#Neskatoties uz to, ka ārā gaisa temperatūras turpina kristies, Latvijas viedokļu telpā iet karsti. Tas nav brīnums, jo, lai arī Latvijā jau kopš 90. gadiem ir piedzīvotas vairākas banku krīzes, šā brīža situācija tomēr sava vēriena ziņā ir unikāla.
Neskatoties uz to, ka ārā gaisa temperatūras turpina kristies, Latvijas viedokļu telpā iet karsti. Tas nav brīnums, jo, lai arī Latvijā jau kopš 90. gadiem ir piedzīvotas vairākas banku krīzes, šā brīža situācija tomēr sava vēriena ziņā ir unikāla.
Visu sarežģī tas, ka objektīva informācija par to, kā ir patiesībā, ir ļoti skopa, to zina tikai nedaudzi. Toties daudziem ir kategorisks viedoklis. Skaļi un skandalozi viedokļi ir arī dažiem baņķieriem, lai gan parasti šīs jomas pārstāvji ir ļoti atturīgi savos publiskajos izteikumos. To var saprast, jo finanšu un banku vide ir jutīga kā zoba pulpa – tajā viss balstās uz klientu uzticību konkrētai institūcijai. Skaidrs, ka jebkurš skaļāks paziņojums šo ļoti trauslo uzticību saposta un tad banku klienti mēdz balsot tikai vienā veidā – ar kājām. Ja Latvija raisa kaut mazākās bažas, ka turīgi cilvēki te var droši noguldīt savu naudu, tad tās te arī nebūs. Iespējams, kādā citā vietā to jau gaida.
Provokācijām vienmēr ir divas puses – tā, kas provocē, un otra, kas ļaujas izprovocēties, jeb tā, kas negrib vai nespēj saglabāt modrību un līdz ar to arī veselīgu pretošanās spēju.
Jāsaka arī, ka dažu prieks par trešās lielākās Latvijas bankas šā brīža grūtībām ir abpusgriezīgs zobens. Tāpat kā sajūsma par Latvijas Bankas vadītāja aizturēšanu. Neatkarīgi no tā, vai viņa vaina tiks vai netiks pierādīta, postošais šī starpgadījuma efekts Latvijas reputācijai jau ir nodarīts. Un ne mazāk graujoša ir doma, ka Latvijā mēdz aizturēt cilvēkus arī bez rezultāta notiesājoša sprieduma veidā. Ikviens uzņēmējs, kas vismaz reizi ir mēģinājis startēt kādā no ārvalstu tirgiem, zina, ka jebkāda publiski zināma negatīva informācija par tavu izcelsmes valsti kaitē un mazina tavas iespējas. Diemžēl jau tagad var prognozēt, ka arī pēdējās nedēļas notikumu efekts būs «uz gadiem».
Nav jābūt sazvērestību teoriju piekritējam, lai redzētu, ka šī banku krīze nav tikai iekšējs Latvijas «pīļu dīķa» kašķis. Latvija nav izolēta sala. Mijiedarbība notiek, un uz jautājumu, vai kāds varētu gribēt Latvijas finanšu sektoru ietekmēt vai varbūt pat pārdalīt, ir jāatbild apstiprinoši. Kā DB norādīja bijušais Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis – «kas kontrolē naudu, tas kontrolē mūsu dzīvi», un ienesīgā nerezidentu naudas plūsma interesē nebūt ne tikai Latvijas bankas. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un arī to, ka šis Latvijā ir vēlēšanu gads, justies pārsteigtiem par dažādām provokācijām nevajadzētu, taču provokācijām vienmēr ir divas puses – tā, kas provocē, un otra, kas ļaujas izprovocēties, jeb tā, kas negrib vai nespēj saglabāt modrību un līdz ar to arī veselīgu pretošanās spēju. Meklējot atbildi uz to, kā no esošā stāvokļa Latvijai kopumā tikt laukā, zīmīgs šķiet uzņēmēja Ulda Pīlēna savulaik DB intervijā paustais – «mums ir jāzina, pie kādas ekonomikas mēs piederam». Nevaram izmainīt globālās spēles nosacījumus, bet varam skaidri signalizēt, kurā vietā šajā spēlē mēs gribam iekļauties, un tad nebūs tā, ka katrs vējš mūs nopūš no kājām.
