Jaunākais izdevums

«Publiskās «cepšanās» man lielākoties iet garām. Izmantojot gadījumu, gribu pateikt: neesmu nevienā sociālajā tīklā. Ja kāds kaut ko manā vārdā paziņo, laikam esmu pēdējais, kas par to uzzina,» intervijā žurnālam Ir sacījis grupas Prāta vētra solists Renārs Kaupers.

«Man vienkārši nav laika tur grozīties. Liekas, ka es savā ziņā piesārņotu gaisu ar tekstiem, kuru jau tā ir tik daudz. Neesmu tāda tipa cilvēks. Būšana sociālajos tīklos ļauj būt pamanāmam un atpazīstamam, bet man tā dzīvē pietiek,» skaidrojis dziedātājs.

Intervijā populārās grupas pārstāvis arī norādījis, ka Krievija Prāta vētrai pašlaik ir lielākais tirgus, «mēs tur aktīvi braucam». «Un paldies Dievam! Varam nopelnīt sev maizīti un darīt arī kādu priecīgu.»

Runājot par to, ka Prāta vētrai publiskajā telpā pārmesta attieksmes nepaušana par grupas Pussy Riot represēšau, R. Kaupers stāstījis: «Mēs ar cenzūru neesam saskārušies, vienmēr esam varējuši dziedāt un runāt to, kas ir licies svarīgs. Iespējams, izsaukšu kārtējo sašutuma vētru - es nesaprotu milzīgo atbalstu Pussy Riot. Varbūt neesmu kārtīgi iedziļinājies, bet saprotu, ka atbalsts drīzāk ir, lai atzītu demokrātijas trūkumu Krievijā.

Bet šīs meitenes ir apzināts provokācijas akts, kas manī absolūti neizraisa simpātijas - ne tas, kā viņas to dara, ne tas, ko mēģina paust. Es nevaru nostāties viņu pusē un atbalstīt. Prāta vētra neieņem neitrālu pozīciju, Kaspars Roga Panorāmā skaidri pateica to pašu: tādas aktivitātes mēs neatbalstām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārākā Latvijas grupa «Prāta vētra» domā izmēģināt spēkus Ķīnas mūzikas tirgū, intervijā žurnālam «Sestdiena» pastāstījis grupas dziedātājs Renārs Kaupers.

«Ir doma paskatīties uz Ķīnas mūzikas tirgus pusi. Dzīvosim, redzēsim,» teicis Kaupers, «mūsu draugi Deivids Larsons un Povels Olsons, kas producēja mūsu albumu, ar savu grupu «The Royal Concept» septembrī dosies tūrē pa Ķīnu. Japānā viņi jau ir labi pazīstami.»

Kaupers atzīmējis, ka Ķīnā arvien vairāk patērē Eiropas mūziku. «Tās ir lielas teritorijas, daudz cilvēku, un, ja izdodas viņiem iepatikties, ir brīnišķīgi, paplašinās loks, kurā vari koncertēt.»

«Atskatoties uz mūsu internacionālajiem sasniegumiem, rietumpusē tie ir 2000.gadu sākumā - Eirovīzija, dziesma «My Star», labi panākumi Zviedrijā, Somijā, topos un radio,» rezumējis mūziķis.

«Prāta vētras» 30 gadu jubileju nākamgad grupai esot padomā atzīmēt ar koncertu Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Prāta Vētra mūzikas biznesā kopš 1989. gada

Laura Mazbērziņa,10.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāta Vētrai jau daudzus gadus ir izdevies noturēties Latvijas populārāko un pieprasītāko grupu sarakstā. Raksta galerijā piedāvājam foto atskatu uz to, kā grupa, kura pirmsākumos spēlēja skolu aktu zālēs, ir strauji augusi un attīstījusies.

Neilgi pirms Skārda bungu tūres sākuma, kas plānots 21. jūlijā Jelgavā, Prāta Vētra šobrīd aktīvi strādā pie jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas» dziesmu videoklipu filmēšanas, biznesa portālam db.lv stāsta grupas menedžere Aija Auškāpa. Videoklipu izmaksas esot ļoti dažādas, un tās ir atkarīgas no idejas, kuru tiek plānots īstenot. «Mūsdienās ļoti labas kvalitātes attēlu iespējams uzņemt ar viedtālruni, taču, ja vēlamies filmēt ar profesionālu aparatūru un piesaistīt operatoru ar kino kameru, «uzlikt» mazliet apgaismojuma un pēc tam samontēt klipu, tad klipa budžets jau ir 5000 eiro un vairāk. Tālāk izmaksas aug atkarībā no idejas sarežģītības, filmēšanas vietas, laika un ilguma, iesaistīto personu skaita, dekorāciju izmaksām un citiem faktoriem. Lielākais budžets ir bijis klipam dziesmai «Thunder without rain» 2005. gadā, kura izmaksas bija 40 000 latu,» viņa atklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Prāta vētras koncertu Mežaparka lielajā estrādē varētu apmeklēt 50 000 cilvēku

