Pie Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā konstatētās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā, otrdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums," žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. "Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt."

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, "ilgs vismaz nedēļu", kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie "Nord Stream" uz ziemeļaustrumiem no salas.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Baltijas lielākais privātā kapitāla fondu pārvaldnieks BaltCap kopā ar vadošo investoru Novator Ventures, kā arī General Catalyst un Burda Principal Investments piedalījies 100 miljonu ASV dolāru A sērijas finansējuma piešķiršanas kārtā uzņēmumam, Lietuvas otrajam "vienradzim" Nord Security.

Investīcijas ļaus paplašināt Nord Security produktu klāstu un uzņēmumu darbību, kā arī paātrināt kiberdrošības segmenta izaugsmi. Šai kārtai pievienojās arī biznesa eņģeļu investori, tostarp Ilka Pānanens (Ilkka Paananen), Supercell izpilddirektors, Miki Kūsi (Miki Kuusi), Wolt izpilddirektors un Mets Mullenvegs (Matt Mullenweg), Automattic izpilddirektors.

Par Lietuvas otro "vienradzi" kļuvis Nord Security 

Lietuvas kiberdrošības risinājumu uzņēmums "Nord Security" piesaistījis 100 miljonu ASV dolāru...

“Baltcap aktīvi investē vietējo uzņēmumu izaugsmes potenciālā - mūsu fondos jau ir četri Baltijas uzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz miljardu dolāru, un tagad tiem pievienojas Nord Security. Šī Lietuvā dibinātā uzņēmuma izaugsmes stāsts ir viens no iespaidīgākajiem Baltijā, kur attīstījušies jau vairāk nekā desmit vienradži. Esam gandarīti pievienoties Nord Security ceļā uz mūsdienīgiem interneta privātuma un drošības risinājumiem,” uzsver Dagnis Dreimanis, BaltCap vadošais partneris.

"Pirms desmit gadiem mēs apņēmāmies radīt drošības un privātuma rīkus, kas palīdzētu radīt uzticamāku un mierīgāku nākotni tiešsaistē. Esam pelnošs uzņēmums, kas līdz šim darbojies paša spēkiem – bez ārējām investīcijām, taču mūsu investoros esam atraduši partnerus, kuri tic mūsu misijai tikpat lielā mērā kā mēs. Tas ļaus mums augt straujāk un stiprināt mūsu apņemšanos izveidot ievērojami labāku internetu. Mēs esam lepni, ka varam palīdzēt Lietuvai, valstij ar patiesu uzņēmējdarbības garu, ienākt jauno tehnoloģiju inovāciju laikmetā," saka Tomass Okmans (Tom Okman), viens no Nord Security izpilddirektoriem un līdzdibinātājiem.

BaltCap pārvaldībā esošie fondi arvien vairāk fokusējas uz strauji augošiem uzņēmumiem Ziemeļvalstu reģionā. Riska kapitāla fonds NordicNinja, ko kopā pārvalda BaltCap un Japāņu partneri JBIC, Panasonic, Omron un Honda, līdz šim investējis jau četros uzņēmumos ar vienradža statusu – Bolt, Veriff, Einride un Voi.

Nord Security 2012. gadā Lietuvā dibinājuši Tomass Okmans (Tom Okman) un Eimants Sabaļausks (Eimantas Sabaliauskas) ar mērķi izveidot ikvienam viegli pieejamu interneta drošības un privātuma rīku.

Šodien Nord Security produktiem uzticas miljoniem lietotāju visā pasaulē, kā arī virkne uzņēmumu, tostarp Calendly, Adobe, Shutterstock un Vinted, lai nodrošinātu modernāko aizsardzību pret kiberuzbrukumiem, kas attīstās un kļūst arvien sarežģītāki.

Nord Security darbojas 20 valstīs visā pasaulē un turpina strauji paplašināties – darbinieku skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis par 50 %, un uzņēmumā šobrīd ir 200 vakances.

Eiropas Komisija (EK) martā ierosinās elektrības biržas "Nord Pool" tirgus modeļa reformas, intervijā Igaunijas laikrakstam "Eesti Paevaleht" paziņojusi Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone.

Intervijā Simsone stāstīja, ka stratēģijas mērķis ir pārskatīt visa elektrības tirgus uzbūvi, tādēļ martā EK prezentēs ierosinājumus, kuros piedāvās risinājumus maksimālajām cenām, piemēram, laikā, kad patēriņš pārsniedz saražotās elektrības apmēru.

