Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) iesniegusi likumprojektu, kas paredz, ka ēka "Maskavas nams" Rīgā, Marijas ielā 7, pāriet Latvijas valsts īpašumā.

Likuma mērķis esot garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru vārdiem, likumprojekts nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas ir apgrūtinājušas "Maskavas nama" darbību, taču ne pilnībā to ierobežojušas vai izbeigušas. Valsts drošības dienests konstatējis, ka arī pēc 2022.gada 24.februāra "Maskavas nama" telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Tā kā Maskavas namā ilglaicīgi izvērstas naidīgas un kaitnieciskas aktivitātes un šādu bīstamu politisko ideju koncentrēšanās apdraud Latvijas valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, Latvijai ir pienākums aktīvi rīkoties, vēršoties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu, teikts likumprojekta anotācijā.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas nosaka tā dēvētā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.

Iecerēts, ka vēlāk šis īpašums tiktu pārdots, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai. Par pārdošanu gan atsevišķi vēl būs jālemj izpildvaras līmenī.

Pieņemtā likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmuma "Gazprom" akcijas cena Maskavas biržā pirmdienas vakarā kritās pēc tam, kad kļuva zināms, ka kompānija neizmaksās dividendes par 2023.gadu.

"Gazprom" akcijas cena saruka par gandrīz 6% līdz 145,03 rubļiem (1,47 eiro), kas ir zemākā tās cena kopš 2023.gada oktobra. Pēc Krievijas valdības, kas ir "Gazprom" lielākais akcionārs, lēmuma sagatavot direktīvu par atteikšanos izmaksāt dividendes "Gazprom" vērtība nedaudz vairāk kā vienas stundas laikā samazinājās par 144 miljardiem rubļu (1,46 miljardiem eiro).

Saskaņā ar gada pārskatu "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē. Iepriekšējais gads, kad "Gazprom" strādāja ar zaudējumiem, bija 1999.gads. 2022.gadā kompānija bija strādājusi ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Starp Gruziju un Krieviju 19.maijā atsākti tiešie avioreisi, ko asi kritizējusi Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili un Gruzijas opozīcija.

Policija šo pēcpusdien izklīdināja protestētājus, kas bija sapulcējušies Tbilisi lidostā, lai sagaidītu lidsabiedrības "Azimuth Airlines" lidmašīnu no Maskavas. Tas ir pirmais tiešais reiss kopš 2019.gada jūlija.

Protestētāji nosodīja Kremli un Gruzijas valdību, pārmetot tai prokrievisku nostāju.

Arī Gruzijas prorietumnieciskā prezidente tviterī kritizēja tiešās aviosatiksmes atjaunošanu ar Krieviju.

"Neskatoties uz Gruzijas tautas pretestību, Krievija ir nosēdinājusi savu nevēlamo lidmašīnu Tbilisi. Nē lidojumiem uz Krieviju!" tviterī paziņoja Zurabišvili.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 10.maijā parakstīja dekrētu, kas paredz atjaunot 2019.gadā apturēto gaisa satiksmi ar Gruziju, kā arī atcelt vīzu režīmu Gruzijas pilsoņiem.

Eiropas Savienība (ES) centīsies palielināt Ukrainas graudu eksportu pa sauszemi, izmantojot auto un dzelzceļa transportu, lai kompensētu Krievijas izstāšanos no "graudu darījuma", otrdien paziņoja ES līderi un amatpersonas.

Krievija otrdien uzbruka Ukrainas graudu eksporta ostām nākamajā dienā pēc Maskavas izstāšanās no vienošanās, kura bija ļāvusi droši eksportēt Ukrainas graudus.

"Tas nozīmē, ka simtiem tūkstošu cilvēku visā pasaulē tiks liegti galvenie pārtikas produkti," otrdien žurnālistiem paziņoja ES augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jomā Žuzeps Borels, kurš piedalijās ES samitā ar Latīņamerikas un Karību jūras valstīm.

"Viņi izmanto badu kā ieroci. Tā ir viena no sliktākajām lietām, ko Putins varēja izdarīt," piebilda Borels.

