Billundā, Dānijā durvis vērusi jaunā LEGO māja. Tās platība ir 12 000 kvadrātmetru. Māja darbosies visu gadu.

Zīmola nama būvniecība Billundā, kas ir LEGO dzimtene, aizņēmusi četrus gadus. Tā iecerēta kā vieta, kurā visu vecumu LEGO fani var gūt iedvesmu rotaļām ar ikoniskajiem klucīšiem.

LEGO mājas «sirdī» ir pieredzes zonas. Tur var atrast divas izstāžu zonas un četras rotaļu vietas. Zonas balstās uz četrām dažādām krāsām, no kurām katra simbolizē īpašu spēles un mācīšanās aspektu. Sarkanā ir radošās prasmes, zilā ir izziņas prasmes, zaļā ir sociālās prasmes un dzeltenā ir emocionālās prasmes.

Visas aktivitātes mājā ir saistītas ar LEGO filozofiju, ka mācīšanās caur spēlēm veicina inovācijas un radošumu. Jebkam, kas tiek darīts LEGO mājā, ir saistība ar rotaļāšanos.

Raksta galerijā aplūkojamas fotogrāfijas, kas uzņemtas pasaulē populārā rotaļlietu zīmola Lego rūpnīcā Ķīnas Džedzjanas provincē.

Ķīnas Lego rūpnīca Jiaxingā, kas ir pirmā Lego rūpnīca Āzijā, darbību sāka 2016. gada beigās.

Tās platība ir 165 000 kvadrātmetru. Rūpnīcā strādā 1200 darbinieki.

LASI ARĪ:

Billundā top jauns rotaļlietu ražotāja Lego projekts

Lego ir lielāko peļņu nesošais rotaļlietu ražotājs pasaulē

Rotaļlietu ražotājs "Lego" no 2021. gada sāks plastmasas iepakojumu aizstāt ar papīra maisiņiem, ziņo "BBC"."Lego" uz šādu soli pamudinājušas bērnu vēstules, kurās lūgts atteikties no vienreizējas lietošanas plastmasas maisiņiem.

Uzņēmums paziņojis, ka trīs gadu laikā ieguldīs līdz 400 miljoniem ASV dolāru, lai uzlabotu savu sniegumu ilgtspējības jomā.

Kā zināms, arī "Lego" klucīši ir ražoti no plastmasas, tāpēc uzņēmums šobrīd pēta alternatīvus materiālus.

"Mēs esam saņēmuši daudzas bērnu vēstules par vides jautājumiem, lūdzot atteikties no vienreiz lietojama plastmasas iepakojuma. Mēs jau kādu laiku esam pētījuši alternatīvas, un bērnu iniciatīva iedvesmoja mūs sākt veikt izmaiņas," sacījis "Lego" grupas vadītājs Nīls Kristiansens.

No nākamā gada rotaļlietu uzņēmums kā iepakojumu sāks ieviest pārstrādājamus papīra maisiņus, kurus sertificējusi Meža uzraudzības padome. Tā ir daļa no "Lego" mērķa padarīt visu iepakojumu ilgtspējīgu līdz 2025. gada beigām.

Lego® Serious Play® metode dod iespēju ar rotaļīguma elementiem runāt par nopietniem biznesa jautājumiem

Pasaulē ir dažādas metodes, ko var izmantot biznesa treniņiem un citiem mērķiem. Lego® Serious Play® ir viena no tādām. «Tā nav nekāda raķešu zinātne, nekas pilnīgi jauns – tās ir labi zināmas lietas citā «mērcē»,» teic Ieva Treija, Lego® Serious Play® trenere. Kad cilvēkiem noliek priekšā Lego® klucīšus, uzreiz sejā parādās smaids, viņi atceras, kā ar tiem spēlējās bērnībā vai ka ir tos gribējuši. Tas rada labus apstākļus, lai nepiespiestā atmosfērā parunātu par biznesa problēmām un uzņēmuma izaicinājumiem. «Reizēm darbiniekiem ir apnicis par to runāt, bet šādi apstākļi rada pozitīvu vidi sarunai,» saka I. Treija.