LETA,18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas «Prāta vētra» turnejas «Skārdu bungu tūre» koncertu Mežaparka lielajā estrādē 17.augustā varētu apmeklēt aptuveni 50 000 cilvēku, sacīja grupas pārstāve Aija Auškāpa.

Viņa pauda, ka līdz šim atjaunotajā Mežaparka estrādes skatītāju laukumā vēl nav noticis neviens tāda veida koncerts. «Teorētiski izskatās, ka varētu būt vieta 50 000 cilvēku. Mēs gan rēķināsim vēlreiz, lai noteiktu precīzāku skaitu,» sacīja Auškāpa, piebilstot, ka šogad pieprasījums uz «Prāta vētras» koncertiem Latvijā ir lielāks nekā iepriekšējos gados.

Grupas pārstāve skaidroja, ka šāds apmeklētāju skaits ir iespējams, jo, gatavojoties koncertam, Mežaparka estrādē uz laiku tiks demontēti visi soli.

Grupas dalībnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts šodien preses konferencē aicināja atbalstītājus uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu, vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu iespējami mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas "Prāta vētra" koncerti Krievijā šajos apstākļos nenotiks, sociālajos tīklos paziņojusi grupa.

Par minēto grupa informējusi "Instagram" latviešu valodā vēstošajā kontā, savukārt krievvalodīgajā kontā grupas ieraksts vēsta par to, ka tūre ir nevis atcelta, bet pārcelta. Mūziķi saviem sekotājiem akcentē, ka "apstākļi ir spēcīgāki par viņiem" un ka līdzko būs informācija par pārceltajiem tūres datumiem, tie tiks izziņoti. Līdz tam "Prāta vētra" faniem apsolījusi "būt tuvāk tiešsaistē, ticot, ka viss būs labi".

"Prāta vētrai" no marta sākuma bija plānota albuma "Gads bez kalendāra" tūre Krievijā, apmeklējot vairāk nekā desmit pilsētas.

Ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu, sociālajos tīklos izvērsās diskusijas, cik nošķirta patiesībā ir politika un mūzika un attiecīgi - vai Latvijas grupai vajadzētu doties šajā koncertturnejā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kaupers par jauno dziesmu: «Šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu»

Laura Mazbērziņa,04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnas trīs nedēļas pirms koncerttūres uzsākšanas grupa Prāta Vētra publiskojusi videoklipu dziesmai «Ogles» no jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas». Videoklipa filmēšana ilgusi divas dienas.

«Runājot ar draugiem par jauno albumu, gandrīz visi atzīmē – tās «Ogles» gan jums ļoti labi sanākušas. Jāsaka, ka jau ierakstā bija sajūta, ka šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu. «Youtube», «Spotify» un citas platformas arī apliecina, ka «Ogles» ir pieprasītākā un klausītākā jaunā albuma dziesma. Tad nu skatīsimies, varbūt mums ir darīšana ar Prāta Vētras jauno laiku Zelta dziesmu fonda jaunpienācēju, ko daudzus gadus ar prieku spēlēsim koncertos,» tā par dziesmu izsakās Renārs Kaupers.

«Šis ir parasts stāsts no mūsu katra dzīves. To varētu nosaukt par simbolisku salīdzinājumu. Meitene no spēles, ko mēs visi pazīstam kā «Cirks», aicina savā dzīvē puisi. Var redzēt, ka meitene ļoti labi un viegli orientējas šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, jo «Cirks» ir viņas vide, turpretī puisim iet daudz grūtāk. Viņš kāpj pa trepēm uz augšu, tad krīt lejā, atgriežas uz sākumu un mēģina vēlreiz. Grupa klipā ir kā likteņa «kalpi», kas, metot kauliņus, veido šo cilvēku dzīvi. Jo dzīve ir cirks un cirks ir dzīve,» stāsta Aivars Čivželis, videoklipa režisors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par simtgades koncertu pie Gaismas pils izmaksātas grandiozas autoratlīdzības

LETA,04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas valsts simtgades svētku koncertu «Mīlestības vārdā. 18+» autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 57 000 eiro, no kuriem vairāk nekā 17 000 eiro saņēmis mākslinieks Jānis Šipkēvics, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «Aizliegtais paņēmiens».