Viņa teica, ka valstīm tiek lūgts iesniegt secinājumus par iespējām slēgt īpašus līgumus ar lielajiem elektrības patērētājiem, kas apņemtos samazināt patēriņu maksimuma patēriņa stundās. Tāpat EK plāno ierosināt, lai biržas cenas formulā netiek iekļauta dārgākā piedāvātā cena.

Eirokomisāre uzsvēra, ka 5% patēriņa maksimuma stundās pārvietošanai ir izšķiroša nozīmē - patēriņš ir jāsamazina vai jākompensē atteikšanās no patēriņa.

“Elemental Business Centre” noslēdzis biroja nomas līgumu ar kūdras uzņēmumiem “NordAgri” un “Hortimed”, kuri uz biroju nomas kompleksu pārcēlās jau maija sākumā.

Abu uzņēmumu biroja telpas atrodas “Elemental Green” ēkas 7. stāvā, aizņemot kopā 282 m2. Darījums par telpu nomu noticis sadarbībā ar nekustamo īpašumu aģentūru “Kivi Real Estate”.

“Nord Agri” un “Hortimed” dibināti 2014. un 2017. gadā Latvijā, ātri vien gūstot arī starptautisku pieprasījumu. “Nord Agri” izstrādā kūdras substrātus, savukārt “Hortimed” piedāvā ekoloģiskus un inovatīvus augšanas veicinātājus, kas ražoti no vietējām saldūdens ezeru dūņām.

“2018. gadā sākām izstrādāt jaunus inovatīvus produktus eksportam sadarbībā ar Latvijas Universitāti, un tajā pašā gadā saņēmām apbalvojumu par šo ideju – “Gada preču zīmi – pasaulei”. Šobrīd, kad daļa eksporta mērķu jau ir sasniegti, vēlamies piedāvāt šos produktus Latvijas tirgum,” norāda “Nord Agri” valdes loceklis Roberts Leitāns.

Elektrības biržā "Nord Pool" maksimālās cenas robeža tomēr netiks paaugstināta līdz 5000 eiro par megavatstundu (MWh), liecina biržas mājaslapā otrdien publicētā informācija.

Pēc tam, kad 17.augustā "Nord Pool" tika sasniegti līdzšinējie cenas griesti - 4000 eiro par MWh - atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātajam regulējumam piecas nedēļas pēc maksimuma sasniegšanas jeb 22.septembrī spēkā būtu jāstājas jaunai maksimālajai cenai.

Tomēr "Nord Pool" paziņoja, ka pēc aktīvām konsultācijām ar atbildīgajām institūcijām atrasts veids cenas griestu iesaldēšanai.

Biržas paziņojumā norādīts, ka ir saņemts Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) un EK apstiprinājums, ka nekavējoties tiek apturēta automātiska maksimālās klīringa cenas sliekšņa paaugstināšana pēc iepriekšējo griestu sasniegšanas.

Dabasgāzes piegāde pa "Nord Stream" jūlija beigās var tikt samazināta līdz piektdaļai šī cauruļvada jaudas, trešdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Preses konferencē vizītes laikā Teherānā Putins sacīja, ka no Kanādas vēl neesot saņemta gāzes sūknēšanas turbīna, kas tur atrodas remontā un kuras saņemšana kavējas Krievijai noteikto sankciju dēļ, lai gan Kanādas valdība ir atļāvusi izvest šo turbīnu uz Vāciju. No turienes turbīna jānogādā sūknēšanas stacijā Krievijas Ļeņingradas apgabalā.

"Tagad mums stāsta, ka drīz mēs saņemsim šo mašīnu no Kanādas. Taču oficiālu dokumentu par to [Krievijas valsts dabasgāzes koncernam] "Gazprom" nav," sacīja Putins.

Pēc viņa teiktā, vēl vienai turbīnai drīzumā esot jāveic plānveida remonts, bet vēl viena sabojājusies, tāpēc, ja netikšot saņemta turbīna no Kanādas, no jūlija beigām pa "Nord Stream" varēšot piegādāt tikai 30 miljonus kubikmetru gāzes dienā, kas ir apmēram piektdaļa no cauruļvada jaudas.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu.

Šolcs pavēstīja, ka lūdzis Vācijas regulatoru apturēt gāzesvada izskatīšanas procesu.