I. Treija saskārusies ar situācijām, kad cilvēki stāsta, ka viņi tāpat ikdienā izmanto konstruktorus. «Protams, tos var izmantot tāpat, bet šajā metodē ir vajadzīgs koordinators – cilvēks, kurš ir iemācījies procesu, lai tas būtu aizraujošs. Sākumā ir vienkārši uzdevumi, kas kļūst arvien sarežģītāki. Svarīgi, lai cilvēks, kurš vada šo procesu, nodrošinātu to, ka dalībniekiem visu laiku ir interesanti. Lai gan viss notiek brīvā atmosfērā, galarezultātā jābūt atrisinātam uzdevumam, par ko uzņēmums ir vienojies ar koordinatoru,» viņa skaidro. Grupā darbojas maksimums 12 dalībnieku, lai visiem būtu interesanti un katrs varētu iesaistīties. Sākumā visiem ir vienāds komplekts un pirmie uzdevumi nav tieši saistīti ar gala uzdevumu. Sākumā mērķis ir panākt, lai visi ir vienādās pozīcijās – gan tie, kuri bērnībā ir spēlējušies ar klucīšiem, gan tie, kuri to nav darījuši. «Cilvēki uztraucas, ka nav to bērnībā darījuši un nevarēs tik veikli sastiprināt. Tāpēc pirmie uzdevumi ir prasmju nostiprināšanai. Tālāk notiek pievēršanās galvenajam uzdevumam, un tad cilvēki var izmantot papildu klucīšus,» saka I. Treija.

Lai rastu jaunus mājokļa risinājumus dažādiem cilvēkiem visā pasaulē, Zviedrijas mēbeļu ražošanas uzņēmums IKEA plāno vairākas sadarbības ar globāliem zīmoliem - LEGO, adidas, H&M un Byredo, paziņojis uzņēmums.

Apvienojot IKEA prasmes mājokļa uzlabošanā un citu nozaru uzņēmumu zināšanas, mērķis ir radīt jaunus un praktiskus risinājumus izaicinājumiem, ar ko ik dienu saskaras cilvēki visur pasaulē: sākot ar nekārtību, ko bērni mājās rada, spēlējoties ar LEGO klucīšiem, līdz pat globālām problēmām, kā atkarība no naftas izcelsmes materiālu izmantošanas audumu ražošanā.

Kopā ar sporta preču zīmolu adidas IKEA vēlas rast jaunus un gudrus risinājumus, kas ļautu cilvēkiem – īpaši domājot par pusaudzēm un māmiņām ar maziem bērniem – piekopt aktīvu dzīvesveidu. Tiek izstrādāti produkti, kas ļaus sportot mazos mājokļos, netraucējot kaimiņus vai citus ģimenes locekļus, un kas padarīs vingrošanu jautru – īpaši iedvesmojot iesaistīt arī bērnus. Gaidāms, ka pirmie šīs sadarbības laikā radītie produkti tiks prezentēti 2021. gadā.

Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātē izveidota "Lego® Serious Play®" laboratorija, piedāvājot studentiem un mācībspēkiem radošā ceļā rast efektīvus risinājumus dažādiem izaicinājumiem.

Metode tiks arī izmantota, lai daudzveidotu studiju procesu fakultātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūtā.

"Lego® Serious Play®" metode ir domāšanas, komunikācijas un problēmu risināšanas tehnika, kas izstrādāta, lai sekmētu organizāciju, komandu un indivīdu darbību, stāsta RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta direktors, sertificēts "Lego® Serious Play®" treneris Deniss Ščeulovs. Tā ļauj risināt gan tagadnes un nākotnes problēmas, gan modelēt retrospektīvu, lai labāk saprastu pagātnes kļūdas un tās labotu.

Metode balstīta plašos uzņēmējdarbības, organizāciju, attīstības, psiholoģijas un pedagoģijas pētījumos, tās pamatā ir zināšanu atklāsme caur darbošanos ar rokām. Proti, caur it kā vienkāršu rotaļāšanos ar "Lego" klucīšiem, būvējot dažādus modeļus, zinoša trenera vadībā ir iespējams apzināties savas idejas, atraisīt iztēli, atbrīvoties komunikācijai, individuāli un mijiedarbībā ar citiem nonākt pie atbildēm un risinājumiem, cieņpilni reflektēt arī uz negatīvu informāciju. Metode palīdz risinājumu meklēšanā un lēmumu pieņemšanā aktīvi iesaistīt pilnīgi visus dalībniekus, kas palīdz nonākt pie negaidītiem un inovatīviem risinājumiem, vienlaikus novērtēt katra indivīda ieguldījumu un līdzatbildību, tādējādi arī mainot organizācijas kultūru, skaidro universitātē.