Šipkēvica autoratlīdzības summu veido viņa paša kā mākslinieka dalība šajā pasākumā (11 500 eiro), koncerta mākslinieciskās daļas izpildproducēšanas pakalpojumu nodrošināšana (4399 eiro), kā arī saturiskās koncepcijas izstrāde (1176 eiro).

Videografiku autors Gatis Mūrnieks par koncertu nopelnījis aptuveni 6400 eiro, mūziķis Reinis Sējāns - teju 6000 eiro. Sociālajos tīklos plaši apspriestā jaunā izpildītāja Evija Vēbere par divu dziesmu izpildījumu saņēmusi 666 eiro, bet, piemēram, grupas «Prāta vētra» dalībnieks Renārs Kaupers - 1000 eiro. Jānis Jubalts, kurš arī ir «Prāta vētras» biedrs un uzstājās šajā koncertā, raidījumam veidotājiem norādīja, ka autoratlīdzību nav saņēmis vispār, jo uzstājies draugu aicināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai ir vēl kāds labāks veids par prāta vētru, kā tikt pie oriģināliem risinājumiem samilzušām problēmām un problēmiņām? Protams, ka ne! Vai tiešām? Kaut prāta vētras ir apritē jau gadus sešdesmit, tomēr ir maz (vai gandrīz nemaz) akadēmisku pierādījumu, ka prāta vētrās ļaudis tiktu pie vairāk un labākām idejām nekā tad, ja to darītu individuāli.

Patiesībā lielākā daļa pierādījumu norāda uz to, ka prāta vētras faktiski traucē radošajam procesam, radot kaut ko pilnīgi pretēju gaidītajai kreativitātes sinerģijai, raksta Harvard Business Review.

Prāta vētra ir dzimusi Amerikā. Tās autors ir Alekss Osborns, Mad Man prototips dzīvē. Viņš savulaik bija partneris reklāmas aģentūrā B.B.D.O., kas bija plaši pazīstama kā viena no visradošākajām Medisonas avēnijas kompānijām. 1948. gadā viņš uzrakstīja grāmatu Your Creative Power – popzinātnes un biznesa piemēru miksli, kas ātri vien ieguva dižpārdokļa statusu. Grāmata ir pilna ar trikiem un stratēģijām, kā palielināt radošumu. Tomēr visslavenākā ideja ir aprakstīta 33. nodaļā ar nosaukumu Kā organizēt komandu ideju radīšanai, raksta žurnāls New Yorker. Pēc A. Osborna domām, efektīvākais veids, kā risināt problēmu, ir izmantot grupas radošo potenciālu, un praktisks instruments, kā tikt tam klāt, ir prāta vētra. Tās principi ir: a) radīt pēc iespējas vairāk ideju; b) priekšroku dot neparastām vai oriģinālām idejām; c) kombinēt un attīstīt radītās idejas; d) un atturēties no kritikas prāta vētru laikā. Prāta vētras ir bāzētas uz divām cilvēkiem raksturīgām psiholoģiskajām premisām: ka citu klātbūtnei ir motivējošs efekts un ka kvantitāte galu galā novedīs pie kvalitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Cilvēku pūļi plūst uz Prāta Vētras koncertturnejas pirmo koncertu Jelgavā

Laura Mazbērziņa,21.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien uz grupas «Prāta Vētra» «Skārda bungu tūres» pirmo koncertu Jelgavā plūda fanu straumes.

Db.lv novēroja, ka cilvēki seko «Prāta Vētras» aicinājumam uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Koncerttūres atklāšanas koncerts kā ierasti notiek grupas dzimtajā pilsētā Jelgavā, Lielupes pļavā pretim Jelgavas pilij. Pēc ilgāka pārtaukuma «Prāta vētra» piestās arī Latgalē, kur daudziem spilgtā atmiņā palicis sirsnīgais koncerts Preiļos pirms gandrīz 10 gadiem. Šoreiz koncerts notiks Daugavpilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Roga uzņēmis filmu par latvieti dimantu racēju Āfrikā

Monta Glumane,12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas studiju sadarbībā top jau trešā pilnmetrāžas animācijas filma par slaveno suņu meiteni Loti, informē Nacionālais Kino centrs.

