Latvijas notariāts šogad septembrī svin 30 gadu – pirms 30 gadiem beidza pastāvēt notāru kantori un darbību uzsāka atjaunotās Latvijas Republikas zvērinātu notāru biroji.

Šajā laikā notāri ir aktīvi iesaistījušies Latvijas demokrātiskās valsts tiesiskās vides veidošanā, virzot iniciatīvas, kas fokusētas uz Latvijas iedzīvotāju interesēm. Ir izdarīts daudz, tomēr paredzam, ka nākamie gadi notariātam būs vēl darbīgāki kā aizvadītie. Līdzās vēl lielākai tehnoloģiju integrācijai notāru darbā nāksies risināt kvalitatīvu cilvēkresursu piesaisti un amata pienākumu izpildes efektivizāciju, kas ir svarīga visai Latvijas tiesu videi.

Latvijā, ik gadu vairāk kā miljons iedzīvotāju saņem notāra palīdzību, tāpēc notārus pamatoti var uzskatīt par iedzīvotājiem tuvākajiem juristiem, kuru rīcībā ir tieša un nepastarpināta informācija par to ar kādām problēmām sastopas cilvēki, tāpēc ir tikai loģiski, ka aizvadīto 30 gadu laikā notariāts ir iniciējis virkni nozīmīgu normatīvo aktu izmaiņu, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un uzlabo viņu tiesisko aizsardzību. Šādu iniciatīvu rezultātā, piemēram, mantojuma lietu kārtošana un laulību šķiršana nu notiek pie notāra, nevis tiesā. Tas ir būtisks atspaids arī tiesu sistēmai kopumā: 30 gadu laikā notāri ir uzsākuši 240 275 mantojuma lietas. Notāri ir ieviesuši virkni elektronisko reģistru – mantojumu, atsaukto pilnvarojumu, testamentu, laulības šķiršanas, nākotnes pilnvarojumu reģistrus, kas devuši būtisku drošību klientiem.

Uzņēmumu reģistra valsts notāru apliecināto parakstu dēļ zvērināti notāri ik mēnesi zaudē 19 000 Ls ienākumu, un šis apmērs var vēl pieaugt.

Neiegūto ienākumu apjoms var pieaugt, ja tiek īstenots piedāvājums palielināt valsts notāru tiesības parakstu apliecināšanā. Lai arī zvērināti notāri vēlētos, lai Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāru funkcijās vairs nebūtu parakstu apliecināšanas, tomēr LTRK valdes priekšsēdētājs, bijušais UR galvenais valsts notārs Jānis Endziņš uzskata, ka UR parakstu apliecināšana ir ne tikai jāsaglabā, bet arī jāpaplašina. «Proti, UR valsts notāram jādod tiesības apliecināt nevis tikai viena īpašnieka uzņēmumu dibinātāju - kā pašlaik, bet arī uzņēmumu līdz pieciem dalībniekiem (mikrouzņēmuma kritērijiem atbilstošs) parakstus,» tā savu nostāju pamato J. Endziņš. Viņš uzsver, ka valstij šis servisa līmenis ir jāattīsta, jo ir liela starpība gan laika, gan resursu ziņā, ja topošajam uzņēmējam, pamatā mikrouzņēmuma īpašniekam, vispirms jādodas pie zvērināta notāra un pēc tam ar visiem šiem pašiem dokumentiem uz UR. «Ertāk un lētāk uzņēmējam ir visu izdarīt vienuviet,» tā J. Endziņš.

Marta sākumā jau astoto gadu pēc kārtas notiks Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotās Notāru dienas. To ietvaros Rīgā un visos Latvijas novados notāri iedzīvotājiem sniegs bezmaksas konsultācijas un atbildēs uz dažādiem juridiska rakstura jautājumiem.

Šogad Notāru dienu laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta nekustamo īpašumu īres un nomas darījumiem, sniedzot iedzīvotājiem bezmaksas konsultācijas īres un nomas līguma sastādīšanā. Notāru dienās piedalīsies 114 notāri, konsultējot iedzīvotājus savos birojos 30 Latvijas pilsētās.

