Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

Trešdien demisionējusi Krievijas valdība, paziņojis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Prezidents Vladimirs Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.

Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.

Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam.

"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka nākamā gada martā paredzētajās vēlēšanās kandidēs uz vēl vienu sešus gadus ilgu pilnvaru termiņu Kremļa saimnieka krēslā.

Ziņa papildināta pēc 2.rindkopas.

«Es piedāvāšu savu kandidatūru uz Krievijas Federācijas prezidenta amatu,» Ņižņijnovgorodā tiekoties ar autorūpnīcas GAZ strādniekiem, pavēstīja Putins.

Sagaidāms, ka pie varas 18 gadus bijušais Putins vēlēšanās gūs vieglu uzvaru, ņemot vērā, ka mediji atrodas teju pilnīgā Kremļa kontrolē.

Neraugoties uz plašo problēmu spektru, tādu kā korupcija, nabadzība un sliktā veselības aprūpe, 65 gadus vecā līdera atbalsta reitings turas 80% līmenī.

Putins šobrīd īpaši cenšas uzrunāt gados jaunos valsts pilsoņus, šādi reaģējot uz šogad notikušajām jauniešu masveida protesta akcijām pret elites korupciju, kurā tiek apsūdzēts arī premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdinājis ASV un tās sabiedrotos saistībā ar iespējamu uzbrukumu Sīrijai, norādot, ka tā būs agresija.

Vienlaikus Krievija varētu piekrist ANO rezolūcijai, kas pilnvarotu militārus pasākumus pret Sīriju, ja režīma atbildība ķīmisko ieroču pielietošanā tiktu pilnībā un neapšaubāmi pierādīta, sarunā ar AP norādījis V. Putins.

Ir absurdi uzskatīt, ka Bašara Al Asada valdība būtu izmantojusi ķīmiskos ieročus situācijā, kad gūst virsroku pret nemierniekiem, paudis V. Putins. «Saskaņā ar mūsu redzējumu, ir absurdi uzskatīt, ka [Sīrijas] bruņotie spēki, kas šobrīd pārgājuši uzbrukumā un daudzās vietās ir ielenkuši un «piebeidz» tā sauktos nemierniekus, šādos apstākļos izmantotu aizliegtos ķīmiskos ieročus, labi zinādami, ka tas kļūtu par iemeslu ārvalstu spēka izmantošanai,» klāstīja Krievijas prezidents.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atrodas tādā stāvoklī, kad viņš ir «gatavs mirt kopā ar Krieviju», trešdien Ukrainas telekanālam Hromadske atzina pazīstamais Krievijas politologs Svjatoslavs Belkovskis.

Viņš arī norādīja, ka Putins Ukrainas prezidentu Petro Porošenko neuztver kā līdzvērtīgu sarunu partneri.

Ukraina nav galīgais mērķis, bet gan placdarms sarunām ar Rietumiem, skaidroja politologs. Caur Ukrainu Putins runā ar ASV prezidentu Baraku Obamu un vadošo rietumvalstu līderiem.

«Ir vajadzīgi cilvēki, kas spētu Putinu pārliecināt par politiskās līnijas maiņu. Šādi potenciālie kandidāti ir trīs - Romas pāvests Francisks, ASV eksprezidents Bils Klintons un Lielbritānijas ekspremjers Tonijs Blērs,» norādīja eksperts.

«Putins ir ļoti frustrēts, viņš ļoti cieš no tā, kas ar viņu notika, un viņš pieprasa kaut ko, kas varētu mazināt ļoti neveiksmīgās Austrālijas vizītes efektu,» skaidroja politologs.

Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes.

Pēc šiem rezultātiem, Putins ieguvis 76,65% balsu. Savukārt, pēc fonda «Sabiedriskā doma» aptaujas datiem, Putins saņēmis 77% balsu, bet, pēc VCIOM aptaujas datiem, 73,9% balsu.