Jaunajā filmā «Lote un pazudušie pūķi» aizraujošos piedzīvojumos Lote dosies kopā ar savu mazo māsiņu Rozīti.

Igaunijā filma Lote un pazudušie pūķi / Lotte ja kadunud lohed / Lotte and The Lost Dragons atbalstīta Igaunijas Filmu institūta Simtgades filmu programmā.

Filmu studijas Rija producents Vilnis Kalnaellis atklāj, ka galvenie darbi ir pabeigti – Latvijas mākslinieki kopā ar Igaunijas studijas Eesti Joonisfilm animatoriem ir uzzīmējuši filmu. Tuvākajā laikā trešā Lotes filma tiks ieskaņota, par filmas dialogiem ir atbildīgi Andris Akmentiņš un dziesmu autors Renārs Kaupers, par skaņas kvalitāti rūpēsies Andris Barons. Igaunijas un Latvijas kopražojuma filmas Lote un pazudušie pūķi režisori ir Lotes senie paziņas Janno Poldmā un Heiki Ernits, scenārijs tapis kopā ar populāro bērnu rakstnieku Andrusu Kivirehku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Grūbe ar Kauperu un draugiem kļūst par Piena līdzīpašniekiem

Monta Glumane,24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hotdogu ēstuve "Kadagi" apvienojas ar klubu "Piens", portālam db.lv apstiprina "Kadagi dog" līdzīpašnieks Dainis Grūbe.

"Mēs apvienojamies un "precamies", lai no februāra sāktu jaunu kopdzīvi zem viena kopīga lozunga "Weekend Every Day". Jauns formāts, jaunas topošās atmiņas un viss tas labais, ko mēs kopā turpināsim sniegt kā līdz šim," sociālajā tīklā "Facebook" informē hotdognīca "Kadagi".

D.Grūbe pastāsta, ka esošās hotdognīcas "Kadagi" telpas Āgenskalnā līdz aprīlim ir slēgtas, bet pēc tam darbu turpinās ierastajā kārtībā.

"Ilgi meklējām Rīgas centrā vietu, kur atvērt "Kadagi", bet tas bija sarežģīti. Sanāca aprunāties ar līdzšinējo kluba "Piens" īpašnieku Ģirtu Upīti, kurš atzina, ka ir noguris un "Pienam" ir nepieciešama jauna elpa un restarts," stāsta D.Grūbe. Abi uzņēmumi ir vienojušies par abām pusēm pieņemamiem noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārā Latvijas grupa «Prāta vētra» nākamā gada 20.jūlijā uzstāsies Liepājā, apstiprina grupas menedžmenta pārstāve Ieva Liepa.

«Skārdu bungu tūres» turpinājuma koncerts notiks Liepājas stadionā «Daugava». Grupas pārstāve norāda, ka nākamajā gadā tā būs mūziķu vienīgā uzstāšanās reize Latvijā, kā arī papildu koncerti Liepājā netiks rīkoti.

Iepriekšējo reizi grupa Liepājā uzstājās 2016. gadā. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja «Prāta vētras» menedžmenta pārstāve, koncerti Liepājā jau kļuvuši gandrīz par tradīciju.

Viņa norāda, ka pilsētai piemīt kāda īpašā enerģija, tāpēc mūziķi labprāt tur atgriezīsies arī nākamajā gadā. Aizvadītajā koncertā 2016. gadā stadionā «Daugava» Liepājā pulcējās aptuveni 28 000 skatītāju.

LASI ARĪ:

Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānijai zaudējumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LaIPA 3% no iekasētās atlīdzību summas novirza eksporta veicināšanai

Gunta Kursiša,20.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) piešķīrusi 3% no ikgadējās iekasēto atlīdzību kopējās summas jeb aptuveni 19 tūkstošus latu Latvijā radītas mūzikas eksporta veicināšanai.

Tādējādi daļa atlīdzības novirzīta biedrībai Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports. LaIPA arī ir viena no šīs biedrības dibinātājām, kā arī vienīgā finansētāja, kas faktiski nodrošina biedrības darbu.

«Dalība dažādos starptautiskos mūzikas festivālos, ko organizē pasaules līmeņa mūzikas industrijas pārstāvji, ir lieliska iespēja Latvijas mūziķiem un grupām prezentēt sevi, dibināt jaunus kontaktus, spodrināt Latvijas tēlu pasaulē un pārdot savu produktu – mūziku aiz vien lielākos mūzikas tirgos pasaulē,» uzskata biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška.