Šā gada pirmajā pusgadā Dānijas rotaļlietu ražotāja Lego ienākumus stabilizēt palīdzējuši dinozauru un Bugatti sporta mašīnu pārdošanas apjomi, raksta Reuters.

Pērn pirmoreiz vairāk nekā desmit gadu laikā ražotāja pārdošanas apjomi saruka, taču šogad uzņēmuma pārdošanas līkne atkal virzās augšup.

Pērn Lego paziņoja, ka biznesa izaugsme kļuvusi sarežģīta, tādēļ uzņēmums pārveido modeli. DB jau rakstīja, ka pērn kompānija arī likvidēja 1400 darbvietu, lai vienkāršotu biznesa modeli. Kompānijas plāniem atjaunot izaugsmi šogad izaicinājumu radījusi ASV lielākā rotaļlietu tirgotāja Toys’R’Us bankrots, taču pieprasījums pēc jauniem produktiem, piemēram, dinozauriem no Jurassic World komplektiem palīdzējis ienākumus audzēt.

«Esmu apmierināts, jo mums šogad izdevies stabilizēt izaugsmi, un to mēs esam darījuši pirmajā pusgadā,» uzsver kompānijas vadītājs Nīls Kristiansens.

Kanādas sastāvā esošā Kvebekas province, kas cenšas kontrolēt Covid-19 omikrona paveida izplatību, tuvākajās nedēļās ieviesīs jaunu veselības nodokli tiem, kas nav vakcinēti pret Covid-19.

"Mēs strādājam pie ieguldījuma veselībā, kuru dotu visi pieaugušie, kas atsakās vakcinēties," jo viņi rada "finansiālu slogu visiem kvebekiešiem", sacīja Kvebekas premjerministrs Fransuā Lego.

10% pieaugušo kvebekiešu, kas vēl nav saņēmuši nevienu Covid-19 vakcīnas devu, nedrīkst "kaitēt" tiem 90%, kas to ir saņēmuši, sacīja premjers.

"Par to nav jāmaksā visiem kvebekiešiem," Lego teica preses konferencē.

Viņš sacīja, ka Kvebekas provinces valdība grib, lai šis nodoklis būtu "ievērojamā apjomā".

"Es jūtu šo neapmierinātību ar nevakcinēto minoritāti, kura, ņemot visu vērā, noslogo mūsu slimnīcas," teica Lego. Viņš paskaidroja, ka šie 10% nevakcinēto pieaugušo pārstāv 50% no intensīvajā aprūpē esošajiem cilvēkiem, un nosauca šo situāciju par "šokējošu".

Mūsdienās no Lego klucīšiem iespējams uzbūvēt ļoti daudz lietu, taču to var izmantot arī citādā veidā – diversificējot portfeli, raksta Bloomberg.

Trīsdesmit gadu laikā Lego atdeve bijusi lielāka nekā lielās kapitalizācijas akcijām, obligācijām un zeltam, liecina Krievijas Ekonomikas augstskolas profesore Viktorija Dobrinskaja.

Viņas izpēte liecina, ka vecāki Lego komplekti internetā tiek pārdoti daudzreiz dārgāk nekā oriģinālā cena. Tā, piemēram, Star Wars Darth Revan komplekts 2014.gadā maksāja 3,99 dolārus, bet pēc gada eBay tika pārdots par 28,46 dolāriem, kas ir 613% atdeve.

Eksperte analizējusi 2300 komplektus, kas pārdoti no 1987.gada līdz 2015.gadam, un secinājusi, ka komplekti, no kuriem būvē pilis un Džedi zvaigžņu karotāju komplekti gadā radījuši 11% ienesīgumu. Mazie komplekti bijuši pelnošāki nekā vidējie.

«Ar sausām kājām esam veiksmīgi pārdzīvojuši visas krīzes, jo zināms, ka daudziem tas neizdevās. Tas jau ir viens labs darbs, kas ir izdarīts. Rotaļlietu un bērnu preču segmentam šis nemaz nav tik viegls laiks - bērni dzimst daudz mazāk, pieaug konkurence, mūsu tirgū ienāk lielās ārzemju ķēdes un tīkli. Ir ļoti grūti, bet mēs cīnāmies un savu vietu tirgū saglabājam,» biznesa portālam db.lv stāsta rotaļlietu veikalu tīkla «Lāčuks» īpašnieka SIA «Foboss Viens» līdzīpašnieks Aigars Bute.

Nupat izpārdotas vasaras sezonas preces - ļoti daudz velosipēdi, kas veido diezgan lielu uzņēmuma naudas apjomu, kā arī plastmasas rotaļlietas un dažādas āra spēles. Gatavošanās ziemas sezonai notikusi jau laicīgi - lai izvēlēto preci varētu saņemt, tā jāpasūta laikus. Šogad uzņēmums svinēs savu 25 gadu pastāvēšanas jubileju. «Paldies pircējiem, jo bez viņiem mēs nebūtu,» atzīst A.Bute.

2011. gadā uzņēmums plānoja attīstīt eko rotaļlietu ražošanu, taču plāns netika īstenots. «Ik pa laikam ir vēlēšanās uzsākt kaut kādu lietu ražošanā. Bet, ja sāc nopietni ražot, tad ir vajadzīgs pietiekami liels apjoms realizācijai. Latvijas tirgus ir tomēr par mazu. Lai ieietu starptautiskā tirgū, vajadzīgas ļoti lielas investīcijas. Nolēmām, ka nodarbosimies ar to, ko darām,» skaidro A.Bute.

Dānijas saliekamo rotaļlietu un konstruktoru ražotāja «Lego» tīrā peļņa pērn samazinājusies līdz 7,8 miljardiem kronu (1,04 miljardiem eiro), salīdzinot ar 9,4 miljardiem kronu (1,2 miljardiem eiro) 2016.gadā, teikts otrdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas kritums galvenokārt tiek skaidrots ar pārdošanas apjoma samazināšanos lielākajos tirgos, tostarp Ziemeļamerikā un Eiropā.

Uzņēmums gan saskata spēcīgu potenciālu Ķīnā, kur pārdošanas apjoms uzrādījis divciparu skaitlī mērāmu izaugsmi.

Tikmēr «Lego» tirdzniecības apjoms kopumā pagājušajā gadā samazinājies par 8% - līdz 35 miljardiem kronu, tādējādi reģistrēts pirmais kritums pēdējos 13 gados.

Sarūkot tirdzniecības apjomam ASV un Eiropā, Dānijas rotaļlietu un konstruktoru ražošanas uzņēmums Lego paziņojis, ka likvidēs 8% no kopējā darbvietu skaita visā pasaulē, vēsta ārvalstu mediji.

Lego tirdzniecības apjoms šā gada pirmajos sešos mēnešos veidoja kopumā 14,9 miljardus kronu (divus miljardus eiro), kas ir par 5% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Uzņēmuma peļņa šajā periodā sarukusi par 3% - līdz 3,4 miljardiem kronu.

Kompānija uzskata, ka lēmums likvidēt darbvietas palīdzēs vienkāršot biznesa modeli. Līdz šā gada beigām paredzēts likvidēt 1400 darbvietas. Pašlaik uzņēmums pasaulē kopumā nodarbina 18 200 cilvēku.

Bērnu rotaļlietas ir tā preču kategorija, kuru klāsts ir teju neizsmeļams. Pilnīgi visās vecuma grupās rotaļlietu ražotāji spēj piedāvāt arvien jaunas un jaunas rotaļlietas, nemitīgi papildinot klāstu ar ko neredzētu. Taču tieši rotaļlietas, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem, pēdējā desmitgadē kļuvušas par vienu no pieprasītākajām bērnu mantu kategorijām. Kāpēc tā, un kādas ir to priekšrocības, – par to vairāk šajā rakstā!

Kāpēc izvēlēties rotaļlietas bērniem, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem?

Pirmkārt, un galvenokārt, dabīgu rotaļlietu uzvaras gājiens skaidrojams ar to, ka arvien vairāk un vairāk jauno vecāku pievērš uzmanību tam, kādā vidē atrodas viņu bērns.

Ne tikai tīra, ekoloģiska pārtika, sadzīves ķīmija un kopjošā kosmētika, arī rotaļlietas un to izgatavošanas materiāls tiek rūpīgi izvērtēts.

Mazuļiem augot un attīstoties, pirmos savas dzīves gadus tie pasauli iepazīst caur visām maņām. Lielākoties visas rotaļlietas nonāk bērna mutītē, tāpēc tas, kāda veida rotaļlietas vecāks savam mazulim izvēlās, ir ļoti svarīgi!

Arī ilgtspējīga un ekoloģiska dzīvesveida popularitāte, vēlme ierobežot plastmasas un nepārstrādājamo atkritumu daudzumu, nosaka to, ka vecāki meklē tādas mantas bērniem, kas kalpos ilgi un tās varēs nodot tālāk, kad bērns izaudzis, neradot lieku kaitējumu dabai.

Trīs Latvijas uzņēmumi - "IKTK", "Rodentia" un "Igate Būve" īstenojuši inovatīvu "zaļo risinājumu", no līmētā koka ražojot un uzbūvējot elektroauto uzlādes staciju Dānijā.

Stacija būvēta pēc Dānijas elektroauto uzlādes staciju un mobilitātes risinājumu kompānijas "CLEVER" pasūtījuma un to projektējis Dānijas arhitektu birojs "Cobe". Projekts paredz pēc vienota "zaļā" dizaina koncepta uzbūvēt ātrās uzlādes staciju tīklu visā Skandināvijā.

Elektroauto uzlādes staciju Orhusas ostā pie pasažieru prāmju piestātnes izgatavoja un uzbūvēja trīs Latvijas uzņēmumi, kas specializējas līmētā koka konstrukciju projektēšanā, ražošanā un būvniecībā. Līmētā koka konstrukciju projektēšanas birojs "Rodentia" konsultēja dāņu pasūtītāju un izstrādāja detalizācijas un ražošanas rasējumus, ražotājs "IKTK" Ozolnieku novadā no egles koksnes ražoja galvenās konstrukcijas, bet līmētā koka būvniecībā specializētā būvkompānija "Igate Būve" veica pārējo ražošanu, piegādi un gandrīz piecu metru augstās konstrukcijas būvniecību Dānijā.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 323,859 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 21% un sasniedza 161,124 miljonus eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskatā norādīts, ka peļņas pieaugumu galvenokārt ietekmēja ieņēmumi no koksnes pārdošanas, kas veidoja 96% no kopējiem ieņēmumiem, jeb 313,9 miljonus eiro.

Šogad sešos mēnešos tika realizēti 3,29 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimenta, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā. Vienlaikus apaļo kokmateriālu vidējā cena palielinājās par 21,9% un bija 90,76 eiro par kubikmetru.

LVM informē, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos sējot un stādot atjaunots mežs 12 600 hektāru platībā, jaunaudzes koptas 22 200 hektāru platībā, savukārt no piesērējuma attīrīti 170 900 kubikmetru meliorācijas grāvju.

Kopumā realizēti 45,58 miljoni meža koku stādu, kas ir par 14,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. No kopēja apjoma 26,2 miljoni stādi izmantoti LVM apsaimniekotajām platībām, 13 miljoni pārdoti Latvijā, bet 6,5 miljoni stādu tika eksportēti.

KateHaa rada bērnu mantas, kuru mērķis ir apvienot izklaidi un attīstības veicināšanu.

Bērnu rotaļlietām jābūt fantāziju rosinošām, taču liela daļa veikalos pieejamo neļauj bērniem izpausties, uzskata SIA KateHaa izveidotāji Anta Kande un Jānis Kandis.

Ierobežota izvēle

KateHaa radies līdzīgi, kā tas bijis citiem bērnu mantu ražotājiem. Piedzimstot meitai, A. Kande un viņas vīrs sākuši pētīt veikalā pieejamo rotaļlietu piedāvājumu. Pagrieziena punkts bijis brīdis, kad meitai tuvojusies trīs gadu dzimšanas diena un viņa izteikusi vēlmi pēc spēļu dārza mājiņas. Sīkāk izpētot piedāvājumu, secināts, ka ārzemēs tas ir daudz plašāks, savukārt Latvijā izvēle ir ierobežota. Mūsu valstī veikalos pieejamās mājiņas lielākoties ir no viendabīgiem plastmasas klučiem spilgtās krāsās, kas pēc vienas vasaras, esot saulē, izbalē, savukārt ziemā tās īsti nav, kur novietot, jo nav iespējams ne salocīt, ne citādi kompakti salikt. Tā radusies ideja – ja jau veikalos šādu mantu nevar atrast, tad izgatavos paši. Neviens no abiem iepriekš nav bijis saistīts ar bērnu preču ražošanu – Anta strādājusi telekomunikāciju uzņēmumā par klientu centra vadītāju, bet vīrs ir inženieris. Apvienojoties abu idejām, sākušas tapt attīstošas mantas bērniem.

