Eiropas Komisija (Briselē) Latvijas fiskālo līkloču un tostarp nodokļu reformas izvērtējumā paudusi līdzīgas bažas, kas nav noslēpums arī Rīgā. Proti, pēc EK izplatītā dokumenta, valsts budžets pakļauts nopietnam riskam – budžeta deficīta palielinājumam. EK tonis ir brīdinošs – ja nepratīsimies samazināt budžeta deficītu, tad nākamā gada valsts budžetu EK varot nesaskaņot.
Būtiskākais komisijas arguments, kāpēc reforma sit pa budžeta deficītu, pašsaprotami ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums trīs procentu vērtībā. Tāpat neapliekamā minimuma palielināšana un citi reformas pasākumi, EK ieskatā, mūsu valsts budžetam godu nedara. EK mūsu politiķu un sociālo partneru izloloto reformu nozākājuši, apsaucot to par dārgu, prociklisku, regresīvu. Kamēr EK apsmej mūsu valsts vadītāju pārliecību, ka labākais kompensējošais pasākums būs ekonomiskā izaugsme, pašmāju valstsvīri ir sevišķi pieķērušies šai tēzei. Tikmēr EK uzsver, ka, neliekot pretim nodokļu reformas pasākumu īstenošanai pietiekamus kompensējošos mehānismus, pieņēmumi par ekonomikas un fiskālo prognozi var izrādīties atrauti no realitātes. Zināmā mērā EK pat pauž bažas, ka Latvijas ekonomiku, kas izrāda zināmu aktivitātes līmeni, reforma varētu piededzināt. Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumi pieprasa, lai Latvijas strukturālais deficīts 2018. gadā nepārsniegtu 1,7% no iekšzemes kopprodukta, taču līdz ar reformas īstenošanu bez kompensējošo mehānismu spilvena strukturālais deficīts nākamgad var uzrāpties līdz 2,4% no IKP (šogad – 1,1%). Tādējādi Finanšu ministrijai atkal tiek bāzti acīs kompensējošie mehānismi, par kuriem troksni taisa arī pašvaldības.
Reformas patrons valdības vadītājs Māris Kučinskis uz EK norādēm reaģēja vispirms kritiski, apgalvojot, ka ekonomiskā izaugsme būs un tā kalpos kā labākais budžeta deficīta kompensētājs. Pēcāk premjers ieņēma noraidošu pozīciju, apšaubot izplatītās informācijas patiesumu un apgalvojot, ka īsts atzinums no EK par plānoto nodokļu reformu vēl nemaz nav radīts. Nevar būt divas dažādas EK – viena Briselē, bet otra Rīgā, noskaldīja M. Kučinskis, piebilstot, ka oficiāls un līdz ar to par pilnu ņemams atzinums no Briseles varētu būt tikai rudenī. Premjeru šajā arogantajā nostājā pret EK kritiku balsta arī prezidents Raimonds Vējonis. Tikai mieru! Kāpēc apgrūtināt sevi ar problēmām, kuras var atlikt, vismaz līdz rudenim, kad EK tās nosauks vārdā vēlreiz? Tas nekas, ka tās virmo gaisā jau tagad un agrāk vai vēlāk plīsīs fiskālo bažu mākonis, ko nes reformas vēji. EK aizrādījumu formulējums – rekomendācijas vai atzinums – jau nemaina lietas būtību. Tas nebūt nenozīmē, ka jānolauž reformas virzienrādītāji. Nāks laiks, nāks padoms?