Biedrības Zemnieku saeima valdes sēdē diskutēts par aktualitātēm Latvijas reģionos, kā arī turpmākajiem piena nozares situācijas stabilizācijas pasākumiem, informē biedrības pārstāvji.

Vēlreiz tika apstiprināts, ka Latvijas robežās vienlaikus var pastāvēt ļoti dažādi klimatiskie apstākļi. Kamēr Kurzemes Dienvidu daļā un Zemgalē ir sākusies sēja, Latgales un Vidzemes laukus vietām vēl klāj sniegs. Ir reģioni, kur sals ziemājus nav saudzējis. Visvairāk cietis ir rapsis Jēkabpils pusē, savukārt graudaugi, kā piemēru minot kviešus, ir pārziemojuši salīdzinoši veiksmīgi.

SIA Gavsene saimnieks Aigars Zadiņš no Dundagas stāsta, ka zeme ir pietiekami sausa un pākšaugu un auzu sēja ir sākusies. Ziemāji Kurzemē ir pārziemojuši labi. Tiesa, staltbriežu populācija kļūst arvien lielāka, un tie arī pēc sniega nokušanas turpina mieloties ar ziemājiem. Piena iepirkuma cena Dundagas pusē ir 21 eirocents par litru piena, kas tiek noturēta, pateicoties Dundagas pienotavas aktīvajam darbam vietējā tirgū.

No 8. līdz 12. februārim Finanšu ministrijā (FM) viesosies Nīderlandes Revīzijas iestādes (RI) vadošie eksperti, lai dalītos audita izlases veidošanas pieredzē. Izmantojot Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto divpusējās sadarbības stiprināšanas programmu TAIEX Peer 2 Peer, RI darbinieki veicinās izpratni par jauno EK auditu prasību piemērošanu Eiropas Savienības (ES) fondu 2014-2020 plānošanas periodā, informē FM.

Pieredzes apmaiņas laikā notiks divpusējs labās prakses pārņemšanas seminārs, kurā piedalīsies Nīderlandes eksperti un Latvijas ES fondu RI pārstāvji no FM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas. Pēc semināra RI paredz pilnveidot iekšējo metodiku, kā izmantot varbūtības teoriju, lai samazinātu pārbaudāmo projektu skaitu auditos, tajā pašā laikā nodrošinot ticamu kļūdas aprēķinu.

EK izstrādātais instruments TAIEX Peer 2 Peer ir labs veids, kā dalībvalstu ES finansējuma administrēšanā iesaistītās iestādes horizontāli var dalīties pieredzē. Šādi, veidojot ciešāku sadarbību ar citām ES dalībvalstīm, ir iespējams ne tikai pilnveidot zināšanas un uzlabot ikdienas darbā pielietotās tehnikas, bet arī iegūt plašāku redzējumu par citur notiekošajiem procesiem, priekšrocības dalībai TAIEX programmā min FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.

Labdarības koncerts «Uzcel savu baznīcu!» Bruknas muižā pulcēs mūziķus, dziedātājus un māksliniekus.

Svētdien, 10. jūnijā, pirms koncerta no plkst. 14.00 Bruknas muižas dārzā būs atvērtas radošās darbnīcas, kuras vadīs mākslinieces Elita Patmalniece un Ilze Patmalniece, kā arī gleznotāja Ieva Bondare. Ieplānota arī cepļa atvēršana. Par to parūpēsies podnieks Artis Kleinbergs. Savukārt biedrība «homo ecos:» piedāvās radošas darbnīcas - veidu, kā apgūt jaunas dabai draudzīga dzīvesveida zināšanas.