Augsta ES amatpersona paziņoja, ka ES atbalsta Turciju un ANO centienos panākt Krievijas atgriešanos pie šīs vienošanās izpildes.

Lielbritānijas uzņēmums “Harbour Energy” pagājušā gada nogalē piekritis noslēgt 11,2 miljardus ASV dolāru vērtu darījumu par “Wintershall Dea” naftas un gāzes aktīvus iegādi, ziņo aģentūra Reuters.

“Wintershall Dea” ir viena no lielākajām neatkarīgajām naftas un dabasgāzes kompānijām Eiropā, kuras 72,7% akcijas pieder vācu uzņēmumu grupai BASF, un daļa arī Pēterim Avenam daļēji piederošajai investīciju kompānijai “LetterOne”.

Lielākais Lielbritānijas Ziemeļjūras naftas un gāzes ražotājs “Harbour Energy” (“Harbour”) cenšas paplašināties ārpus Apvienotās Karalistes pēc tam, kad valdība pēc enerģijas cenu lēciena 2022. gadā noteica nozarei neplānotās peļņas nodokli, raksta Reuters .

Kā norādījusi “Harbour” izpilddirektore Linda Kuka, uzņēmums laika gaitā turpinās paplašināties. “Mūsu nozarē mērogs kļūst arvien svarīgāks. Ne tikai tāpēc, lai nodrošinātu nozīmīgumu investoru acīs, bet arī lai nodrošinātu piekļuvi dažādiem lēta kapitāla avotiem.”BASF, “LetterOne” un “Harbour Energy” līgums paredz “Wintershall Dea” ieguves un attīstības aktīvu, izpētes tiesību Norvēģijā, Argentīnā, Vācijā, Meksikā, Alžīrijā, Lībijā, Ēģiptē un Dānijā, kā arī Wintershall Dea oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) licences nodošanu “Harbour”.

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas.

Latvijas kūdras produktu eksporta īpatsvars globālajā eksportā 2022. gadā pēc apjoma bija 19,9%. Proti, katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas. Diemžēl Eiropas Savienības uztverē kūdra nav atjaunīgs resurss un pēc būtības tiek pielīdzināts naftai vai oglēm, rezultātā kūdru kā energoresursu izmantot nevarēs, un pastāv risks, ka līdzīgs liktenis varētu piemeklēt pat kūdras substrātus.

Pirmajā vietā pasaulē

Kopš 2018. gada pēc kopējā kūdras produktu eksporta apjoma Latvija ir bijusi pirmajā vietā pasaulē. 2022. gadā pēc eksportētā kūdras produktu apjoma Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9%, Kanādas daļa – 13,5%, Vācijai un Igaunijai – katrai pa 13%, savukārt Lietuva ar 8,8% bija piektajā vietā. Naudas izteiksmē Latvija pēc kūdras produktu eksporta 2022. gadā (295 milj. eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot no Kanādas (502 milj. eiro). Latvija ir stabils pasaules līderis, vērtējot kūdras eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju. 2022. gadā Latvijas ienākumi no kūdras eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 156,9 eiro, Igaunijai – 115,1 eiro, Lietuvai – 38,1 eiro. Tie ir izcili rādītāji pasaules mērogā, kas varētu būt pamats prognozei, ka tieši kūdras substrātu ražošana varētu kļūt par vienu no darba vietu vilcējspēkiem un nodokļu avotiem nākotnē, jo īpaši reģionos. Vēl jo vairāk, ja kūdras substrātus izmanto pārtikas audzēšanā. Vienā kubikmetrā kūdras substrāta var izaudzēt 7000 dārzeņu stādu, ja tie ir gurķi, tad iegūst 16 tonnas šo dārzeņu, ja tomāti – 32 tonnas.

Krievija no 1.marta noteikusi sešu mēnešu aizliegumu benzīna eksportam, lai nodrošinātu pietiekamas degvielas piegādes vietējā pieprasījuma apmierināšanai, paziņoja valdība.

Neskatoties uz to, ka Krievija ir pasaulē trešā lielākā naftas ieguvēja, valstī kopš pērnā gada vasaras ir degvielas trūkums, ko izraisījis lielais pieprasījums un naftas pārstrādes rūpnīcās veiktie remontdarbi.

