DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Pēc biznesa alkstošie

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore,15.04.2019

Jaunākais izdevums

Alkas ir kaut kas līdzīgs atkarībai, tikai ar pozitīvu nokrāsu. Cilvēki mēdz alkt pēc dažādām lietām - tie, kas nodarbojas ar sportu, noteikti zina sajūtu, kad ķermenis burtiski prasa kārtējo treniņa devu, tie, kas pieraduši pie intelektuāli bagātīgām sarunām, pazīst alkas pēc tām, tāpat kā prasību pēc augstvērtīgas mūzikas un arī lasāmvielas.

Ļoti vērtīga ir arī uzņēmīguma kaislība - izdomāt, darīt, veidot. Un, ja reiz prasās, tad, citējot Gēti, ir vienmēr jādara tas, ko nevar atlikt.

Dienas Bizness šogad svin savu 27. dzimšanas dienu. Saprotams, ka pa šiem gadiem laikraksts ir mainījies daudz - 1992. gada 13. aprīlī DB sākās kā avīze, bet tagad piedāvā arī žurnālus, konferences, seminārus, uzņēmēju klubu, rokasgrāmatas un interneta portālus latviešu un krievu valodā, un arī tie vēl nav nekādi griesti, jo, kā zināms, vienīgā nemainīgā lieta šajā dzīvē ir pārmaiņas. Tomēr, neraugoties uz visām pārmaiņām un tīri individuālām atšķirībām, mūs visus - gan tos, kuri strādā DB, gan tos, kuri DB lasa- vieno kāda kopīga lieta: mūs visus interesē bizness.

Kā medijam mums ir svarīgi, lai efektīvas, konkurētspējīgas, inovatīvas un tālredzīgas uzņēmējdarbības Latvijā būtu pēc iespējas vairāk, tāpēc mēs nebaidāmies kritizēt tādus politiskos lēmumus, kas liek šķēršļus šādas ekonomikas attīstībai. Mēs nevairāmies arī no viedokļiem, ko citi Latvijas mediji apzināti vai neapzināti ignorē, un, jā, reizēm par nejēdzībām ir jārunā tieši un skarbi vienkārši tāpēc, lai tās beidzot pamanītu. Mūsu uzdevums nav visiem patikt, jo, ja tāds būtu mūsu mērķis, mums drīzāk būtu jātirgo saldējums, nevis jāstrādā žurnālistikā. Mūsu uzdevums ir būt uzņēmēju pusē, runāt par uzņēmējiem aktuālām tēmām - prasīt, skaidrot, informēt, iedvesmot un savā reizē arī palīdzēt. Nav lielāka žurnālistiskā gandarījuma par to, kad pēc izveidota materiāla pie mums vēršas arī citi cilvēki ar savu pieredzi, viņi mums uztic savu stāstu, un, to kopīgi izstāstot sabiedrībai, mēs varam pietuvoties kādam atrisinājumam.

27 gadu laikā ir ne tikai krietni pamainījusies Latvijas tautsaimniecība, pārmaiņu vējiem ir bijuši pakļauti arī mediji. Saku to bez nostalģijas, jo izaicinājumos allaž slēpjas arī iespējas. Ja savulaik DB vienīgā platforma bija rozā krāsas papīra avīze, tad šodien mēs pie savas auditorijas ejam vēl dažādās citās formās, no kurām jaunākās ir audio un video ieraksti, ko izvietojam gan savā mājaslapā, gan sociālajos tīklos. Mēs, DB redakcijā strādājošie, mīlam drukātos izdevumus, mīlam rituālu ar jaunāko laikrakstu un tējas vai kafijas krūzi, novērtējam to, ka tagad avīze jau ir kļuvusi par stilīgu aksesuāru tiem, kas tam pievērš uzmanību, taču mēs ar prieku uzņemam arī jaunās iespējas, ko sniedz digitālā pasaule. Kur ir mūsu auditorija, tur esam mēs - jau 27 gadus uzņēmēju pusē!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmējs: Vēja parka realizācija Dobeles un Tukuma novadā būs iespējama

Armanda Vilcāne,01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parka būvniecība Dobeles un Tukuma novadā ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu un palielinās Latvijas energoneatkarību.

To intervijā DB norāda SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš. Viņš uzsver, ka šobrīd daļa Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, tāpēc primāri būtu nepieciešams domāt par jaunu jaudu uzstādīšanu. Plānots, ka vēja parks gadā spēs saražot 0,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Paredzams, ka kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, projekta attīstītāji sola, ka vēja parka būvniecība neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Fragments no intervijas

SIA Eolus iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku sabiedrībā raisījusi diezgan lielu neizpratni un neapmierinātību. Kā jūs skaidrotu šo reakciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta iesaiste 259 miljonu eiro apmērā elektrovilcienu iegādei ir apliecinājums, ka tie tiks iegādāti, jo būtu kauns, ja Latvija trešo reizi neizmantotu iespēju un paliktu bez jaunajiem vilcieniem, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka tas noteikti nav viena gada darījums un līdz 2024.gadam par minēto summu tiks iegādātas arī rezerves daļas, iekļauta apkope un citas pozīcijas. Premjers minētajam darījumam vilka paralēles ar nesen iegādātajiem «Black Hawk» helikopteriem.

Tāpat viņš uzsvēra, ka minētajam darījumam nav tiešas saistības ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai gan viņš augstu novērtēja arī šo projektu, jo tas kalpos kā drošības spilvens, kas kalpos brīdī, kad tiek pārorientētas kravas un meklēti jauni klienti.

Jau ziņots, ka AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, pēc vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinātajā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība” pirmajā kārtā saņemti četru kandidātu pieteikumi un kvalifikācijas dokumenti, informē uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.

Interesi piedalīties iepirkumā paudusi personu apvienība INABELEC, personu apvienība Siemens-TSO-BMGS, personu apvienība Cobra-Arčers un personu apvienība LREC.

Iepirkuma komisija izskatīs kandidātu iesniegtos kvalifikācijas dokumentus un rakstiski informēs kandidātus par tālāko dalību iepirkumā. Iepirkums attiecas uz Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmā posma īstenošanu. Tā ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga, veicot to elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajam mēnesim jau redzamas beigas, un interesanti, ka vismaz pagaidām akciju tirgiem padevies viens no pašiem veiksmīgākajiem gada startiem vēsturē. Tas noticis, neskatoties uz pamatā arvien spēcīgākiem pieņēmumiem, ka globālajai ekonomikai izaugsmes ziņā jau klājas un pārskatāmā nākotnē turpinās klāties grūtāk.

Tam it kā būtu jānozīmē lielāks pesimisms finanšu tirgos, lai gan no tā tos šoreiz, šķiet, vismaz daļēji paglābusi centrālo banku retorika. Janvāra sākumā ASV Federālo rezervju sistēma deva mājienus, ka savā likmju paaugstināšanās ceļā tā droši vien būs uzmanīgāka (ASV CB atšķirībā no citiem jau kādu laiku paaugstina likmes). Par to, ka šogad varētu izpalikt eiro likmju paaugstināšana, pagājušonedēļ lika domāt arī Eiropas Centrālās bankas teiktais. Iestāde pamatā uzsvēra lielākus riskus ekonomikai, lai gan oficiālais ziņojums ietver tikai to, ka likmes netiks kustinātas vismaz līdz rudenim. Tikmēr tirgū tiek runāts, ka reālistiskāk eiro likmes varētu tikt skartas vien 2020. gada vidū. Iespējams, varēs teikt, ka centrālās bankas finanšu tirgu atkal būs ievadījušas mērenā «Risk On» stadijā. Turklāt nav pat izslēgts, ka tas, galu galā, materializēsies labākos efektos arī ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru