Nobalsotās nodokļu revolūcijas spīdīgās puses ir «apdziedātas» no visām tribīnēm, taču par tās ēnas pusēm tiek noklusēts, tādējādi daudzi dzīvo savdabīgā eiforijā par izmaiņu pozitīvo efektu, kas toksisko blakusefektu dēļ var arī izkūpēt
To intervijā DB stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņu pārsteidza Saeimas lielā steiga ar izstrādātās nodokļu revolūcijas akceptēšanu – faktiski bez plašākām diskusijām pat par šo izmaiņu ietekmes novērtējumu, kādu tas radīs uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā, šeit strādājošo uzņēmēju konkurētspēju, iedzīvotāju maciņiem, inflāciju.
Endziņš: Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos
Darba devējiem būs lielākas tiesības
Fragments no intervijas:
Kā vērtējat pārmaiņas darbaspēka nodokļos?
Šis ir otrais mēģinājums ieviest diferencēto IIN. Kā ar to veiksies, parādīs laiks, taču tas tiek piedāvāts «komplektā» ar akcīzes nodokļa un arīdzan minimālās algas ļoti strauju pieaugumu (par 50 eiro). Salīdzināsim ar Igauniju un secināsim, ka ziemeļu kaimiņvalstī šī nodokļa likme visiem ir 20%, Latvijā šāda likme būs tikai bruto ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā. Ja vairāk, tad jau tikpat, cik pašlaik (23%), ja ienākums pārsniegs 55 000 eiro gadā, tad jau par starpību – 31,4%. Un vēl jau ir arī solidaritātes nodoklis, bet Igaunijā nekā tāda nav. Tātad Igaunijā dārgais darbinieks saņems savā makā vairāk, nekā analogs darbinieks Latvijā. Kur tad tā darbaspēka nodokļu konkurences izlīdzināšana? No dārga, kvalificēta darbaspēka ietilpīga biznesa investora skatupunkta izdevīgāk ieguldīt ir Igaunijā. Vēl jāņem vērā, ka valsts ar vienu roku dod – tiek palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minums līdz pat 250 eiro, taču vienlaikus jau nākamgad tiek radikāli palielināta minimālā alga, kas komplektā ar akcīzes nodokļa pieaugumu degvielai uzskrūvēs inflāciju un samazinās iedzīvotāju makos esošās naudas pirktspēju. Tā kā Latvijā ir daudz cilvēku, kuri nestrādā (pensionāri) un arī strādājošo, kuru mēneša ienākums ir līdzvērtīgs vai pat mazāks par minimālo algu, tad nebūšu pārsteigts, ka šādu ļaužu pulks vairosies. Lai palielinātu algu, vispirms tā ir jānopelna, un to var izdarīt, strādājot efektīvāk vai arī pārdodot dārgāk. Tiem, kuri savus izstrādājumus eksportē, cenas pieaugumu panākt ir ļoti maz ticami, tādējādi vienīgā iespēja būs saglabāt pašreizējo atalgojuma līmeni (380 eiro mēnesi), bet darbiniekus pārformēt, ka tie strādā nepilnu darba laiku (koeficients 0,8, 0,75 utt.). Savukārt tie uzņēmēji, kuri varēs paaugstināt minimālo algu, vai nu pacels cenas vai arī samazinās peļņas rādītājus. Un atkal jautājums, kur novērtējums, kā šāda situācija ietekmēs nodarbinātību? It īpaši reģionos, kur minimālās algas saņēmēji jau pašlaik tiek uzskatīti teju vai par bagātniekiem. Un kādā situācijā nonāks strādājošie, kuriem apgādībā ir divi bērni? Iespējams, ka daudzi no viņiem nespēs izmantot valsts doto ar IIN nepaliekamā minumu pilnā apmērā. Kur tad ir ienākumu nevienlīdzības mazināšana, kuru nodokļu reformas kontekstā tik ļoti bieži piesauca?
Visu interviju Reformas ēnu ieraudzīsim nākotnē lasiet 14. augusta laikrakstā Dienas Bizness.