Tikai 61% Latvijas iedzīvotāju izprot pensiju sistēmas darbību, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management un pētījumu centra Norstat veiktā iedzīvotāju aptauja.
Vissliktāk informēti ir jauni cilvēki un cilvēki ar ienākumiem līdz 750 eiro mēnesī. Tam ir savas negatīvas konsekvences. Proti, nezināšanas rezultātā vairums aptaujāto vecumdienās paļaujas uz valsts pensiju, pat neapjaušot, ka 1. un 2. līmenis kopā nodrošina tikai 50% no darba mūža ienākumiem. Proti, ja cilvēka alga ir 700 eiro mēnesī, tad pensijā tikai no pirmajiem diviem līmeņiem varēs saņemt ap 350 eiro. Ja cilvēks to apzinās, tad viss ir kārtībā un tālākā stratēģija, kā rīkoties, jau ir viņa brīva izvēle. Savukārt daudz sliktāk ir tad, ja mājo aplama pārliecība, ka pensijas apmērs būs līdzvērtīgs darba algai.
Neorientēšanās pensiju sistēmā nozīmē, ka jauni cilvēki nepieņem apzinātus lēmumus par 2. līmeņa pārvaldnieka izvēli. Lai gan, piemēram, dinamiskajam plānam ir liela atdeve, taču tas ir visefektīvākais tad, ja līdz pensijai ir vairāk nekā desmit gadu. Tāpat tas nozīmē, ka cilvēki nedomā par iespēju ieguldīt 3. pensiju līmenī, kam bonusā klāt vēl nāk Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa. Sekas šādai nezināšanai var būt samērā nejaukas gan indivīda, gan sabiedrības līmenī. Proti, līdz ar novecošanos jau pēc 25 līdz 30 gadiem mēs iegūsim gados pārsvarā vecu sabiedrību, kas lielajā vairumā būs nabadzīga. Individuālā līmenī tās būs sāpīgas atskārsmes, ka pēc pensionēšanās, ja netiek strādāts, noturēt ierasto dzīves līmeni nav iespējams un var nākties atteikties no līdzšinējā dzīvokļa, jo izrādās, ka tas ir pārāk dārgs.
Protams, ja ir neliela alga, tad ar orientēšanos pensiju sistēmā ir par maz, lai pensijas apmēru būtiski palielinātu, taču prasmīgi izvēloties 2. līmeņa pārvaldnieku un dažus desmitus eiro novirzot trešajā līmenī (vēl saņemot nodokļu atmaksu), pensijas apmēru tomēr iespējams palielināt. Un tieši mazo pensiju gadījumā tas var būt gana izšķiroši. Šajā gadījumā ļoti noderīga būtu kāda kampaņa no valsts puses, kas mudinātu pašreizējos strādājošos painteresēties, kādas ir iespējas gudri izvietot savus uzkrājumus gan 2., gan 3. līmenī tā, lai tie nestu vislielāko atdevi. Turklāt par informācijas trūkumu sūdzēties jau pašlaik nevar. Piemēram, ikviens, ielūkojoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājas lapā, var atrast visu par pensiju sistēmu un sīki izpētīt šķirkli: kā izvēlēties pensijas pārvaldnieku.
Tāpat iespējams aizpildīt pensijas kalkulatoru, kas aprēķinās paredzamo pensijas apmēru. Tur iespējams pamodelēt, paskatoties, kā tas mainās, ja kaut ko novirza 3. pensiju līmenim, var pat izrēķināt, kāda atdeve būs no ieguldītās summas. Tur tiešām viegli uztveramā veidā ir iespējams atrast visu nepieciešamo, lai saprastu, vai, piemēram, ir vērts novirzīt katru mēnesi 20 eiro 3. līmenim vai nē. Kas notiek, ja summu palielina līdz 30 eiro utt. Pats svarīgākais ir radīt motivāciju strādājošajiem, īpaši gados jauniem, šai tēmai vispār pievērsties. Te tiešām noderētu kāda informatīva kampaņa. Jo izskatās, ka slīcēji paši sevi tomēr neglābs, lai gan pasniegtā roka nemaz tik tālu nav.
