžeta ilgtspējas jautājums tiek saistīts ar starptautisko aizdevēju – Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda – prasībām Latvijai. Protams, nevar noliegt, ka aizdevēji, pārskaitot mums nepieciešamos līdzekļus, ir prasījuši, lai tiktu samazināts budžeta deficīts. Šajā kontekstā jāņem arī vērā, ka nākamgad ir jāturpinās valsts budžeta konsolidācijai pietiekami lielā apmērā,» skaidro bijušais finanšu ministrs.
«Jebkurā gadījumā uzskatu, ka lēmums par to, kurā brīdī, kā un cik lielā mērā pensijas Latvijas pensionāriem ir jāpalielina, būtu jāpieņem nevis politiķiem, bet gan finanšu speciālistiem, kuri spēs skatīt šo jautājumu saistībā ar daudziem citiem faktoriem. Piemēram, nākamā gada budžetu un tā iespējām,» sava viedokļa nobeigumā norāda Repše.
