Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) izmaiņas, kas tiek virzītas Latvijas nodokļu sistēmas reformācijas ietvaros, sniegšot atbalstu mazo algu saņēmēju maksātspējai, atstājot nedaudz vairāk banknošu to maciņos, un pat mazināšot ēnu ekonomiku, jo aplokšņu algu maksāšana un saņemšana daļēji mazināšot šīs netīrās kaites pastāvēšanas jēgu. Tomēr pašlaik, kad pagaidām tik vien kā politiski nospiests gaismas slēdzis reformas telpā, ne mazo algu saņēmēji, ne kāds cits nevar būt drošs par detaļām un niansēm, ko nesīs līdzi pagaidām tikai apspriestās, bet ne nobalsotās izmaiņas.
No līdz šim izskanējušajiem minējumiem par to, kas reāli varētu mainīties, var noprast vairākus IIN likuma atsvaidzinājumus. No likumu paketes tiks izmēzts biznesa vides peltais solidaritātes nodoklis, minimālā alga kāptu par 50 eiro līdz 430 eiro, tiktu noteikts neapliekamais minimums maksātajam 250 eiro apmērā (bet nosacīti lielo algu saņēmējiem – nulle), tiktu palielināts neapliekamais minimums par apgādībā esošiem bērniem par 75 eiro.
Pašvaldības sūrojas, ka šāds solis traumēs to budžetus, lai gan Latvijas vietvaras (kurās pavisam drīz četrus gadus nekustināto gaisu samaisīs vēlēšanu aizkariņu virināšanas radītās brāzmas) nevarētu sūdzēties par apdalīšanu. Kā iepriekš DB uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Caune (24.04.2017.), Latvijas pašvaldības ir top četriniekā Eiropas Savienībā pēc finansējuma apjoma, rēķinot pret kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Latvijā pašvaldībām tiek gandrīz piektdaļa no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, kas, L. Caunes vērtējumā, ir Šveices līmenis un «augstāk jau vairs nav, kur tiekties». Tiesa, taču prasīt krist zemāk – arī diezgan absurdi. Lai gan, kritiski pārskatot pašvaldību tēriņus, varētu atrast daudz «aplikuma», kas nedaiļo pilsētu un novadu budžetus. Drīzāk pašvaldībās vajadzētu rosināt lielāku interesi par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un biznesa piesaistīšanu, atvēlot tām daļu no uzņēmuma ienākuma nodokļa. Reģionu aspektā var apšaubīt arī valdības pieteikto aplokšņu algas sērgas slāpēšanos, jo, pieaugot minimālajai algai, neskatoties uz IIN manevriem, likmi nodzenot lejā par trim procentiem un pielīdzinot Igaunijai, kaut kādā mērā varētu pieaugt arī spiediens maksāt no kabatas kabatā. Šīs un citas bažas (plašāk DB 12.05.2017.) nomoka sabiedrību un biznesu, kamēr reformas prāmis savā ziņā cēli turpina savu gaitu. Vēja brāzmas un pa kādai bangai pret prāmja sāniem tā maršrutu neizmainīs.