Latvijas Mūzikas eksporta birojs dibināts 2012. gada nogalē, un savas darbības laikā organizējis vairāku Latvijas grupu dalību industrijas forumos ārvalstīs. Piemēram, pēc foruma «The Great Escape», grupas Prāta Vētra un Instrumenti saņēmušas uzaicinājumu no 10. līdz 12. oktobrim pārstāvēt Latviju festivālā Culture Collide Losandželosā (ASV), kurā grupas piedalīsies

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija» apgrozījums 2017.gadā sasniedzis 235,27 tūkstošus eiro, kas ir par 47,36% mazāk nekā 2016.gadā, liecina Klientu portfeļa informācija.

Uzņēmums vienādās daļās pieder grupas «Prāta Vētra» mūziķiem Jānim Jubaltam, Renāram Kauperam, Mārim Mihelsonam un Kasparam Rogam.

Vairāk nekā pusi jeb 63,76% no SIA «Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija» pagājušajā gada apgrozījuma nodrošināja ieņēmumi no koncertdarbības, bet vēl 17,48% - pakalpojumi un preces uz ES un trešajām valstīm. Gadu iepriekš, 2016.gadā, šī pozīcija veidoja 61,30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, kas 2016.gadā bija 446,98 tūkstoši eiro.

Gada pārskatā publicētā informācija rāda, ka 2017.gadu SIA «Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija» noslēdza ar 125,83 tūkstošu eiro zaudējumiem pretstatā 260,97 tūkstošu eiro peļņai 2016.gadā. VID administrētajos nodokļos uzņēmums pagājušajā gadā samaksājis 193,12 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas Prāta vētra koncerttūre 7 soļi svaiga gaisa apdrošināta 1 miljona eiro vērtībā, informē Ergo pārstāvji.

Polise visiem tūres koncertiem iekļauj dažādu risku klāstu, sedzot arī tādus gadījumus kā koncerta pārtraukšana sliktu laika apstākļu vai kādu citu iemeslu dēļ un ar to saistītos izdevumus.

«Vērienīgas koncertprogrammas sagatavošana un realizēšana ir milzīgas investīcijas un atbildība gan pret skatītājiem, gan visiem tūres tapšanā iesaistītajiem partneriem. Tāpēc izmantot īpaši izstrādātus pasākumu apdrošināšanas risinājumus, kas ļauj pasargāt to norisi gadījumā, ja notiek neparedzētais, ir vispārpieņemta pasaules prakse koncerttūru organizēšanā. Līdz šim koncertus apdrošinājām ārvalstīs. Taču tagad varam to darīt tepat Latvijā. Prāta Vētrai ir bijusi pieredze, kad vētras dēļ nācies atcelt koncertu, un mēs zinām, kādas neērtības tas sagādā ne tikai pašiem organizatoriem, bet galvenokārt faniem,» stāsta SIA Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija valdes locekle Aija Auškāpa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Latvijas mūziķi un uzņēmēji dodas ekspedīcijā no Taškentas uz Rīgu

Monta Glumane,29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par godu Latvijas 100-gadei, Latvijas uzņēmēji un mūziķi ir apvienojušies, lai veiktu uz starpvalstu sadraudzību vērstu braucienu ar vēsturiskajiem auto spēkratiem no Uzbekistānas (Taškenta) uz Latviju (Rīga). Brauciena mērķis ir veicināt Latvijas un Uzbekistānas savstarpējās attiecības, kā arī godam nest Latvijas vārdu pasaulē, simbolizējot tās perspektīvu, attīstības iespējas Latvijai kā neatkarīgai valstij. Dalībnieku vidū būs gan Latvijas un Uzbekistānas uzņēmēji, gan arī mūziķi no grupas «Prāta Vētra».

Ekspedīcija tiks veikta ar vēsturiskajiem auto spēkratiem: diviem LADA-2101 (1979.gada un 1974.gada auto), GAZ-24 (1974.gada) un Opel Rekord (1979.gada auto). Ekspedīcijas laikā tiks apmeklētas dažādas Uzbekistānas, Kazahstānas un Krievijas pilsētas un nozīmīgi apskates objekti, kā arī katrā vietā tiks atstāts zīmīgs vēstījums par Latviju. Tāpat arī vairākās Uzbekistānas pilsētās gaidāma dalībnieku svinīga sagaidīšana (piemēram, Samarkandā), iesaistot pilsētu mērijas un to amatpersonas.