"Tas izklausās tehniski, taču tas ir nepieciešamais administratīvais solis, lai gāzesvadu nevarētu sertificēt un bez šīs sertifikācijas "Nord Stream 2" nevar sākt darbu," sacīja Šolcs.

"Ir vēl citas sankcijas, ko mēs varam ieviest, ja notiks citas darbības, bet šobrīd runa ir par to, lai darītu kaut ko konkrētu," kanclers sacīja žurnālistiem.

Viņš arī mudināja turpināt sarunas Rietumu un Krievijas starpā.

Diplomātijas turpināšana ir "svarīga, lai novērstu tālāku eskalāciju un tādējādi arī katastrofu", sacīja Šolcs.

"Tas ir mūsu diplomātisko pūliņu mērķis," viņš uzsvēra.

Kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" parakstījusi līgumu par tai piederošo 100% SIA "Cosmetics Nord" akciju pārdošanu par 1,19 miljoniem eiro uzņēmuma vadības komandai, teikts "Madara Cosmetics" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Pēdējo gadu laikā "Cosmetics Nord" izstrādāja "Selfnamed.com" "print on demand" platformu.

"Cosmetics Nord" akciju ieguvējs ir SIA "SLFNMD", kurā esošajai vadības komandai - Anetei Vabulei un Kristapam Birmanim - pieder 30% kapitāldaļu, savukārt pārējie 70% pieder SIA "Kalvi Capital", kuras īpašnieki vienādās daļā ir Uldis Iltners un Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kuru līdzdalība "Madara Cosmetics" ir attiecīgi 23,88% un 23,72%.

Paziņojumā biržai teikts, ka "Selfnamed" nodalīšana noslēdz uzņēmuma pārorientēšanos uz tā pamatdarbību. Uzņēmums turpinās nodrošināt produktu izstrādi un ražošanu "Selfnamed".

Paziņojumā arī teikts, ka būtisks darījuma aspekts ir tas, ka "Selfnamed.com" platformas turpmākai veiksmīgai attīstībai ir nepieciešami papildu ieguldījumi komandas paplašināšanā, tiešsaistes platformas attīstībā un ieviešanā citos tirgos.

Lietuvas kiberdrošības risinājumu uzņēmums "Nord Security" piesaistījis 100 miljonu ASV dolāru finansējumu un kļuvis par otro "vienradzi" valstī, uzņēmuma tirgus vērtībai pārsniedzot 1,6 miljardus dolāru.

Par pirmo Lietuvas "vienradzi" - jaunuzņēmumu, kura vērtība pārsniedz miljardu dolāru - 2019.gadā tika atzīts tiešsaistes lietoto apģērbu apmaiņas un tirdzniecības uzņēmums "Vinted". Šobrīd tā vērtība jau pārsniegusi 4,5 miljardus dolāru.

Uzņēmumu "Nord Security" 2012.gadā nodibināja Tomass Okmans un Eimants Sabaļausks, vēloties nodrošināt plaši pieejamu interneta drošības un privātuma instrumentu. Uzņēmums darbojas 20 pasaules valstīs un nodarbina 1700 cilvēkus, tā produktus izmanto lietotāji visā pasaulē, arī tādi uzņēmumi kā "Calendly", "Adobe", "Shutterstock" un "Vinted".

Par uzņēmuma galveno investoru kļuvis riska kapitāla fonds "Novator Ventures", darījumam pievienojušies arī citi investori - "Burda Principal Investments", "General Catalyst" un vairāki biznesa eņģeļi.

Banka Citadele piešķīrusi finansējumu 240 000 eiro apmērā betonēšanas uzņēmumam “Nord X”, kas tiks izmantots uzņēmuma darbības paplašināšanai – sava pirmā nekustamā īpašuma attīstības projektam Rīgā.

Uzņēmums ar piešķirto finansējumu iegādāsies nekustamo īpašumu Āgenskalnā, Māras dīķa apkaimē, Ojāra Vācieša ielā 9, un pēc ēkas projektēšanas un pārbūves darbiem plāno veikt piecu dzīvokļu pārdošanu.

“Jauni darbības virzieni, kas paver iespējas pielietot mūsu zināšanas un pieredzi, ir mūsu attīstības vīzijas pamatā, un tieši nekustamā īpašuma sektorā arī saredzam nākamos uzņēmuma izaugsmes soļus. Jau šobrīd norit intensīva turpmāko projektu izpēte, un atsevišķos nozares nišas segmentos saredzam potenciālu jau vistuvākajā nākotnē,” stāsta “Nord X” valdes loceklis Māris Tīrmanis.

“Uzņēmumu darbības paplašināšana un izaugsme, izmantojot gadu gaitā iegūtas kompetences, ir virziens, ko mēs labprāt finansējam. Jāņem arī vērā, ka nekustamā īpašuma tirgū šogad novērojams izrāviens, un, ja EURIBOR likmes kritīs arī turpmāk, tas būs labs signāls gan attīstītājiem, gan pircējiem. Lai atvieglotu uzņēmuma naudas plūsmas plānošanu, esam vienojušies arī par faktoringa limita palielināšanu,” saka bankas Citadele Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Bočkāns.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" trešdien paziņojis, ka nevar garantēt cauruļvada "Nord Stream" drošu darbību un nezina, vai no remonta Kanādā izdosies saņemt atpakaļ svarīgu turbīnas dzinēju.

"Gazprom" plānoto tehniskās apkopes darbu dēļ pirmdien uz desmit dienām apturēja gāzes piegādi no Krievijas uz Vāciju pa cauruļvadu "Nord Stream", kas izbūvēts pa Baltijas jūras gultni.

Gāzes plūsmu paredzēts atjaunot 21.jūlija rītā, taču Vācijas amatpersonas bažījas, ka tas var arī nenotikt.

Turbīnas dzinējam tiek veikts remonts Vācijas rūpniecības koncerna "Siemens" Kanādas meitasuzņēmumā.

""Gazprom" nav neviena dokumenta, kas ļautu "Siemens" izvest no Kanādas gāzes turbīnas dzinēju, kas pašlaik tur tiek remontēts," paziņoja "Gazprom".

"Šādos apstākļos nav iespējams izdarīt objektīvu secinājumu par situācijas attīstību un Portovajas kompresoru stacijas drošas darbības garantēšanu," uzsvēra Krievijas uzņēmums, norādot, ka šī stacija, kas atrodas netālu no Viborgas Krievijas Ļeņingradas apgabalā, ir būtiska "Nord Stream" darbībai.

Ja elektroenerģijas cenas atšķirība ar tuvākajām kaimiņzemēm Latvijā turpinās atšķirties par kārtu, ražošana būs jāslēdz.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā 13. septembrī bija 5,7 līdz 7 reizes augstāka nekā Igaunijā un aptuveni trīs reizes augstāka nekā Polijā, liecina Nord Pool biržas dati.

Šādā situācijā energoietilpīgiem uzņēmumiem, kuri strādā Latvijā, bet elektroenerģiju iegādājas pēc biržas cenām, ir grūti saglabāt konkurētspēju salīdzinājumā ar analogiem uzņēmumiem Igaunijā vai Polijā. Ja šāda situācija saglabāsies ilgtermiņā, Latvijā, visticamāk, par energoietilpīgu ražošanu varēs aizmirst.

Nav izslēgts, ka energotirgus aina var būt pamatīgs šķērslis investīcijām. Gan ārvalstu, gan mūsu pašu! Proti, kādēļ ieguldīt valstī, kurā viena no produkcijas pašizmaksas galvenajām komponentēm ir sešas vai septiņas reizes lielāka nekā tuvākajā kaimiņzemē. Tāpat, iespējams, Latvijas ražotāji sāks savu jau esošo ražošanu «pārcelt» uz to pašu Igauniju vai Poliju un jau drīzumā darbvietu skaits valstī krasi samazināsies.

Neoficiāla informācija liecina, ka rekordaugstais elektroenerģijas cenas lēciens varētu būt saistīts ar tehnisku biržas "Nord Pool" kļūdu, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Alda Ozola.

Rekordaugstais cenas lēciens Baltijas valstīs reģistrēts trešdien, kad no plkst.18 līdz 19. elektroenerģijas cena par megavastundu (MWh) sasniedza "Nord Pool" biržas cenu griestus - 4000 eiro.

SPRK kopā ar Lietuvas un Igaunijas regulatoriem vērsušies pie "Nord Pool" ar mērķi situāciju skaidrot. Neoficiālā informācija liecinot, ka "Nord Pool" bija tehniska rakstura problēmas un netika pieņemta no piedāvājuma puses viena no Lietuvas stacijas jaudām.

Vienlaikus Ozola uzsvēra, ka, tā kā šī ir tikai neoficiāla informācija, tādēļ situācija vēl ir jānoskaidro.