Pirms lielā koncerta operdziedātāja Ilona Bagele plkst. 15.00 Bruknas baznīcā uzstāsies kopā ar ērģelnieci Larisu Carjkovu. Plkst. 16.00 Bruknas muižā koncertā «Uzcel savu baznīcu!» piedalīsies Intars Busulis un Abonementa orķestris, Aija Andrejeva, Marts Kristiāns Kalniņš, Olga Rajecka, Aivars Hermanis, Ralfs Eilands, Aija Vītoliņa, Elza Rozentāle, Ieva Akurātere, Jānis Lūsēns, Atis Ieviņš, grupa «Putnu Balle», koris «Laiks» un citi Latvijā pazīstami mākslinieki. Koncertu vadīs Maija Kalniņa.

Ārlietu ministrija informē, ka Itālijas vidienē Umbrijas reģionā 24. augusta rītā notika 6,2 magnitūdas stipra zemestrīce, kurai sekoja vairāki pēcgrūdieni.

Saskaņā ar Itālijas Civilās aizsardzības pārvaldes sniegtajām ziņām skarti ir Lacio (Lazio), Markes (Marche), Umbrijas (Umbria) un Abruco (Abruzzo) reģioni. Starp stiprāk cietušajām pilsētām ir Amatriče (Amatrice), Akumoli (Accumoli), Norča (Norcia), Posta (Posta), Peskara del Tronto (Pescara del Tronto), Arkuata del Tronto (Arquata del Tronto) un Kastelsantandželo sul Nera (Castelsantangelo sul Nera).

Ārlietu ministrija iesaka atturēties no braucieniem uz skartajiem reģioniem un sekot līdzi informācijai vietējos plašsaziņas līdzekļos.

Ja atrodaties zemestrīces skartajā reģionā un nepieciešama konsulārā palīdzība, ministrija aicina nekavējoties sazināties ar Latvijas Republikas vēstniecību Itālijā vai Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni: +371 26 33 77 11 vai e-pastu: [email protected].

Eiropas Komisija (EK) savā jaunākajā ziņojumā par dalībvalstu ekonomikas attīstību secinājusi, ka Latvijas ekonomikā izaugsme turpmāk būs salīdzinoši strauja, bet ienākumu nevienlīdzība ir būtiska problēma, kas jānovērš.

Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts ziņojumā, norādot, ka nodarbinātība un investīcijas ir vājas.

Komentējot investīciju vājumu, EK norāda, ka tās mūsu valstī ietekmē gan Eiropas Savienības finansējuma saņemšana, gan citi ārējie faktori, kā arī vietējā ekonomikas politika, jo turpinās nenoteiktība par iespējamo nodokļu reformu, investīcijas ir vāji aizsargātas maksātnespējas gadījumā un ir liels ēnu ekonomikas apmērs.

EK norāda, ka Latvijas patēriņa izdevumus veicina dinamiskā algu izaugsme, kas būtiski ir palielinājis iekšzemes kopprodukta pieaugumu,

Kā arī, EK novērtē, ka Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts ir neliels, neskatoties uz to, ka daudzu nozīmīgu tirdzniecības partneru ekonomiskā situācija ir vāja. EK gan prognozē, ka šogad un nākamgad tirdzniecības bilance nedaudz pasliktināsies.

Papildus lielākam aizsardzības budžetam Itālija plāno arī subsidēt kultūras patēriņu, lai nomāktu pašmāju radikālismu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Itālijas premjers Mateo Renci publiskojis papildu tēriņu plānu, kas radīts nacionālās drošības stiprināšanai pēc 13. novembra terora aktiem Parīzē. Plāns ir divu miljardu eiro liels, un miljards eiro tā ietvaros tiks tieši aizsardzības spēju stiprināšanai, bet otra puse – kultūras programmām. Akūtie drošības pasākumu tēriņi acīmredzot aizkavēs premjera sākotnējos nodomus par ekonomikas prioritāti, tomēr pliku pigu M. Renci biznesa virzienā nerāda un ar retorisku veiklību atbildību par uzņēmējiem solīto UIN pazemināšanu ir pamanījies pārlikt uz Briseles pleciem.

Plānu apkarot teroru ar kultūras pasākumiem Financial Times raksturo kā «unikāli itālisku risinājumu drošības draudiem». Publiskoto papildu tēriņu adresāti ir dažādi – militārā aizsardzība, policijas spēku stiprināšana un pilnveide un patrulējošo policistu atalgojuma palielināšana, raksta Reuters. Šiem budžeta tēriņiem proporcionāla daļa tiks atvēlēta, M. Renci vārdiem sakot, «kultūras identitātei». Daļa no kultūrai atvēlētā miljarda tiks veltīta pilsētu trūcīgo rajonu attīstības pētījumiem un to ieviešanai, kā arī pilsētu nelabvēlīgo rajonu jauniešiem vecumā no 18 gadiem būs pieejamas ievērojamas subsīdijas teātru, koncertu un muzeju apmeklēšanai.

Lai gan valsts virzība pretim Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Nacionālā attīstības plāna mērķiem ir stabila, vairākās jomās rezultāti atpaliek no cerētā, secināts ziņojumā, kuru šodien uzklausīja Ministru kabinets.

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kas sagatavojis ziņojumu, ir konstatējis vairākas jomas, kuru rādītāji sniedz neapmierinošus rezultātus un virzība pretim valsts attīstības mērķiem būtiski atpaliek no vēlamā. Šāda situācija konstatēta pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšanas jomā, kur ārkārtīgi būtiski ir palielināt izdevumus pētniecībai un attīstībai, kas 2013.gadā bija 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat valsts stratēģiskai attīstībai nākotnē ļoti nozīmīgi ir meklēt risinājumus nabadzības riska mazināšanai ģimenēs, kur bērnus audzina viens pieaugušais, uzsver ziņojuma autori.

Lai spētu saglabāt un nodrošināt dzīves kvalitātes uzlabošanos, nākotnē primāri nozīmīgi ir tādi pasākumi kā efektīvas un ilgtspējīgas nodokļu politikas īstenošana, pasākumu komplekss uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšana, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus pētniecībā, zinātnē un inovācijā, augstākās izglītības kvalitātes stiprināšana, vietējā darba tirgus nodrošināšana ar profesionāliem speciālistiem, kā arī ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska mazināšana gan strādājošajiem, gan ģimenēm ar bērniem.

Nākamās valdības prioritātes varētu būt tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kā arī ģimenes dzīves kvalitātes celšana un sociālais nodrošinājums, liecina aģentūras LETA rīcība esošais topošās valdības deklarācijas projekts, kuru partneriem piedāvās premjera amata kandidāts Māris Kučinskis (ZZS).

Pašlaik koalīcijas partneri vēl nav vienojušies par valdības deklarāciju un šis ir pirmais deklarācijas uzmetums, ko piedāvā Kučinskis. Rīt, 22.janvārī, kopā ar partneriem paredzēts turpināt darbu pie šī dokumenta izstrādes.

Kučinska piedāvātais deklarācijas projekts paredz, ka valdība orientēsies uz ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un produktivitātes straujāku izaugsmi, kas balstīta mērķtiecīgās, ar sociālajiem un sadarbības partneriem izdiskutētās reformās, vairojot cilvēku un Latvijas vērtīgo resursu atdevi tautsaimniecībā, tādējādi panākot sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Tāpat dokumenta projekta ievadā pausts, ka valdības darbu īstenošanā nozīmīga loma būšot dialogam ar sabiedrību.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 27.oktobrī, konceptuāli atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā 2016.gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu.

Tāpat komisija pirmajam lasījumam jau iepriekš atbalstījusi vēl 24 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu. Visiem likumprojektiem Budžeta komisija aicinās Saeimu noteikt steidzamību.

«Pirms izskatīšanas Saeimas sēdē vēl apspriedīsim dažus likumprojektus, par kuriem komisijā būtisku iebildumu nebija, bet kuriem otrajā lasījumā būs nepieciešami precizējumi un uzlabojumi,» pauž Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Iepriekš atbildīgajā Budžeta komisijā apspriežot iesniegto projektu, finanšu ministrs Jānis Reirs deputātiem uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžets ir veidots ļoti sarežģītos apstākļos, ņemot vērā valsts ekonomiskās izaugsmes tempa samazināšanos un arī ģeopolitiskās situācijas saasināšanos. Ministrs arī uzsvēra - neskatoties uz šiem izaicinājumiem, budžets ir pārdomāts un atbildīgs un tas ļaus nodrošināt finansējumu prioritārajām nozarēm - valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošanai.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien, 27.novembrī, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē 2016.gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu. Galīgajam lasījumam komisija virza arī 24 likumprojektus, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu.

Valsts budžeta projekta izskatīšanai Saeimas Prezidijs sasaucis Saeimas ārkārtas sēdi, kas notiks pirmdien, 30.novembrī, pulksten 10.

Kā budžeta prioritātes nākamgad izvirzītas valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana, iepriekš, iesniedzot budžeta projektu Saeimā, uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs.

Papildu finansējums nākamajā gadā paredzēts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp zemessardzes un jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai. Papildu nauda arī paredzēta policistu, ugunsdzēsēju, glābēju un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai.

Tieslietu sistēmas neefektivitāte, nesamērīgs administratīvais slogs un augsti darba spēka nodokļi ir trīs galvenie faktori, kas kavē būvniecības nozares konkurētspēju, secināts Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pētījumā, kas īstenots sadarbībā ar biedrību BASE (Business Against Shadow Economy).

«Mēs redzam, ka tieslietu sistēmas neefektīvitāte negatīvi ietekmē Latvijas būvniecības nozares uzņēmumu konkurētspēju. Tā vietā, lai investētu inovatīvās un mūsdienīgās tehnoloģijās, uzņēmumi ir spiesti apjomīgus resursus tērēt juridisku jautājumu skatīšanai. Kā daļēju risinājumu tam redzam būvkomersantu klasifikatora un tipveida līgumu ieviešanu, kas mazinātu strīdu iespējamību, nosakot skaidrus un vienādus kritērijus publiskajos iepirkumos. Tāpat jāstrādā pie nozares ārpus tiesas strīdus izskatīšanas institūcijas. Vienlaikus būtu jādomā arī par efektīvāku un ātrāku strīdu izskatīšanu tiesās,» uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

No 9. līdz 10. martam Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs uzturējās darba vizītē Briselē un tikās ar NATO un Eiropas Savienības amatpersonām, informē ministrijas pārstāvji.

Sarunā ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku Aleksandru Veršbovu (Alexander Vershbow) tika pārrunāta gatavošanās NATO Varšavas samitam un Alianses atturēšanas un aizsardzības politikas stiprināšana.

Ar Eiropas Ārējā darbības dienesta (EĀDD) ģenerāldirektora vietnieci Helgu Šmiti (Helga Schmidt) valsts sekretārs apmainījās viedokļiem par aktuālo situāciju Ukrainā un turpmākā atbalsta iespējām Ukrainas reformu procesā, par Austrumu partnerības politikas stiprināšanas iespējām, tai skaitā Eiropas Savienības un Austrumu partnerības valstu vīzu liberalizācijas dialoga attīstību.

Tiekoties ar ES Izlūkdatu analīzes centra (EU Intelligence and Situation Centre) vadītāju Gerhardu Konrādu (Dr. Gerhard Conrad) sarunā tika akcentēti drošības izaicinājumi ES un pieejamo ES instrumentu stiprināšanas iespējas, tai skaitā hibrīddraudu jomā.

Valdības sēdē otrdien, 20. decembrī paredzēts izskatīt informatīvo ziņojumu par oficiālo divpusējo sarunu uzsākšanu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanai Latvijā periodā no 2014. līdz 2021. gadam.

Šajā laikā Latvijai pieejamais bruto finansējums abu finanšu instrumentu ietvaros ir 102,1 miljons eiro, no kura aptuveni 20 miljoni eiro ir iezīmēti saskaņā ar apstiprināto ieviešanas regulējumu (donorvalstu administratīvās izmaksas, obligātā 5 % rezerve, divpusējās sadarbības veicināšanas fonds, tehniskā palīdzība, obligātais NVO fonds u.c.), savukārt 80,2 miljoni eiro ir novirzāmi investīciju programmu ieviešanai.

Iespējamo investīciju priekšlikumu virzībā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari (investīciju koncentrēšana) un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas, valdībā iesniegtajā ziņojumā norāda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM vada Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētā partija Vienotība pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

ĀM uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ziņojumā teikts, ka Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, Eiropas Komisijai ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas 56 miljonu eiro apmērā, ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Jāveicina Latvijas piena produktu patēriņš vietējā tirgū, notikušajā ikgadējā kongresā uzsvēra lauksaimnieki.

Biedrība Zemnieku saeima (ZSA) priekšplānā izvirzīja atbalsta nepieciešamību krīzes skartajiem piensaimniekiem, kā arī turpmāko visas lauksaimniecības konkurētspējas stiprināšanu globālo ģeopolitisko un ekonomisko pārmaiņu kontekstā.

Uzrunājot kongresa dalībniekus, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs izteica atzinību ZSA līdzšinējai darbībai, kā arī uzsvēra nepieciešamību kopīgiem spēkiem turpināt virzīt lauksaimniecības attīstību. Ministrs norādīja, ka par nopietnu zemnieku pieeju lauksaimniecības kā nozares izaugsmei liecina arī rekordlielais pieteikumu skaits Lauku atbalsta dienestā, Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanai investīciju projektiem. Tāpat ministrs klātesošos informēja, ka turpinās iesākto darbu, lai panāktu papildus ES atbalsta piešķiršanu piensaimniekiem.

Saeima otrdien, 3.novembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā pieņēma 2016.gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, kā arī 24 budžetu pavadošos likumprojektus. Valsts budžeta likumprojektus Saeima atzina par steidzamiem, informē Saeimas Preses dienests.

Nākamā gada konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 7,65 miljardu apmērā, kas salīdzinājumā ar šo gadu ir turpat par 183 miljoniem lielāki, savukārt ieņēmumi paredzēti par 115 miljoniem eiro vairāk, sasniedzot 7,37 miljardus eiro. Budžeta deficīts plānots viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Kā budžeta prioritātes nākamgad izvirzītas valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana, iepriekš par budžeta projekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs.

Energonesēju cenas pašlaik ir zemas, un ir īstais brīdis tos aplikt ar lielākiem nodokļiem

Eiropas fiskālajā politikā vēl ir arī efektivitātes rezerve, lai lāpītu valstu problemātiskos budžetus, saka Eiropas Komisijas ekonomikas, monetāro lietu, eiro un sociālā dialoga komisārs Valdis Dombrovskis.

Starptautiskajam Valūtas fondam ir priekšlikums budžetu papildināšanai izmantot zemās resursu cenas un celt energonesēju nodokļus. Tas nozīmētu lejup slīdošo degvielas un apkures cenu atgriešanos iepriekšējā līmenī.

Energonesēju cenas pašlaik tiešām ir zemas, un šis ir īstais brīdis tos aplikt ar lielākiem nodokļiem. Ir gan jāsaprot, ka konkrētais SVF aicinājums ir vairāk adresēts nevis ES, bet citām pasaules valstīm, kur šie nodokļi ir daudz zemāki nekā Latvijā, un daudzviet fosilie resursi vispār tiek subsidēti. (Skat. DB 30.10.2015.) Tāpēc tur, kur ir subsīdijas, ir īstais brīdis tās atcelt, bet zemos nodokļus – paaugstināt.