2020.gada II ceturksnis kokrūpniecības un mežsaimniecības nozarēs bijis pārbaudījumiem bagāts. Tomēr, spītējot visam – gan astoņzobu mizgrauzim, gan vīrusa saslimšanas COVID-19 izraisītajam apjukumam – aizvadīts salīdzinoši veiksmīgi.

Uzreiz gan jāprecizē, ka ar veiksmi šoreiz jāsaprot nevis situācijas strauja uzlabošanās apaļkoka vai zāģmateriālu tirgū, iepirkšanas cenu negaidīts kāpums vai pārdošanas apjomu pieaugums, bet gan fakts, ka cenu kritums nebija tik liels kā iepriekš prognozēts. Šķiet, ka vismaz “Rīgas mežu” klienti tika galā ar straujo konteineru maksas pieaugumu un zāģētavas iepirka tām nepieciešamo, lai gan saražoto viena sortimenta un izmēra apjomus nereti dalījām uz vairākiem pircējiem. Tāpat nācās operatīvi risināt situācijas, kad kāds no uzņēmuma pastāvīgajiem sadarbības partneriem “aizgāja” dīkstāvē un pēkšņi nebija vairs, kur vest attiecīgo sortimentu.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadība un, visticamāk, arī īpašnieks teju ar šantāžas palīdzību kategoriskā tonī pieprasa valdībai risināt uzņēmuma finanšu problēmas, raksta laikraksts Diena.

Pēdējo divu nedēļu laikā valdības ministrus un nu jau arī publisko telpu ar zināmā mērā draudu un šantāžas vēstulēm piepilda skandalozajam uzņēmējam Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) vadība, prasot valdībai steidzami risināt DLRR finanšu problēmas 8,2 miljonu eiro apmērā, pretējā gadījumā diezgan tiešā tekstā faktiski draudot ar vairāk nekā 300 darbinieku atlaišanu, kā arī uzņēmuma darbības apturēšanu, kas automātiski radīšot problēmas virknei vietējo mazo uzņēmumu, kurus ar darbu pamatā nodrošina DLRR. Pēc Dienas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, DLRR atbalsta prasības īstenošanu lobējot atsevišķi Nacionālās apvienības pārstāvji, tomēr šai prasībai neesot plašāka atbalsta, ņemot vērā, ka uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir minētais skandalozais uzņēmējs O. Osinovskis, kuram ir reputācijas problēmas.

Siguldā, Piedzīvojumu parkā Tarzāns, atklāta jauna izklaide – Tīklu parks, kas izveidots 3 līmeņos, uz 10 metrus augstiem koka stabiem.

Tīklu parks sastāv no 4 tīklu laukumiem, kuros var izlēkāties un rotaļāties ar lielajām bumbām, mīkstajiem klučiem un šūpoties tīklu šūpolēs.Labirints un tīklu tuneļi aizved uz atraktīviem namiņiem 6m augstumā. Mazākos apmeklētājus īpaši iepriecinās bumbu baseini.

Jaunais Tīklu parks atrodas blakus Tarzāna šķēršļu trasēm un Rodeļu trases finišam. Blakus ir izveidots liels pagalms ar daudziem galdiņiem un sēdvietām, lai apmeklētāji varētu atpūsties kā arī iestiprināties no restorāna “Kokos” vai “Tarzānbāra” piedāvājuma.

Siguldas Tīklu parks ir atvērts katru dienu, biļetes cena ir 6 eiro. Lai apmeklētu parku, nav jāveic iepriekšēja rezervācija.

Latvijas pašu jaunāko laiku vēsture liecina, ka ekonomisko krīžu laikā par vienu no galvenajiem tautsaimniecības dzinējspēkiem kļūst meža nozare, kas turpina dot ienākumus un nodrošināt darba vietas gan nozarē strādājošajiem, gan saistītajām nozarēm.

Atcerēsimies, ka, sākoties lielajai krīzei, Latvijas valdība pieņēma smagu lēmumu – lai meža nozarē stabilizētu uzņēmējdarbību, saglabātu konkurētspēju un produkta noietu ārpus Latvijas, tika nolemts 2009. un 2010. gadā palielināt maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu valsts mežos par 4 miljoniem kubikmetru. Bez tā ekonomikas kritums droši vien būtu lielāks un sekas iedzīvotājiem – vēl smagākas.

Pašlaik jaunu krīzi ļoti negaidīti ir izraisījusi Covid-19 pandēmija, un atkal aktuāls kļūst jautājums, vai meža nozare spēs stimulēt tautsaimniecības attīstību.

Protams, meža nozare ir plaša, un krīzes ietekme uz visiem tās sektoriem nav viennozīmīgi vērtējama. Taču kopumā jāsecina, ka situācija būtiski atšķiras no 2008. gada un ir daudz cerīgāka. Ekonomiskās krīzes parasti nozīmē pieprasījuma samazināšanos, kā rezultātā seko produkcijas cenas kritums. Taču šajā krīzē ir citādāk, jo kokmateriālu cenas eksporta tirgos ne tikai saglabājas augstas pēc cenu lēciena 2017. – 2018. gadā, bet atsevišķām produktu grupām turpina kāpt. Ļoti augstas cenas ir gan zāģbaļķiem, gan finierklučiem, gan arī taras klučiem. Varbūt labākas cenas varētu vēlēties papīrmalkai, ko izmanto celulozes ražošanā, taču kopumā koksnes cenas par augošu koku tuvojas tā saukto trekno gadu līmenim.

Līgatnes bijušās ķiveru fabrikas rekonstrukcijas projekta virzītāji Inese un Marģers Zeitmaņi kopā ar Gunti Avotiņu Līgatnē izveidojuši tīklu parku. Ar laiku plānots šo izklaides vietu paplašināt un piedāvāt arī nakšņošanu kokos.

«Mums bija iespēja iegādāties bijušo ķiveru fabriku. Nolēmām, ka vajadzētu attīstīt blakus esošo pauguru un izveidot labiekārtotu teritoriju vietā, kur iepriekš atradās diezgan daudz atkritumu. Laikam tā dzīvē notiek - pasvied ideju gaisā un viss smuki sastājas. Nejauši iepazināmies ar Gunti Avotiņu, kuram bija pieredze, idejas, ambīcijas un vēlme realizēt kaut ko nebijušu un tas viss - tieši saistībā ar šādiem objektiem. Mēs bijām investori un viņš - tehniskais izpildītājs,» stāsta I.Zeitmane.

Koncepta ideja aizgūta no Anglijas un projektā ieguldīti tikai personīgie līdzekļi, kas rakstāmi kā sešu ciparu skaitlis, detalizētāk ieguldīto naudas summu gan neatklājot.

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

«Tesla ir riktīgs amerikāņu auto - kaut kas liels, kaut kas ne līdz galam nostrādāts, vērsts uz kaut kādām ārišķībām - nu tāds riktīgs amerikānis. Mums Ogres servisā bijušas pāris Teslas, un esmu gan Latvijā, gan vairākās citās valstīs braucis ar to. No braukšanas viedokļa - super,» Dienas Bizness žurnālam Auto stāsta autoinženieris Kristaps Dambis.

«Tas ir sērijveida automobilis, kas sniedz visas tās sajūtas, ko var sniegt tikai un vienīgi elektriskais automobilis. Ja tas nebūtu ietērpts amerikāniskajā čaulā, tad tas varētu būt mans sapņu auto,» viņš saka.

«Tomēr amerikāniskā Tesla noteikti nav mans sapņu auto! Piedevām tas ir sarežģīts kompjūters, kuram dzīves laikā sāk rasties dažādas programmiskas problēmas,» atzīst autoinženieris. «Piemēram, tu aiztaisi ciet vienas durvis, otras tai pašā brīdī atveras. Un tamlīdzīgi. Ļoti bieži iznāk sastapties ar cilvēkiem, kas par elektriskajiem auto izsakās nicīgi - ka tie plīsīs un lūzīs, būs problēmas. Tad es vienmēr atbildu - kad tu brauc pa Rīgu, cik bieži redzēsi uzrakstu Autoserviss? Ar tiem ir pilna pilsēta. Un tas ir tāpēc, ka visi automobiļi ir jāapkopj. Visi. Tie plīst gan plānveidā, gan neplānoti. Visos laikos tā ir bijis, un tieši tas pats attiecas uz elektriskajiem. Atšķiras vien tas, ka problēmām ir jauna specifika. Tā ir sava laika iezīme. Automobilis jau pēc savas būtības ir remontējama un apkopjama tehniska vienība. Protams, ja kāds baigi grib, piekasīties jau var visam. Nu, ja tā gribas, tad piekasies tāpat dīzeļiem!»