No 23. līdz 26. maijam vairāk nekā 426 miljoni eiropiešu, tostarp Latvijas iedzīvotāji, vēlēs jauno Eiropas Parlamentu (EP), kurā būs pārstāvēts 751 deputāts no 28 dalībvalstīm.

No Latvijas uz EP dosies astoņi deputāti. Jāatgādina, ka 2014. gadā Eiropas Savienības (ES) vēlētāju aktivitāte bija zema – 42,6%, Latvijā – 30%. Šajās EP vēlēšanās saskaņā ar ietekmīgā portālā Politico prognozēm trešdaļu balsu varētu iegūt eiroskeptiskās partijas. Politico prognozes liecina, ka visvairāk balsu – 168 – iegūs Eiropas Tautas partija, kurai ar 146 balsīm sekos Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse, bet trešā partija ar 105 balsīm būs Eiropas liberāļu un demokrātu alianse+Makrona kustība EN Marche.

Vai Latvijai ir svarīgi, kāds ir EP sastāvs, kuras ir lielākās partijas, kāds ir eiroskeptiķu īpatsvars? Noteikti, jo no tā ir atkarīga bloka nākotne. Latvija ir ieinteresēta spēcīgā ES, kas mums izšķirošos jautājumos, piemēram, ārlietās, runā vienā balsī un kurā nedominē izolacionisma un protekcionisma tendences. Gluži tāpat kā NATO, arī ES ir Latvijas drošības garants, tādēļ to vājināt nekādā gadījumā nav mūsu valsts interesēs. Latvijai aktuālie jautājumi noteikti ir saistīti ar nākamā perioda ES budžetu, tostarp ar dalībvalstīm pieejamo kohēzijas finansējumu un tiešmaksājumiem lauksaimniekiem. Jāatceras, ka EP deputāti arī lems par to, cik no kopējā ES budžeta atvēlēs izglītībai un pētniecībai, nodarbinātībai, ekonomikas izaugsmei.

Līdztekus Latvijai noteikti ir svarīga ES kopējā nostāja jautājumos par naudas atmazgāšanas apkarošanu, ofšoru ierobežošanu. Jaunais parlaments lems arī par digitālā nodokļa ieviešanu. Ja Latvijas vēlētājs vēlas skaidrāk saprast, par ko tad iestāsies viņa izraudzītie kandidāti un kādas ir izredzes to panākt, tad jānoskaidro, kādai EP grupai Latvijas kandidāts gatavojas pievienoties. Tad var aplūkot konkrētās EP grupas programmatiskās nostādnes un aktuālos jautājumus. Jāatceras, ka EP viens nav cīnītājs, svarīga ir sadarbība un tīklošanās. Tādēļ Latvijas vēlētājiem, balsojot par saviem favorītiem, būtu vērts ņemt vērā arī ES kontekstu, mazāk klausoties deputātu kandidātu iekšpolitiskos vēstījumus, kam ES mazs svars, vairāk pievēršoties tam, kādā EP grupā domā strādāt potenciālais Latvijas deputāts un kā viņa solītais saskan ar attiecīgās EP grupas nostādnēm.

Jāatceras, ka EP lemj par pārnacionāliem jautājumiem, kas gan ietekmē katru no mums, taču skolotāju algas vai novadu skaits noteikti nav EP kompetence. Līdz ar to Latvijas vēlētājiem, domājot par EP vēlēšanām, jādomā par ES kontekstu, par “lielo bildi”, kuru arī mēs varam ietekmēt. Paradoksāli, taču EP Latvijas deputāti mūsu valstij varēs vairāk palīdzēt, ja savu skatu no tīri iekšpolitiskiem jautājumiem vai pat problēmām, kas jārisina pašvaldības līmenī, vērsīs uz ES. Tas jāatceras arī, mums, vēlētājiem.