Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts informatīvais ziņojums, kurā iekļauti veicamie pasākumi administratīvā sloga samazināšanai elektronisko sakaru tīkla komersantiem platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstībai, informē Satiksmes ministrijas pārstāvji.

Viens no informatīvajā ziņojumā apskatāmajiem jautājumiem ir saistīts ar servitūta par labu publiskajiem elektronisko sakaru tīklu operatoriem nodibināšanas nosacījumiem. Elektronisko sakaru komersanta servitūta tiesības šobrīd regulē Elektronisko sakaru likums, kas nosaka, kapubliskā elektronisko sakaru tīkla operatoram ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un servitūta tiesības realizē, savstarpēji vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Ja puses nevar vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

10. aprīlī Ņujorkā tika parakstīts kopīgs komunikē, ar kuru tika nodibinātas Latvijas Republikas un Libērijas Republikas diplomātiskās attiecības.

Kopīgo komunikē par abu valstu diplomātisko attiecību nodibināšanu Latvijas vārdā parakstīja ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis ANO Ņujorkā Jānis Mažeiks un Libērijas vārdā – ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, pastāvīgā pārstāve ANO Ņujorkā Mardžona Kamara (Marjon V. Kamara).

Abu valstu vēstnieki pauda gandarījumu par diplomātisko attiecību nodibināšanu, kas tālāk sekmēs abu valstu sadarbību divpusējā līmenī un starptautiskajās organizācijās.

Abu vēstnieku sarunas laikā tika pārrunātas Latvijas un Libērijas prioritātes ANO, sadarbības iespējas globālo attīstības mērķu pēc 2015. gada izstrādē un dzimumu līdztiesības jautājumos. Vēstnieki sarunā uzsvēra nepieciešamību veicināt starpreģionālo dialogu ANO un iespējas to darīt arī Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā 2015. gada pirmajā pusē.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Piektdien, 7. novembrī, Mārupē uz Pirmo Vislatvijas reģionālo uzņēmēju biedrību kongresu pulcēsies uzņēmēji no 26 Latvijas novadiem un pilsētām, lai satiktos un debatētu par Latvijas reģionu attīstību, spriestu par ES fondu pieejamību uzņēmējiem, uzņēmēju un pašvaldību sadarbības jautājumiem, kā arī citiem Latvijas reģionos strādājošajiem uzņēmējiem būtiskiem jautājumiem, informē biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētājs Normunds Čiževskis.

Mārupes uzņēmēju rīkotajā kongresā piedalīsies reģionālās uzņēmēju biedrības un klubi no Alojas, Alūksnes, Babītes, Balviem, Bauskas, Cēsīm, Daugavpils, Grobiņas, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Ķekavas, Liepājas, Limbažiem, Līvāniem, Ludzas, Mārupes, Ogres, Priekules, Rēzeknes, Rīgas, Salaspils, Siguldas, Talsiem, Tukuma un Valmieras pilsētām un novadiem.

Kongresa ievaddaļā reģionu uzņēmējus uzrunās Ekonomikas ministrijas, Vides un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, kas izstāstīs savu redzējumu par ES fondu pieejamību Latvijas reģioniem un Latvijas pašvaldību kopējās attīstības galvenajiem virzieniem Nacionālā attīstības plāna kontekstā 2015. gadā un vidējā termiņā.

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām.

Kā informēja FM pārstāvji, likumprojekts izstrādāts, lai radītu iespēju turpināt piemērot invalīdu biedrību uzņēmumiem likuma par UIN noteikumus, kas paredz, ka no UIN maksāšanas tiek atbrīvotas invalīdu biedrību, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu kapitālsabiedrības, ja tās pārskaita biedrībai, kas to dibinājusi, summas, kas ir lielākas par taksācijas gadam aprēķinātajām uzņēmuma ienākuma summām.

