Ar diezgan lielu varbūtību var prognozēt, ka jaunā koalīcija un valdība ienesīs pārmaiņas veselības aprūpē. Proti, vairākas no Saeimā iekļuvušajām partijām, turklāt ar lielāko pārstāvniecību, iestājas par Veselības aprūpes finansēšanas likuma atcelšanu.
Jo tas paredz divus pakalpojumu grozus, un lielākais pienāktos tikai sociālo iemaksu veicējiem. Jānorāda, ka pret šādu iedzīvotāju šķirošanu iebilst ne tikai daļa politiķu, bet arī veselības aprūpes eksperti, kas norāda, ka šāda pieeja ir tiešā pretrunā Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām. Arī Eiropas Komisija ir paudusi, ka jaunais likums var pasliktināt pacientu pieejamību veselības aprūpei un sabiedrības veselību.
Taisnības labad jāpiebilst, ka arī pati veselības ministre Anda Čakša par šo normu nebija sajūsmināta, jo tā radās kā kompromiss ar uzņēmēju organizācijām, kas uzstāja, ja reiz par vienu procentpunktu tiek palielinātas sociālās iemaksas un ieguvums novirzīts veselības aprūpei, tad pakalpojumu saņemšana jāsaista ar iemaksu veikšanu. Tā bija cena par to, lai netiktu torpedēta visa nodokļu reforma. Tajā pašā laikā Latvijas veselības aprūpes darbinieku arodbiedrība jau ir paudusi bažas, vai likuma atcelšana nenozīmēs pārskatīt finansējuma pieaugumu nozarei. Iedzīvotāju interesēs būtu dalīto grozu atcelšana, bet vienlaikus turpinot palielināt finansējumu veselības aprūpei. Līdz ar to jaunās valdības būtisks izaicinājums ir saprast, kā nodrošināt finansējuma pieaugumu, neturot nozari naudas badā.
Te gan jānorāda, ka Veselības ministrijai pašlaik nav nekādas skaidrības, cik lielu papildu naudas summu dotu brīvprātīgā veselības apdrošināšana, kuru veiktu tie, kas nav sociālo iemaksu veicēji. Tas ir lielais nezināmais, jo ļoti iespējams, ka turīgākie iedzīvotāji, kas neveic sociālās iemaksas, piemēram, pārtikušas mājsaimnieces, nevis veiktu brīvprātīgo veselības apdrošināšanas maksājumu, bet nepieciešamības gadījumā izmantotu maksas pakalpojumu. Savukārt nabadzīgākie, visticamāk, šo maksājumu neveiks un vienkārši atturēsies vērsties pie ārsta, tādējādi komplikāciju gadījumā sistēmā nonākot caur neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas visiem nodokļu maksātājiem izmaksās daudz dārgāk. Līdz ar to, atbilstoši veselības ekspertu teiktajam, brīvprātīgā veselības apdrošināšana būtiski veselības aprūpes finansējumu nepalielinās.
Tādējādi jaunās likuma normas atcelšanai nevajadzētu būt par šķērsli, lai turpinātu palielināt finansējumu veselības aprūpei. Tiesa, valdībai būs jāmeklē finansēšanas avoti. Labā ziņa gan ir tā, ka visas partijas savās programmās ir solījušas minēto finansējuma palielināšanu. Tas iespējams, gan pārskatot budžeta prioritātes, gan uzlabojot nozares pārvaldību. Skaidrs, ka veselības aprūpi sagaida pārmaiņas. Jācer, ka tās būs pacientu interesēs, neaizmirstot par mediķiem solīto atalgojuma paaugstināšanu. Un dalīto grozu atcelšana būtu pareizais solis vienlīdzības un pieejamības vairošanā, tajā pašā laikā neapdraudot nozares finansējumu.
Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