Iestājoties aukstajam laikam gada sākumā, janvāra vidējais dienas patēriņš Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir pieaudzis par 5% pret decembri, sasniedzot 21,58 GWH, liecina Nord Pool dati.

Vakar, 4.janvārī, Latvijas patēriņš pieauga līdz 24,17 GWH, sasniedzot sistēmas slodzes maksimumu pēdējā gada laikā. Latvijas energosistēma ir gatava šādām pīķa slodzēm, apliecina Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls". Aukstā laika veicināts elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumus šonedēļ sasniedzis šajā ziemā augstāko līmeni visās Baltijas un Skandināvijas valstīs, kopumā radot cenu pieaugumu.

Baltijas valstīs un Somijā elektroenerģijas cenas šobrīd ir augstākas, nekā citās Eiropas valstīs, jo paaugstinātā patēriņa segšanai tiek izmantotas dārgākas termoelektrostacijas. Vidējais dienas patēriņš janvāra sākumā Somijā pieaudzis par 23% pret decembri un sasniedza 331 GWH. Elektroenerģijas biržas Nord Pool dati liecina, ka tā ietekmē no 1.janvāra mainījusies Baltijas elektroenerģijas importa - eksporta struktūra. Ja ierasti elektroenerģijas plūsma ir no Ziemeļiem uz Dienvidiem - no Somijas uz Igauniju un tālāk uz Latviju un Lietuvu, tad patlaban tā ir pretēja - Somija importē elektroenerģiju no Baltijas.

Neskatoties uz Krievijas valsts dabasgāzes giganta "Gazprom" atteikšanos pieņemt saremontēto "Siemens" turbīnu, Kanāda plāno atdot Vācijai pārējās piecas turbīnas, kas nepieciešamas gāzesvada "Nord Stream" darbībai, paziņoja Kanādas ārlietu ministre Malānija Žolī.

Otava pieturas pie šī lēmuma, neskatoties uz to, ka "Gazprom" atteicies pieņemt vienu "Siemens" turbīnu, kura jau atdota Vācijai. "Tas ir tieši tas, ko mums palūdza Vācija," intervijā raidsabiedrībai CBC pavēstīja Žolī.

Jūlijā Kanādas varasiestādes piešķīra atļauju nosūtīt atpakaļ uz Vāciju vienu turbīnu, kurai tika veikta apkope Monreālā. Taču "Gazprom" atteicās to pieņemt, minot dažādus ieganstus.

Kanādas valdība nosaukusi turbīnu atdošanu par nepieciešamu soli, lai nodrošinātu gāzes piegādi Vācijai. Otava arī norāda, ka Kremlis izmantotu Kanādas atteikumu atdot turbīnu, lai vainu par enerģijas trūkumu Eiropā noveltu uz sankcijām pret Krieviju. "Kanāda nevēlas dot Putinam iemeslu izmantot enerģijas plūsmu uz Eiropu kā ieroci," sacīja Žolī.

Apturot gāzes piegādes virknei Eiropas valstu un ierobežojot piegādes citām, Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" sācis rūpnieciskos mērogos dedzināt gāzi.

Milzīga lāpa jau pusotru mēnesi deg pie Krievijas-Somijas robežas netālu no kompresoru stacijas "Portovaja" Ļeņingradas apgabalā, kur atrodas turbīnas gāzes cauruļvadam "Nord Stream".

Kā vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle", atsaucoties uz aculieciniekiem un ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datiem, lāpa parādījusies 17.jūnijā - trīs dienas pēc tam, kad piegāde pa "Nord Stream" tika samazinātas par 40% un pēc tam par vēl trešdaļu.

Jau vēstīts, ka Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" no 27.jūlija samazināja piegādi pa "Nord Stream" līdz piektdaļai cauruļvada jaudas, kā ieganstu minot, ka jāremontē kompresoru stacijas turbīna, bet vēl nav saņemta cita Kanādā izremontēta turbīna. Šīs turbīnas remonts tika veikts kompānijas "Siemens Energy" meitasuzņēmumā Kanādā.

17.augusta vakarpusē no plkst.18 līdz 19 (no plkst.17 līdz 18 pēc Centrāleiropas laika) elektroenerģijas stundas cena Latvijā sasniegs "Nord Pool" biržas griestus - 4000 eiro par megavastundu (MWh), liecina informācija "Nord Pool" biržas mājaslapā.

