8. septembrī negaidīti mūžībā aizsaukts viens no Latvijas 1. rokkafejnīcas dibinātājiem un ilggadējā festivāla Baltic Beach Party rīkotājiem, liepājnieks Mareks Mediņš, vēsta portāls liepajniekiem.lv.

Brāļu Mareka un Raivo Mediņu vārds ilgus gadus bija nesaraujami saistīts ar Liepājas mūzikas dzīvi. 2002. gadā viņi abi nodibināja Latvijas 1. rokkafejnīcu, kas Liepājā darbojās līdz pat 2013. gada sākumam un ilgus gadus bija centrālā mūziķu pulcēšanās vieta pilsētā, bet Rīgā tika atvērta 2012. gada sākumā, kur darbojas vēl joprojām. Tāpat Mareks un Raivo Mediņi desmit gadu garumā pulcēja tūkstošus festivālā Baltic Beach Party, vēsta portāls.

8. septembrī 46 gadu vecumā negaidīti mūžībā aizsaukts jaunākais no brāļiem Mareks. Atvadīšanās no M. Mediņa notiks 18. septembrī pulksten 12 Rīgas krematorijā.

LASI VĒL:

Papildināts - Latvijas 1. rokkafejnīcai Liepājā pienācis gals; vaino ekonomisko situāciju

Latvijas 1. rokkafejnīca Liepājā tiek slēgta, pavēstījuši tās īpašnieki Raivo un Mareks Mediņi, raksta reģionālais medijs ReKurZeme.

(Papildināts viss teksts.)

Kā portāls ziņoja pērnā gada oktobrī, kad rokkafejnīca nosvinēja savu 10.dzimšanas dienu, tās nākotne bija neskaidra.

Toreiz Raivo Mediņš izteicās: «Lai tik lielu kafejnīcu uzturētu, lai tā strādātu, viss būtu forši, ir tomēr vajadzīgs cilvēku daudzums pilsētā un viņu maciņu biezums. Pagājušā gadsimta beigās, kad sākām sapņot par šo māju, tad mums šķita, ka 2012. gadā Liepājā viss notiksies pa īstam. Būs prāmji ar tūristiem, lidmašīnas. Visi dzīvos Liepājā. Tā domājām un ticējām, tāpēc bija spēks būvēt tik lielu kafejnīcu.»

Latvijas 1. rokkafejnīca Liepājā mainījusi interjeru un koncepciju. Savukārt Rīgā Rokkafejnīcu plānots atvērt novembrī.

Liepājas Rokkafejnīcas jaunā interjera autors ir pats līdzīpašnieks Raivo Mediņš sadarbībā ar kafejnīcas menedžeri Maiju Kalniņu un personālu. Līdz ar interjera maiņu mainīsies arī kafejnīcas koncepcija, Db.lv atklāja Latvijas 1. rokkafejnīcas dibinātāji Raivo un Mareks Mediņi. Uz koncepcijas maiņu mudinājusi augošā konkurence un arvien mazākais iedzīvotāju skaits Liepājā. «Kad cilvēku bija daudz, mēs nevarējām atļauties nekādu smalko interjeru, burzmā to vienkārši sabojātu. Tagad, kad apmeklētāju mazāk, varam atļauties spēli ar telpu, ar mēbelēm, ar ekspozīciju,» Db.lv stāstīja Mareks Mediņš.

Latvijas 1. rokkafejnīca Liepājā pagājušās nedēļas nogalē nosvinēja savu desmito dzimšanas dienu, vēsta reģionālais medijs rekurzeme.lv. Rokkafejnīcas īpašnieks Raivo Mediņš nevarēja apsolīt, ka rokkafejnīca Liepājā būs atvērta vēl arī pēc pusgada, taču tuvākajā laikā to nav plānots slēgt.

«Mums grūti zīlēt, kā būs uz priekšu. Nav nekas skaidrs, kā būs. Mēs sevi gribam dēvēt par radošiem uzņēmējiem, bet mēs neesam gluži burvju mākslinieki un, protams, ir kaut kādas sarkanās līnijas. Lai tik lielu kafejnīcu uzturētu, lai tā strādātu, viss būtu forši, ir tomēr vajadzīgs cilvēku daudzums pilsētā un viņu maciņu biezums,» runājot par kafejnīcas nākotni, dzimšanas dienā atzinis rokkafejnīcas īpašnieks Raivo Mediņš.