Šobrīd likumā par UIN atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām ir noteiktas 16 kapitālsabiedrības, kas ir atbrīvotas no UIN maksāšanas, tostarp Latvijas Neredzīgo savienības SIA LNS kultūras centrs Rītausma, Latvijas Neredzīgo savienības SIA LNS Zīmju valodas centrs un Latvijas Neredzīgo savienības SIA LNS Komunikācijas centrs.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas darbinieki ir pabeiguši darbu pie vērienīgas izmeklēšanas, kas turpinājās 2 gadus un kuras laikā tika savākts pietiekams pierādījumu kopums, lai uzsāktu kriminālvajāšanu par nelikumīgām darbībām, rīkojoties ar dzīvokļu īpašnieku biedrību naudas līdzekļiem, liecina medijiem sniegtā informācija.

2012.gada 14.decembrī tika saņemti kriminālprocesa materiāli no Liepājas prokuratūras par SIA Remaks Namu Serviss amatpersonu iespējami nelikumīgām darbībām, rīkojoties ar dzīvokļu īpašnieku biedrību naudas līdzekļiem. Ņemot vērā šī kriminālprocesa apjomīgumu, juridisko sarežģītību un procesuālo darbību daudzumu, izmeklēšana šī kriminālprocesa ietvaros bija noteikta kā prioritāte.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika nopratināti 52 cilvēki, tai skaitā iesaistīto uzņēmumu darbinieki un cietušo biedrību pārstāvji, tika izskatīti banku un komunālo uzņēmumu dokumenti, veikta dokumentu izņemšana, grāmatvedības ekspertīze, lai dokumentāli pamatotu un apstiprinātu dzīvokļu īpašnieku biedrībām nodarītā kaitējuma apmēru, kas konstatēts pusotra gada laikā.

Gada sākums tradicionāli ir nozīmīgs atskaites punkts Latvijas likumdošanā – brīdis, kad spēkā stājas daudzi normatīvie akti, kas pērn pieņemti. Šķiet, ka Rūpnieciskā īpašuma izmantošanas un aizsardzības jomā izmaiņu vēriens šogad ir bijis plašāks nekā parasti – Latvijas uzņēmējiem ir jārēķinās ar atšķirīgu komercķīlu regulējumu un jāpierod pie attiecīgās kategorijas lietu izskatīšanas jaunas kārtības tiesās.

Pieaugošā tendence ieķīlāt rūpniecisko īpašumu lika Saeimas deputātiem izšķirties par virkni svarīgu grozījumu Komercķīlas likumā, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī. Grozījumi paredz, ka Latvijas nacionālās preču zīmes, dizainparaugus, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas, Latvijas un Eiropas patentus turpmāk varēs ieķīlāt vienīgi kā komercķīlu.

Agrāk šos aktīvus bija iespējams ieķīlāt divu dažādu procedūru ietvaros:

1) fiziskās personas – uz iesnieguma pamata Patentu valdes vestajos reģistros;

2) komersanti – vēršoties ar pieteikumu Uzņēmumu reģistrā. Atbilstoši agrākajam regulējumam, reģistrējot komercķīlu,

«Atrast piemērotas telpas mūsu nozares uzņēmumam Rīgā ir gandrīz neiespējami,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta Andžejs Stenclavs, kosmētikas ražotāja Kinetics Nail Systems vadītājs.

«Ārpus Rīgas variantus neizskatījām, jo mūsu speciālisti (kas ir uzņēmuma zināšanu atslēga) lielākoties dzīvo Rīgā un tuvējā Pierīgā, ērta nokļūšana ir patiešām svarīga, tāpēc neizvērtējām iespējas, piemēram, Olainē. Piemērotu risinājumu atrast ir sarežģīti, jo trūkst ne tikai modernu telpu, bet arī mūsdienu prasībām atbilstošu platību/teritorijas un sakārtotas vides. Milzīga problēma ir padomju laika mantojums, tā veidotā pilsētvide, ko finansiāli grūti vai neizdevīgi sakārtot. Pat uzbūvējot šādā vidē jaunu ēku, tā neatbilst visām kompānijas vajadzībām. Kosmētikas uzņēmuma partneri pārstāv luksusa segmentu. Pat ja ēka, biroja iekārtojums ir jauks, mūsdienīgs, partneri redz un novērtē arī apkārtējo vidi,» viņš skaidro.

19. septembrī Ņujorkā parakstīts kopīgs komunikē, ar kuru tika nodibinātas Latvijas Republikas un Grenādas diplomātiskās attiecības.

Kopīgo komunikē par diplomātisko attiecību nodibināšanu starp abām valstīm Latvijas vārdā parakstīja ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis ANO Ņujorkā Normans Penke un Grenādas vārdā – ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, pastāvīgā pārstāve ANO Ņujorkā Dessima Viljamsa (Dessima M. Williams).

Abu valstu vēstnieki pauda gandarījumu par diplomātisko attiecību nodibināšanu, kas veicinās gan valstu divpusējo attiecību attīstību, gan arī sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros. Vēstnieki pārrunāja abu valstu politisko, ekonomisko un kultūrvēsturisko attīstību, divpusējās sadarbības iespējas ekonomiskajā, kultūras un tūrisma jomās, kā arī aktuālos darba kārtības jautājumus un sadarbības iespējas ANO.

Latvijā bāzētā aviokompānija PrimeraAir nākamgad atklās lidojumus no Rīgas savā populārākajā maršrutā - uz Malagu, informē kompānijas pārstāvji.

Uzņēmuma straujā izaugsme un aviācijas tūrisma tendences reģionā mudinājusi aviokompāniju sākt lidojumus no Rīgas uz populāro atpūtas reģionu Kosta del Sol Malagā, Spānijā. Lidojumi tiks veikti reizi nedēļā 2018.gada vasaras sezonā, izmantojot Boeing 737-800 Next-Gen ar 189 vietu ietilpību.

«Atvērt lidojumu no Latvijas mums ir būtisks solis un gaidīts lēmums jau kopš brīža, kad uz Latviju tika pārnesta galvenā mītne. Mūsu izmaksu bāze ļauj konkurēt ar tādiem aviopārvadātājiem kā Norwegian, Ryanair, Vueling un citiem. Latvijā varēsim piedāvāt ļoti konkurētspējīgu produktu gan individuāliem ceļotājiem, gan arī tūrisma aģentūrām,» komentē PrimeraAir komercdirektore un vice-prezidente Anastasija Višņakova.

Nozares eksperti kā iemeslu Latvijā bāzētās zemo cenu aviokompānijas Primera Air bankrotam min ilgtspējas trūkumu izvēlētajā attīstības modelī.

«Par daudz izaugsmes, ko nespēja pacelt. Īstermiņā zaudējums Latvijas ekonomikai, bet pieredze rāda, ka vieta tukša nepaliek,» par kārtējo upuri gaisa pārvadājumu jomā, kur valda asa konkurence, norāda aviācijas eksperts Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmējis, ka pērn Latvijā bazētajā kompānijā bija 113 darbinieki, 95 milj. eiro apgrozījums, bet 1,5 milj. eiro samaksāti nodokļos.

Par lēmumu uzsākt bankrota procedūru Primera Air paziņoja jau pirmdien.1.oktobrī pilotiem un stjuartiem adresētajā kompānijas lidojumu vadītāja izsūtītajā epastā. Tajā kā viens no iemesliem šādam iznākumam minētas augstās izmaksas. Proti, jauno Airbus lidmašīnu piegāžu aizkavēšanās likusi lidaparātus nomāt, izmaksām kļūstot pārāk augstām. Savukār Airbus piegāžu kavēšanās saistīta ar problēmām dzinēju ražošanā, vēstīja Bloomberg. Primera vairāku mēnešu ilgie centieni sameklēt ilgtermiņa finansējumu nevainagojās panākumiem, līdz ar ko tai nav bijusi cita izvēle, kā vien uzsākt bankrota procedūru.

#Nodibina biznesa sieviešu klubu SheXo ar mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu vadībā.

Pēc Deloitte iniciatīvas Latvijā nodibina biznesa sieviešu klubu SheXo ar mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu vadībā.

Deloitte SheXo klubs pasaulē darbojas jau kopš 2011. gada un šobrīd apvieno 10 Centrāleiropas valstu sievietes, kas strādā vadošās pozīcijās gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Arī Latvijā šim klubam šobrīd jau pievienojušās vairāk nekā 40 zinošas, mērķtiecīgas un spēcīgas sievietes- līderes, lai dalītos gan ar savu pieredzi, gan iedvesmotos un mudinātu arī citas sievietes jauniem panākumiem, uzdrošinoties sasniegt visambiciozākos karjeras mērķus.

«Mūsu mērķis ir veicināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumā, darbojoties mentoringa lomā un palīdzot ar idejām, lai arvien vairāk sieviešu varētu sasniegt valdes pozīciju. Lietuvā SheXo klubā mums jau ir 60 biedri, no tiem divi ir vīrieši, kas vēlas labāk izprast, kādā veidā radīt līdzsvaru savu uzņēmumu valdē. Līdz ar to nav tā, ka šajā klubā mēs neielaižam vīriešus- mēs veltām uzmanību jebkam, kas palīdz sievietēm attīstīt karjeru,» SheXo kluba Latvijā atklāšanā sacīja Deloitte Latvia partnere Kristīne Jarve. Viņa piebilda, ka šajā klubā ir ieinteresēta gan pragmātisku, gan emocionālu apsvērumu dēļ. «Pētījumi apliecina, ka uzņēmumi, kuru valdē ir vismaz 30% sieviešu, ir inovatīvāki, ar labāku reputāciju un mazāku kadru mainību. Savukārt personīgi kā divu meitu mammai man ir svarīgi, lai tad, kad viņas veidos savu karjeru, viņām vairs nav jāsaskaras ar stereotipiem par sieviešu un vīriešu profesijām un to, ko sieviete var vai nevar darīt un sasniegt,» piebilda K. Jarve.

Mantojuma atstājējam testaments būs jāsagatavo rakstiski, pašrocīgi visu testamentu uzrakstot un parakstot. To paredz Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts «Grozījumi Civillikumā», ar ko plānots uzlabot un modernizēt mantojuma tiesības.

Tāpat grozījumi paredz atteikties no priviliģētajiem testamentiem, mutiskajiem testamentiem un lieciniekiem publiska testamenta sagatavošanā. Pašlaik Civillikumā ietvertā prasība pēc obligātas liecinieku klātbūtnes publiska testamenta sagatavošanā vispārējos gadījumos ir lieka un testamenta sastādīšanai šī prasība ir apgrūtinoša, norāda ministrija.

Savukārt Notariāta likumā tiek noteikts regulējums tiem, kas nespēj vai neprot parakstīties, proti, persona uzdod to savā vietā izdarīt citai personai, ko ar savu parakstu apliecina šī persona un zvērināts notārs.

Savukārt mantojuma aizgādnības nodibināšanas funkcija tiek nodota zvērinātiem notāriem. Pašreiz tas ir tiesas kompetencē, tomēr tas ir laikietilpīgs un sarežģīts process, kas nenodrošinot mantojuma aizgādnības nodibināšanas galveno funkciju – operatīvu rīcību.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM piešķīrusi vairāk nekā 400 000 eiro aizdevumu jauno uzņēmēju atbalstam, kas startējuši Kuldīgas novada LEADER projektu konkursā.

Finansējumu pirmo reizi saņēmuši visi pieteiktie projekti – kopumā deviņi novada uzņēmumi, kas darbojas pārtikas rūpniecības, kokapstrādes, amatniecības, veterinārijas, ēdināšanas, inženierdarbības un koku apkopes nozarēs.

Finansējuma piešķiršana notikusi ciešā sadarbībā ar Kuldīgas novada biedrību “Darīsim paši!”, organizējot uzņēmējiem kopīgas apmācības un konsultācijas par projektu sagatavošanu un iesniegšanu.

“Esam gandarīti par arvien lielāku mazo uzņēmēju aktivitāti un ambīcijām Latvijas reģionos, kas, spītējot neskaidrajiem ekonomiskajiem apstākļiem un ierobežojumiem pandēmijas dēļ, ir gatavi paplašināt biznesu, attīstīt jaunus produktus un pakalpojumus. Sadarbībā ar biedrību “Darīsim paši!” ir izdevies sasniegt izcilu rezultātu un finansēt pilnīgi visus šajā LEADER projektu konkursa kārtā izvirzītos uzņēmumus, kas ir līdz šim nebijis notikums,” saka ALTUM Kurzemes reģiona vadītāja Ilze Zandberga.