Brauciena jeb ekspedīcijas dalībnieki būs Latvijas uzņēmēji no A/S «SONORA» Jānis Mozga, Uldis Batarags, Jurijs Konovalovs, Nauris Jonass, Andrejs Samuiliks. SIA «SONORA Development» - Andris Kulbergs, «Balcia Insurance SE» - Lauris Boss, «E.Tauriņš un partneri» -Ralfs Kirštuks, Latvijas mūziķi no grupas «Prāta Vētra» -Jānis Jubalts un Māris Mihelsons, kā arī uzņēmēji no Uzbekistānas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pirmajiem četriem 30. jubilejas akustiskajiem koncertiem mūzikas kluba Kaļķu vārti telpās, mūzikas un mākslas festivāls BILDES 2015 ir sasniedzis savas programmas otro daļu. Kā ierasts, tā turpināsies Rīgas Kongresu namā.

No 27. līdz 29. novembrim klausītājiem būs iespēja apmeklēt Jauno grupu un BILŽU veterānu kopprojektu koncertu, BILDĒS sevi pieteikušo grupu un radošo personību kopprojektu koncertu, Koncertu bērniem, kā arī noslēdzošo – BILŽU veterānu koncertu, informē festivāla rīkotāji BILŽU BIROJS.

27. novembrī plkst. 19:00 norisināsies Jauno grupu un BILŽU veterānu kopprojektu koncerts, kam raksturīgi radoši un izdomas bagāti jauno un pieredzējušo mūziķu kopīgi veidoti priekšnesumi.

Šogad tajā uzstāsies tādi kopprojekti kā Mitav un Normunds Pauniņš; Rusted Wheel un Aivars Rakovskis; Ron The Star un Atis Zviedris; TRĪS un Jānis Dubavs; FREENIXZ un Edgars Silacērps; Marlēna un Adrians Kukuvass; J.E.E.B un Atis Ieviņš; The Foxtails un DAMBIS; Kristīne Šomase & Attachment un Edvīns Zariņš; The Loudstones un Raimonds Bartaševičs; 45. v-sk. un Aija Vītoliņa; ESPRESSO un Miks Dukurs; NOT YET un Kārlis Auzāns; The Twins Peek un Jānis Bukums; So Lucid Electric Feel un Ainars Virga; Inqognito un Artūrs Račinskis; Wild Detroit Gang un Normunds Jakušonoks; Teleports & Daniels Haitovs un Artūrs Duboks. Koncerta īpašie viesi – grupa Manta. Koncertu vadīs Mikus Frišfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papildināta galerija: Prāta Vētra Jelgavā pulcē 23 000 klausītāju - fotogrāfijās

LETA,27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 23 000 skatītāju nedēļas nogalē Jelgavā apmeklēja pirmo no četriem grupas Prāta Vētra koncerttūres 7 soļi svaiga gaisa koncertiem, informēja grupas pārstāve Guna Zučika.

(Jaunākās fotogrāfijas - galerijas noslēgumā!)

Klausītāju vidū bija arī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, baudot koncerta šovu visā tā garumā.

Koncerta tehniskā iekārtošana Jelgavā sākās jau nedēļu pirms pasākuma, un tās realizēšanā bija iesaistīti vairāk nekā 300 cilvēki. Tika uzbūvēta 23 metru augsta skatuve ar 420 kvadrātmetru LED ekrānu, tika nodrošinātas efektīvas gaismu spēles un vizualizācijas, klāstīja Zučika.

Koncertam pievienojās arī Dons, kurš duetā ar Renāru Kauperu izpildīja savu hitu Pēdējā vēstule, un jaunais mākslinieks Kashuks, kurš veidojis 7 soļi svaiga gaisa pirmā singla Ziemu apēst remiksa versiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uguņošana ir liels bizness. Kurš no tā visa ir lielākais pelnītājs?

Linda Zalāne,19.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 25. jūlijā, grupa Prāta vētra ar koncertu pļavā pretī Jelgavas pilij atklās savu Latvijas koncerttūri 7 soļi svaiga gaisa. Sākotnēji tika plānots, ka koncertu varētu apmeklēt ap 10 tūkstoši klausītāju, bet jau šobrīd uz to ir pārdots vairāk nekā 18 tūkstoši biļešu, atsaucoties uz pašvaldības sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Pašvaldības iestāde Pilsētsaimniecība norāda, ka koncerta norises vietā varēs iekļūt pa trīs ieejām – no Vecā ceļa puses, no Lielupes puses un no Lielās ielas. Ērtākai piekļuvei uzstādītas koka kāpnes.

Automašīnu novietošanai būs atvēlētas vairākas vietas.

Drošības apsvērumu dēļ pirms koncerta Lielajā ielā posmā no Driksas tilta līdz Kalnciema ceļa un Rīgas ielas krustojumam tiks noteikts maksimālā ātruma ierobežojums 30 kilometri stundā, bet pēc koncerta pulksten 24 aptuveni uz stundu tiks slēgta satiksme pār tiltiem, lai koncerta apmeklētāji varētu droši nokļūt mājās. Ja būs nepieciešams, satiksme uz laiku varētu tikt slēgta arī pirms koncerta, bet to izlems policija, izvērtējot situāciju. Tāpat jāņem vērā, ka koncerta laikā tiks slēgta laivu satiksme Lielupē posmā no Lielupes tilta līdz jahtu bāzei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ekskluzīvi DB: Pieprasītākās Latvijas grupas, mūziķi un to honorāri

Linda Zalāne,03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien biežāk uz korporatīvo pasākumu skatuvēm kāpj ārzemju mūziķi, kamēr Latvijas mūziķi palēnām pūš cenu burbuli

Plašāk lasāms DB izdevumā Dzīves Garša.

Korporatīvajās svinībās vēlas dzirdēt grupas, kas spēj aizraut publiku un kuru pavadībā var kārtīgi izdejoties. Pieprasītāko mūziķu trumpji ir gan atpazīstamība, gan viņu populārākās dziesmas, tomēr viņiem jābūt arī pietiekoši elastīgiem, lai piemērotos korporatīvo pasākumu formātam.

Tā norāda Gita Maķe no pasākumu aģentūras Attach.

Pieprasītākās Latvijas grupas un mūziķi:

+ Audiokvartāls

+ Intars Busulis un Abonementa orķestris

+ Big AL&The Jokers

+ CoCo Orchestra

+ Dagamba

+ Dzelzs Vilks

+ Dziļi Violets

+ Džentelmeņu špagats

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas vietai «Rakši» šis ir eksperimenta gads, kad tās saimnieki Elija Krauze un Kristaps Blaus cenšas nopelnīt, viesiem piedāvājot tikai zooloģisko dārzu un ar to saistītos pakalpojumus. «Rakšos» viesu nami izīrēšanai vairs netiek piedāvāti, jo tajos izvietotas «Rakšu» struktūrvienības – suvenīru veikals un kafejnīca, kā arī aktīvi tiek strādāts, lai attīstītu kamieļu, lamu un alpaku kūtsmēslu granulu ražošanu.

«Rakšiem» šogad apritēja vienpadsmitais darbības gads. Atpūtas vietas biznesa stāsts šo gadu laikā ir mainījies un pilnveidojies. Tās pimsākumi meklējami laikā, kad uz mantota, sešus hektārus plaša zemesgabala tika uzbūvēts pirmais viesu nams un, lai atšķirtos no citiem viesu namiem, tika ierīkots arī brīvdabas zooloģiskais dārzs ar dažām lamām un alpakām, pirmo kamieli un gvanako pāri.

Sākotnēji zooloģiskais dārzs tika veidots kā pievienotā vērtība viesu namam. Ļoti īsā laikā tika uzbūvēti vēl divi viesu nami, nodrošinot iespēju zem jumta izguldīt 150 cilvēkus, un tika piedāvātas aktīvās atpūtas iespējas. Pēc šādā veidā nostrādātiem vairākiem gadiem «Rakši» mērķtiecīgi būtiski palielināja dzīvnieku skaitu, vienlaikus saglabājot viesu namu biznesu. Tomēr uzsvars jau tika likts uz kamieļu parku. Savukārt, šogad biznesa modelis mainīts pilnībā, atsakoties no viesu namiem un visu uzmanību veltot zooloģiskajam dārzam – ir iegādāti jauni dzīvnieki – Poitou ēzeļi no Francijas, Valē melnkakla kazas no Austrijas, un papildināts pakalpojumu klāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Satikties, tīkloties, ietaupīt - Siguldā izveido kopstrādes telpas

Biznesa Plāns,17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopsolī Siguldā šogad izveidotas divas kopstrādes telpas. Zaļās villas kvartāla biznesa centrā, kas aktīvi attīstās, divus mēnešus darbojas Zaļās villas kvartāla Coworking, savukārt Siguldas jaunās pils teritorijā kopš janvāra durvis vērusi Coworking Sigulda.

Zaļās villas kvartāla saimnieks Andris Strapcāns smejas, ka divu kopstrādes telpu izveidošana gandrīz vienlaicīgi var būt gan nejaušība, gan likumsakarība.

Eksperimentu laiks

Ideja par biznesa centra un kopstrādes telpu izveidi Zaļās villas kvartālā tapa, jau veidojot kvartāla koncepciju. Lai gan Zaļās villas kvartāla Coworking strādā tikai divus mēnešus, jau ir pirmie strādātāji,kas šeit strādā pastāvīgi, un ir tādi, kas darbojas dažas dienas nedēļā. Kopstrādes telpā darbojas arī Zaļās villas kvartāla birojs. Kopumā šeit var nodrošināt līdz 16 darba vietām, bez darbagalda un biroja tehnikas pieejamības sniedzot arī tādas priekšrocības kā darbavietu pilsētas centrā, bezmaksas autostāvvietu,velonovietnes, 24 stundu piekļuvi pastāvīgajiem klientiem, iespēju piešķirt juridisko adresi. Strādātāju ērtībai ir pieejama chill zona ar labiekārtotu virtuvi, kvalitatīva kafija par pašizmaksu, bezmaksas semināri un pasākumi. Mēneša maksa ir 130 eiro, dienas maksa – 10 eiro, siguldiešiem – astoņi. «Siguldieši izrāda interesi, taču daudziem tas nozīmē pieņemt lēmumu atteikties no līdzšinējiem braucieniem uz Rīgu, tādēļ cilvēki nāk un eksperimentē. Darbu šeit pārbauda arī tie, kas parasti strādā no mājām vai kafejnīcām. Mainīt ierasto kārtību nemaz nav tik viegli,» novērojis Andris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūpinātas strausa gaļas desiņas un gliemežu delikateses – tāda ir jaunā Latvijas garša, kas dzimst Kuldīgas novadā.

Apvienojot strausu fermas, gliemežu audzētavas un gaļas pārstrādes īpašnieku potenciālu, Kurzemes biznesa inkubatorā izveidots uzņēmums, kas ap pērnajiem Ziemassvētkiem Kalnciema tirgū nogādāja pirmo kopīgi izstrādāto un par labu atzīto produktu – strausa gaļas desiņas. Īsā laikā pieprasījums tā audzis, ka idejas autore Agnese Buka nolēmusi atstāt algotu darbu un pievērsties tikai «jaunas Latvijas garšas» veidošanai, kā viņa pati apzīmē biznesa ideju. Pavisam drīz strausa gaļas produktu klāstu papildinās gliemežu delikateses un eksotika kļūšot par jauno Latvijas tradīciju, uz gardēžu mērķauditoriju tēmē kuldīdznieki. «Patiess stāsts un aicinājums baudīt,» savu koncepciju atklāj SIA Alias products pārstāvētā zīmola Baudi! idejas autore A.Buka. Gastronomiskais tūrisms, viņasprāt, varētu būt viens no lielākajiem tūristu magnētiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Lepojas, ka ar saražotajām bungām muzicē Prāta vētra

Kārlis Vasulis, speciāli DB,28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Bro creation ražo A klases bungas un orientējas uz eksportu

Raitis Aukšmuksts, pats būdams bundzinieks, savulaik palūdza brālim Reinim, kurš ir galdnieks, izgatavot viņam bungu komplektu. «Kā jau visiem bundziniekiem, man ir bijuši ļoti dažādi bungu komplekti. Faktiski esmu izgājis cauri visam sortimentam. Aptuveni pirms sešiem gadiem ieminējos brālim, vai viņš man varētu pagatavot komplektu. Tā arī tas viss sākās,» stāsta Raitis. Pašlaik uzņēmums regulāri saņem pasūtījumus no dažādām valstīm un lepojas, ka ar viņu ražotajām bungām muzicē Prāta vētra.

Kā daudziem jaunajiem uzņēmējiem pirmo bungu prototipu izgatavošana notika garāžā. «Uztaisījām pirmos prototipus, bet sapratām, ka esam uztaisījuši tādas bungas, kādas jau ir pieejamas tirgū,» stāsta uzņēmējs. Pēc pirmajiem mēģinājumiem radusies pārliecība, ka nepieciešams radīt ko atšķirīgu, proti, dabūt no bungām ārā pēc iespējas dabiskāku koka skaņu, pēc kā tiecoties visi bungu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru