«Redzam, ka nemazinot izdevumus budžetā, ārējais parāds strauji turpina augt, un parāda apkalpošanas izdevumi šogad varētu sasniegt 250 – 260 miljonus latu, bet nākamajos gados - 300 – 350 milj.Ls gadā,» uzstājoties Vidzemes augstskolā, minēja Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.
Pēc viņa lēstā, veselības budžets ir ap 400 milj. Ls un tātad Latvija valsts parāda apkalpošana izmaksās veselu veselības budžetu, lai samaksātu parāda saistības.
«Jautājums, vai varam atļauties, vai tas ir ilgtermiņa uzturams. Un mūsu atbilde – nē, un tāpēc ārējais parāds jāmazina vai jānodrošina, ka tas nepieaug,» uzsvēra I. Rimšēvičs. Pēc viņa prezentācijā norādītā, nākamgad valdības parāds pārsniedz 60% no IKP, tādējādi pārsniedzot Māstrihtas kritēriju eiro ieviešanai. Savukārt 2014. gadā valdības parāda apjoms prognozēts aptuveni 53% apjomā no IKP.