«Līdz ar stagnējošiem rādītājiem kreditēšanas nozarē, arvien aktīvāks kļuvis īres un nomas tirgus. Tas iezīmē jaunas tendences un riskus darījumos ar nekustamo īpašumu - nesakārtoto līgumattiecību dēļ palielinās krāpniecības gadījumu skaits un mainās to specifika,» norāda LZNP rīkotājdirektore Vija Piziča.

Notāru dienu laikā bezmaksas konsultācijās zvērināti notāri iedzīvotājiem palīdzēs izvērtēt būtiskākos kritērijus, kam jāpievērš uzmanība, slēdzot īres vai nomas līgumu, iepazīstinās ar riskiem, īrējot vai izīrējot mājokli bez juridiska pamata, kā arī sniegs padomus, kā pasargāt sevi un izvairīties no krāpniecības gadījumiem.

Jau gadiem ilgi Latvijā notiek centieni veikt valsts birokrātiskā aparāta datorizāciju, tērējot tam daudzus miljonus latu, tomēr joprojām, kā izrādās, nav nekā spēcīgāka par papīra gabalu ar uzrakstu «izziņa».

Pie šāda secinājuma jānonāk, konstatējot, ka, piemēram, zemniekiem, lai notariāli apstiprinātu kādu būtisku dokumentu, vispirms ir jāaizskrien līdz Uzņēmumu reģistram (UR), lai saņemtu izziņu, ka viņam tiešām pieder konkrētā zemnieku saimniecība, un tikai pēc tam jādodas pie notāra. Turklāt jēdziens «jāaizskrien» šajā gadījumā nav diez ko precīzs, jo UR nodaļas, kā zināms, atrodas atsevišķās pilsētās, bet lauksaimnieciskā ražošana notiek ne viena vien kilometra attālumā no tām. Tātad, lai iegūtu konkrēto izziņu, lauksaimniekam ir jāsēžas transportā, tērējot savu laiku un naudu, lai vispār nokļūtu līdz UR. Un tas viss notiek datorizācijas laimetā, kad vismaz teorētiski nav nekādu problēmu datorizētā datu bāzē aplūkot visu nepieciešamo informāciju šajā jomā. Jāpiebilst, ka ilgu laiku – līdz pat 2011. gadam šādas problēmas nebija, jo pastāvēja vienošanās starp UR, Lursoft un notāriem par savstarpējo informācijas apriti šajā jomā, tādējādi nodrošinot, ka zemnieki netiek dzenāti pa dažādiem kabinetiem, izprasot dažādas izziņas un maksājot par tām noteiktas summas.

Saeima šodien piekrita prokuratūras lūgumam un kriminālvajāšanas sākšanai izdeva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Iepriekš izdošanu atbalstīja arī parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Pēc prokuratūras izteiktā lūguma par politiķa izdošanu kriminālvajāšanai Bondars nolēmis atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva Ieva Bondare un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte jeb persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā, mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu prasītāja ar likumu aizsargātām interesēm, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Pirmajā Latvijas notariāta hakatonā Go2SmartNotary uzvarējusi ideja par personas ātru identificēšanu, informē pasākuma rīkotāji.

Hakatonā 48 stundu intensīvā darbā komanda, kurā bija notāri un IT speciālisti, izstrādāja programmu, kas tiešsaistes konsultācijā 10 sekunžu laikā pēc identifikācijas dokumenta fiksēšanas kamerā veic datu apkopošanu par personu no visiem iespējamiem reģistriem un datu bāzēm.

«Pašlaik zvērināts notārs klienta identitātes noteikšanai on-line konsultācijā velta gandrīz 2 minūtes laika. WILLI 4.0. risinājums paredz, ka tas varēs notikt 10 sekundēs. Līdz ar to tehniskām darbībām veltītais laiks samazinātos, lai, tiekoties on-line konsultācijā, gan zvērināts notārs, gan klients laiku varētu veltīt pašam darījumam,» prezentējot ideju un hakatonā paveikto, uzsvēra WILLI 4.0. komandas kapteinis zvērināts notārs Agris Jaunpujēns.

Nupat sev par pārsteigumu uzzinājām, ka LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs kādā lietā š.g. 11. augustā ir pieņēmis lēmumu, kurā dots vērtējums Komerclikuma noteikumiem, kuri noteiktos gadījumos paredz, ka komercreģistrā iesniedzamajos dokumentos ir norādāms personas kods, bet, ja personai tāda nav – tad dzimšanas datums un personu apliecinoša dokumenta dati.

