Šķiet, ka veselības ministres Ilzes Viņķeles iecere mainīt Veselības aprūpes finansēšanas likumu un atteikties no diviem groziem, pārejot uz vispārēju obligātu veselības apdrošināšanu, var kļūt par pavērsiena punktu nodokļu politikā.
Proti, ministre ir iecerējusi, ka īstenotajai sociālo iemaksu palielināšanai par 1%, kas tiek novirzīts veselības aprūpei, jāseko arī citu nodokļu maksāšanas režīmu, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa, autoratlīdzību, patentmaksas utt., likmju palielināšanai par 1%, to novirzot veselības aprūpei. Tādējādi visi strādājošie neatkarīgi no izvēlētā nodokļu režīma piedalītos obligātajā veselības apdrošināšanā. Šādu pieeju atbalsta gan sociālo lietu eksperte Ruta Zilvere, gan ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, kuri norāda, ka visiem strādājošiem solidāri jāpiedalās veselības apdrošināšanā.
Pašlaik to dara tikai tie strādājošie, kuri nodokļus maksā vispārējā režīmā. Paceļot citu nodokļu režīmu likmes par 1%, visi strādājošie būtu automātiski apdrošināti. Pārējiem veselības apdrošināšana tiktu nodrošināta no valsts budžeta. Tādējādi reāli darbotos viens pakalpojumu grozs visiem iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs norādījuši, ka uz nodokļu sistēmu jāparaugās kompleksāk. Proti, nevis par 1% paaugstinot citu nodokļu maksāšanas režīmu likmes, bet samazināšanas virzienā pārskatot daudzus nodokļu režīmus. Finanšu ministrs Jānis Reirs uzsver – lai gan valstī ir aptuveni miljons nodarbināto, veselības sistēmu uztur vien 600 000 vispārējā nodokļu režīmā strādājošie.
Arī K. Kariņš teic, ka dažādo nodokļu maksāšanas režīmu skaits – pašlaik tādi ir septiņi – būtu jāsamazina, jo tie nāk par sliktu tajos strādājošajiem, kuriem ir niecīgas sociālās garantijas. Turklāt, kā savulaik norādījis P. Strautiņš, šie strādājošie solidāri nepiedalās vispārējā sociālās apdrošināšanas sistēmā. Viens no pirmajiem «upuriem» varētu būt mikrouzņēmumu nodokļa režīms, par kuru negatīvi izteikusies arī Fiskālās disciplīnas padome. Tajā pašā laikā K. Kariņš teic, ka nekādi strauji lēmumi gan netiks pieņemti, taču debates par izmaiņām nodokļu sistēmā ir pasludinātas par atklātām. Jāteic, ka pirmo reizi kopš dažādo nodokļu režīmu ieviešanas nevis tikai eksperti, bet arī pirmā lieluma politiķi – premjers un finanšu ministrs – sākuši runāt par to, ka pēc iespējas lielākam strādājošo skaitam nodokļi būtu jāmaksā vispārējā kārtībā.
No nodokļu teorijas viedokļa katrs izņēmums sadārdzina administrēšanu, turklāt tās ir mazākas sociālās garantijas daudziem nodarbinātajiem no vienas puses un no otras puses – ļoti limitēts pienesums solidārajai sociālās apdrošināšanas sistēmai. Skaidrs, ka pati ideja atteikties no atvieglotajiem nodokļu maksāšanas režīmiem izsauks spēcīgu sašutuma vētru, jo latviešu nacionālā īpatnība ir vēlme maksāt pēc iespējas mazākus nodokļus, par sekām īpaši nedomājot. Kā saka daudzsēriju filmās: turpinājums sekos.