Latvijā beidzot ir jauna valdība, kuru veido piecas partijas, un to vada vismazskaitlīgākās Saeimā ievēlētās partijas – Jaunās Vienotības – līderis Krišjānis Kariņš. Opozīcijā ir palikusi ZSS, Saskaņa un atsevišķi KPV LV deputāti.
Jau šobrīd droši var teikt, ka Kariņa valdībai strādāt nebūs viegli, un atliek tikai minēt, vai tā būs pietiekami jaudīga, lai veiktu nepieciešamās reformas, vai arī mīņāsies uz vietas un nogrims savstarpējo strīdu dūksnājā. Šaubas rada vairāku valdības ministru vājā kapacitāte, jo vienīgais atbilstības kritērijs amatam ir tikai piederība konkrētai partijai. Valdības partijām ir arī vairākas nenogludinātas domstarpības atsevišķos jautājumos. Nav arī skaidrs, kā rīkosies KPV LV, jo tai ir gan ministri, gan deputāti, kas balsoja pret jauno valdību, līdz ar to nav zināms, ar cik balsīm valdība var rēķināties.
Pārbaudījumu netrūks. Vispirms jau jāmin šodienas Saeimas balsojums par pazemināto PVN likmi pārtikai, kur KPV LV ir tā valdības partija, kas šo priekšlikumu pretēji pārējām karsti atbalsta. Priekšā stāv arī Jura Juraša izdošana kriminālvajāšanai. Tāpat nav skaidrs, kas notiks ar OIK atcelšanu no 31. marta, kas draud ar pamatīgām, zaudētām tiesvedībām un iespējamu siltuma tarifu pieaugumu iedzīvotājiem. Viens no valdības galvenajiem uzdevumiem, protams, būs Moneyval ziņojumā ietverto rekomendāciju izpilde, kas ir kritiski svarīgi. Tas nozīmē, ka valdībai ir jāstrādā ciešā sazobē ar tiesībsargājošajām institūcijām bez ierastās plūkšanās un ķīviņiem. Pašlaik nav arī zināms, vai iepriekšējās valdības izraudzītā VID vadītāja Ieva Jaunzema gūs Saeimas atbalstu, jo pret to zināmi iebildumi ir gan KPV LV, gan JKP.
Jaunajai valdībai būs arī jārisina Veselības aprūpes finansēšanas likuma liktenis. Veselības ministre Ilze Viņķele jau izteikusies, ka šāda selektīva divu grozu ieviešana nav draudzīga pacientiem un neuzlabo veselības aprūpes pieejamību. Dienaskārtībā ir arī teritoriālā reforma, kur KPV LV vēlas veto tiesības. Tam visam klāt vēl pieplusojas Valsts prezidenta vēlēšanas, kas arī ir lieliska iespēja, lai «izmestu vilnu». Pozitīvi, ka slepenu vienošanos risku vēlētājiem aiz muguras samazina tas, ka pirmo reizi Valsts prezidentu vēlēs atklātā balsojumā. Maijā arī Latvijas iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu Eiropas Parlamenta deputātus, kur arī paredzams, ka katrai partijai būs savas intereses.
Pašlaik neviens nevar pateikt, vai ar mokām tapusī valdība spēs strādāt kā komanda, neizvirzot tieši savu partiju priekšplānā un atceroties, ka valdība ir koleģiāla institūcija. Nav arī skaidrs, cik lielus kompromisus prasīs viena vai otra lēmuma pieņemšana. Vissliktākais scenārijs būtu, ja mīļā miera labad strīdīgos jautājumus vispār noliktu malā vai arī reformas sačakarētu ar tādiem kompromisiem, ka labāk būtu tās neveikt. Tomēr, neraugoties uz visiem riskiem, jāvēl jaunajai valdībai veiksme un neiestigšana savstarpējos ķīviņos.
