Arī gudrs cilvēks, ja viņam ir slikta veselība, nevar strādāt, pauda A. Bērziņš.
Viņš norādīja arī uz ārstu vidējo vecumu, kā arī atalgojumu veselības aprūpē strādājošajiem. «Medicīnai vajag atvēlēt, par to neviens nestrīdas,» pauda A. Bērziņš.
Jau rakstīts, ka Latvijā šis ir kārtējais gads, kad, slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai, šā gada jūlija sākumā atklātā vēstulē valsts augstākajām atbildīgajām amatpersonām norāda ārpus Rīgas esošo neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vadītāji.
Raksti par tēmu
Iepriekš veselības aprūpes nozarē strādājošie pauda, ka ik gadu atkārtojas situācija, kad ierobežota finansējuma dēļ veselības aprūpes sektoram netiek nodrošināts valdības deklarācijā iekļautais solījums par finansējumu - 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
«Slimnīcās mēs katru dienu redzam, cik patiesībā mūsu iedzīvotājiem ir kritisks veselības stāvoklis, slimības ir smagas un ielaistas, kas prasa dārgu un ilgstošu ārstēšanu. Piemēram, pacienta dzīvības glābšana reanimācijā izmaksā ap 1200 Ls, bet slimnīcām tiek samaksāts 186 Ls par pacientu. Iedzīvotāju maksātspēja ir tik zema, ka viņi baidās nokļūt slimnīcā, jo nevar samaksāt 9,50 Ls par vienu dienu slimnīcā. Mediķiem zemā atalgojuma dēļ trūkst motivācijas strādāt šajā valstī un jo īpaši neatliekamās palīdzības slimnīcās,» Latvijas ārsti apraksta situāciju slimnīcās.
Ārstu skaits Latvijā ir samazinājies no 7600 ārstiem 2007. gadā līdz 6930 ārstiem 2012. gadā. Atalgojums mediķiem nav palielināts kopš 2009. gada finanšu krīzes, kad tas tika ievērojami samazināts, un šis apstāklis neveicina jauno ārstu piesaisti, jo ārstu atalgojums citās Eiropas Savienības valstīs ir pat desmitkārt lielāks nekā Latvijā, norādīja ārsti.