Nepilnu divu gadu laikā Rīgas dome dažādām biedrībām un nodibinājumiem izmaksājusi 45,85 miljonus eiro - 22,43 miljonus eiro pērn un 23,42 miljonus šī gada pirmajos deviņos mēnešos, liecina pēc portāla «pietiek.com» pieprasījuma pašvaldības sagatavotais pārskats.

Pievienots Latviešu Samariešu apvienības komentārs 5.rindkopā

Kopumā dažādos apmēros Rīgas dome novirzījusi finansējumu 1104 biedrībām un nodibinājumiem. Dome gan ir sniegusi informāciju tikai par pašvaldības struktūru novirzīto finansējumu, lai gan tika pieprasīti arī dati par pašvaldības kapitālsabiedrību sniegto finansējumu, norāda portāls.

Tāpat publiskotajos datos ir uzskaitīts finansējuma piešķīrums dažādām organizācijām pašvaldības deleģēto funkciju izpildei, piemēram, uzskaitītas vairākas biedrības, kas saņēmušas finansējumu, piedaloties pašvaldības līdzfinansētajā kultūras pieminekļu saglabāšanas programmā, uzskaitītas arī organizācijas, kas saņēmušas līdzfinansējumu pirmsskolas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī virkne dažādu sociālo pakalpojumu sniedzēji un citi.

Ekspremjers un tagadējais Vienotības biedrs Einārs Repše, kurš nesen kopā ar domubiedriem, tostarp sabiedrībā zināmiem uzņēmējiem, nodibinājis biedrību Latvijas attīstībai ar mērķi «īstenot Latvijas augsto attīstības potenciālu», komentējot savas apjomīgās parādsaistības norāda, ka no viņa biznesu mācīties nevajag.

«Naudai šobrīd manā dzīvē nav sevišķi liela loma, it sevišķi ņemot vērā manus parādus,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Repše.

Latvijas attīstībai dibinātājs gan arī izskaitīja pozīcijas, kurās, viņaprāt, padarītais darbs bijis veiksmīgs: «Latvijas Banka, ko es vadīju, tika izveidota un vadīta ļoti sekmīgi. Naudas reforma, pat neskatoties uz savā laikā ļoti izglītotiem ekonomistiem, kas bija ļoti skeptiski un ļoti noraidoši par Latvijas rubļa ieviešanu... Es viņu viens pats faktiski izplānoju, ar saviem kolēģiem īstenojām un viņa bija ļoti veiksmīga. Arī politikā, lai arī tur esmu pielaidis kļūdas, kuras varbūt otrreiz nepielaidīšu, bet nav tā, ka tā darbība bijusi pilnīgi neveiksmīga. Finanšu ministra amatā es biju grūtākajā laikā, kad Latvijai nācās iziet no krīzes un risināt iepriekšējo valdību sastrādātos brīnumus. Arī tur – varbūt to ir mazāk dzirdējuši Latvijā, bet starptautisko institūciju vidū ir ļoti labas atsauksmes par tieši Finanšu ministrijas darbu. Tā kā ir man savas stipras puses, bet tas noteikti nav varbūt bizness – tur es arī ne kādu mācīt centīšos, ne arī... Man acīmredzot liktenis lēmis kādu citu lomu.»

Hokejists Sandis Ozoliņš pieņēmis lēmumu noslēgt savu karjeru sportā un iestāties politiķa Einara Repšes dibinātajā biedrībā Latvijas nākotnes forums, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 paziņoja hokejists.

Plānots, ka Ozoliņš kļūs par biedrības ģenerālsekretāru.

«Vēlos pateikt paldies saviem vecākiem, ģimenei, treneriem, komandas biedriem un citiem, kas mani atbalstīja hokejista gaitās. Tāpēc ar šo pateicību vēlos paziņot, ka beidzu profesionālās hokejista gaitas. Sportā esmu bijis ilgus gadus un šo darbu esmu veicis ar milzīgu mīlestību un atdevi. Ir pienācis laiks,» sacīja Ozoliņš.