Proti, lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu personas kodu Latvijā piešķir vienīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Un, ņemot vērā to, Komerclikumā minētais «personas kods» attiecas tikai uz Latvijā piešķirtu personas kodu – tātad, ja arī ārvalstniekam ir personas kods (ārvalstīs piešķirts), komercreģistrā iesniedzamajos dokumentos ir jānorāda nevis tas, bet gan personas dzimšanas datums un personu apliecinoša dokumenta dati, jo, ja dokumentā minēts ārvalstīs piešķirts personas kods, «..nav saprotams, vai norādītā ciparu virkne ir personas kods». Pamatojoties uz šo lēmumu, LR Uzņēmumu reģistra notāri pašreiz sparīgi raksta atteikumus attiecībā uz tiem iesniegumiem, kuros ārvalstniekiem norādīti to ārvalstīs piešķirtie personas kodi.

Notāru dienu ietvaros, kas notiks 7. un 8. martā, Latvijas zvērināti notāri iedzīvotājiem sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas.

Notāri konsultēs par jautājumiem, kas saistīti ar, piemēram, laulības līgumiem, mantojumiem, testamentiem, dāvinājumiem, bezstrīdus laulības šķiršanu, darījumiem ar nekustamo īpašumu, kā arī citiem jautājumiem.

Konsultācijas būs iespējams saņemt jebkurā no 120 Latvijas notāru birojiem. Šogad konsultācijas būs iespējams saņemt arī internetā, saziņai ar notāriem izmantojot Skype.

Notāru dienas notiks sesto gadu un, kā jau ziņots, pagājušā gadā bezmaksas konsultācijas saņēma seši tūkstoši iedzīvotāju.

Pēc prokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) izdošanu kriminālvajāšanai politiķis šodien paziņoja par atkāpšanos no parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata un lēmumu nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Bondars preses konferencē atkārtoti uzsvēra, ka nav vainīgs.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras lūguma izdot Bondaru kriminālvajāšanai.

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Papildināta - Saeimas komisija atbalsta Bondara izdošanu kriminālvajāšanai 

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras...

Kā zināms aģentūrai LETA, Bondaram tiek inkriminēts tas, ka viņš "mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm". Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Bondars ieskatā, prokuratūra īsteno "bezzaudējuma stratēģiju", jo politiķis neredz iespēju, ka deputāti priekšvēlēšanu laikā varētu nobalsot pret viņa izdošanu. Politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai, lai "izgāztu prokuratūras 14.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu".

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka viena no kriminālprocesā iesaistītajām personām ir arī Bondara sieva Ieva.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) citēja Satversmes tiesas spriedumu, ka, Saeimai, lemjot par piekrišanu kriminālvajāšanas, jāvērtē, vai tā nav saistīta ar attiecīgā deputāta politisko darbību un vai neapdraudēs Saeimas spēju darboties.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Griķe norādīja, ka nav faktu, ka Bondara izdošana kaut kā veidā traucētu Saeimas darbību. Prokurore arī atzīmēja, ka lietas pierādījumu vērtēšana būs tiesas kompetence.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Kvēps prokurores argumentus arī nodēvēja par sadzīviskiem un atsaucās uz Eiropas Parlamenta (EP) kritērijiem, lai noteiktu, vai kriminālprocess nav aizdomīgs un, iespējams, būtu saistīts ar kādiem slēptiem politiskiem motīviem. Parasti politiskie motīvi ir aizslēpti ar citām lietām, sacīja Bondara aizstāvis.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru. Advokāts norādīja, ka EP arī vērtē, vai kriminālprocesā pret visām personām ir vienāda kriminālprocesuālā pieeja, bet pret notāres palīdzi neesot tikusi rosināta pat disciplinārlieta.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) vaicāja, kāpēc iepriekš netika ierosināta lieta pret notāri, kura tagad jau aizgājuši mūžībā. Griķe skaidroja, ka nevarēs komentēt izmeklēšanas darbības līdz 2021.gada maijam, bet uzsvēra, ka būtiskākie pierādījumi tika iegūti viņas veiktās izmeklēšanas laikā viena gada posmā, bet līdz tam neesot bijis zināms, ka notāri varēja saukt pie kriminālatbildības, tāpēc arī nekāds process netika sākts.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Kursīte-Pakule norādīja, ka, ja deputāti neatbalstītu Bondara izdošanu, tad aizdomu ēna uz politiķi kļūtu vēl smagāka. Tāpēc lietā nepieciešams paļauties uz taisnīgu tiesu, sacīja komisijas vadītāja.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, Bondars plāno atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

LTV ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Šodien 7.martā sākas ikgadējās Notāru dienas, kuru laikā Latvijas zvērinātie notāri sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas.

