Vai Latvijā tiek pareizi izlietoti iekasētie nodokļi? Septembrī tikai 15% saka jā, bet 74% - nē. Turklāt 34% saka stingru nē. Tā pavisam nesen tvītoja lielākās socioloģisko aptauju veicējas – SKDS – direktors Arnis Kaktiņš.
Šķiet, respondentu atbildes vairāk pasaka par iedzīvotāju attieksmi pret valsts varu, nevis par faktisko situāciju ar nodokļu izlietojumu. Un tajā valsts vara var vainot tikai pati sevi. Ja paskatās uz faktisko nodokļu izlietojumu, kas izpaužas kā valsts budžeta izdevumi, tad šā gada 8,9 miljardus vērtā budžeta sadalījumā lauvas tiesa jeb 35,1% aizgāja sociālajām vajadzībām. Otra lielākā pozīcija – ekonomiskā darbība – veido ap 20%.
Vēl ir, protams, izglītība, veselības aprūpe, aizsardzība, ārlietas utt. Ar ko iekasēto nodokļu izlietojumā ir neapmierināti iedzīvotāji? Pats vienkāršākais skaidrojums ir dusmas par nepietiekamo valsts nodrošināto pakalpojumu apjomu, īpaši jau veselības aprūpē. Sak, mēs maksājam nodokļus, bet pie ārsta rindā jāgaida vairāki mēneši. Vai tiešām nevar atvēlēt vairāk? Tāpat - vai tiešām nevar vairāk naudas iedot pensijām? Protams, finansējuma palielinājums veselības aprūpei ir nepieciešams kā ēst, taču jāsaprot, ka vismaz tuvākajā laikā iekasēto nodokļu apjoms nebūs tik liels, lai rindas un kompensējamo zāļu kvotas izzustu pavisam. Līdz ar to šajos gadījumos cilvēki ir drīzāk neapmierināti nevis ar naudas izlietojumu, bet ar to, ka tas vairākās jomās ir nepietiekams. Te gan katrs var paraudzīties arī uz sevi, vai ir visus nodokļus godīgi samaksājis.
Līdztekus neapmierinātībai ar to, ka visam nepietiek, kas dīvainā kārtā transformējas uzskatā, ka kaut kas ir izlietots nepareizi, dusmas rada arī atsevišķi valdības populistiskie, dumjie un ne ar ko neattaisnojamie lēmumi. Visspilgtākais piemērs ir “vecās” valdības lēmums pārdalīt ministriju neizlietotos vairāk nekā desmit miljonus eiro, kas aizgāja sportam, baznīcām utt. Tā, protams, nav tik liela summa, lai fundamentāli atrisinātu, piemēram, mediķu atalgojuma jautājumu, taču pats par sevi tas ir ļoti slikts signāls nodokļu maksātājiem, kas vēsta, ka viņu nauda tiek izplekarēta.
Vēl viens aspekts nepareizā nodokļu izlietojumā ir ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja atkārtoti uzsvērtais, ka neveiktā administratīvi teritoriālā reforma izgrauž ļoti būtisku caurumu valsts naudas makā. Neefektīvā skolu tīkla dēļ mums ir augstākie izdevumi izglītībai Eiropas Savienībā un salīdzinoši slikti rezultāti. Tiesa, neesmu gan pārliecināta, ka šādā veidā par nodokļu izlietojumu domā vidējais Latvijas iedzīvotājs. Rezumējot - lielas daļas respondentu pārliecība, ka nodokļi netiek pareizi izlietoti, balstās neapmierinātībā ar to, ka pārdalāmās naudas nepietiek, kā arī eļļu ugunij pielej populistiski salīdzinoši nelielu summu piešķīrumi, kas visspilgtāk izpaudās kādreizējās deputātu kvotās. Būtu tiešām lieliski, ja iedzīvotāju neapmierinātība radītu spiedienu uz politiķiem veikt administratīvi teritoriālo reformu un netērēt milzīgu naudu pustukšu skolu un ceļu, pa kuriem pārvietojas pāris cilvēki nedēļā, uzturēšanai. Taču diezin vai šis ir tas gadījums.
* Latviešu tautas dziesma
