Latvijas sportā ir jāparādās saimniekam - valdībai jāizveido struktūra, kas spētu sakārtot sporta dzīvi valstī, sākot no celtnēm un infrastruktūras, līdz treneru kvalifikācijas celšanai, uzskata kādreizējais hokejists un pašreizējais treneris Oļegs Sorokins.

Otrdien Rīgā tika atklāta iniciatīva «Es atbalstu sportu!». Atklāšanas pasākumā Latvijas sporta pārstāvji sniedza savu redzējumu par šīs nozares situāciju valstī un iespējamiem uzlabojumiem. Šajā iniciatīvā ir apvienojušās vairāk nekā 50 Latvijas sporta organizācijas un virkne sportistu un treneru, tostarp Sorokins.

«Pilnīgi noteikti viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ šī situācija ir izveidojusies, ir likumdošanas maiņa. Iepriekšējos gados ziedotāji sportam varēja saņemt nodokļu atvieglojumus. Lai gan nauda nedaudz tika zaudēta, viņi tik un tā piedalījās sporta atbalstā. Šajā brīdī likumdošana ir mainījusies un sporta pārstāvju prognozes liecina par to, ka gada beigās ziedojumu ziņā būs par 10-15 miljoniem eiro mazāk naudas. Ieinteresētība no ziedotājiem ir kritusies,» saruna ar žurnālistiem problēmas akcentēja Sorokins.

IT infrastruktūras uzraudzības programmatūra Zabbix spēj pieskatīt līdz pat 200 tūkstošiem ierīču, paredzēt un novērst to problēmas un sistēmu dīkstāvi

SIA Zabbix izstrādā programmnodrošinājumu, kas spējīgs uzraudzīt IT infrastruktūru – serverus, tīkla iekārtas, bezvadu interneta rūterus utt. Programmatūra apkopo iegūto informāciju, salīdzina ar industrijas standarta rādītājiem un pieņem lēmumu, vai viss ir kārtībā, vai ir paredzami kādi sarežģījumi. Lai saprastu, kāpēc tas ir svarīgi, uzņēmuma biznesa attīstības vadītājs Sergejs Sorokins min piemēru – ja kompānijas rīcībā ir divi serveri, teorētiski ir iespējams pie katra nosēdināt speciālistu, kas to nepārtraukti uzrauga. Taču, ja uzņēmumam ir 200 tūkstoši ierīču (tik ir Zabbix lielākajam klientam), tas vairs nav iespējams, jo ierīces var būt ne tikai fiziskas, bet arī virtuālas, kas savstarpēji ir komplicētos tīklos. «Izstrādājam programmnodrošinājumu, kas saprot šāda veida informāciju, analizē, apstrādā un laikus paziņo par iespējamām problēmām. Piemēram, ja runājam par bankām, sliktākā iespējamā situācija ir tad, kad zvana klienti un sūdzas, ka nedarbojas internetbanka. Zabbix var nodrošināt ne vien to, ka banka pirmā ir informēta par problēmu, bet arī spēj to paredzēt jau laikus, jo, analizējot statistiku un vēsturisko datu apjomu, iespējams noteikt, ka, piemēram, pēc divām stundām, turpinoties kādai tendencei, radīsies problēma un nekavējoties jārīkojas,» ilustrē S. Sorokins. Uzņēmuma galvenā mērķauditorija ir liela mēroga uzņēmumi ar apjomīgu IT infrastruktūru – bankas, IT kompānijas, internetveikali, telekomunikāciju uzņēmumi un citu nozaru pārstāvji.

Pēc neauditētiem datiem, olu un olu produktu ražotāja AS Balticovo apgrozījums pagājušajā gadā bijis 43 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2013. gadā, kad uzņēmums apgrozīja 39,76 miljonus eiro.

«Olu ražošanas apjoms palielinājies par 5%,» informē kompānijas valdes priekšsēdētājs Andris Platais. «Apgrozījuma kāpums panākts galvenokārt ilgtermiņa ieguldījumu un modernu putnkopības tehnoloģiju ieviešanas rezultātā. Pagājušā gada sākumā olu ražošana tika uzsākta ar mini voljēru sistēmu aprīkotā putnu novietnē, kuras izveidē tika investēti pieci miljoni eiro. Putnu mājā ir integrēti jaunākie sasniegumi putnkopības tehnoloģijā, tajā atrodas pusmiljons dējējvistu un tā ir lielākā Ziemeļeiropā. Savukārt pērn darbu uzsākusī Balticovo rapšu sēklu pārstrādes rūpnīca nodrošinājusi papildu apgrozījuma pieaugumu un 2014. gadā veidojusi jau 6,2% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma,» stāsta A. Platais.

Valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu par 110 000 eiro piešķiršanu Latvijas Hokeja federācijai, lai segtu izmaksas saistībā ar 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem sagatavošanu.

2017. gada 19. maijā Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (International Ice Hockey Federation, IIHF) gadskārtējā kongresa balsojumā tika nolemts, ka 2021. gadā pasaules čempionāts hokejā vīriešiem norisināsies Baltkrievijā (Minskā) un Latvijā (Rīgā). Čempionāta ietvaros Rīgā norisināsies grupu turnīrs un divas ceturtdaļfināla spēles.

Latvijas Hokeja federācija lūdza piešķirt papildus valsts budžeta līdzfinansējumu, lai kvalitatīvi sagatavotos čempionāta norisei. Ņemot vērā, ka ministrijas budžetā nav sporta pasākuma sagatavošanai nepieciešamais papildu finansējums, IZM lūdza finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šis jautājums tika skatīts un atbalstīts arī Rīcības komitejas 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanas uzraudzībai sēdē, aicinot finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret septiņām personām saistībā ar Daugavpils siltumtīklu iepirkumiem, kuros izkrāpti 850 tūkstoši eiro, bet kukuļots 130 tūkstoš eiro apmērā, trešdien žurnālistiem pavēstīja biroja amatpersonas.

Krāpšana veikta saistībā ar emisijas kvotu maiņu un tirdzniecību. Lietā ir seši cietušie - divas pašvaldības un trīs uzņēmumi.

Par kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanas atbalstīšanu aizdomās tiek turētas divas Daugavpils pašvaldības amatpersonas, savukārt divi uzņēmēji - krāpšanā lielā apmērā, kukuļošanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanā, vēl divi uzņēmēji - kukuļošanas starpniecībā, kukuļa piesavināšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanā, bet vēl viens komersants - par krāpšanu lielā apmērā un krāpšanas atbalstīšanā.

Viens no elektrovilcienu iepirkuma pretendentiem Škoda Vagonka ir pārsteigts par AS «Pasažieru Vilciens» lēmumu paziņot Talgo par iepirkuma uzvarētāju, jo tādējādi, pretēji AS «Pasažieru Vilciens» apgalvotajam, Latvija par pasažieru vilcieniem samaksās kopumā par 10 miljoniem eiro vairāk, uzskata uzņēmuma reģionālais pārdošanas direktors Romans Sorkins.

Viņaprāt, finansiāli visizdevīgāko piedāvājumu izteikusi Škoda Vagonka uzskata R.Sorokins. «Škoda Vagonka piedāvājumā ietvertās vidējās kopējās izmaksas uz vienu pasažieru sēdvietu gadā bija 893,59 eiro, ko mēs kā pieredzējis vilcienu un cita elektrotransporta ražotājs esam joprojām gatavi nodrošināt. Kā zināms no piedāvājumu atvēršanas procedūras, kas notika 6.augustā, nākamais izdevīgākais finanšu piedāvājums bija par vairāk kā 4% dārgāks. Mums ir pamats uzskatīt, ka vēlāk trīs mēnešu periodā mūsu piedāvājums apzināti tika padarīts dārgāks,» norāda R.Sorkins.

«Notika piemērojamās metodikas maiņas un vairākas aprēķinu korekcijas, uz kurām tik ļoti uzstāja AS «Pasažieru Vilciens» un kur vairākos gadījumos mēs piekāpāmies, lai gan uzskatījām, ka tas nepamatoti sadārdzina mūsu piedāvājumu. Visu laiku mēs apliecinājām, ka esam gatavi godprātīgi izpildīt pasūtījumu atbilstoši sākotnēji iesniegtajam piedāvājumam, uzņemoties pilnu atbildību kāda paredzēta līgumā. Pat pēc tām korekcijām, kurām mēs piekāpāmies, mūsu piedāvājums viennozīmīgi bija labākais. Mēs vēlamies norādīt, ka Škoda Vagonka jau ir ražojusi šāda tipa vilcienus ar izmaksām, kas tika iestrādātas piedāvājumā,» paziņojumā medijiem norāda Škoda Vagonka pārstāvis.