Notāri konsultēs par jautājumiem, kas saistīti, piemēram, ar laulības līgumu, mantojumu, testamentu, dāvinājumu, uzturlīgumu, bezstrīdus laulības šķiršanu, darījumiem ar nekustamo īpašumu u.c.

Konsultācijas būs iespējams saņemt jebkurā no 120 Latvijas notāru birojiem, kā arī internetā.

Savukārt Latvijas Zvērinātu notāru padomes telpas uz konsultācijām īpaši aicināti tie, kurus interesējošie jautājumi saistīti ar bezstrīdus laulības sķiršanu.

Notāru dienas notiks sesto gadu un, kā jau ziņots, pagājušā gadā bezmaksas konsultācijas saņēma 6 tūkstoši iedzīvotāju.

Lai skaidrotu nekustamo īpašumu darījumu riskus un sniegtu palīdzību dažādos juridiskajos jautājumos, 4. un 5. martā, gadskārtējo Notāru dienu ietvaros, zvērināti notāri sniegs bezmaksas konsultācijas visā Latvijā, informē Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

Bezmaksas konsultācijas Notāru dienu laikā būs iespējams saņemt 112 notāru birojos 29 Latvijas pilsētās.

Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gādā notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas. Notāru dienas notiek jau kopš 2006. gada.

Divu gadu laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 1493 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, kuros ir iekļauta informācija par 20 950 darījumiem, aģentūru LETA informēja VID.

Šo informāciju VID ir sniegušas kredītiestādes, maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži un citi, kam šo pienākumu nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likums.

Izvērtējot laika posmā no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada maijam saņemtajos ziņojumos iekļauto informāciju, VID pieņēmis lēmumus par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu 96 nodokļu maksātājiem, pieņēmis lēmumus par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības izbeigšanu 37 nodokļu maksātājiem un pieņēmis lēmumu par nodokļu maksātāja likvidāciju 16 nodokļu maksātājiem.

Tāpat VID divos gados pieņēmis lēmumu par izslēgšanu no VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra 134 nodokļu maksātājiem, nosūtījis brīdinājumus par pārskatu un deklarāciju neiesniegšanu 92 nodokļu maksātājiem, sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolus par pārskatu un deklarāciju neiesniegšanu 14 nodokļu maksātājiem.

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Ar ES fondu atbalstu Tiesu administrācija īsteno projektu par zemesgrāmatu arhīva dokumentu elektronizāciju un Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmatas (VVDZ) pilnveidošanu.

Paredzēta pakāpeniska papīra formāta zemesgrāmatu dokumentu digitalizācija un nomaiņa uz elektroniskajiem dokumentiem. Projektu plānots noslēgt 2012.gada vidū. Projekta kopējais finansējums ir 1,16 milj. latu, to pilnībā finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta ietvaros paredzēts nodalīt vēsturisko informāciju no aktuālās. Plānots, ka datu bāzē turpmāk būs ērti pārskatīt informāciju par nekustamā īpašuma pašreizējo statusu – nekustamā īpašuma īpašniekus, ķīlas, apgrūtinājumus utt. Pašreizējais VVDZ informācijas attēlojums nereti rada grūtības saprast īpašuma statusu. Šāda situācija rodas, jo informācija tiek pievienota un uzkrāta hronoloģiski, nodalījumā norādot visas ar nekustamo īpašumu veiktās tiesību izmaiņas – veiktos pārgrozījumus un dzēsumus. Nepieciešamības gadījumā arī turpmāk VVDZ būs iespējams aplūkot visu īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā ierakstīto vēsturisko informāciju.

