ASV un Ķīnas tirdzniecības kara sekas var būt daudz postošākas, nekā tās bija Aukstajam karam, jo Ķīna atšķirībā no Padomju Savienības ir otra ekonomiski spēcīgākā lielvalsts pasaulē ar ļoti ciešām ekonomiskajām saitēm ar visu pasauli.
Tik skarbi ir izteicies slavenais ekonomists Nuriels Rubini, kurš uzsver, ka abu minēto lielvalstu tirdzniecības karš, ja tas ieilgs, būs ar postošām sekām visas pasaules ekonomikai. ASV prezidenta Trampa pēdējais solis bija uzlikt 25% tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā, uz ko Ķīna sola atbildēt ar tarifiem ASV precēm 60 miljardu dolāru vērtībā. Tāpat nedēļas sākumā Tramps paziņoja, ka neredz nekādu vajadzību steigties ar tirdzniecības līguma ar Ķīnu noslēgšanu.
Vairāki ekonomikas analītiķi uzsver, ka Ķīna, protams, nav godīgākais konkurents pasaulē, jo savā tirgū diskriminē vai pat neielaiž ārvalstu investorus, subsidē savus uzņēmumus un nodarbojas ar intelektuālā īpašuma zādzību. Tajā pašā laikā, kā apgalvo, piemēram, CNN analītiķi, Trampa izvēlētais ceļš ar tarifu kariņu un izstāšanos no Klusā okeāna partnerības ir ar milzīgām ilgtermiņa izmaksām. Daudz produktīvāk būtu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas un līguma starpniecību panākt reformas pašā Ķīnā, piemēram, atsakoties no valsts subsidētiem uzņēmumiem un liekot ievērot intelektuālā īpašuma tiesības. Tiesa, tas nebūtu viegls ceļš, jo Ķīnas komunistiskā partija nevēlas atteikties no kontroles pār valsts ekonomiku.
Taču pašreizējais tarifu karš, kā raksta portāls politico.com, vissāpīgāk skar tieši amerikāņu vidusšķiru ar zemiem ienākumiem, kam jāmaksā būtiski vairāk par importa precēm no Ķīnas, un ASV lauksaimniekus. Mazumtirdzniecības gigants Walmart jau ir paziņojis, ka tarifu pieaugums neizbēgami atspoguļosies cenu kāpumā. Arī ASV apavu ražotāji ar ražošanu Ķīnā paziņojuši, ka viņu izstrādājumu cenas pieaugs dramatiski. Tramps jau ir izteicies, ka ASV lauksaimniekiem sniegs atbalstu 16 miljardu dolāru vērtībā, kas būs gana liels trieciens amerikāņu nodokļu maksātājiem. Līdztekus ekonomisti lēš, ka tirdzniecības kara rezultātā ASV varētu pazust viens miljons darba vietu. Jāmin, ka Deutsche Bank galvenais ekonomists Mihaels Spensers ir norādījis - līdz šim visu tarifu pieauguma smagumu ir iznesuši tieši ASV patērētāji.
Diemžēl ieilguša tirdzniecības kara starp abām lielvalstīm gadījumā cietīs visas pasaules ekonomika. OECD ir brīdinājusi, ka tā rezultātā līdz 2021. gadam globālā izaugsme varētu samazināties par 0,7%. Tarifu karam būs arī ietekme uz apkārtējo vidi. Mediji raksta, ka sojas pupiņu eksporta no ASV uz Ķīnu samazināšanās dēļ Āzijas valsts meklēs citus eksportētājus, tas būtiski apdraud Brazīlijas mūža mežus, kas jau pašlaik tiek nežēlīgi izcirsti, lai tur audzētu sojas pupiņas. Kā redzams, ASV un Ķīnas tarifu karš ir ar daudz globālākām sekām nekā tikai divas iesaistītas lielvalstis. Kā un kad tas varētu beigties, pašlaik prognozēt ir neiespējami.
