«Tarifu noteikšanā regulators vadās no tā, ko tam uzdevis likums. Kopumā ir jānodala divas lietas – resursu cena un pakalpojuma sniegšanas izmaksas. Mūsu iespējas ietekmēt importētās enerģijas cenas ir vienādas ar nulli. Tas, kas tiek regulēts, ir pakalpojuma izmaksas, kas gan veido mazāko daļu no tarifa. Piemēram, gāzes tarifi nav mainīti kopš 2008. gada, proti, nav mainījusies apstiprinātā tarifu tabula. Taču piemērojamie tarifi mainās atbilstoši gāzes tirdzniecības cenai, kas šo gadu laikā ir piedzīvojusi gan kāpumus, gan kritumus,» sacīja V. Lokenbahs.
Viņš norādīja, ka pamatprincips, apstiprinot tarifus, ir tāds, ka izmaksām ir jābūt ekonomiski pamatotām. «Attiecībā uz lielajiem pakalpojumu sniedzējiem jāatceras, ka tiem ir pienākums rīkot iepirkumus. Tāpēc skatāmies, kā tas ir veikts. Piemēram, siltumapgādē pērn esam nodrošinājuši vairāk nekā 1,5 milj. Ls ietaupījumu,» sacīja V. Lokenbahs.
Raksti par tēmu
.jpg)
«Siltuma tarifs ir noteikts par vienu siltumenerģijas vienību, bet pie lieliem mīnusiem, lai sasildītu mājokli, ir nepieciešams daudz vairāk siltuma. Rīgā siltuma tarifs ir viens, taču rēķini iedzīvotājiem dažādās mājās atšķiras. Tāpēc aktuāls ir jautājums, cik lietderīgi varam novadīt siltumu. Es nezinu, kam ir jānotiek, lai cilvēki saprastu, ka atbilde ir māju siltināšanā,» uzsvēra SPRK vadītājs.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
.png)