Viņš piebildis, ka viens ir skaidrs: «Rīt McDonald's te vēl nebūs.» Taču, kā būs pēc pusgada, to uzņēmējs neprognozēja, raksta rekurzeme.lv.

Pianisma zvaigžņu festivāls Liepājā tomēr notiks, ziņo Liepājas dome.

Pašvaldība nav samazinājusi finansējumu festivāla norisei, tas ir saglabāts līdzšinējā līmenī – deviņu tūkstošu latu apmērā, norāda Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde, uzsverot, ka Starptautiskajam pianisma zvaigžņu festivālam Liepājā ir jābūt, jo tā ir spilgta pilsētas un visas Latvijas kultūras tradīcija.

Pēc orķestra direktora publiski paustās informācijas par to, ka šogad Pianisma zvaigžņu festivāls Liepājā nenotiks, Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde Liepājas Simfoniskā orķestra valdes locekli Uldi Lipski uzaicinājusi uz sarunu. Tās laikā U.Lipskis apliecinājis, ka Liepājas Simfoniskais orķestris arī šogad Starptautisko Pianisma Zvaigžņu festivālu organizēs.

Liepājā, ēkā, kurā pirms vairākiem gadiem atradās Latvijas 1. rokkafejnīca, šī gada augusta sākumā uzsākti pārbūves darbi, lai ierīkotu tur ātrās ēdināšanas restorāns Hesburger, noskaidroja Db.lv.

Ēkas 1. stāvs tiek pārbūvēts atbilstoši vienotam starptautiskajam «Hesburger» restorānu konceptam, tajā paredzot kases zonu ar vairākām kasēm, plašu klientu zāli, daudzveidīgus digitālos risinājumus. Plānots, ka projekts tiks nodots ekspluatācijā šī gada beigās, biznesa portālam db.lv pastāstīja Hesburger attīstības direktore Ievas Salmelas.

«Līdz šim Liepājā esam atvēruši divus restorānus, kuru darbības rādītāji norāda uz liepājnieku un pilsētas viesu lielo interesi par mūsu pakalpojumiem. 2016. gadā, kad tika piedāvāta iespēja attīstīt jaunu restorānu pilsētas centrā, iegādājāmies komercplatību - ēku un pieguļošo zemes gabalu Stendera ielā 18 trešā restorāna attīstībai. Komercplatības iegādes darījuma summa bija 665 tūkstoši eiro. Šāds lēmums tika pieņemts, izvērtējot pilsētā jau esošo restorānu darbības rādītājus, kā arī kopējo uzņēmējdarbības attīstības vidi Liepājā,» skaidro I.Salmela.

Mārstaļu iela, kura daudziem asociējas ar Reiterna namu, kuru savulaik tautā dēvēja arī par Žurnālistu namu, tagad ir viena no skaļākajām ielām Vecrīgā

Tā kā DB aptaujātie uzņēmēji Mārstaļu ielu par sava biznesa vietu ir izvēlējušies krietni vien, pirms Reiterna namā iemājoja Rokkafejnīca, viņiem nākas sadzīvot ar trokšņainajiem kaimiņiem. Jāatzīst, ka tikai vienā Mārstaļu ielas galā kūsā dzīvība, otrā ielas galā, Daugavas pusē, atrodas vairāki pamesti un neapdzīvoti nami, no ēkas iepretim noplukušajam Dannenšterna namam aptuveni pirms gada izvācās arī LU Vēstures un filozofijas fakultāte.

Mārstaļu ielas nosaukums 1415. gadā radies no vārda marstall – zirgu stallis (vācu val.), jo šajā ielā bija izvietoti rātes zirgu staļļi. Mārstaļu ielā atrodas divas arhitektūras pērles – Reiterna nams un Dannenšterna nams.

Latvijas Bāru asociācija aicina valsti nepieļaut iepriekšējās kļūdas atbalsta sniegšanā Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, un rīkoties proaktīvi problēmu risināšanā un krīzes radīto seku novēršanā, informē pavēstīja LBA valdes loceklis Arnis Bikšus.

Viņš uzsvēra, ka atbalsts nozarei ir nepieciešams tagad, nevis tad, kad visa industrija būs bankrotējusi, tādējādi ciešot arī ekonomikai. "Pēdējo trīs mēnešu laikā valdības pieņemtos lēmumus par atbalsta veidiem un apmēriem industrija vērtē ļoti atzinīgi, toties atbalsta veidu ieviešana un izpildes temps ir nepieļaujami lēns, padarot atbalsta mehānismu daļēji nefunkcionējošu - atbalstu mērķis var netikt sasniegts," teica Bikšus.

Asociācijas valdes loceklis arī atzīmēja, ka līdz šim atbalsts bijis orientēts tikai uz darba ņēmējiem un algu izmaksām, bet pašu uzņēmumu stimulēšanai "nav novirzīts neviens cents".

Bikšus atgādināja, ka pagājušā gada nogalē sāka veidot valsts atbalsta mehānismus, izstrādājot programmu apgrozāmo līdzekļu piešķiršanai krīzes skartajiem uzņēmumiem. "Lai gan visa industrija ļoti novērtē šo atbalstu, diemžēl reālā situācija smagi atšķīrās no cerībām, kādas tika lolotas 2020.gada nogalē un šis atbalstu mehānisms ir pilns ar kļūdām, nepilnībām un balstīts uz neapdomātiem lēmumiem," viņš pauda

Lai ekonomētu pieaugošās izmaksas, vairāki bāri un krogi ir aizvēruši virtuves un patlaban strādā tikai ar dzērienu tirdzniecību, komentēja Latvijas Bāru asociācijas (LBA) valdes loceklis Oskars Ikstens.

Viņš norādīja, ka pašlaik situācija ir ļoti smaga, tostarp uzņēmumu rēķini par energoresursiem ir trīskāršojušies.

"Ar energoresursu cenu kāpumu ir kāpušas arī pārtikas cenas un izmaksas pilnīgi visam. Par šo ziemu ir ļoti liels satraukums," atzina Ikstens, piebilstot, ka nozarē ir uzņēmumi, kas apsver darbību pārtraukt, jo nespēs atļauties komunālos maksājumus.

Turklāt, pēc LBA pārstāvja teiktā, lielākā daļa nozares uzņēmumu nav paspējuši atgūties no Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām, tostarp ir parādos.

"Šis atkal ir milzīgs trieciens industrijai," uzsvēra Ikstens.

LBA izveidota 2020.gada vasarā, lai sniegtu atbalstu viesmīlības nozares bāru un kafejnīcu speciālistiem. Asociācijas valdē ir Edgars Grišulis ("Gimlet Nordic"), Normunds Juraševskis ("Manana"), Arnis Bikšus ("Cuba Cafe"), Ikstens ("Pūce, klubs naktī") un Raivo Mediņš ("Latvijas 1. Rokkafejnīca").

Pandēmijas, ierobežojumu un atbalsta trūkuma dēļ situācija Latvijas bāru nozarē ir kritiska. Latvijas Bāru Asociācija (LBA) pēc ilga darba un kopīgām sarunām secina, ka sadarbība starp valdību, valsts institūcijām un uzņēmējiem ir nepietiekamā līmenī.

Latvijas Bāru Asociācija uzskata, ka valdības pieņemtie lēmumi bieži vien ir negaidīti uzņēmējiem, īpaši tāpēc, ka, pieņemot jaunus ierobežojumus, netiek veiktas konsultācijas ar pārstāvjiem no nozarēm, kuras tieši ietekmē ierobežojumi un kuras spētu piedāvāt reālus risinājumus situācijas uzlabošanai.

LBA aicina valdību un valsts institūcijas veidot sadarbību, kā ietvaros valdības pārstāvji un LBA varētu ik dienas strādāt cieši kopā un pieņemt lēmumus, ko ir reāli ieviest, kas samazina vīrusa izplatību, stiprina sabiedrības drošību un neaptur uzņēmējdarbību.

"Ne tikai man, bet jebkuram uzņēmējam ir svarīga paredzamība. Katrs pārsteigums ietekmē ne tikai uzņēmumu, bet arī tā darbiniekus un apmeklētājus. Nereti rodas situācijas, kad mēs par jaunām prasībām uzzinām pēdējā brīdī un no medijiem. Mēs apzināmies, ka šis ir svarīgs laiks valstī un ir jāspēj ātri reaģēt, to esam gatavi darīt, bet uzskatām, ka to var darīt gudrāk un efektīvāk. Ne tikai bāru nozares, bet visu nozaru darbinieki vēlas zināt, vai uzņēmumiem, kam tiek noteikti ierobežojumi, kas spēcīgi ietekmē apgrozījumu un valsts nodokļu ieņēmumu, būs jebkāds atbalsts no valsts. Ja tas būs, cik lielā apmērā un kādā formā. Šobrīd esam situācijā, kad nezinām, vai rītdien vispār varēsim vērt durvis vaļā un vai mums būs jebkāds atbalsts pie sliktākā scenārija," komentē LBA valdes loceklis Oskars Ikstens.

Viens no Liepājas simboliem – ģitāra, kas atradās pie bijušās Liepājas 1. rokkafejnīcas, tagad redzama netālu no Tāšu ezera. Tā uz pagaidu laiku atgriezusies pie saviem veidotājiem – metālmākslinieka Reiņa Kuncīša un viņa komandas SIA Ideju Lidlauks, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Ģitāras īpašnieki Raivo un Mareks Mediņi nodomājuši to novietot pie sava uzņēmuma Latvijas Pirmā Rokkafejnīca Rīgā, tikko tur būs pabeigta āra terases būvniecība, pastāsta metāla produkcijas dizaina un izgatavošanas uzņēmuma SIA Ideju Lidlauks vadītājs un ģitāras autors R. Kuncītis.

Viņš arī Kursas Laikam atklāj, ka būtu vēlējies mākslas darbu pie bijušās Liepājas 1. rokkafejnīcas atstāt, tāpēc vērsies pie Liepājas pašvaldības ar ideju, ka šo vides objektu būtu vērts pielabot un paturēt, bet dome atrunājusies, ka tas nav viņu īpašums, un tālāku interesi nav izrādījusi. «Uzreiz mēs to neaizvācām, vēl nedēļu pirms noņemšanas pēdējo reizi domei pieteicu: vēl varat pārdomāt,» stāsta R. Kuncītis. Savukārt pilsētas galvenā māksliniece Agita Ansule saka: «Pašvaldība nebija brīdināta, mums pašiem otrajā rītā pēc tās pazušanas tas bija pārsteigums.» Nerodot iespēju darbu paturēt pilsētā, R. Kuncītis ģitāras īpašnieku uzdevumā mākslas darbu demontējis. SIA Ideju Lidlauks to jau sagatavojuši jaunajai mājvietai – pārtaisīta pamatne. Liepājā ģitāra bija novietota ieslīpi, bet Rīgā tā stāvēs taisni.

Ar klātiem galdiem, mūziku un vairāku amatpersonu neformālām uzrunām SIA BalticTaxi 2. novembrī atklāja Liepājas filiāli.

Uzņēmuma valdes locekļi Jānis Naglis un Gundars Kristapsons, kā arī finanšu direktors Juris Erts Latvijas 1. Rokkafejnīcā noorganizētajā atklāšanas pasākumā iepazīstināja ar uzņēmuma attīstības plāniem Liepājā, kā arī ar uzņēmuma dispečeru dienestu, vadību un taksometru vadītājiem, kuri pirmie sāks darbu Liepājā. Savukārt a/s Liepājas autobusu parks valdes priekšsēdētāju Māri Ārbergu Jānis Naglis nosauca par BalticTaxi jauno tēti, kurš sniedz neatsveramu atbalstu. Uzņēmuma pārstāvjus un uzaicinātos viesus, starp kuriem bija vairāki bijušās Tautas partijas pārstāvji, izklaidēja Fēlikss Ķiģelis ar grupu.

Vecrīgā, Audēju ielā tiks atvērta LATVJU LIETU darbnīca – veikals. Tur galvenā prece būs latviešu etnogrāfiskās lelles.

Audēju ielā netālu no Mārstaļu, Skārņu un (arī) Grēcinieku ielas krustojuma, kur «dzīvo» Rokkafejnīca, Jautrā lapsa un Easy Wine, vienā no noslogotākajām Vecrīgas ielām «skanēs latviešu tautas mūzika, smaržos zāļu tēja un piparkūkas, tiks pītas IEVIŅU biželes un ietērptas greznās BAIBAS, pucētas mazās nerātnās LAIMDOTAS un nevainojamās, rūpīgi nostrādātās SPĪDOLAS. Apmeklētāji un pircēji varēs redzēt, kā Audēju ielā atkal tiek austs, šūts un izšūts, gludināts, siets un pīts, jo darbnīcā bieži viesosies latviešu amatnieki», sola veikala īpašnieki.

Darbnīcā varēs iegādāties latviešu mākslinieku gleznas, latviešu lietišķās mākslas un dizaina priekšmetus, metālkalumus, koka virpojumus, keramiku, cimdus, zeķes, jostas, šalles, cepures, lakatus, segas un spilvenus, linu galdautus, dzintaru un arheoloģiskās rotas.

Dāņu uzņēmējs Peders Rathlefs gatavojas 5.decembrī vērt durvis kādreiz populārajai Liepājas 1.rokkafejnīcai. Tās nosaukums būs Vecais vikings, vēsta portāls irliepaja.lv.

Peders Rathlefs kopš pērnā gada decembra ir šīs ēkas nomnieks, turklāt līgums noslēgts uz desmit gadiem. Tieši uz tādiem pašiem noteikumiem dāņu uzņēmējs vienojies par ēkas nomu ar bijušās Latvijas 1.rokkafejnīcas īpašniekiem, vēsta portāls.

Pašlaik viņš saimnieko krodziņā Vecais kapteinis, kur ar biznesu sokoties tīri labi. Taču tieši tas, ka Vecajā kapteinī reizēm pietrūkst vietas lielu banketu apkalpošanai – galdus nākas klāt divos ēkas stāvos – pamudinājis pievērst uzmanību īpašumam Stendera ielā 18, kas ar savām apjomīgajām platībām būtu ļoti piemērots lielu banketu rīkošanai.

Liepājas tiesa šā gada 4.janvārī ierosinājusi ar bijušajiem Liepājas uzņēmējiem, brāļiem Mediņiem saistītās SIA Argolats maksātnespējas procesu.

Jautāts, vai tikko slēgtās Latvijas 1. rokkafejnīcas ēka pakļauta iespējamām maksātnespējas procesa izsolēm, viens no kafejnīcas dibinātājiem Mareks Mediņš uzsvēra, ka šī ēka ir bez apgrūtinājuma, jo pieder citai kapitālsabiedrībai - SIA Argolats Pluss, kurai finansiālu problēmu nav. Taču pieņemts lēmums ēku pārdot. Konkrēta pircēja pagaidām neesot, tāpēc nav iespējams prognozēt, kāda būs ēkas turpmākā funkcija. Gan Mareks, gan Raivo Mediņš kopā ar ģimenēm jau pārcēlušies uz dzīvi Rīgā, kur turpina darboties Latvijas 1.rokkafejnīca Reiterna namā. Rīgas kafejnīcas apsaimniekošana nav apdraudēta, jo tā pieder SIA 11 M. Savukārt maksātnespējīgā SIA Argolats nodrošināja restorāna darbību Liepājā un producēja mūzikas kluba pasākumus.

Sestdien, 5. decembrī Latvijas 1. rokkafejnīcas vietā Liepājā tiks atvērts jauns krogs Vecais vikings, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Kafejnīcas saimnieks, dāņu uzņēmējs Pēders Rathlefs stāsta: «Šī ēka, kura jau divus gadus stāvējusi tukša, nu tiks apdzīvota. Tas ir bijis garš process, bija jāsalabo visas komunikācijas. Šobrīd mēs esam ļoti aizņemti jo vēl ir daudzi darbi jāpadara. Strādājam 24 stundas diennaktī.»

Rokkafejnīca Liepājā darbojās 10 gadus. Tās dibinātāji, Mediņu ģimene, Latvijas 1. rokkafejnīcu Liepājā slēdza finansiālu grūtību dēļ 2013. gadā.

Plašāk lasiet 4. decembra laikrakstā Kursas Laiks.

Zivju iela Liepājā daudziem asociējas ar Latvijas 1. rokkafejnīcu, taču ieliņas īpatnējais šarms un potenciāls nav pilnībā novērtēts.

Līkumotā Zivju iela ir otra apzināti izveidotā gājēju iela Liepājā un stiepjas paralēli pirmajai – Tirgoņu ielai. Agrāk Zivju ielas vienā galā, Kuršu laukumā, rosījās zivju tirgus, no tā arī ielai ticis nosaukums. Laukumu starp Zivju, Kungu un Stendera ielu kopš 18. gs. sauca par bodīšu laukumu. Tagad te ir mūziķu slavas aleja, rokkafejnīca, bet apkārtējo namu pirmajos stāvos tirgotāji mainās tik bieži, ka grūti izsekot līdzi.

Tikpat dažādi kā gājēji ir arī veikaliņi Zivju ielā – sākot no Ķīnā ražotiem apaviem un otro roku apģērbiem, beidzot ar slavenu zīmolu šikbodi un seksšopu jeb intīmsalonu Ēdene, kurš lepojas ar 17 gadu darbības stāžu. Zivju iela saindē ar radošuma bacili – te notiek atraktīvi sarīkojumi, mēģina eksistēt netradicionāli komersanti, un arī visikdienišķāko preču pārdevēji pūlas piešķirt savai bodei kādu neparastu akcentu.

Mūziķu slavas aleja Liepājā tiks papildināta ar septiņām jaunām Slavas zīmēm.

Liepājas pašvaldība šim nolūkam piešķīrusi 4500 latu. Slavas alejā tiks uzņemti mūziķi Vjačeslavs Mitrohins, Aldis Langbaums, Edvīns Zariņš, Harijs Zariņš, Aivars Hermanis, kā arī grupas Zvaigznīte un Sīpoli.

Latvijas mūziķu Slavas aleju atklāja 2006. gada 12. maijā. Toreiz tajā tika uzņemti piecdesmit mūziķi un grupas. Aleja kļuvusi par vienu no pievilcīgākajiem tūrisma objektiem Liepājā.

Slavas aleja ir viens no Latvijas 1. Rokkafejnīcu papildinošajiem vides objektiem. Dārgo izmaksu dēļ Rokkafejnīca šobrīd ir slēgta un nekustamo īpašumu firma Amberland Real Estate to piedāvā potenciālajiem pircējiem. neoficiāli tiek minēta cena 700 tūkstoši eiro. Pārdošanā nonācis arī blakus rokkafejnīcai esošais īpašums Stendera ielā 13 - 4650 kvadrātmetrus liels zemes gabals, uz kura atrodas vairākas vēsturiskas ēkas 2500 kvadrātmetru platībā. Šī īpašuma pārdošanas cena arī ir 700 tūkstoši eiro.

Lai gan Latvijas 1. Rokkafejnīca Vecrīgā darbojas jau kopš janvāra, tomēr visa nama oficiālā atklāšana plānota trīs dienas – no 9. līdz 11. februārim.

Trīs stāvos, uz divām skatuvēm, ar Ģitāras bāru, mīlīgiem buduāriem un tik grezniem interjera elementiem, ka roka cienītājiem aizraujas elpa – tā turpmāk tiks rakstīta Latvijas 1. Rokkafejnīcas vēsture galvaspilsētā, sola Reiterna nama jaunie apsaimniekotāji, liepājnieki Mareks un Raivo Mediņi. Nama interjers piemērots rokkafejnīcas stilam un vajadzībām sadarbībā ar arhitektiem Aiju un Andri Kokiniem, stingrā Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas uzraudzībā.

Atklāšanas pasākumu sērija sāksies ceturtdien 9.februārī pulksten 22, kad uz Rokkafejnīcas Lielās skatuves muzicēs grupas The Soul Scouts un Screampiece no Rīgas, kā arī grupa Deep Silence no Liepājas. 10.februārī muzikālo saturu veidos mūziķi, kuru vārdi cieši sasieti Liepājas pilsētu. Atklāšanas svētki kulmināciju sasniegs 11.februārī, kad notiks Rokkafejnīcas draugu koncerts.

Ja gadu miju plānots sagaidīt nevis mājās pie kamīna, bet saviesīgā pasākumā, DB ierosmei piedāvā nelielu izlasi

Domās ar Klūniju vai Mulenrūžā

Saules akmenī ar skatu uz Daugavu, no kura pavērsies arī ekskluzīvs skats uz svētku uguņošanu, sapulcēsies Martini ballītes piekritēji. Džordžu Klūniju gan nesatiksiet, bet par 250 eiro no vienas personas izklaides programma tiek solīta vērienīga. Par svētku vakariņām parūpēsies restorāns Hot’e. Pasākuma dress code – vakartērps.

Viesnīca Baltic Beach Hotel zālē Jūra-Jūrmala jauno gadu mudina sagaidīt improvizētā Latīņu kvartālā. Cilvēkam par šo pastaigu būs jāšķiras no 160 eiro.

Savukārt viesnīcas restorānā Caviar Club romantiskas mūzikas skaņas aizvedīšot pārsteigumiem bagātā pastaigā pa naksnīgo Parīzi. Nakts ugunis, valdzinošas kabarē dejotājas… Svinīgā uguņošana jūras krastā. Franču virtuves gardumi. Šī izvēle izmaksās 330 eiro.

Piektdien, 13.aprīlī, Liepājas centrā, netālu no Latvijas 1. Rokkafejnīcas, atklāts jauns mūzikas klubs Pilsētas vārti.

Mūzikas kluba mērķauditorija ir «tie, kam pāri 30», Db.lv pastāstīja kluba īpašnieks, arī viens no Latvijā pazīstamākajiem bundziniekiem Uldis Knapšis. Atklāšanā kluba apmeklētāji atzinuši, ka atmosfēra ir ļoti līdzīga 20. gs. 90. gados Liepājā populārajam klubam u.t.t., kura dibinātājs bija mūziķis Igo (Rodrigo Fomins). Klubu Pilsētas vārti apsaimnieko SIA Sordo. Kapitālsabiedrību 2011. gada janvārī ar 2000 latu pamatkapitālu dibināja Uldis Knapšis kopā ar biznesa partneri, taču laika gaitā mainīti statūti un sākotnējās ieceres, līdz ar to U. Knapšis ir vienīgais kapitālsabiedrības dalībnieks. Pilsētas vārti darbosies nedēļas nogalē, iespējams, būs tematiski sarīkojumi.

Vecrīgā Mārstaļu ielas 280 metros mājvietu raduši dažādi iemītnieki, kuri atrašanās vietu nostāk no masām atzīmē kā plusu

Uzņēmumi, kuri par savu mājvietu ir izvēlējušies Mārstaļu ielu, norāda, ka šī iela joprojām ir salīdzinoši klusa un vienīgā skaļā vieta ir pats ielas sākums, kur atrodas Rock Cafe. Apkārtējie norāda, ka faktiski līdz ar tās ienākšanu ielā parādījusies lielāka dzīvība, kurai ir gan pozitīvā, gan arī ēnas puse. Viens no Rock Cafe īpašniekiem Raivo Mediņš DB norāda: «Mārstaļu iela pēdējos piecos sešos gados ir kļuvusi daudz aktīvāka, vairāk vaikaliņu un kafejnīcu atveras, tai pat laikā daudzas arī veras ciet. Mēs ar kaimiņiem sadzīvojam labi. Priecājamies gan par vecajiem, gan par jebkuru jaunpienācēju – jo vairāk kaimiņu, jo mums visiem ies labāk.»