Tirgus noskaņojums ir trausls – cenas kopsolī vai nu pieaug, vai sarūk

Līdz ar pieņēmumiem par pasaules ekonomikas sagurumu un tirdzniecības karu nemieriem pēdējā laikā finanšu tirgiem nācies dzīvot lielāku cenu svārstību apstākļos. Pieejamie dati liecina, ka daudzu finanšu aktīvu vērtība šādā brīdī virzījusies uz vienu un to pašu pusi. Augustā lielā daļā no tirdzniecības sesijām (11) visu ASV Standard & Poor’s 500 veidojošo atsevišķu sektoru akciju raksturojošo indikatoru vērtība kustējusies kopsolī. Proti, reizē vai nu augusi, vai sarukusi gan riskantāku, gan nosacīti drošāku, mazāk ciklisku sektoru pārstāvju akciju cena. Tāpat ar ASV akciju virzienu cieši korelējusi citu pasaules reģionu akciju vērtība, obligāciju ienesīgums un arī izejvielu cena, liecina Dow Jones Market Data informācija.

Saeimas vairākums šodien pēc koalīcijas deputātu ierosinājuma otrreiz saīsināja Saeimas deputātu debašu laiku par valsts 2021.gada budžeta pakotnes likumprojektiem.

Debates par nākamā gada budžetu sākās pirmdien, 23.novembrī, plkst.9, katru dienu šim mērķim veltot desmit stundas kopā ar pārtraukumiem.

Sākotnēji debates noritēja pēc ierastās kārtības, kad pirmajā uzstāšanās reizē varēja runāt piecas minūtes un otrajā - divas minūtes. Ceturtdien debašu laiks tika saīsināts, nosakot, ka pirmajā reizē var runāt trīs minūtes un otrajā reizē - vienu minūti, bet tagad noteikts, ka par priekšlikumiem deputāts pirmajā uzstāšanās reizē var runāt divas minūtes un otrajā - vienu minūti.

Opozīcijas deputāts Aldis Gobzems atbalstīja debašu ilguma saīsināšanu, ironizējot - jo ātrāk pret tautu vērsts budžets tiks pieņemts, jo labāk. Sabiedrība esot pelnījusi, ka tai nav jāklausās debates par budžetu, jo iedzīvotāji neprotestē pret nodokļu palielināšanu.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") ceturtdien paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā.

"FinCEN" izdeva paziņojumu par plānotajām sankcijām 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018.gadā "ABLV Bank" zaudēja bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju.

Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku. "ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, lēmumu skaidro ASV vēstniecībā.

Vēstniecības pārstāvji norāda, ka šis "FinCEN" paziņojums "ir iespējams tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā". Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku, pauž ASV puse.

Kanāda nākamgad Latvijas drošības stiprināšanai uz starptautisko bataljonu, iespējams, nosūtīs arī bruņumašīnas LAV 6.0. Savukārt Polija varētu nogādāt tankus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) sabiedroto plānus aģentūrai LETA nekomentēja, lai gan septembra sākumā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) apliecināja, ka Kanādas vadīto daudznacionālo bataljona kaujas grupu veidos arī smagā bruņutehnika, taču tobrīd viņš plašāk nekomentēja, kāda tehnika ieradīsies.

Neskatoties uz aptuveni 1000 karavīru lielā bataljona nosūtīšanu, Latvijā patiesais drošības stiprināšanai paredzēto sabiedroto karavīru skaits dažādos formātos būs vēl lielāks, jo atsevišķi no iepriekšminētā starptautiskā bataljona Latvijā operācijā Atlantic Resolve uzturas iesaistītie ASV spēki.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 20.oktobrī, atbalstīja izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2017., 2018. un 2019.gadam likumprojektu un 57 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu.

Budžeta komisija aicinās Saeimu pirmajā lasījumā budžeta projektu izskatīt 31.oktobrī.

Kā komisijas deputātus iepriekš informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, nākamgad tiks turpināta problēmu risināšana veselības aprūpē, izglītībā, drošības jomā un tieslietās, kā arī stiprināti pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanā. Būtiskajos nodokļos izmaiņas nav plānotas.

Veselības jomā finansējuma pieaugums plānots par nepilniem 64 miljoniem eiro lielāks nekā šogad. Tas saistīts ar veselības aprūpes reformu īstenošanu, lai nodrošinātu lielāku onkoloģijas, izmeklējumu, rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumu pieejamību, kā arī mazinātu rindas ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. Plānots, ka speciālisti par valsts budžeta naudu varēs nodrošināt par 400 tūkstošiem pacientu vizīšu vairāk, dienas stacionārā veikt par turpat 27 tūkstošiem izmeklējumu vairāk, savukārt endoprotezēšanu plānots nodrošināt papildus gandrīz 1400 pacientiem. Papildu finansējums nākamgad paredzēts arī Paula Stradiņa slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanai un labiekārtošanai, kā arī informācijas sistēmu uzturēšanai veselības jomā.

Latvijai ir būtiski rast jaunas sadarbības iespējas ar līdz šim mazāk apgūtiem reģioniem, paplašinot mūsu uzņēmējiem pieejamās attīstības iespējas. To Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 6.oktobrī pauda, darbam Latvijā akreditējot Hondurasas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Roberto Floressu Bermudesu, Angolas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Izajasu Žaimi Vilingu un Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Salahu Lebdiuī, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Tiekoties ar Hondurasas vēstnieku, Valsts prezidents izteica vēlēšanos, lai Latvijas un Hondurasas attiecības kļūtu aktīvākas, stiprinot ekonomisko, tirdzniecības, izglītības un tūrisma sadarbību. Raimonds Vējonis sacīja, ka Latvija, būdama maza un atvērta ekonomika, iedrošina savus uzņēmējus apgūt jaunus eksporta tirgus, taču Latvijai šajos centienos ir būtisks Hondurasas atbalsts.

Runājot par izglītības jomu, Valsts prezidents norādīja, ka Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) vēlas paplašināt sadarbību ar Latīņamerikas augstākās izglītības iestādēm, atverot Amerikas un Karību valstu centru Rīgā. RTU jau tagad aicina studentus no Hondurasas, ar kuru Latvijai ir noteikts bezvīzu režīms, studēt Rīgā un iegūt starptautiski atzītu diplomu.

Otrdien, 15. novembrī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē ES dalībvalstis diskutēja par Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada, lauksaimnieku pozīcijas uzlabošanu pārtikas ķēdē un par ES lauksaimniecības interešu aizstāvību starptautiskajās tirdzniecības sarunās, informē Zemkopības ministrija.

KLP nākotnes jautājumā Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis uzsvēra, ka Latvijai būtiskākais jautājums sarunās par KLP nākotni būs Latvijas lauksaimniekiem patiesi līdzvērtīgi tiešie maksājumi, lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences apstākļus. Tika uzsvērts arī tas, ka ir svarīgi izveidot efektīvus un uzlabotus risku pārvaldības instrumentus krīžu situācijas risināšanai. Ņemot vērā to, ka vēl joprojām Latvijas lauku teritoriju dzīves līmenis nozīmīgi atšķiras no ES vidējiem rādītājiem, ir nepieciešams turpināt spēcīgu Lauku attīstības politiku un tam nepieciešams adekvāts ES finansējums arī nākamajā plānošanas periodā. Latvijas lauksaimnieki tuvākajā nākotnē sastapsies ar izaicinājumu klimata izmaiņu mazināšanai nepieciešamiem ieguldījumiem, taču svarīgi atcerēties vienu no galvenajiem KLP mērķiem, kas vēl joprojām ir aktuāls – nodrošināt ES ar veselīgu un kvalitatīvu pārtiku.