Vairāki Latvijas izlases hokejisti ieguldīs kopumā 300 tūkstošus latu slieku audzēšanas biznesa attīstībā Mālpilī, informē Latvijas Slieku audzētāju asociācijas prezidents un Mālpils biotehnoloģiju centra valdes loceklis Rihards Pulturs.

Viņš sacīja, ka Mālpilī patlaban tiek veidots biotehnoloģiju centrs, kur vairāk nekā trīs hektāru platībā tiks izveidotas siltumnīcas un ražotnes, kurās pētīs dažādus netradicionālus lauksaimniecības saimniekošanas veidus.

«Projektā ar apmēram 300 tūkst. latu piedalīsies arī hokejisti Jānis Sprukts, Oļegs Sorokins, Edgars Masaļskis un Mārtiņš Cipulis, kuriem ir liela interese par zaļo domāšanas veidu. Turklāt viņi saskata slieku veidotā komposta pielietošanas iespējas un perspektīvas,» sacīja Pulturs.

Viņš arī atzina, ka topošais slieku audzēšanas centrs atrodas bijušajās cūku fermas telpās, kurā jau patlaban tiek audzētas sliekas. Kopējās biotehnoloģijas centra izmaksas ir apmēram septiņi miljoni latu, no kā lielākā daļa būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, kā arī Zviedrijas ieinteresētu biznesa investoru atbalsts.

Viens no sešiem tā dēvētajā Daugavpils siltumtīklu lietā apsūdzētajiem, bijušais Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Širjakovs savu vainu neatzīst, aģentūrai LETA pastāstīja viņa advokāts Dainis Lūsis.

«Apsūdzības formulējums ir visai nesaprotams un neskaidrs, arī pati apsūdzība, cik noprotu, vēl nav galīgā. Līdz ar to pateikt kaut ko par kādu fragmentu, neredzot kopainu, ir visai grūti,» skaidroja Lūsis.

«Cik noprotu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) versijas par notikušo, arī no pretenzijām, kas izvirzītas pret Širjakovu, Daugavpils siltumtīklos ir notikusi kaut kāda krāpšanās. Baidos, ka to, kādā veidā šī krāpšanās ir notikusi, Širjakovs nemācēs pateikt, jo viņam ar visu to lietu ir maza saistība. Savulaik Širjakovam, pildot Daugavpils vicemēra pienākumus, Daugavpils siltumtīkli atradās viņa pārraudzībā, bet ietekmēt lēmumu pieņemšanu viņš nevarēja nekādā veidā,» uzsvēra Lūsis.

Uzņēmums Škoda Vagonka ir vērsies Iepirkumu uzraudzības birojā ar iesniegumu par sarunu procedūras «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» pārkāpumiem un tās rezultātiem, informē uzņēmums.

Sīkāku informāciju kompānija sniegs rīt, 4.decembrī, preses konferences laikā.

Db.lv jau rakstīja, ka viens no elektrovilcienu iepirkuma pretendentiem Škoda Vagonka ir pārsteigts par AS «Pasažieru Vilciens» lēmumu paziņot Talgo par iepirkuma uzvarētāju, jo tādējādi, pretēji AS «Pasažieru Vilciens» apgalvotajam, Latvija par pasažieru vilcieniem samaksās kopumā par 10 miljoniem eiro vairāk, uzskata uzņēmuma reģionālais pārdošanas direktors Romans Sorkins.

Viņaprāt, finansiāli visizdevīgāko piedāvājumu izteikusi Škoda Vagonka uzskata R.Sorokins. «Škoda Vagonka piedāvājumā ietvertās vidējās kopējās izmaksas uz vienu pasažieru sēdvietu gadā bija 893,59 eiro, ko mēs kā pieredzējis vilcienu un cita elektrotransporta ražotājs esam joprojām gatavi nodrošināt. Kā zināms no piedāvājumu atvēršanas procedūras, kas notika 6.augustā, nākamais izdevīgākais finanšu piedāvājums bija par vairāk kā 4% dārgāks. Mums ir pamats uzskatīt, ka vēlāk trīs mēnešu periodā mūsu piedāvājums apzināti tika padarīts dārgāks,» norāda R.Sorkins.

Latvijā pazīstamiem hokejistiem daļēji piederošais Mālpils biotehnoloģiju centrs (MBC) tuvāko divu gadu laikā plāno attīstīt ražotni, lai viena gada laikā varētu saražot ap 50 tonnām slieku, stāsta MBC valdes loceklis un Latvijas Slieku audzētāju asociācijas prezidents Rihards Pulturs.

Pulturs skaidroja, ka tāds ir apjoms, kas nepieciešams, lai būtu vispār vērts attīstīt eksportspējīgu ražotni. Lai to būtu iespējams sasniegt, ir nepieciešami aptuveni trīs miljoni eiro (2 108 412 latu), ko plānots piesaistīt kā kredītlīdzekļus no bankas vai līdzekļus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Tāpat plānots palielināt ražošanas kapacitāti organiskās mēslošanas līdzekļa jeb vermikomposta ražošanai. «Ja patlaban eksperimentālā formā viena mēneša laikā ir iespējams saražot ap 50 kubikmetriem vermikomposta, tad jau 2014.gada pavasarī plānots ražot vismaz trīs reizes vairāk, lai gada laikā varētu saražot vismaz 2000 kubikmetru organiskās mēslošanas līdzekļa, kas tiek iegūts no sliekām,» skaidroja Pulturs.

Modes un izklaides centrā Rīga Plaza tiks atklāta gleznu izstāde Endij Vorhol, kas Tu esi? Absolut ģēnijs, kas veltīta amerikāņu māksliniekam Endijam Vorholam.

Izstādē būs apkopti 10 Latvijā populāru cilvēku darbi, kurus radīt palīdzējuši tādi glezniecības metri kā Jānis Anmanis, Patrīcija Brekte un Karinē Paranjanc.

Izstādes idejas pamatā ir Endija Vorhola jau 60.gados sludinātais uzskats, ka nākotnē sabiedrība piedzīvos apsēstību ar patēriņu. Viņš prognozēja, ka nākotnē cilvēki kļūs apsēsti ar patēriņa precēm, mākslīgām zvaigznēm un kulta simboliem, arvien vairāk attālinoties no patiesām vērtībām. Šis amerikāņu mākslinieka kultivētais uzskats ir arī caurvīts gleznās, kuras ir radījuši sabiedrībā zināmi cilvēki, no kultūras, mākslas un sporta aprindām, daudzi no kuriem nekad mūžā nav spēruši soļus glezniecībā.

Ikgadējam hokeja drudzim šogad būs īpaša «mājvieta» – jau no 3. maija Helio interaktīvās TV un Shortcut klientiem būs pieejams īpaši čempionātam jaunizveidotais kanāls 360TV Hokejs.

Pateicoties Latvijas Televīzijas un Tet sadarbībai, spēles HD kvalitātē būs vērojamas arī LTV7 un 360TV, un trīs kanālos kopā līdzjutēji šogad varēs tiešraidē noskatīties visus 64 mačus.

360TV Hokejs 24 stundas diennaktī HD kvalitātē varēs tiešraidē un spraigāko spēļu atkārtojumos vērot, kā par uzvaru uz ledus cīnās labākie no labākajiem – gan Latvijas, gan citu valstu izlases. Līdz pat 10. maijam kanāls piedāvās aizraujošāko pagājušā gada čempionāta spēļu atkārtojumus, bet piektdienas, 10. maija pēcpusdienā tiks dots starts gada karstākajam hokeja pasaules notikumam Bratislavā. Kopumā kanāls nodrošinās 13 tiešraides, kā arī 360TV un LTV7 rādīto spēļu atkārtojumus. Pārējās tiešraides no 10. līdz 26. maijam būs vērojamas kanālos LTV7 un 360TV.

Latvijā pazīstamiem hokejistiem daļēji piederošajā Mālpils biotehnoloģiju centrā iegūtais slieku komposts jau, sākot ar šo nedēļu, ir nopērkams Latvijas veikalos, tai skaitā lielveikalos un to ķēdēs.

Loģistiku uzņēmusies nodrošināt SIA Voldemārs, uzņēmums, kas plašāk pazīstams ar savu preču zīmi Valdo, kā arī noliktavas un loģistikas pakalpojumiem.

Šobrīd veikaliem tiks izplatīts vien 1 litra iepakojums, taču pēcāk tiek plānoti arī lielāki iepakojumi. Produkcija tiek tirgota ar preču zīmi GrowoOrganic.

«Mēs esam vairāk pazīstami ar savu darbību pārtikas segmentā, taču lai mazinātu riskus, mēs jau vairākus gadus darbojamies nepārtikas segmentā, tai skaitā savulaik esam strādājuši gan kā Spodrība distribūcijas partneris, gan arī šobrīd, izplatot ražotāja Unia produktus Tytan, kā arī matu lakas Salon, un citas nepārtikas preces,» skaidro SIA Voldemārs komercdirektore Iveta Švarce.

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Svētdien notikušā Vienības velobrauciena visas trīs godalgotās vietas ieņēma Latvijas vadošie riteņbraucēji, bet par uzvarētāju kļuva Toms Skujiņš no Rietumu-Delfin komandas.

Simts kilometrus garajā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) sporta distancē vairāk nekā 200 sportistu sīvā konkurencē ātrākais bija Skujiņš, bet kā otrais un trešais finišēja attiecīgi Matīss Preimanis no Trek DPA un Māris Bogdanovičs no Alpha Baltic/Unitymarathons.com. Skujiņš distanci pieveica divās stundās, 18 minūtēs un 25 sekundēs, bet Preimanis un Bogdanovičs atpalika par attiecīgi divām un trim sekundēm.

Sporta distances dalībnieki no Siguldas caur Augšlīgatni un Ieriķiem devās Cēsu virzienā, bet pēc tam caur Stalbi, Straupi, Raganu un Turaidu atgriezās Siguldā.

Braucienā piedalījās arī tāda riteņbraukšanas sprinta zvaigzne kā brits Marks Kavendišs un kādreizējās riteņbraukšanas leģendas igaunis Jans Kirsipū un dānis Bjarne Rīss. Kavendišs, kurš savas karjeras laikā uzvarējis vairākos Tour de France posmos, Vienības velobraucienā ieņēma astoto vietu, finišējot kopā ar Gati Smukuli.

Lai gan juridiski Latvijā tiek realizēti zemsprieguma kabeļi ar CE marķējumu, tomēr lielākoties tie neatbilst drošības prasībām – jauno ēku saimniekiem var rasties problēmas

Tā intervijā DB apgalvo AS Keila Cable pārstāvis Latvijā Oļegs Sorokins.

Viņš skarbi vērtē situāciju, jo kabeļu ražotāji, lai samazinātu izmaksas, produktā izmanto ne tikai mazāka diametra vadus, bet arī plānāku izolāciju un kabeļa apvalku. Ēku elektrokabeļu montāžas veicējiem ir vienalga, kādus vadus izmantot, savukārt tirgotāji piedāvā pircējiem tādu produktu, kādu pieprasa.

Fragments no intervijas:

Kāda ir situācija ar ēkās izmantotajiem elektroinstilācijas kabeļiem?

Vispirms jānodala elektrības kabeļi līdz skaitītājam un pēc skaitītāja. Kāpēc? Līdz patērētāja skaitītājam atbildība par elektrības kabeļiem ir AS Sadales tīkls pārziņā, kas ļoti skrupulozi ievēro visas drošības prasības un nekādu citādu «izstrādājumu» ievietošanu neatļauj. Šajā posmā problēmu nav un viss ir kārtībā. Vislielākās problēmas sākas pēc elektrības skaitītāja, jo par elektrības kabeļiem atbildība ir ēkas saimniekam. Nekustamā īpašuma buma un arī pēc tam viens no nekustamā īpašuma biznesa, tostarp attīstītāju, veiksmes stāstiem ir centieni visu izdarīt lētāk, lai būtu mazākas izmaksas, ko vēl papildina zināšanu trūkums, bezatbildība un vienaldzība par to, ar ko tas var beigties. Savukārt tie, kuri iegādājas vai īrē telpas šādās ēkās, par elektrokabeļu atbilstību Eiropas Savienības (ES) drošības prasībām neaizdomājas un neinteresējas. Sak, ja ir uzbūvēts un pieņemts ekspluatācijā, tad visam ir jābūt, kā pienākas – atbilstoši prasībām. Diemžēl, kā rāda pieredze, tā nebūt nav. Spilgtākais zināmais piemērs ir Pērnavas slimnīca Igaunijā, kur pēc kabeļu marķējuma un dokumentiem viss ir kārtībā un tie atbilst ES standartam, ir marķēti ar CE zīmi, bet realitātē tie, tautas valodā sakot, vienkārši sāka tecēt. Profesionāļu valodā – kabeļa pretestība bija augstāka, nekā tai būtu jābūt, savukārt izolācija un apvalks plānāki. Skaudra realitāte, bet faktiski visai ēkai jāliek jauna elektroinstalācija – jātērē nauda, jo esošās izmantošanai ir īssavienojuma risks ar visām no tā izrietošajām sekām. Diemžēl, detalizēti izpētot situāciju, jāsecina, ka Latvijā ir iespēja iegādāties atbilstošus kabeļus, taču lielākoties tirdzniecībā ir kabeļu izstrādājumi. Cilvēks, kurš nepārzina specifiskas nianses, ieies veikalā un nopirks nevis krējumu (ko vēlējies nopirkt), bet gan krējuma izstrādājumu ar uzrakstu «krējums».

Aizvadītajā nedēļā Latvijā reģistrēti 307 jauni uzņēmumi, no kuriem lielākie ir SIA Borgcamp invest un SIA TeploStek, liecina Uzņēmumu reģistra apkopotā statistika.

SIA Borgcamp invest pamatkapitāls ir 400 tūkstoši latu, un uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Dārzcienma iela 60. Pašlaik vēl nav pieejami dati par pagājušajā nedēļā reģistrētā uzņēmuma darbības veidiem. Borgcamp invest vienīgais valdes loceklis ar tiesībām uzņēmumu pārstāvēt atsevišķi ir Uzbekistānas pilsonis Bakhodirs Ismailovs (Bakhodir Ismailov), liecina Lursoft informācija.

Otrs aizvadītajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums ir SIA TeploStek, kura pamatkapitāls veido 200 tūkstošus eiro (aptuveni 140 tūkst. Ls). TeploStek reģistrēts Rīgā, Rojas ielā 15. Uzņēmuma valdē darbojas viena amatpersona – Krievijas Federācijas pilsonis Andrejs Tolmačjovs, kuram ir tiesības uzņēmumu pārstāvēt atsevišķi. Pašlaik nav zināmas uzņēmuma darbības jomas.

Aviācijas tehnikas konstrukcijas elementu izmēģinājumu uzņēmums SIA Aviatest pērn apgrozījis 8,031 milj. EUR, kas ir par 41,6% vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. SIA Aviatest peļņa aizvadītajā gadā palielinājusies 2,8 reizes, pieaugot no 854,787 tūkst. EUR 2012. gadā līdz 2,377 milj. EUR pērn, liecina informācija vietnē klientuportfelis.lv.

Aviatest vadības ziņojumā teikts, ka pērn atbilstoši ES programmai Nicetrip tika veikts darbu komplekss, kas saistīts ar helikopteru nesošo konstrukciju pārvaldes sistēmas izstrādi, turklāt laboratorijā organizēts jauns darbības virziens – kopā ar vietējiem un ārvalstu speciālistiem tika uzprojektēts un izgatavots sarežģīts, mūsdienīgs stends helikopteru reduktoru izmēģinājumiem.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka vairākums SIA Aviatest kapitāldaļu (99,65%) pieder zinātniskās ražošanas apvienībai LNK. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Aleksandrs Sorokins un valdes locekļi ir Kristina Soskoveca, Aleksejs Nasibullins un Farits Nasibullins.