Tāpat arī pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā un Igaunijā - cena šajā stundā sasniegs 4000 eiro par MWh, kas ir tehniski iespējami augstākā stundas cena biržas ietvaros.

Trešdienas vidējā elektroenerģijas cena vienoti Latvijā un Lietuvā sasniegs 823,98 eiro par MWh, savukārt Igaunijā tā būs 682,05 eiro par MWh.

Kā norādīja Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas valdes izpilddirektors Gunārs Valdmanis, cenas kāpuma pamatā ir jaudu deficīts, ko, pēc viņa ieskatiem, varētu radīt divi faktori - ražošanas jaudu atslēgumi Igaunijā un gāzes deficīts reģionā.

Viņš pauda, ka Igaunijā patlaban aktīvi norit elektroenerģijas ražošanas staciju tehniskā apkope, kas arī ierobežo valsts spēju saražot elektrību.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas vidējā cena Latvijā pieauga par 81% un bija 116,17 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas pieauga visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos. Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena kāpa par 81%, un abos tirdzniecības apgabalos tā vienoti bija 116,17 eiro par MWh.

Igaunijā elektroenerģijas cena vidēji bija 79,40 eiro par MWh, kas pieauga par 25% pret iepriekšējo nedēļu. Pārvades sistēmas jaudas ierobežojumi radījuši cenu starpību starp Igauniju un Latviju - remontdarbu dēļ pieejamā starpsavienojumu jauda bija par 31% zemāka nekā nedēļu iepriekš.

Tikmēr "Nord Pool" nedēļas sistēmas cena kāpa par 167% līdz 33,25 eiro par MWh. Turklāt pieauga elektroenerģijas cenas arī Centrāleiropas valstīs - Polijā elektroenerģijas cena kāpa par 21% līdz vidēji 104,23 eiro par MWh, Vācijā cena bija 100,43 eiro par MWh jeb par 50% augstāka nekā iepriekšējā nedēļā, Austrijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena kāpa par 55% līdz 97,53 eiro par MWh.

Sākot elektroenerģijas ražošanu Olkilutoto atomelektrostacijas (AES) trešajam reaktoram, šī gada maijā pirmo reizi 20 gadu laikā Somija kļuvusi par enerģijas eksportētājvalsti, informē AS Latvenergo.

Koncerna Tirdzniecības daļas vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova norāda, ka pēc 2025.gada, attīstot savienojumu jaudas starp tirdzniecības apgabaliem, elektroenerģijas cenu starpībai starp Ziemeļvalstīm un Baltiju jākļūst mazāk izteiktai.

Šī gada 18.aprīlī komerciālu darbību sāka atomreaktors Olkilutoto - 3 (OL3) ar uzstādīto jaudu 1,6 GW - piektais atomreaktors Somijā un lielākais Eiropā. Prognozēts, ka Olkiluoto - 3 ražošanas apjoms būs aptuveni 30% no Somijas kopējās ģenerācijas un 14% no kopējā valsts patēriņa. Reaktora darbība plānota turpmākos 60 gadus. Jaunā atomelektrostacija nodrošinās nepārtrauktu bāzes ģenerāciju, samazinot regulējamu dabasgāzes staciju nepieciešamību Somijā, turklāt kopā ar atjaunīgo energoresursu izstrādi būtiski ietekmēs elektroenerģijas cenas veidošanos ne vien Somijas tirdzniecības apgabalā, bet arī Nord Pool biržā.

Pretrunīgi vērtētais gāzesvads "Nord Stream 2", kura sertifikācijas process ticis apturēts saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir miris, otrdien paziņoja ASV valsts sekretāra vietniece politiskajos jautājumos Viktorija Nulanda.

"Manuprāt, "Nord Stream 2" tagad ir miris," ASV likumdevējiem sacīja Nulanda. "Tas ir metāla gabals jūras dzelmē, un nedomāju, ka tas tiks atdzīvināts."

Šādi komentāri izskanējuši tajā pašā dienā, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienotās Valstis, reaģējot uz Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, aizliedz Krievijas naftas importu.

Nulanda piebilda, ka Krieviju sagaida arī papildu sankcijas no G7, Eiropas Savienības un citām valstīm visā pasaulē, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins neapturēs šo karadarbību.

"Mēs arī strādājam ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem, lai ierobežotu globālo enerģijas piegāžu traucējumus un liegtu Krievijai iespēju tās enerģijas eksportu izmantot kā ieroci.