Vakarā Putins ieradās netālu no Maskavas Kremļa esošajā Manēžas laukumā, kur notika Krimas aneksijas ceturtajai gadadienai veltīts mītiņš-koncerts «Krima. Sevastopole. Krievija». Sakot uzrunu no skatuves, Putins pateicās par viņam izrādīto atbalstu.

«Liels paldies jums par rezultātu,» viņš sacīja.

«Jūs esat mūsu kopīgā komanda, un es esmu jūsu komandas loceklis. Visi, kas šodien balsoja, ir mūsu kopīgā nacionālā komanda. Es tajā saskatu ne mazāk kā atzinību tam, kas izdarīts pēdējos gados ļoti sarežģītos apstākļos, redzu tajā mūsu cilvēku uzticību un cerību, ka mēs strādāsim tikpat saspringti, tikpat atbildīgi un vēl rezultatīvāk,» teica Putins.

Nesenās finanšu problēmas Kiprā Krievijas investoriem demonstrējušas to, cik riskanti un nedroši var būt ieguldījumi Rietumu finanšu institūcijās, pavēstījis kaimiņvalsts prezidents Vladimirs Putins.

«Jo vairāk jūs savu valstu finanšu institūcijās vēršaties pret ārvalstu investoriem, jo labāk mums. Tas tāpēc, ka iebiedētie un aizvainotie nāks pie mūsu finanšu institūcijām un naudu turēs mūsu bankās,» sarunā ar Vācijas raidsabiedrību ARD sacīja V. Putins.

Uz jautājumu, vai Maskavu saniknojusi Eiropas Savienības nevēlēšanās lūgt palīdzību Krievijai Kipras jautājumā, lai gan salas finanšu sabrukums ietekmēja daudzus Latvijas kaimiņvalsts iedzīvotājus, V. Putins norādīja, ka nav saniknojusi.

«Tieši pretēji. Zināmā mērā es esmu apmierināts, tāpēc, ka šie notikumi demonstrēja to, cik riskanta un nedroša ir investīciju veikšana Rietumvalstu finanšu institūcijās,» klāstīja Krievijas prezidents.

Trešo termiņu Krievijas prezidenta amatā sācis V. Putins. Pirmdien notikušās svinīgas ceremonijas laikā V. Putins nodeva zvērestu un tādējādi aizsāka savu darbību prezidenta amatā.

Premjera amatam V. Putins izvirzīja līdzšinējo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu. V. Putins jau bija Krievijas prezidents no 2000. līdz 2008. gadam. Pirms V. Putina inaugurācijas norisnājās apjomīga protesta demonstrācija, kā arī izraisījās sadursmes starp policiju un protestētājiem.

Db.lv jau vēstīja, ka martā Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Vladimirs Putins, kurš ieguva aptuveni 64% vēlētāju atbalstu. Otrajā vietā palika komunistu līderis Genādijs Zjuganovs ar 17,28% balsu, trešajā - miljardieris Mihails Prohorovs ar 7,22%, ceturtajā - populists Vladimirs Žirinovskis ar 7,08%, bet pēdējais - partijas Taisnīgā Krievija līderis Sergejs Mironovs ar 3,73% balsu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien savus tuvākos sabiedrotos Baltkrieviju un Kazahstānu aicināja veidot valūtas savienību.

Cenšoties mazināt Rietumu sankciju un zemo naftas cenu ietekmi, Putins rosināja virzīties uz ciešāku integrāciju viņa iniciētajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā, kurā ietilpst Baltkrievija, Kazahstāna un Armēnija.

«Es domāju, ir pienācis laiks pārrunāt iespēju veidot potenciālu valūtas savienību,» paziņoja Putins, Astanā tiekoties ar Kazahstānas un Baltkrievijas prezidentiem. «Strādājot plecu pie pleca, ir vieglāk reaģēt uz ārējiem finanšu un ekonomiskiem draudiem un aizsargāt mūsu kopējo tirgu.»

Politiskās un ekonomiskās saites starp Maskavu un pārējām divām bloka dibinātājvalstīm - Baltkrieviju un naftas bagāto Kazahstānu - novājinājušas nesenās ekonomiskās likstas, kas saistītas ar Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā un tā rezultātā noteiktajām sankcijām.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien apmeklēja Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu vienas dienas vizītē, parādot pasaulei, ka viņam vēl ir draugs Eiropas Savienībā (ES) Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna personā, neraugoties uz saspīlējumu starp Krieviju un Rietumvalstīm Ukrainas jautājumā.

Putins un Orbāns pēc sarunām Budapeštā paziņoja, ka ir panākuši «politisku vienošanos» par jaunu elastīgu ilgtermiņa kontraktu Krievijas gāzes piegādēm Ungārijai, lai aizstātu darījumu, kura termiņš beidzas šogad.

«Mēs augstu vērtējam savu kā uzticama energoresursu piegādātāja reputāciju Eiropā un Ungārijā,» sacīja Putins, no kura citi Eiropas līderi pēdējos mēnešos ir izvairījušies Ukrainas notikumu un Krievijas cilvēktiesību problēmu dēļ.

Putina Budapeštas apmeklējuma laikā galvenais darba kārtības jautājums bija diskusijas par gāzes piegāžu līgumu. Krievijas prezidents arī nolika vainagu kritušajiem padomju karavīriem, tostarp tiem, kas gāja bojā, apspriežot 1956.gada sacelšanos.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku var apturēt tikai rietumvalstu sankcijas, tomēr Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas un ir iespējami dažādi pavērsieni, šādu viedokli Neatkarīgajā paudis Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien prognozēja, ka grūtības Krievijas ekonomikā beigsies ne vēlāk kā pēc diviem gadiem.

«Mūsu ekonomika izkļūs no pašreizējās situācijas. Cik laika tam būs nepieciešams? Ja būs visnelabvēlīgākā apstākļu sakritība, domāju, ka gadi divi,» sacīja Putins gada noslēguma preses konferencē Maskavā.

Viņš teica, ka «turpmāka izaugsme un izkļūšana no pašreizējās situācijas ir neizbēgama vismaz divu iemeslu dēļ».

«Pirmām kārtām, pasaules ekonomikas izaugsme turpināsies. Tempi samazinās, taču pieaugums noteikti saglabāsies. Ekonomika augs,» norādīja Krievijas prezidents.

«Ekonomikas konjunktūra mainīsies, bet līdz ar pasaules ekonomikas pieaugumu būs nepieciešami papildu energoresursi,» sacīja Putins.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien licis valdībai atcelt pret Turciju ieviestās sankcijas.

Tiks atcelti arī ierobežojumi Krievijas tūristiem apmeklēt Turciju.

Putins paziņojis, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans viņam solījis garantēt Krievijas pilsoņu drošību Turcijā.

Putins licis valdībai sākt procesu tirdzniecības un ekonomisko attiecību normalizācijai. Par to Putins telefonsarunas laikā paziņojis Erdoanam.

Krievijas līderis paziņoja, ka liks valdībai sākt sarunas ar attiecīgajām Turcijas iestādēm, lai atjaunotu abpusēji izdevīgu divpusēju sadarbību tirdzniecības-ekonomiskajā un citās sfērās. Piebilsts arī, ka plānots atcelt ierobežojošos pasākumus uz Krievijas tūristu iespēju apmeklēt Turciju, pausts Kremļa preses dienesta paziņojumā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele telefonsarunā runājuši par ciešāku sadarbību centienos apturēt koronavīrusa pandēmiju, tostarp par iespēju kopīgi ražot vakcīnas, otrdien pavēstīja Kremlis.

Krievijas un Vācijas veselības ministrijas turpinās sarunas par šo tematu kopā ar speciālistiem, teikts paziņojumā, tuvākas detaļas neatklājot.

Valdības preses sekretārs Berlīnē apstiprināja, ka abas puses runājušas par taktiku cīņā ar pandēmiju.

Krievija jau augusta vidū apstiprināja pašu valstī izstrādāto Covid-19 vakcīnu "Sputnik V". Vēlāk tika apstiprināta arī otra vakcīna, un vakcinācija notiek kopš decembra sākuma.

Vācija sāka vakcinācijas kampaņu 27.decembrī kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm, kad Eiropas Zāļu aģentūra bija devusi zaļo gaismu "BioNTech"/"Pfizer" vakcīnai.

Sarunas gaitā Merkele un Putins apmainījušies ar laimes vēlējumiem jaunajā gadā.

Trimdā dzīvojošais krievu uzņēmējs Boriss Berezovskis piedāvājis 16,7 miljonus ASV dolāru jebkuram, kurš arestētu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu viņa inaugurācijas ceremonijā, vēsta telekanāls RT.

Izsludinot atlīdzību par V. Putina aizturēšanu, B. Berezovskis norādīja, ka viņš vēlētos, lai Krievijas politiķis nonāktu «godīgā un atklātā tiesas sēdē, līdzīgā kāds bijs Nirnbergas process». B. Berezovskis arī apsolījis šādā tiesas sēdē atbildēt par saviem darījumiem ar V. Putinu 1999. – 2000. gadā.

B. Berezovskis arī uzsver, ka ar inaugurāciju V. Putins sagrābis varu Krievijā un viņa trešais prezidentūras termiņš esot pretrunā ar valsts konstitūciju. Martā B. Berezovskis par V. Putina aizturēšanu bija izsludinājis 50 miljonu rubļu (aptuveni 870 tūkstoši latu) lielu atlīdzību, bet pašlaik šī summa ir pieaugusi jau vairāk nekā desmit reizies.

Pašreiz nav vajadzības ievest Krievijas spēkus Ukrainā, otrdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. «Attiecībā uz spēku ievešanu. Šobrīd tādas vajadzības nav,» žurnālistiem atzina Putins, gan piebilstot, ka tāda iespēja pastāv.

Kremļa saimnieks arī uzsvēra, ka Krievijas spēki Ukrainā var tikt izmantoti tikai ārkārtējā situācijā.

Krievijas prezidents otrdien preses konferencē arī paziņoja, ka Ukrainā ir noticis antikonstitucionāls apvērsums un bruņota varas sagrābšana.

Viņš arī pauda pārliecību, ka Ukrainas parlamenta no valsts galvas amata atstādinātais Viktors Janukovičs joprojām ir Ukrainas leģitīmais prezidents.

«Vērtējums tam, kas notika Kijevā, Ukrainā kopumā... Vērtējums var būt tikai viens - tas ir antikonstitucionāls apvērsums un bruņota varas sagrābšana,» atbildot uz ziņu aģentūras "Interfax" žurnālista jautājumu, sacīja Putins.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka South Stream gāzes cauruļvads netaps, ziņo BBC.

Vizītes laikā Turcijā viņš informējis, ka Krievija tā vietā varētu veidot gāzes centru uz Turcijas un Grieķijas robežas.

Putins vainojis Eiropas nostāju pret South Stream plānu, kas tika finansēts no Krievijas valsts gāzes giganta Gazprom puses.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Vācijas kanclerei Angelai Merkelei piedāvājis izbeigt karu Ukrainā pēc «Čečenijas varianta». Putins gribējis, lai Kijeva attiecībās ar Doņeckas un Luhanskas teroristu «republikām» īsteno tādu pat politiku, kādu Maskava īstenojusi Čečenijā - iegūst «republiku» lojalitāti apmaiņā pret naudu un autonomiju, vēsta laikraksts Financial Times.

Merklele par Putina piedāvājumu bijusi šokēta. Vācijas un Krievijas līderu saruna notikusi 15.novembrī Brisbenā G20 samita kuluāros, norāda izdevums.

Merkeles padomnieki šajās saunās nav piedalījušies, uz to uzstājusi pati kanclere. «Viņa gribēja vienatnē mēģināt piespiest Putinu atklātāk izteikties par to, ko viņš grib,» laikrakstam pastāstījis avots.

Nākamajā dienā, atgādina laikraksts, Merkele nākusi klajā ar daudz asākiem Maskavai adresētiem paziņojumiem nekā agrāk. Cita starpā viņa brīdinājusi, ka Krievija apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī Gruziju un Balkānus.

Tomēr laikraksta avots noraidījis daudz kur dzirdamos spriedumus par Putina un Merkeles «īpašajām attiecībām».

Krievija atzīmē Uzvaras dienu ar militārās tehnikas parādi Maskavas Sarkanajā laukumā.

Šogad tradicionālā parāde par godu Padomju savienības uzvarai pār Nacistisko Vāciju ir vēl plašāka nekā iepriekšējos gadus, ziņo BBC. Parāde ilga 59 minūtes ierasto 45 minūšu ilgās programmas vietā. Salīdzinot ar pagājušā gada parādi, šogad tajā tika demonstrēts par 50 militārās tehnikas vienībām vairāk, un lielāku lomu parādē ieņēma Sevastapolē bāzētā Melnās jūras karaflote. Kopumā parādē piedalījās aptuveni 11 tūkstoši kareivju.

Izskanējušas oficiāli neapstiprinātas runas, ka V. Putins vēlāk šodien varētu apmeklēt arī anektētās Krimas pussalas pilsētu Sevastopoli. Vācijas kanclere Angela Merkele norādīja, ka būtu «žēl», ja V. Putins izmantotu nacisma sagrāves uzvaras dienu, lai apmeklētu Krimu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš regulāri redzams fotosesijās, kurās viņš spodrina savu tēlu, piedaloties dažādos piedzīvojumos, šoreiz devies Baltijas jūras dzelmē, meklēt nogrimušu Krievijas impērijas fregati, ziņo Ria Novosti.

Fregate Oleg nogrima 1869. gadā Baltijas jūras Somu līcī, un Krievijas prezidents to devās meklēt ar zemūdeni C-Explorer-5, kas luksusa preču interneta vietnē RichVibe nodēvēta par «pasaulē pirmo zemūdens limuzīnu» un kas maksā 2,4 miljonus ASV dolāru.

Oleg atrodas 60 metrus zem jūras līmeņa, un brauciens ar C-Explorer-5 dzelmē ilga 12 minūtes, informē Ria Novosti.

Db.lv jau rakstīja, ka 2009. gada augustā V. Putins nolaidās Baikāla ezera dibenā ar mini zemūdeni Mir-2. Četru stundu un trīsdesmit minūšu ilgajā misijā V. Putins nolaidies Baikāla ezerā 1400 metru dziļumā. Krievijas prezidents piedalījies arī vairākās citās ativitātēs, spodrinot savu tēlu, iepriekš izteikušies ārvalstu mediji. Tā, piemēram, šā gada aprīlī V. Putins demonstrēja pasaulei sniega rotaļas ar suņiem. Neveiksmīga izvērtās V. Putina aktivitāte apmācīt nebrīvē dzimušas dzērves lidojumam uz dienvidiem ornitologu eksperimenta ietvaros. Dzērves tomēr nav spējušas pievienoties migrējošajiem putniem un nogādātas atpakaļ uz rezervātu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins maz ko dara, lai mazinātu spriedzi Ukrainā, uzskata Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Viņš (Putins) diemžēl ir pieņēmis lēmumu, ar kuru Krievija pārkāpj starptautiskās tiesības. Un šodien viņš maz ko dara, lai sekmētu spriedzes mazināšanos [Ukrainā],» intervijā laikrakstam Rheinische Post sacīja kanclere.

«Vidējā perspektīvā prezidents Putins nedarbojas Krievijas interesēs,» sacīja kanclere. Krievijas līderim vajadzētu «aicināt prokrieviskos spēkus Ukrainā nolikt ieročus un atbrīvot ieņemtās ēkas».

Turklāt, izvietojot karaspēku Ukrainas robežas tuvumā, Krievija turpina vērst spiedienu pret Kijevu, norādīja Merkele.

Viņa arī uzsvēra, ka Rietumi «vajadzības gadījumā» ir gatavi ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju