Kā izskanējis, valdība šonedēļ atbalstīja grozījumus noteikumos, kas paredz aizliegt fotografēt un filmēt «kritiskās infrastruktūras objektus». Lēmums vēl nebija nodrukāts melns uz balta, kad to jau cauršaustīja interneta asās mēles.
Šāds lēmums pieņemts terorisma risku mazināšanas nolūkā, kā vēlāk tika skaidrots – tas vairāk preventīvi, pabaidīšanai prom no tādiem «kritiskiem» objektiem kā hidroelektrostacijas, dzelzceļa tilti, valsts iestādes un tostarp arī pats valdības nams – pirms 80 gadiem būvētā pirmās brīvvalsts pašapziņas vērienu arhitektoniski demonstrējošā Tiesu pils. Jāpiebilst gan, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis savos izteikumos bijis krāšņs, norādot, ka šo par preventīviem nupat nodēvēto noteikumu pārkāpējam «tiks lūgts izdzēst šo kadru». Kritiskos objektus turpmāk rotās informatīvas jaunas norādes, kuras uzstādīs par nodokļu maksātāju naudu. Apsaukt valdības lēmumus pagaidām vēl nav aizliegts, taču var gadīties, ka, piemēram, gaismas festivāla laikā valdības māju vai Dzelzceļa tiltu iemūžināt vismaz formāli nedrīkstēs. Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija liecinot, ka personas pirms teroraktu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, parasti filmējot vai fotografējot. Interneta kompānijas Google pakalpojumi kā Earth un tam līdzīgi (Google, piemēram, ir fiksējusi mirkli, kā mans kaimiņš baro savu suni) visai detalizēti parāda ne tikai kaimiņu pagalmus, bet arī hidroelektrostacijas un citus objektus. Arī militāros. Ja ir īpaša interese, katrs dažu sekunžu laikā Pļaviņu HES tunelī var sazīmēt visādas šķirbas un caurumus. Tāpēc mūsu valdības lēmums, pat ja tas ir «tikai ķeksīša pēc», liekas, mazākais, atpalicis no laikmeta un arī valsts iekārtas.
Tāpat kā interneta attēlus, teroristi izmanto arī citus pasaulē ieviestos sabiedrības dzīves uzlabošanai radītos rīkus – mobilos telefonus, augstāko izglītību, peldbaseinus vai pārtikas veikalus, un iedomājieties, kā terorisma audzējam palīdz izplatīties internets. Nenoliedzami, šāda informācija palīdz teroristiem, bet tā neizraisa uzbrukumus. Arī galvaspilsētas panorāmas skats no Pēterbaznīcas torņa vai Daugavas kreisā krasta to nespēj. Nevar aizliegt automašīnas, jo notiek avārijas. Nevar aizliegt Twitter, lai gan tajā bangojas ģeopolitiskas samazgas. Teroristi apmeklē sporta zāles, valkā kedas un reizēm smalkākus apavus, ēd zemenes un elpo gaisu. Neviena valdība saprātīgās valstīs nespēj to ierobežot, bet mūsējā – vismaz cenšas. Būtu labi rūpēties ne tikai par kritiskajiem objektiem, bet arī par tautas un sevišķi tās vadītāju kritiskās domāšanas spēju. Tai nevajadzētu būt «ķeksīša pēc».