Liela daļa mājsaimniecību, kuras elektroenerģijas līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Saskaņā ar SPRK otrā ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 49% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 86% - fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums.

Saskaņā ar SPRK datiem šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 69%, bet juridisko lietotāju segmentā - samazinājies par trīs procentpunktiem, sasniedzot 49%.

Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem līdz 14% mājsaimniecību segmentā un par trīs procentpunktiem līdz 51% juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās par četriem procentpunktiem līdz 17%.

Krievijas koncerna "Gazprom" lēmums samazināt gāzes piegādes Eiropai pa cauruļvadu "Nord Stream" bija politisks, trešdien atzina Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks.

"Gazprom" otrdien pavēstīja, ka gāzes piegādes pa cauruļvadu "Nord Stream" tiek samazinātas par 40% līdz 100 miljoniem kubikmetru dienā kompresoru "remonta dēļ", ko veic Vācijas uzņēmums "Siemens".

"Gazprom" solis ir "politisks, nevis tehniski attaisnojams lēmums", preses konferencē sacīja Hābeks.

Vācija apzinās nepieciešamību veikt cauruļvada apkopi, skaidroja ministrs, piebilstot, ka "pirmā uzturēšanas darbu daļa, kad tas būtu pamatoti, nenotiks līdz rudenim".

Tiesa gan, arī ar šiem darbiem nevarētu attaisnot samazinājumu par 40%, sacīja Hābeks.

Vācija seko līdzi šī soļa ietekmei uz gāzes tirgu, taču "problēmu ar piegādēm Vācijā nav", norādīja ministrs.

Kanādā izremontētā turbīna, kas, pēc Krievijas apgalvotā, ir nepieciešama, lai atjaunotu dabasgāzes cauruļvada "Nord Stream" iepriekšējo jaudu, ir iestrēgusi Vācijā, jo Maskava neizsniedz dokumentus, kas vajadzīgi tās transportēšanai uz Krieviju, pastāstīja divi informēti avoti.

Pēc avotu teiktā, turbīnu, kas jānogādā atpakaļ kompresoru stacijā "Portovaja" Ļeņingradas apgabalā, loģistikas uzņēmums "Challenge Group" ar lidmašīnu atvedis no Kanādas uz Vāciju 17.jūlijā tūlīt pēc tam, kad Kanādas valdība atļāva izdarīt izņēmumu sankciju režīmā.

Tomēr Maskava līdz šim nav izsniegusi dokumentus, kas vajadzīgi, lai turbīnu nogādātu Krievijā. Šajos dokumentos jānorāda piegādes vieta, kā arī muitas punkts, caur kuru turbīna jāieved Krievijā, sacīja avoti.

Pašlaik nav skaidrs, vai turbīnu varēs aizvest uz Krieviju, atzina avots, piebilstot, ka, iespējams, to varēs izdarīt tikai pēc vairākām dienām vai pat nedēļām.

Vācijas kompānija "Siemens Energy", kuras meitasuzņēmums Kanādā veica turbīnas remontu, norādīja, ka tā nevar ietekmēt notikumu gaitu.

Apskatot tuvāk jaunos “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” iesniegtos tarifu projektus, skaidri redzams, ka galvenais lielo izmaksu kāpuma cēlonis abos gadījumos ir viena pozīcija – izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai.

Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par Nord Pool biržas spot cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.

Tīkla zudumi, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju pa vadiem līdz galalietotājiem, kā fizikāls process ir ne tikai neizbēgami, bet arī iespaidīgi: “Augstsprieguma tīkls” tam izmanto aptuveni 170 gigavatstundu gadā, bet “Sadales tīkls” – aptuveni 255 gigavatstundas elektroenerģijas gadā.

Abu tīkla operatoru zudumu apjomi ierindo tos valstī lielāko elektroenerģijas patērētāju saraksta pašā augšgalā. Attiecīgi ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiska pašpatēriņa apjoma saistītā iepirkuma izmaksas ir vienas no lielākajām izmaksu komponentēm abos tīkla operatoru iesniegtajos tarifu projektos. Šobrīd “Augstsprieguma tīkls” tam paredz aptuveni 46 miljonus eiro gadā jeb 66% no kopējo izmaksu pieauguma, bet “Sadales tīkls” – 68 miljonus eiro gadā jeb 20% no kopējo izmaksu proporcijas jaunajā tarifu projektā.