Turklāt degvielas vairumtirdzniecības cenas Krievijā kopš gada sākuma ir pieaugušas, un šo problēmu saasinājuši arī vairākkārtēji Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

"Benzina eksporta aizliegums tiek noteikts uz sešiem mēnešiem - no 1.marta līdz 31.augustam," norāda Krievijas valdība.

Valdība skaidro, ka šis lēmums skaidrojams ar nepieciešamību nodrošināt stabilu situāciju degvielas tirgū augsta pieprasījuma periodā, ņemot vērā pavasara lauksaimniecības darbus, atvaļinājumu sezonu un paredzētos naftas pārstrādes rūpnīcu remontdarbus.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Drošības un ekonomikas eksperts Raivo Vare pieļāva, ka mangāna rūdas importa kāpums Krievijā ir saistāms ar kara vajadzībām.

Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importēja no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras.

Dažādu iemeslu dēļ kuģi nedodas tieši uz Krievijas ostām, tādēļ kravas ar mangānu ir jāpārkrauj vilcienos, kas dodas uz Krieviju.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, bet naftas cenas pieauga, karam starp Krieviju un Ukrainu radot problēmas Krievijas naftas rūpniecībā.

ASV naftas cenas pieauga par 1,6% pēc ziņām, ka jauns Ukrainas drona uzbrukums izraisījis ugunsgrēku svarīgā Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcā.

Analītiķi arī norādīja uz ģeopolitiskā saspīlējuma palielināšanos pēc uzbrukuma Piemaskavas koncertzālei, par kuru uzņēmās atbildību teroristu grupējums "Islāma valsts".

Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien pirmoreiz atzina, ka šo teroraktu ar 139 bojāgājušajiem sarīkojuši "radikālie islāmisti", bet mēģināja viņus saistīt ar Ukrainu.

"Paaugstinātais saspīlējums starp Ukrainu un Krieviju ir apturējis kāpumu akciju tirgos, kas bija redzēts pagājušajā nedēļā," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome trešdien galīgajā lasījumā apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz palielināt ienākuma nodokļus bagātajiem.

Likumprojekts vēl jāapstiprina parlamenta augšpalātai un jāparaksta diktatoram Vladimiram Putinam, kas ir tikai formalitāte, jo tā dēvētais parlaments Krievijā sen pārtapis par Kremļa ieceru ruporu.

Likumprojekts paredz progresīvo nodokli iedzīvotāju ienākumiem. Tā ir nozīmīga kursa maiņa salīdzinājumā ar vienotas likmes nodokli, kas tika ieviests 2001.gadā un, kā tiek uzskatīts, palīdzēja uzlabot nodokļu iekasēšanu.

Likumprojekts paredz uzlikt 13% nodokli ienākumiem līdz 2,4 miljoniem rubļu (25 400 eiro) gadā. Ienākumiem virs šīs summas paredzēts piemērot arvien augstāku nodokļa likmi. Maksimālā likme būtu 22%, ja ienākumi pārsniedz 50 miljonus rubļu (530 000 eiro) gadā.

Apsverot, ko Eiropai nozīmē Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, Eiropas laikraksti nodēvējuši Trampa uzvaru par izaicinājumu.

Daudzi laikraksti brīdinājuši, ka Trampa otrais pilnvaru termiņš Eiropai būs vēl lielāks izaicinājums nekā viņa pirmā prezidentūra. No Lielbritānijas līdz Polijai redaktori bija vienisprātis, ka Trampa uzvara ir satricinoša un vēsturiska, bet citi mediji pievērsās faktam, ka amerikāņi nav vēlējušies redzēt sievieti prezidenta amatā.

Laikraksts "Financial Times" norādīja, ka Tramps ieguvis mandātu pārveidot ASV "neiedomājami graujošā veidā". "No Amerikas 2024.gada vēlēšanu seismiskā iznākuma nebūs atpakaļceļa," brīdināja medijs.

Laikraksta ASV nacionālais redaktors un publicists Edvards Lūss rakstīja, ka Trampa pirmā ievēlēšana, iespējams, bija nejaušība, bet otro reizi amerikāņi par viņu balsoja apzināti.