Notāri uzskata, ka pašlaik nesakārtota ir situācija saistībā ar darījumiem ar nekustamo īpašumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

Tādās valstīs kā Lietuva, Igaunija, Spānija, Polija, Vācija, Ukraina, Beļģija, Francija, Krievija, Grieķija, Itālija, Rumānija un citur nekustamā īpašuma darījumiem ir obligāta notariālā forma.

«Latvijā tikai 10% no visiem līgumiem, kas tiek slēgti darījumos ar nekustamo īpašumu, ir notariālie akti, pārējie ir privāti līgumi. Galvenā atšķirība ir tā, ka privātu līgumu gadījumā notārs tikai apliecina līgumu parakstījušo pušu parakstu īstumu, savukārt notariāla akta gadījumā notāra pienākums ir to izskaidrot abām pusēm, informējot par līguma sekām,» skaidro S. Stīpniece. Tas nozīmē, ka notārs kā neieinteresēta un neitrāla persona izskaidro visas ar līgumu saistītās juridiskās nianses un konsekvences. Tikai pēc šādas izskaidrošanas tiek parakstīts konkrētais līgums.

Mediāciju Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs varēs vadīt arī zvērināti notāri un tiesu izpildītāji. To paredz priekšlikumi izmaiņām likumos, par kuru virzību Saeimā otrdien, 21.aprīlī, vienojās Saeimas Juridiskās komisijas deputāti.

Piedāvātās izmaiņas Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā nosaka, ka mediācijas vadīšana būs atļautā, bet ne obligāti veicamā amata darbība. Tādējādi mediācijas procesa vadīšana būs amatpersonas brīva izvēle. Notāriem un tiesu izpildītājiem, kuri vēlēsies to darīt, būs jāsaņem mediatora sertifikāts.

Mediācijas likums stājās spēkā 2014.gada 18.jūnijā, radot tiesiskus priekšnoteikumus mediācijai kā alternatīvam domstarpību risināšanas veidam, kas civiltiesiskus strīdus ļauj risināt ārpus tiesas. Likums pieņemts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā. Ar mediāciju saprot strukturētu brīvprātīgas sadarbības procesu, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību.

Aizvadīta Latvijas zvērinātu notāru kopsapulce, kuras laikā ievēlēta jaunā Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Turpmākos trīs gadus Latvijas Zvērinātu notāru padomi vadīs zvērināts notārs no Rīgas Aigars Kaupe, savukārt viņa vietnieces pienākumus pildīs zvērināta notāre Rīgā Ilze Metuzāle.

Jaunais Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe ir zvērināts notārs kopš 2003. gada. Pēc izglītības viņš ir ne tikai jurists, bet arī arhitekts – savulaik ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē, kā arī absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un būvniecības fakultāti, kur iegūts inženierzinātņu speciālista diploms. Kopš 2008. gada viņš ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) loceklis, pārstāvējis Latviju Starptautiskās notāru savienības (UINL) Ģenerālajā padomē, darbojies UINL darba grupā NILLTFN jautājumos, pārstāvējis Latvijas notariātu NILLTFN jomā tikšanās reizēs ar Moneyval komisijas un OESD ekspertiem.

Konkurences padome (KP) ir uzsākusi cīņu pret dabasgāzes piegādes monopolu Latvijas Gāze (LG), jo šis koncerns nepieslēdzot gāzi īpašumam tik ilgi, kamēr tā izmantotājs nav samaksājis sava priekšteča sakrātos parādus. Protams, šeit KP priekšā ir pamatīgs darbs, lai noskaidrotu, kā tur īsti ir, cik tas ir likumīgi vai nelikumīgi, un galvenais - ko var darīt lietas labā, ja tiks konstatēts, ka minētā rīcība īsti laba nav.