Taču stāstot par saviem nākotnes plāniem Ozoliņš sacīja, ka esot nopietni apdomājis, ko darīt tālāk un pirms kāda laika pieņēmis lēmumu iesaistīties Repšes dibinātajā biedrībā Latvijas nākotnes forums. Esmu gatavs strādāt Latvijā un ar savu turpmāko darbu darīt lietas, kas nestu labumu sabiedrībai kopumā,» piebilda Ozoliņš.

Konkurss Latvijas Būvniecības Gada balva notika trešo reizi, noskaidrojot Latvijas labākās būves un būvniekus.

Plašāk par uzvarētājiem - raksta galerijā!

Konkursam kopumā tika pieteikti 88 objekti.

Konkurss Latvijas Būvniecības Gada balva ir žurnālu Latvijas Būvniecība un Latvijas Architektūra organizēts konkurss, sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju, VARAM, Rīgas domes Īpašuma departamentu, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, biedrību Building Design and Construction Council, Latvijas Restauratoru biedrību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Latvijas Amatniecības kameru, biedrību Zaļās mājas.

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

Piektdien, 27.novembrī, Tieslietu ministrijā tika apbalvoti 26 apkalpojošās sfēras uzņēmumi – akcijas Latviešu valodai draudzīga vide laureāti.

Akcijas mērķis ir noteikt, kuros apkalpojošās sfēras uzņēmumos vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības valsts valodas lietojuma jomā, skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve Līva Rancāne.

Valsts valodas centrs organizē akciju laikā no 2015.gada maija līdz septembrim. Tā notiek ceturto gadu pēc kārtas.

Šā gada akcijas laureātu saraksts:

SIA Kusman 14 kafejnīca Ostas 23;

SIA IMIga kafejnīca Panna;

SIA BODOSE krogs-restorāns Pie brāļa;

SIA Mārtiņklīvi T veikals Mārtiņklīvi;

SIA Valmiermuižas pils krogs Valmiermuižas alus virtuve;

“Eksporta un inovācijas balvai 2024” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” izvirzīti seši jauni tūrisma produkti, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

“Lai arī tūrisma nozarē pēdējie gadi bijuši izaicinājumu pilni, priecājamies, ka gan pašvaldībām, gan uzņēmumiem ir izdevies izveidot jaunus piedāvājumus, kam ir labs potenciāls gan vietējā, gan ārvalstu tūrisma tirgū. Īpaši priecē tūrisma attīstība Latgalē – esam nominējuši balvai divus daudzsološus produktus no šī reģiona. Pašvaldību iestāžu grupā atzinīgi vērtējami spēcīgie piedāvājumi, kas saistīti ar zinātni un sniedz plašas izglītošanās iespējas gan skolēniem, gan sabiedrībai kopumā. Savukārt komersantu grupā šogad startē uzņēmumi, kas strādājuši jau ilgāku laiku, bet nepārtraukti attīstās un nākuši klajā ar jauniem, saistošiem piedāvājumiem,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Sarežģītas lietas bērniem māca vienkārši un aizraujoši.

Prieks bērnu acīs bija viens no dzinuļiem, kas Elīnai Laubertei un Madarai Šustei lika izveidot biedrību STEM izglītības vēstniecība. Tā nodarbojas ar skolēnu izglītošanu četrās disciplīnās: zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā. Viņas satikās 2016. gadā, darbojoties Zinātkāres centrā Zinoo Liepājā.

Prieks būt kopā ar bērniem

Doma par savu biedrību Madarai un Elīnai brieda jau ilgāku laiku. Taču, kad Zinoo nonāca Liepājas Izglītības pārvaldes pārziņā un nebija īstas skaidrības par nākotni, viņas nosprieda, ka ir īstais laiks pamest algotu darbu, lai sāktu ko savu. «Laika gaitā mēs jau bijām iemīlējušas šo procesu – būt kopā ar bērniem, redzēt vienkāršo, radošo veidu, kā lietas darīt, redzēt, ka viņiem sanāk, ka tas viņus aizrauj un iedvesmo,» stāsta Elīna.