Ja nu tiešām izrādīsies, ka LG praktizē minēto parādu piedziņas metodi, neatkarīgi no šāda soļa likumības pakāpes jāteic, ka tas būtu vienkārši cūcīgi… Jāņem vērā, ka dažādi uzņēmumi parasti līgumus par vienu vai otru pakalpojumu slēdz ar (fizisku vai juridisku) personu, nevis dzīvokli, māju, noliktavu vai ražošanas cehu. Nu, nav redzēts līgums kaut vai par to pašu dabasgāzes piegādi, kuru, no vienas puses, būtu parakstījusi atbildīgā LG amatpersona, bet no otras - nams Miesnieku ielā 55, Varakļānos. Tātad arī parādi būtu jāpiedzen no konkrētām personām, nevis īpašumiem. Tomēr, kā tautā mēdz teikt - sargi pats sevi un tad arī…

Reģistrēto laulību līgumu rekordskaits Latvijā fiksēts tieši pirms ekonomiskās krīzes un pašā tās karstumā, kad strauji palielinājās arī fizisku personu maksātnespējas lietu skaits. Bieži maksātnespējas procesi sākti tieši pēc tam, kad noslēgts līgums, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Notāri norāda, Latvijā laulību līgumu slēgšana kopumā nav populāra. Zvērināts notārs Jānis Skrastiņš atzīmē, ka pēdējos gados cilvēki ir sākuši interesēties par šādu iespēju. Vairumā gadījumu tā ir vēlme izvairīties no neveiksmēm biznesā. «Laulības līgums gan nav radīts šādiem mērķiem. Atsevišķos gadījumos iznāk, ka sievai uzticas vairāk nekā biznesa partnerim. Tomēr kur gan ir garantija, ka sieva kļuvusi bagāta, neaizies pie cita?» vaicā notārs. Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece atzīmē, ka krīzē šādu līgumu skaits bija krietni lielāks, jo daudzi izvēlējās spert šo soli, lai saglabātu ģimenes īpašumu. Viņa arī piebilst, ka laulību līgums nedala mantu, un tas kļūst saistošs trešajām personām tikai tad, kad ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un publicēts Latvijas Vēstnesī. Tomēr daļa pāru galu galā līgumu tā arī nepiereģistrējot.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Ņemot vērā inflāciju, līdz pat 24% pieaugs zvērinātu notāru atlīdzības maksa, šodien lēma valdība.

Tieslietu ministrija (TM) norādījusi, ka preču un pakalpojumu patēriņu cenas no 2013.gada septembra līdz 2022.gada septembrim pieaugušas par 40,6%, tāpēc palielināmas arī zvērinātu notāru atlīdzības takses. Tomēr, lai palielinājums nesamērīgi neietekmētu iedzīvotāju intereses, spēkā esošās zvērinātu notāru atlīdzības takses palielināmas par 24%, ja attiecīgās takses nav pārskatītas kopš 2013.gada septembra, par 23% - takses, kuras nav pārskatītas kopš 2015.gada oktobra, un par 11,8% - tās takses, kuras nav pārskatītas kopš 2019.gada jūnija.

Kopš tika izdoti takses nosakošie noteikumi, preču un pakalpojumu patēriņu cenas pieaugušas par 40,6%. Turklāt Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka augošā pieprasījuma un citu faktoru izraisītais elektroenerģijas cenu kāpums varētu saglabāties vēl trīs gadus.

Rīdziniecei Ritai Muceniecei par Garciemā pārdoto dārza mājiņu Valsts ieņēmumu dienestā aprēķināts 4287 latu liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Kopā ar soda naudu par nokavēto nodokļa maksājumu – 5380 lati, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Pensionētā modes māksliniece Rita Muceniece stāstījusi, ka dārza mājiņu bijusi spiesta pārdot tāpēc, ka pēc dzīvesbiedra nāves palikusi viena. Bet no pensijas, kas viņai ir mazāka par valstī noteikto iztikas minimumu, vairs nespējusi samaksāt par īrēto dzīvokli denacionalizētajā Rīgas namā.

Samaksājot par īri, dzīvokļa apkuri un pārējiem komunālajiem pakalpojumiem, no 163 latu pensijas mēnesī pāri paliek ap 40 latiem, ar kuriem pārtikai un zālēm nepietiek.

«Pārdodot īpašumu, es cerēju, ka saņemtā nauda būs atspaids vecumdienās un man nebūs jāgrimst komunālo maksājumu parādos. Taču cerētā atspaida vietā valsts atņem vēl to pašu, uzkraujot tādu nodokli, kas dzen mani vēl lielākā trūkumā. Vispirms valsts piespiež mani pārdot īpašumu, pēc tam spiež vēl nodokli,» viņa stāstījusi.